Kristīgā tuvībā un vienotībā

Nedēļas nogalē Latvijā ieradīsies Viņa eminence kardināls Juzefs Glemps, Polijas primass

Foto: Juris Krūmiņš Viņa eminences kardināla Juzefa Glempa, Polijas primasa, vizīte būs izcils notikums ne vien Latvijas poļu kopienai, bet arī visiem Latvijas katoļiem.

Sestdien, 3. maijā, Latvijai draudzīgā Polija svinēs savus valsts svētkus – 3. maija konstitūcijas gadadienu, šoreiz jau 212.

Polijas valsts svētkus ik gadu atzīmē arī kuplā poļu kopiena Latvijā. Šoreiz svinības būs īpaši plašas un priecīgas, jo sasauksies ar Polijas vēstniecības ēkas svinīgo atklāšanu un iesvētīšanu 5. maijā. Sakarā ar šo notikumu Rīgā ieradīsies Viņa eminence kardināls Juzefs Glemps, Polijas primass.

Svētdien, 4. maijā, kardināls Juzefs Glemps kopīgi ar Viņa eminenci kardinālu Jāni Pujatu, Latvijas Katoļu bīskapu konferences vadītāju, Svētā Jēkaba katedrālē Rīgā celebrēs svēto misi “Polijas un Latvijas nodomā”.

Pirmdien, 5. maijā, Polijas valsts svētku zīmē tiks atklāta un iesvētīta Polijas vēstniecība. Šis notikums simboliski apliecinās arī Latvijas un Polijas draudzīgo attiecību pēctecību: Polijas vēstniecība turpmāk darbosies vēsturiskajās telpās Rīgā, Mednieku ielā 6b, kur līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā atradās Polijas sūtniecība. Gatavojoties vēstniecības atklāšanai, Polijas vēstnieks Tadeušs Fišbahs jau iepazīstināja žurnālistus ar restaurētajām telpām, uzsverot, ka pieliktas maksimālas pūles, lai atjaunotu vēsturisko interjeru un saglabātu eleganti svinīgo trīsdesmito gadu gaisotni.

Kardināla Glempa ierašanos mūsu valstī augstu novērtēs visa Latvijas sabiedrība, jo Viņa eminences autoritāte un ietekme Polijas dzīvē neprasa īpašus komentārus. Īpaši nozīmīga kardināla Glempa vizīte Latvijā ir tieši tagad, kad Latvija jau ir ļoti tuvu NATO dalībvalsts statusam, – Polija, pati būdama viena no jaunajām NATO dalībvalstīm, Latvijai sniegusi nozīmīgu palīdzību virzībā uz šo ietekmīgo organizāciju. Kardināla Glempa vizītes nozīmīgumu pastiprina arī fakts, ka abas valstis, 16. aprīlī Atēnās parakstot Eiropas Savienības (ES) Pievienošanās līgumu, iegājušas beidzamajā posmā, integrējoties ES. Šajā ceļā kardināla Glempa vizīte būs jo svarīgs Latvijas un Polijas līdzīgā vēsturiskā pieredzē balstīto kristīgo saišu un kopīgo nākotnes ideālu apliecinājums.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors

Kardināls Jozefs Glemps dzimis 1929. gada 18. decembrī Inovroclavā un tajā pašā dienā kristīts Vissvētākās Jaunavas Marijas pasludināšanas baznīcā. 1950. gada 25. maijā pabeidzis Valsts akadēmisko vidusskolu “Jan Kasprowicz” Inovroclavā, pēc tam iestājies Varšavas universitātes Polijas studiju fakultātē, vēlāk turpinot studijas Nikolaja Kopernika universitātē Toruņā ar mērķi iestāties Gņezno garīgajā seminārā, no kura 1952. gada 30. septembrī pārgājis uz Arhibīskapijas semināru Poznaņā. 1956. gada 25. maijā Gņezno arhibīskapa bazilikā ordinēts par priesteri. Šī paša gada 7. decembrī uzņēmies dominikāņu māsu kapelāna pienākumus Melziņā, netālu no Gņezno, institūcijā nedziedināmi slimiem bērniem. 1958. gadā aizsūtīts uz Romu studēt kanoniskās tiesības un civiltiesības, šīs studijas pabeidzis 1962. gadā. Doktora disertācijas tēma – “De evolutione conceptus fictionis iuris” (Juridiskās fikcijas jēdziena evolūcija). Pēc kardināla Stefana Visziņska nāves (1981. gada 28. maijā) pāvests Jānis Pāvils II uzdevis kalpot arī Gņezno un Varšavas arhdiecēzēs, kā Polijas arhibīskapam uzņemoties arī citus pienākumus: ārvalstīs dzīvojošo pastorālās aprūpes uzraudzību, grieķu un armēņu katoļu Baznīcu Polijas arhibīskapa pienākumu pildīšanu, Polijas bīskapu konferences priekšsēdētāja amata pildīšanu. 1983. gada 3. februārī Vatikānā iecelts par Svētās Romas katoļu Baznīcas kardinālu. Pavadījis Svēto tēvu Jāni Pāvilu II viņa svētceļojumos uz Poliju 1983., 1987., 1991., 1995., 1997. un 1999. gadā, Pasaules jaunatnes dienām Čenstohovā un Parīzē, kā arī ārzemju svētceļojumos, tai skaitā uz Spāniju, Franciju, Austriju, Lietuvu un Latviju, Slovākiju un Ukrainu. Ir piedalījies svinībās Polijas provincēs un diecēzēs par godu 2002. gada Lielajai Jubilejai. Ierosinājis sākt Dievišķās providences tempļa celtniecību Varšavā kā poļu tautas pateicības zīmi par iemantoto brīvību un 2002. gada 2. maijā ielicis tā pamatakmeni, klātesot pāvesta legātam, kardinālam Franciskam Mačarskim un Polijas prezidentam Aleksandram Kvasņevskim.

“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas