Par Baltijas asambleju un Ziemeļu padomi

Vakar, 28.aprīlī, Zviedrijā, Lundā, darbu sāka Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 4.kopīgās sanāksmes dalībnieki. Jau vakar notika Baltijas asamblejas prezidija, komiteju un partiju grupu sēdes, kā arī Ziemeļu padomes partiju grupu sēdes.

Atklājot Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 4.kopīgo sanāksmi, Zviedrijas parlamenta spīkers Bjērns fon Sīdovs atgādināja, ka nesen Ziemeļu padome atskatījās uz savas darbības piecdesmit gadiem un visu šo laiku padome bija forums, kurā spriests par svarīgiem Skandināvijas valstu sadarbības jautājumiem. Šoreiz kopīgās sanāksmes darbā ietvertās tēmas par organizēto noziedzību, sadarbību krīzes situācijās un reģionālo attīstību ir vienlīdz aktuālas gan skandināviem, gan baltiešiem. “Organizētā noziedzība jau sen nojaukusi valstu nacionālās robežas; arī ekoloģisko katastrofu un starptautiskā terorisma draudi liek mums kopīgi meklēt to novēršanas iespējas,” teica B. fon Sīdovs. Arī reģionālā sadarbība ir aktualizējusies kā nekad agrāk, jo gandrīz visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir vai drīz vien būs Eiropas Savienības dalībvalstis.

Arī Ziemeļu sadarbības ministre Bērita Andnora uzsvēra vēsturisko brīdi Atēnās, kad tika parakstīts ES līgums. Viņa apsveica Latviju, Lietuvu un Igauniju sakarā ar panākumiem eirointegrācijas procesā un akcentēja, ka Ziemeļvalstis ir gatavas atbalstīt Baltijas valstis arī turpmāk — jau ES darbības ietvaros.

Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētāja un Lietuvas delegācijas vadītāja Giedre Purvaneckiene, vērtējot paveikto, norādīja uz sekmīgo sadarbību Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes partiju grupu un komiteju līmenī, kā arī iespēju Baltijas valstu parlamentāriešiem iepazīties ar skandināvu darba pieredzi likumdošanā. Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētāja arī informēja par sāktajām reformām asamblejas iekšienē, kas ļaus paaugstināt savstarpējās sadarbības efektivitāti, tādējādi sekmējot Baltijas valstu veiksmīgu iekļaušanos un darbību ES struktūrās.

Arī Ziemeļu padomes prezidents Inge Lonnings kā veiksmīgu novērtēja Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes līdzšinējo darbību, akcentējot tās turpmākās attīstības potenciālu, kā arī vērsa uzmanību uz jauniem uzdevumiem, kurus izvirza situācija starptautiskajā politikā. Viņš arī norādīja uz sadarbības nepieciešamību ES, jo tas sekmēs iespēju iespaidot lēmumu pieņemšanu šajā organizācijā.

Kopīgās sanāksmes pirmajā sesijā tās dalībnieki sprieda par cīņu pret organizēto noziedzību. Pirmā referēja Dānijas tieslietu ministre Lēne Espersena, uzsverot vairākus veiksmīgus sadarbības projektus, kas īstenoti Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībā, tostarp informatīvo kampaņu pret sieviešu un bērnu tirdzniecību, kā arī kontaktus tiesībsargājošo iestāžu ietvaros.

Latvijas iekšlietu ministrs Māris Gulbis informēja, ka viena no valdības prioritātēm ir cīņa pret noziedzību un narkotiku izplatību. Viņš iepazīstināja sanāksmes dalībniekus ar situāciju mūsu valstī, kā arī paveikto un plānoto iekšlietu jomā. Tika uzsvērts, ka iesāktās reformas iekšlietu struktūrās ļaus sekmīgāk izvērst cīņu pret organizēto noziedzību un korupciju, veicot preventīvās darbības, cīnoties pret konkrētiem noziegumiem, kā arī izglītojot un informējot sabiedrību par šiem jautājumiem.

Savukārt Norvēģijas parlamenta deputāts Arne Lingstads uzsvēra trīs jomas, kurām pievēršama pastiprināta uzmanība, — valstis ar vāji attīstītu demokrātiju, starptautiskais terorisms un cīņa pret organizēto noziedzību. Referents akcentēja, ka organizētā noziedzība ir drauds demokrātisko institūciju pastāvēšanai un funkcionēšanai, tāpēc tās novēršanu varētu sekmēt savstarpēju pasākumu koordinēšana, attiecīgas izmaiņas likumdošanā, pastiprinot soda mērus par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī konsekventa iestāšanās pret narkotiku legalizāciju.

Pirmās sesijas noslēgumā uzstājās Baltijas asamblejas Igaunijas delegācijas vadītājs Trivimi Velliste, informējot par Igaunijas paveikto narkotiku ierobežošanā. Lai gan Igaunija īsteno nacionālu programmu cīņā pret narkotiku izplatīšanos, kas tiek finansēta no valsts budžeta, tās efektivitāte varētu būt krietni lielāka, ja tā netiktu īstenota atsevišķu projektu veidā.

Vēl sanāksmes dalībnieki sprieda par civilo aizsardzību un krīzes situāciju menedžmentu, bet šodien — par reģionālās politikas attīstību Eiropas Savienībā.

Saeimas Preses dienests