Par mūsdienīgu tautsaimniecības daļu

LZA korespondētājlocekle Dr.oec. Raita Karnīte:

Arī pakalpojumu loma laika gaitā mainās – no palīgnozares, kā to uztvēra līdz šim, tie pamazām kļūst par būtisku tautsaimniecības sastāvdaļu ar valstisku nozīmi. Pakalpojumi ir saistīti ar cilvēka klātbūtni, tāpēc to attīstība ir veids, kā atrisināt pretrunu starp vēlmi nodrošināt iespējami augstāku nodarbinātību un darbaspēka pieprasījuma samazinājumu rūpniecībā un lauksaimniecībā.

Tā kā Latvijā pakalpojumu sektora īpatsvars IKP ir augsts, tā kopējā apjoma vēlamais pieaugums – ne augstāk par IKP pieaugumu. Sektora attīstības un efektivitātes paaugstināšanas rezerves atrodamas tā struktūras izmaiņā.

Pakalpojumu sektora strukturālās izmaiņas izriet no tautsaimniecības mērķa – radīt pievienoto vērtību, kas ir tautas labklājības avots. Pakalpojumu sektorā tas nozīmē – palielināt tādu pakalpojumu īpatsvaru, kas rada augstāku pievienoto vērtību un, ņemot vērā Latvijas tirgus ierobežotību, ir piemēroti eksportam.

Līdz šim pakalpojumu nozare Latvijā veidojusies pašplūsmā, tās pozitīvā ietekme uz Latvijas ekonomisko attīstību apzināti nav veidota. Tā ir neizmantota iespēja. Un risinājums Latvijā varētu būt augstu pievienoto vērtību radošu intelektietilpīgu pakalpojumu piedāvājuma paaugstināšana vietējam patēriņam, bet jo sevišķi – eksportam. Latvijā eksportam piemēroti intelektietilpīgo pakalpojumu veidi ir starptautiskie komercpakalpojumi, ārstniecības, zinātnes, izglītības un juridiskie pakalpojumi. Nevienā no šīm nozarēm pagaidām nav izstrādāta nozares attīstības stratēģija, kas ietvertu starptautisko pakalpojumu attīstību, bet tas nenozīmē, ka tie nebūtu iespējami. Galvenais šādu pakalpojumu pamatojums ir nepieciešamība sasniegt pēc iespējas augstāku nodarbinātību, kas mazā valstī iespējama, attīstot ārējo tirdzniecību un tādā veidā palielinot pieprasījumu. Turklāt Latvijā ir piemēroti orientēts darbaspēks. Daži no šiem pakalpojumu veidiem jau tagad ir nozīmīgi (komercpaklpojumi pēc IKP 2001. gadā bija trešais lielākais pakalpojumu veids), kamēr citu iespējas (juridiskie, ārstniecības, izglītības un zinātnes pakalpojumi) netiek ievērotas, attīstītas un izmantotas. Lai attīstītu šajā nozarēs starptautiskos pakalpojumus, problēma jārisina valsts līmenī, izmantojot pieļaujamās valsts atbalsta un ārējās tirdzniecības vecināšanas formas un metodes, tāpat kā tās izmanto jebkurai citai nozarei vai uzņēmumam.

Intelektietilpīgu pakalpojumu piedāvājuma palielināšana vietējam un ārējam tirgum dotu vairākus ieguvumus: palielinātu nodarbinātību, uzlabotu valsts maksājumu bilanci (šādu pakalpojumu veidu attīstībai investīcijas iekārtās ir mazākas nekā citās nozarēs), paaugstinātu darba ražīgumu un uz augstākas pievienotās vērtības bāzes ļautu kāpināt iedzīvotāju labklājību. Līdzīga ietekme ir kultūras un tūrisma pakalpojumu attīstībai – arī šajās nozarēs ir lielas eksporta iespējas, un arī šeit ir nepieciešama efektīva valsts politika.

Galu galā jāsecina, ka pakalpojumi nav drauds Latvijas tautsaimniecībai, bet gan mūsdienīga un ļoti noderīga tautsaimniecības sastāvdaļa ar labām attīstības iespējām.

“KAPITĀLS”; pēc R. Karnītes raksta “Pakalpojumi – drauds patstāvībai?”