Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
No katras zīles aug ozols un nākotnes mežs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.04.2003., Nr. 62 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74126

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Triju Zvaigžņu ordeņa domē

Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni un Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi

Vēl šajā numurā

24.04.2003., Nr. 62

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

No katras zīles aug ozols un nākotnes mežs

Vakar, 23. aprīlī, Jurģu un Juru dienā, Zantes pagastā svinīgi atklāja gadskārtējās Meža dienas

MEZS5.JPG (24954 bytes) MEZS4.JPG (21026 bytes)

Vakar, 23.aprīlī, Tukuma rajona Zantes pagastā: piedaloties vides aizsardzības ministram Raimondam Vējonim un zemkopības ministram Mārtiņam Rozem (attēlā pa labi), tiek ceremoniāli atklātas Meža dienas (attēlā pa kreisi)
Foto: Gunārs Ģērķis – “Latvijas Vēstnesim”

Meža dienu zaļi balto karogu mastā uzvilka zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, vides ministrs Raimonds Vējonis un akciju sabiedrības “Latvijas finieris” prezidents Juris Biķis.

Šo skaisto tradīciju — stādīt ozolu, liepu un bērzu birzis, apzaļumot katru lauku sētu — iedibināja Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, uz to kaismīgi aicināja Kārlis Ulmanis, saņemot mazpulcēnu, skolēnu, katra krietna saimnieka atsaucību. Un svētīgais darbs pamazām tiek atjaunots arī mūsdienās — robežsargi stāda ozolu birzis, skolēni arvien plašāk iesaistās savu pagastu apzaļumošanā.

Pirms pieciem gadiem “Latvijas finiera” prezidents Juris Biķis sadarbībā ar Latvijas Kultūras fondu un televīzijas raidījumu “Savai zemītei” sāka plašu bērziņu stādīšanas programmu. Un tā Zantē varēja atzīmēt vairākas jubilejas, kam par godu tika stādītas atsevišķas birzītes, — gan bērziņu programmas piecu gadu jubilejas birzīte, gan tautā populārā raidījuma “Savai zemītei” piecpadsmit gadu jubilejas birzīte.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze savā īsajā uzrunā pateicās akciju sabiedrībai “Latvijas finieris” un televīzijas raidījumam “Savai zemītei” par labo paraugu mūsu jaunajai paaudzei. Viņi būs tie, kas redzēs šos bērziņus kuplojam un pieņemamies augumā un spēkā.

Vides ministrs Raimonds Vējonis izteica atzinību, ka pie lāpstām ķērušies daudz vietējo skolēnu no Zantes pamatskolas, ka darbs un svētki var notikt saulainā skaistā pavasara dienā. Ministrs pajokoja — nevajagot skumt, ka šogad pie bērziņu stādīšanas nav klāt vairāki iepriekšējo gadu Bērziņi, jo uzvārdi Roze un Vējonis arī esot saistīti ar dabu, tāpēc kociņi augšot labi un zāģi tik drīz klāt nelaidīšot. No visiem iepriekšējiem Bērziņiem (dažos svētkos esot bijuši seši) uzticīgs tradīcijai palicis Bērnu fonda prezidents, Saeimas deputāts Andris Bērziņš.

Juris Biķis savukārt aicināja jaunos koku stādītājus laiku pa laikam apraudzīt savus stādījumus, lai redzētu, kā katram kokam klājas, jo to mūžs nereti ir salīdzināms ar cilvēku gaitām un likteņiem.

Par cilvēku likteņiem Zantes pusē, tāpat kā daudzviet Latvijā, stāsta Zantiņu māju drupas, kuru pakājē uzkalnā tika atklāti svētki. Rīdzinieki strīdējās, ka tik lielas mājas Latvijā gan necēla, ka tās ir pusmuižas ēku drupas. Šaubas izkliedēja Zantes pagasta padomes priekšsēdētāja Silvija Bruce: “Zantiņu mājas ar 104 ha pirmskara Latvijā bija lielākās pagastā. Māju saimnieks bija Henrihs Zvirbulis, ilggadējs pagasta vecis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, arī pagasta sabiedriskās dzīves un kultūras uzturētājs. Viņu ar visu ģimeni 1941. gadā izveda uz Sibīriju, no kurienes saimnieks vairs neatgriezās. Var saprast viņa meitu sāpes, kad tās ieraudzīja šo postažu.”

Bet dzīve rit savu gaitu, jaunie zantenieki draiskojoties uz smejoties kopā ar citiem talciniekiem veļas pa nogāzi lejup, lai turp, kur kādreiz viļņoja Zantiņu saimnieka druvas, nākotnē šalktu bērzu birzis. Un Silvija Bruce nopūšas, piebilstot: “Man jau ir divējādas jūtas, bet labāk, lai te aug bērzu birzis, nekā aizaug ar krūmiem, jo latvju zemnieks izsenis darījis divus darbus — sējis un stādījis kokus.” Zantes pagastā ir ap 10 000 ha zemju, ap 800 iedzīvotāju — Latvijas pirmās brīvvalsts laikā bijis ap 2000. Zantē bija otrā lielākā vācu kopiena Latvijā. Kādreiz bija vidusskola. Tagad — pamatskola. Zemes reformas laikā pagasts katram godprātīgi strādājošam zemniekam iedalīja meža strēķi. Liels bezdarbs. Pagasta valde cenšas bezdarbniekus iesaistīt sabiedriskos darbos. Spēcīgas ir zemnieku saimniecības “Zeltiņi”, “Dzirnieki”, Oliņu ģimene, kuri saglabājuši fermu un ganāmpulku, Grantiņu ģimene u.c. Pēdējā laikā pagastā zemi iepērk vācieši un dāņi. Kaut arī zeme jāpārdod lēti, zemnieki to dara. Pagasta vadītāja gan nav pārliecināta, ka visi ārzemnieki zemi godprātīgi apstrādās. Pagastā ir pavisam jauns kultūras nams, kurš nesen uzcelts, ņemot kredītu. Koris gatavojas Dziesmu svētkiem, bet deju kolektīvs, kurš piedalījās iepriekšējos, vairs neeksistē. Toties pagasta vadītāja (starp citu, kopš 1976. gada) lepojas ar Zantes pamatskolas ēku vecajā muižā, kas restaurēta par Pasaules bankas aizdoto naudu. Skolā mācās 110 audzēkņi. Viņus skolo jaunas skolotājas, gandrīz visas ar augstāko izglītību.

Zantē strādāja Pēteris Bankovskis, Aivars Berķis, Ēriks Hānbergs. “Sakoptākās lauku sētas” konkursa “žūrētājs”, kā viņš pats sevi sauc, Ēriks Hānbergs:

— Man šīs Meža dienas nāk līdzi no pamatskolas un vidusskolas. Koku stādīšana man vienmēr likusies svētīga nodarbe. Ja runājam, par vienu no organizatoriem televīzijas raidījumu “Savai zemītei” vadītāju Dainu Bruņinieci, tad varam viņai pateikties, ka tajos juku laikos, kad izputēja televīzijas hronika, viņas raidījumi 15 gadu garumā ir ietvēruši visus mūsu lauku būtiskākos notikumus. Runājot par sadarbību — mēs ar Imantu Ziedoni un Aivaru Berķi “žūrēsim” sakoptākās lauku sētas jau divpadsmito gadu. Daudzus no tiem ir dokumentējusi Daina Bruņiniece. Šodien šajā liepu birztaliņā, ko iestādījām kopā ar Dainu, mēs ar šīm liepiņu saknēm un zemi vēl ciešāk savijām savu sadarbību.

Sadarbība — lauku sētas, rūpnīcas Rīgā, kultūras kopēji. Ē.Hānbergs atceras:

— Savulaik Imants Ziedonis cirta krūmus, lai atbrīvotu dižkokus, Juris Biķis cērt, lai taptu lietas koksne, un reizē stāda. Un te Imanta Ziedoņa ideja sazobē turpinās — Kultūras fonds un a/s “Latvijas finieris”. Pēdējie cērt un stāda, lai radītu kultūrvērtības estētiskās izpausmēs.

Andris Kļaviņš  — “Latvijas Vēstnesim”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!