Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad kopīgi spriežam par veselības aprūpi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.04.2003., Nr. 62 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74124

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas mežu aizsardzību

Vēl šajā numurā

24.04.2003., Nr. 62

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad kopīgi spriežam par veselības aprūpi

Par starptautisko semināru “Iedzīvotāji un veselības aprūpes politika Latvijā”

16. aprīlī Pasaules bankas (PB) birojā notika seminārs “Iedzīvotāji un veselības aprūpes politika Latvijā”, kuru rīkoja Sorosa fonds — Latvija, sabiedriskās politikas centrs “Providus” un atbalstīja Pasaules banka. Seminārā piedalījās arī veselības ministre Ingrīda Circene.

 

Par veselības aprūpi Latvijā

Semināru ievadīja Pasaules bankas Latvijas biroja pārstāvja Dominika Hāzena pētījums par veselības aprūpes politiku Latvijā. D. Hāzens atzina, ka Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis ir krietni sliktāks nekā citās Eiropas Savienības kandidātvalstīs. Viens no iemesliem ir nepietiekamā slimību profilakse, kā arī plaši izplatītie kaitīgie ieradumi. Problēmas ir ar slimību diagnosticēšanu to sākumstadijā. Izņēmums ir tuberkulozes diagnosticēšana, kas tiek veikta laikus, un arī tās ārstēšana ir efektīva. PB pētījumā tika salīdzināta veselības aprūpe Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Dānijā un Čehijā. Diemžēl Latvijā ir visaugstākā zīdaiņu mirstība, arī smēķēšana kā nāves cēlonis visbiežāk sastopama tieši mūsu valstī. Latvijā ir arī visaugstākais pašnāvību skaits salīdzinājumā ar citām pētījumā iekļautajām valstīm, kā arī liela mirstība satiksmes negadījumos.

Kā vienu no problēmām veselības aprūpes sistēmā D. Hāzens minēja pārāk apjomīgo veselības aprūpes infrastruktūru, kuras uzturēšanai ir nepieciešami lieli līdzekļi. Tāpat pārāk daudz pacientu ambulatorās aprūpes vietā nonāk slimnīcās, kas valstij izmaksā daudz dārgāk. Salīdzinājumā ar starptautiskajiem standartiem Latvijā ir ļoti mazs finansējums veselības aprūpei, kas kopš 1995. gada ir sarucis par 3,2%.

D. Hāzens kā nepieciešamās veselības aprūpes politikas prioritātes Latvijā minēja iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanu (slimību profilakse, informācija par kaitīgajiem ieradumiem, pašnāvību skaita novēršana), integrējot veselības aprūpes preventīvo un ārstniecisko pusi. Svarīga ir veselības aprūpes finansiālā ilgtspēja, ievērojot principu — nauda seko pacientam. Efektīvāk būtu jāizmanto modernās tehnoloģijas un jāpadara atklātāka to iepirkšanas procedūra. Kā nepieciešamu D. Hāzens uzskata slimnīcu pārstrukturēšanu, kā arī to skaita samazināšanu, lai nebūtu slimnīcu, kas strādā ar nepilnu noslogojumu. Taču pats svarīgākais ir iedzīvotājiem sniegt pieejamus un adekvātus medicīnas pakalpojumus.

Pasaules banka ir piedalījusies veselības aprūpes stratēģijas un māsterplāna izstrādē. Kā pozitīvu veselības aprūpes finansēšanas modeli D. Hāzens minēja Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūru, kuras administratīvās izmaksas ir niecīgas — 2% no visa veselības aprūpes budžeta. Problēma, protams, ir tā, ka mediķu darba algas neatspoguļo faktisko pakalpojuma cenu. PB arī piedalās medicīnas darbinieku apmācībā, piemēram, notiek regulāra slimnīcu vadītāju izglītošana.

D.Hāzens apliecināja, ka Pasaules banka ir gatava arī turpmāk palīdzēt attīstīt veselības aprūpes reformu, kā arī dot aizdevumu. Taču šobrīd viss ir atkarīgs no jaunās valdības gribas sadarboties.

 

Pasaules veselības organizācijas darbs Latvijā

Pasaules veselības organizācijas (PVO) pārstāve Latvijā Aiga Rūrāne pastāstīja, ka viņu galvenais sadarbības partneris ir Veselības ministrija. PVO ir ANO dots mandāts sniegt katrai dalībvalstij atbalstu nacionālās veselības aprūpes politikas izstrādē. Galvenais PVO darbā ir veikt globālus pētījumus veselības aprūpē, uz kuriem balstoties nacionālās valdības izstrādā savu veselības aprūpes politiku, kā arī nepieciešamības gadījumā veic izmaiņas likumdošanā. Pagājušā gadā Latvijā un vēl 30 ES kandidātvalstīs un dalībvalstīs veikts pētījums “Jaunatne un tabaka”.

Jau četrus gadus Latvijā notiek starptautisks pētījums par skolas vecuma bērnu veselību. Jauns pētījums, kurā piedalīsies 100 valstis, to skaitā arī Latvija, būs par veselības aprūpes sistēmu pieejamību. Ar PVO atbalstu Latvijā tiek izstrādāta alkohola ierobežošanas programma (2003. — 2007.g.) un pārtikas un uztura rīcības plāns (2002. — 2007.g.). Šā gada maijā PVO asamblejas laikā tiks pieņemta Tabakas kontroles konvencija, kuras izstrādē piedalījās 191 valsts, arī Latvija. Konvencija paredz pilnīgu tabakas izstrādājumu reklamēšanas aizliegumu, kā arī tabakas ražotāji vairs nevarēs piedalīties dažādu pasākumu sponsorēšanā.

Runājot par veselības aprūpes politiku Latvijā, PVO eksperti uzsver, ka pēdējos piecos gados Latvijas valdības ir daudz darījušas efektīvas veselības aprūpes politikas izstrādē, ir bijusi izpratne par galvenajām iedzīvotāju problēmām un viņu neapmierinātību. Taču problemātiska ir maznodrošināto veselības aprūpe. Nav pietiekams medicīnas finansējums, un ir radusies nepieļaujama situācija, kad iedzīvotāju līdzmaksājumi veido 40% no visa veselības aprūpes budžeta. PVO tāpat kā PB ir gatava arī turpmāk sniegt atbalstu veselības aprūpes politikas tālākā izstrādē.

 

Reformas Eiropā

P. Stradiņa Rīgas universitātes Sabiedrības veselības katedras vadītājs, asociētais profesors Ģirts Briģis klātesošos informēja par Latvijas veselības aprūpes reformu Eiropas valstu kontekstā. Visā Eiropā nemitīgi notiek reformas, jo tās nav vienreizēja darbība, bet gan pasākumu komplekss. Reformu cēloņi ir: makroekonomiskās attīstības problēmas, tehnoloģiju attīstība, demogrāfiskā situācija (iedzīvotāju novecošana, kas saistīta ar hronisku slimību pieaugumu), pacientu cerības un politiskais pieprasījums. Veselības aprūpes finansēšanai ir iespējami trīs modeļi: valsts finansēšana, kas balstīta uz nodokļiem, sociālā apdrošināšana un privātā apdrošināšana. Eiropā dominē pirmie divi finansēšanas modeļi. Kā uzsvēra Ģ. Briģis, valsts apdrošināšana ir nevis tirgus, bet gan sociāls produkts. Eiropā veselības aprūpes politikā noteicošie ir solidaritātes princips, obligāta līdzdalība un taisnīgums — ārstējas tas, kuram nepieciešams. Eiropā veselības finansēšanā pieaug valsts loma — paralēli sociālajai apdrošināšanai palielinās valsts subsīdijas: Beļģijā — par 39%, Vācijā — 37%, Šveicē — 33%. Būtiski ir tas, ka pacienta iemaksas lielums (nodokļos) nenosaka limitus medicīnisko pakalpojumu saņemšanā. Šodienas Eiropai raksturīgi, ka apdrošināšanas fondi zaudē neatkarību no valsts, veselības aprūpes dienesti aizvien biežāk nonāk sabiedriskā sektora pārraudzībā. Piemēram, Zviedrijā slimnīcas ir akciju sabiedrības, kurās kontrolpakete pieder valstij.

Kā iepriecinošus reformu rezultātus Ģ. Briģis minēja to, ka samazinās pacientu līdzfinansējums, nepieaug privātais finansējums, ir lielāka sistēmas caurskatāmība, pastiprinās uzņēmējdarbība sabiedriskajā sektorā un samazinās medicīnisko pakalpojumu sniedzēju privatizācija.

Arī visas Austrumeiropas valstis, tai skaitā Latvija, ir ieviesušas sociālās apdrošināšanas sistēmu. Taču problēmas rada vājais makroekonomiskais konteksts, valsts paļaušanās uz tiešajiem nodokļu maksājumiem, zemā nodarbinātība un augstais korupcijas līmenis. Nav pārejas no nodokļu veidota fonda uz sociālās apdrošināšanas fondiem.

 

Medicīnisko pakalpojumu pieejamība Latvijā

Semināra nobeigumā veselības ministres Ingrīdas Circenes padomniece daktere Ilze Aizsilniece prezentēja Daugavpils universitātes Socioloģisko pētījumu laboratorijas (Vera Boroņenko) sadarbībā ar Sorosa fondu veikto pētījumu par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijā.

Pētījums tika veikts, aptaujājot 1000 respondentus Rīgā, Kurzemē un Dienvidlatgalē.

Pētījums rāda, ka Latvijā nav līdzsvara starp valsts resursiem un iespējām nodrošināt iedzīvotājiem veselības aprūpi. Pieejamību pirmām kārtām nosaka darbaspēks — ārsti. Kā atzīmēja I. Aizsilniece, tuvākajā laikā 30% no ģimenes ārstiem aizies pensijā. Likumsakarīgs ir jautājums, kas nāks viņu vietā, kas strādās laukos. Medicīnisko pakalpojumu pieejamību ietekmē, protams, finansējums, transporta (ne) iespējas, sabiedrības izglītošana, aprūpes kvalitāte un tehnoloģiju (ne)esamība. Arī I. Aizsilniece uzsvēra, ka šobrīd finansējums veselības aprūpei ir par mazu un nav iespējams izstrādāt tik precīzu veselības pakalpojumu grozu, kā to prasa valdība, jo nevar paredzēt visus gadījumus. Diemžēl trešdaļai aptaujāto pēdējā gada laikā ir nācies atteikties no medicīnas pakalpojumiem, visbiežāk cilvēki ir atteikušies no ārsta apmeklējuma, procedūrām, rehabilitācijas, zobārsta pakalpojumiem. Atteikšanās iemesli bijuši naudas vai veselības apdrošināšanas polises trūkums, garās rindas ārstniecības iestādēs, lielais attālums no dzīvesvietas līdz ārstam. Diemžēl lauku iedzīvotāji biežāk nekā pilsētnieki bijuši spiesti atteikties no mediķu pakalpojumiem. Veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība var radīt veselības aprūpes sadārdzināšanos (pieaugs ielaisto slimību skaits), infekciju izplatību, invaliditātes īpatsvara pieaugumu un sociālās apdrošināšanas izmaksu pieaugumu.

Pētījums rāda, ka respondentu absolūtais vairākums (78%) atbalsta tādu veselības aprūpes sistēmu, kas tiek finansēta no iedzīvotāju nodokļiem, un visiem ir vienlīdzīgas iespējas saņemt valsts garantēto medicīnisko palīdzību neatkarīgi no ienākumiem.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!