Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai nodrošinātu izvēles demokrātismu, mainoties līdzi laikam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.04.2003., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74368

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 183

Ielūgumu apstiprināšanas kārtība

Vēl šajā numurā

30.04.2003., Nr. 65

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai nodrošinātu izvēles demokrātismu, mainoties līdzi laikam

Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

C2.JPG (12936 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— 10. aprīlī Saeima, klātesošajiem deputātiem balsojot “par”, jūs trešo reizi apstiprināja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatā. Turklāt jūs bijāt šim amatam vienīgais izvirzītais kandidāts. Kā jūtaties laikā, kad daudzviet atbildīgos amatos notiek personāliju nomaiņa?

— Vispirms jāatzīst, ka grūti notikušo komentēt, jo tas skar mani pašu. Tomēr tas pilnībā saskanēja ar manām vēlmēm. Zināmā mērā šo deputātu uzticību vērtēju kā atzinību par manu līdzšinējo darbu. Arī par to, kā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir iepriekšējā periodā strādājusi. Esam centušies būt korekti gan pret politiskajām partijām, gan pret vēlētājiem. Tas ietilpst CVK darbības virsuzdevumos — būt ne apolitiskiem, bet pāri politikai stāvošiem.

Iespējams, ka uz situāciju būtu jāraugās arī no cita skatpunkta. 8. Saeimā ir ievēlēti daudzi jauni politiķi. Politisko partiju un deputātu pienākums ir ievēlēt CVK priekšsēdētāju. Ja šim amatam tiek izvirzīts un ievēlēts jauns kandidāts, tam ir jāpārstāv kāds politiskais spēks. Es jau ilgāku laiku neesmu nevienas partijas biedrs. Uzskatu, ka, vadot CVK darbu, tas ir ļoti būtiski. Kaut arī pārējie CVK locekļi pārstāv kādu no partijām, gan iepriekš, gan arī turpmāk mēs savā darbībā centīsimies būt politiski neitrāli — strādāt tikai likuma garā.

Es vēlētos arī minēt aizvadītā gada nogales socioloģisko pētījumu rezultātus. Aptaujāto uzticība CVK darbam ir augstajā trešajā vietā. Pirmajās divās vietās ir minēta baznīca un prese, savukārt kā nākamā uzticamākā valsts institūcija ir minēta Satversmes tiesa. Es uzskatu, ka tas ir augsts novērtējums. Tādēļ iespējams, ka mana trīskārtējā apstiprināšana CVK priekšsēdētāja amatā ir nevis sagadīšanās, bet likumsakarība.

— Lai ievēlētu par CVK locekli, ir jābūt kādai partijiskai piederībai. Jūs minējāt, ka šobrīd neesat nevienas politiskās partijas biedrs. Tā ir pārliecība vai darba pienākumu noteikta nepieciešamība?

— Tieši tā. Cilvēkam, kas nav iesaistīts politiskajā dzīvē, ir diezgan vājas izredzes, ka kāds politiskais spēks to deleģēs rīkoties viņu vietā. Tādēļ, lai nokļūtu līdz pienākumu uzticēšanai, sākotnēji ir jābūt kādā partijā. Arī es par CVK locekli tiku ievēlēts 1997.gadā no Demokrātiskās partijas “Saimnieks”. Toreiz, pirms 6. Saeimas vēlēšanām, es biju Zemgales vēlēšanu apgabala koordinators un uzskatu, ka uzticētos pienākumus veicu godprātīgi, ko partija novērtēja un izvirzīja manu kandidatūru CVK locekļa amatam.

Kļūstot par CVK priekšsēdētāju, man bija skaidrs, ka mans galvenais pienākums ir nodrošināt, lai valstī vēlēšanas notiktu atbilstoši likumiem un demokrātisku vēlēšanu principiem. Jau toreiz kopā ar kolēģiem mēs izvirzījām mērķi, politiski neitrāli sniedzot informāciju, sekmēt pilsoņu politisko līdzdalību vēlēšanās. Nevis balsot par vai pret kādu, bet palīdzēt saprast, ka piedalīšanās vēlēšanās katram pilsonim ir viens no būtiskākajiem četru gadu notikumiem. Tādēļ es uzskatīju, ka man ir jāieņem politiski neitrāla pozīcija. Kā CVK priekšsēdētājam man bija iespēja uzrunāt vēlētājus un stāstīt par vēlēšanu procedūru, par vēlēšanu norises pieredzi mūsu valstī un ārvalstīs.

— Jūsu pieredze vēlēšanu norišu vadībā ir atzīta. Kas jūs šajā darbā saista?

— Manā darba pieredzē saistībā ar vēlēšanām ir daudz pasākumu, sākot no 1997.gada pašvaldību vēlēšanām. Katrā no šiem vēlēšanu vai tautas nobalsošanas procesiem ir bijis kāds jauninājums vai uzlabojums. Tos mums ir ieteikuši rajonu vēlēšanu komisiju kolēģi vai tas ir ienācis prātā pašiem. Ja priekšlikums sākotnējā pārbaudē ir attaisnojies, to CVK turpmāk centusies nostiprināt kā vispārēju normu.

Ja salīdzina manu 1997.gada vēlēšanu sarīkošanas un pašreizējo pieredzi, tā neapšaubāmi ir ļoti pieaugusi. Jāatzīst, patiesībā būtu žēl šobrīd to tā vienkārši pamest. Turklāt tuvākā un tālākā nākotnē būs veicami daudzi nozīmīgi uzdevumi. Svarīgākais septembrī paredzētais tautas nobalsojums par dalību Eiropas Savienībā, kas mūsu nākotni ietekmēs krietni ilgākā posmā nekā četrus gadus. CVK ikdienas darbi norit ierastā ritmā. Ceru, ka arī turpmāk nenāksies šajā jomā klupt. Tuvākā laikā būs nopietni jādomā arī par vēlētāju reģistra reformu. Es ceru, ka mums tas izdosies pietiekami veiksmīgi.

— Kāda būs šī reforma?

— Vispirms jāsāk ar to, kāpēc šāda reforma vajadzīga. Stājoties spēkā Dzīvesvietas deklarēšanas likumam, tas ir saistoši vietējo pašvaldību vēlēšanu sarīkošanā. Kā varēsim noteikt, kur katram vēlētājam balsot pēc dzīvesvietas? Jo var iznākt, ka gandrīz visi Latvijas pilsoņi dzīvo, piemēram, Rīgā un pārējā Latvijas teritorijā daudzviet pašvaldības ievēlēt nav iespējams.

Taču vēl būtiskāk vēlētāju reģistra reforma ir nepieciešama saistībā ar Eiroparlamenta vēlēšanām. Saskaņā ar ES likumiem ikkatram Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības, ilgstoši promesot no savas valsts, balsot tajā valstī, kur viņš atrodas. Ja pie mums, piemēram, ilgstoši uzturas kāds Spānijas profesors, kas ir Spānijas pilsonis, viņam ir tiesības noteiktā laikā pirms vēlēšanām reģistrēties CVK, lai tiktu nodrošināta balsošana Latvijā. Tas nozīmē, ka CVK attiecīgajām valstīm laikus paziņo šādu informāciju un apmainās ar nepieciešamajiem vēlēšanu dokumentiem. Tas arī nozīmē, ka Spānijā šis pilsonis tiek svītrots no balsotāju saraksta, viņš var nobalsot Latvijā, un līdz ar to viņam ir garantēta tikai viena balss.

Latvijā līdz šim vēlētāju saraksti tapa vēlēšanu dienā. Un patlaban Latvijā esošā vēlētāju reģistrācijas sistēma ir zināmā mērā unikāla.

— Vai tas nozīmē to, ka, veidojot vēlētāju reģistru, mēs zināmā mērā atgriežamies pie padomju laiku vēlētāju reģistrācijas kārtības?

— Jā, tie vēlētāji, kas ir devušies uz vēlēšanām padomju laikā, kad iecirknī bija jāreģistrējas pie noteikta galdiņa saskaņā ar sava uzvārda burtu, atpazīs jauno kārtību vai vismaz kādus zināmus elementus. Lai gan līdz tik detalizētai sarunai vēl krietni daudz jāpadara. Sākumā ir konceptuāli jāvienojas par vēlētāju reģistra veidošanu. Vai mūsu ceļš būs valsts garantēta katra vēlētāja apzināšana, reģistrēšana un vajadzības gadījumā korekciju veikšana vēlētāju reģistrā? Vai šis darbs tiks uzticēts pašvaldībām, vai, piemēram, mēs rīkosimies pēc Anglijas parauga? Šajā valstī vēlētājam četrus mēnešus pirms kārtējām vēlēšanām ir pienākums pašam reģistrēties. Ja to neizdara, tiesības balsot tajā reizē ir zaudētas.

Neapšaubāmi, reģistram jādarbojas bez kļūdām. Katram vēlētāja uzvārdam kopējā sarakstā jābūt ierakstītam tikai vienu reizi. Tādēļ nāksies domāt, kā maksimāli neierobežot vēlētāju viņa pārvietošanās brīvībā. Vai tā būtu balsošana pa pastu vai iepriekšējā nobalsošana, vai varbūt kombinēta vēlēšanu komisijas rīcība, apmainoties ar vēlēšanu aploksnēm. Šāda kārtība ir, piemēram, Austrijā.

Dažādu valstu pieredze ir liela, shēmu ir daudz, atliek vien izvēlēties mums pieņemamāko risinājumu. Turklāt tam jābūt ar vienu mērķi — nodrošināt principu, ka vienam vēlētājam ir viena balss. Tāpēc arī var atzīt, ka darba jaunajai CVK būs daudz.

— Kā vērtējat vēlētāju apzinīguma līmeni? Vai ir kādas ziņas par gados jauno pilsoņu dalību vēlēšanās?

Šobrīd valstī nav apkopotu pētījumu, kas apliecinātu iespējamās sociālās ziņas par vēlētāju. Man ir iecere, lai CVK uzņemtos šādu informāciju apkopot. Šī darba veikšanai šobrīd nopietni tiek meklēta nauda. Apkopotās ziņas ļautu izdarīt dažādus secinājumus. Ne tikai to, cik mūsu valstī ir divdesmitgadīgu vēlētāju, bet arī to, cik no viņiem ir piedalījušies vēlēšanās. Tomēr man gribētos cerēt, ka pareizs ir apgalvojums — absolūtais vēlētāju skaits pa šiem gadiem ir pieaudzis. Nepārprotami, šajā laikā ir notikusi arī paaudžu maiņa, taču vēlēšanās piedalījušos pilsoņu skaits nav samazinājies, bet — gluži pretēji — kļuvis lielāks. Pēdējās mūsu valstī notikušajās trīs vēlēšanās ir piedalījušies 72% vēlētāju. Tādēļ ir pamats domāt, ka pieaudzis arī gados jaunu vēlētāju skaits.

— Kuru no visiem šo gadu racionālajiem darbiem var atzīt par visveiksmīgāko?

— Pieklājības un savas godkāres robežās gribētos nedaudz palielīties ar katru jauninājumu atsevišķi. Interneta tehnoloģijās, piemēram, ar katru reizi arvien vairāk tuvojamies iecirkņa komisijas līmenim. Sākotnēji internetu un datorprogrammas izmantot bija iespējams CVK un rajonu komisijām, taču pēdējās pašvaldību vēlēšanās ar datorprogrammām strādāja jau pašvaldību vēlēšanu komisijas. Bet pēdējās Saeimas vēlēšanās tās izmantoja daudzviet arī iecirkņu komisijas. Tomēr šī ir tikai viena no jomām. Uzskatu, ka daudz esam strādājuši ar sabiedrību, lai veicinātu vēlētāju izpratni. Tāpat ir izveidojusies laba sadarbība ar medijiem sabiedrības informēšanas veicināšanai.

— Kādi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir mūsu valsts vēlēšanu likumi?

— Visi likumi ir atzīstami novērtējami, ja tie darbojas. Mūsu valstī pastāvošajai līdzīga vēlēšanu sistēma un rezultātu noteikšanas kārtība ir Zviedrijā. Kā jau minēju, unikāla mums ir vēlētāju reģistrācijas sistēma. Es nevaru nosaukt nevienu valsti, kur tiek darīts līdzīgi.

— Un tomēr tiek izteikti arvien jauni priekšlikumi, kas pieņemšanas gadījumā maina ierasto kārtību.

— Katrai sistēmai līdzās ir kāds neliels blakusefekts. Izmaiņu rezultātā, kaut nedaudz, tomēr mainās spēles noteikumi. Katru priekšlikumu, kas ir izteikts lietderīgi, vajag gan izpētīt, gan pārrunāt, lai sarunu ceļā nonāktu pie labākā atrisinājuma. Šajā ziņā gribētos minēt mūsu kaimiņus zviedrus. Demokrātijas iedīgļi šajā valstī veidojās no 13.gadsimta, turklāt jau toreiz svarīgs bija konsensa princips. Mums to derētu mācīties, sākot jau no ģimenes. Tas būtu noderīgi gan personīgā dzīvē, gan politikā.

— CVK ir pārstāvēta Viduseiropas un Austrumeiropas valstu vēlēšanu organizatoru asociācijā (CAVVOA). Kādi ir ieguvumi no dalības šajā starptautiskajā organizācijā?

— Šobrīd šī organizācija apvieno jau 20 valstis. Kopš 2001.gada tai ir piešķirtas ANO padomdevēja balsstiesības. Reizi gadā kādā no organizācijas dalībvalstīm notiek konference. Konferenču atklāšanā piedalās rīkotājvalsts prezidents. Kā ieguvumu mūsu valstij es vēlētos minēt iespēju būt kopā ar pārējām valstīm, ka tiek uzklausīts mūsu viedoklis. Zināms sasniegums ir arī tas, ka kopš 2000.gada es esmu viens no septiņiem organizācijas valdes locekļiem.

— Patlaban ir sākts aktīvs informatīvais darbs ES jautājumu skaidrošanā Latvijas iedzīvotājiem. Arī CVK ir savs rīcības plāns. Vai nav par vēlu?

— Es nezinu, vai ir par vēlu. Kā vēlētājam man vajag saņemt informāciju, kas radītu jautājumu — kāpēc man par šo tēmu ir jāinteresējas? Tomēr mūsu darbs būs pavisam citā jomā. Mēs sniegsim to informāciju, kas vēlētājam palīdzēs adekvāti izteikt savu gribu balsošanā. Lai nebūtu tā, ka vēlētājs ierodas iecirknī, apmulst un nesaprot, kā rīkoties.

— Vai CVK iesaistīsies referenduma jautājuma skaidrošanas kampaņā?

— Gan referenduma jautājumu formulēs, gan referenduma datumu noteiks Saeima. Valdība ir izteikusi viedokli par iespējamo referenduma laiku — 20.septembri, tomēr Saeimai par to ir jābalso. Kas attiecas uz referenduma jautājumu, es neredzu nepieciešamību to sarežģīt. Domāju, ka tas būs izteikts pietiekami vienkārši un saprotami.

— Pastāstiet, lūdzu, par pārējo CVK locekļu darbu ikdienā!

— Pastāvīgi CVK strādā trīs no deviņiem locekļiem — CVK priekšsēdētājs, viņa vietnieks un sekretārs. Uz pārējo komisijas locekļu darbu attiecas tie likuma panti, kas atrodami likumā par CVK. CVK sēdes notiek vidēji reizi mēnesī. Tad arī tiek lemti sagatavotie jautājumi.

— Kādu redzat CVK nākamo četru gadu darbu?

— Varbūt varētu piemērot tiklab visai mūsu dzīvei, kā arī CVK darbībai teicienu, ka izdzīvos, kas mainīsies. Bet vide mums apkārt mainīsies tāpat kā visu iepriekšējo laiku. Ir jāspēj mainīties tai līdzi. Darāmā noteikti netrūks. Kā CVK priekšsēdētājs es domāju vēl daudz ko paveikt, tādēļ priecājos ar doto iespēju strādāt darbu, kas mani aizrauj.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!