Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar rūpi par Latvijas lauku rītdienu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.04.2003., Nr. 62 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74114

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar Ziemeļu Palmīras svētību un garu

Vēl šajā numurā

24.04.2003., Nr. 62

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar rūpi par Latvijas lauku rītdienu

Prof. Kazimirs Špoģis, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, — “LV”

Aizvadītajā nedēļā Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), notika četru valstu (Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas) desmit universitāšu un citu augstskolu, divu Latvijas zinātnes centru un Agrārās ekonomikas institūta, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas un Zemkopības ministrijas dienestu rīkota starptautiska zinātniska konference.

Tās mērķis bija noskaidrot, apkopot, izvērtēt un nodot lauku ražotāju, valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, lauku saimnieciskās darbības, pašpārvaldes organizāciju, konsultāciju dienestu, kā arī nozares speciālās profesionālas izglītības iestāžu studentu un mācībspēku rīcībā šo četru valstu ekonomikas, vadības un pārvaldes zinātņu nozaru akadēmiskā personāla un augstākā līmeņa programmu studentu un doktorantu veikto pētījumu rezultātus piecās problēmu grupās.

Atbilstoši mērķim konferences darbs bija organizēts plenārsēdē un četrās sekcijās.

Plenārsēdē 9. aprīlī tika prezentēti un apspriesti plašāka, vispārīgāka spektra jautājumi jeb pētījumu rezultāti. Pirmo referātu sniedza Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas akadēmiķe, Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas ārzemju locekle, Itālijas Georgofilia akadēmijas locekle, Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža. Akadēmiķe analizēja un vērtēja ekonomikas zinātņu plašāku spektru - to lomu un uzdevumus ne tikai saimnieciskā laukā, bet arī ietekmi uz sabiedrības attīstību kopumā.

Preiļu novada padomes priekšsēdētājs, Preiļu valsts ģimnāzijas direktors Jānis Eglītis prezentēja pētījumu rezultātus par Latvijas vidusskolu attīstības modeļiem reģionālās ekonomikas attīstības problēmu aspektos.

Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta vadītāja, ekonomikas doktore Irina Pilvere izklāstīja nozares pārvaldes un administrācijas problēmas un to risinājumus sakarā ar Eiropas Savienības finansiālā atbalsta plašo līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Par lauku attīstības stratēģiskajām, sociāli ekonomiskajām, strukturālajām un citām problēmām savās valstīs interesantus referātus plenārsēdē sniedza Ščecinas Lauksaimniecības universitātes profesori Antonijs Mickevičs (Antoni Mickiewicz) un Bartošs Mickevičs (Bartosz Mickiewicz), Lietuvas Lauksaimniecības universitātes profesors Juļus Ramanausks, Igaunijas Lauksaimniecības universitātes profesors Jāns Lētsars (Jaan Leetsar).

Interesantus un lauku sociāli ekonomiskai attīstībai svarīgus pētījumus plenārsēdē sniedza Ventspils reģionālās augstskolas rektors Jānis Vucāns, doktorante Aija Vucāne un profesors Vulfs Kozlinskis, Kuldīgas virsmežniecības virsmežzinis Jānis Iesalnieks un profesors Imants Liepa, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesore Rota Šņuka kopā ar savām kolēģēm, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieces Ieva Skrūzmane un Ineta Geipele, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētnieki Ligita Melece un Nauris Grazdiņš, kā arī pārējie referenti.

Otrā dienā starptautiski zinātniskās konferences dalībnieki strādāja četrās problēmu sekcijās. Vienā no tām apsprieda efektīvākas ražošanas iespējas lauksaimniecības nozarēs. Ekonomiski efektīva un intensīva darbība lauku un mežu uzņēmējdarbībā saistīta ar dažādiem riskiem un tos radošiem faktoriem. Tāpēc atsevišķā sekcijā darbojās pētnieki ekonomisko risku pārvaldībā un vadībā lauksaimniecībā un mežsaimniecības vadības jomā.

Trešā sekcija bija veltīta uzņēmējdarbības diversifikācijai laukos, ceturtā – reģionālajām problēmām.

Pavisam šajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē savu pētījumu rezultātus prezentēja 15 Igaunijas autori, tikpat Lietuvas autoru, desmit Polijas autoru, 40 autoru no Latvijas Lauksaimniecības universitātes un 23 autori no citām Latvijas augstskolām, zinātniskām un valsts pārvaldes iestādēm.

Autoru vidū līdzās profesoriem ir daudz jauno pētnieku: — 26 doktoranti un 18 potenciālie doktoranti un doktori.

Konferences sagatavošanu un norisi vadīja konferences programmas starptautiskā komiteja, kurā bija Igaunijas, Latvijas, Norvēģijas, Lietuvas un Polijas valstu pārstāvji.

Visi konferencei iesniegtie referātu pilni teksti tika pakļauti starptautiskai un nacionālai recenzijai: katru referātu recenzēja vismaz viens autora valsts recenzents un vismaz viens no konferences citas dalībvalsts augstskolām. Neatkarīgo starptautisko recenzentu vidū 38% ir profesori, 44% asociēti profesori un docenti, 18% citi speciālisti. Tas veicināja pētījumu un to prezentācijas augstāku līmeni.

Bet, lai šāda starptautiska recenzēšanu varētu reāli notikt, trīs ceturtdaļas referātu bija starptautiskās valodās.

Latviešu valodā iesniegtos referātus recenzēja 2 – 3 Latvijas zinātnieki. Pavisam starptautisko recenzentu sastāvā ir 9 Igaunijas profesori, 12 Lietuvas, 5 Polijas un 22 Latvijas profesori un asociētie profesori.

Recenzentu pozitīvi vērtētos un pilnveidotos referātus vēl vērtēja šīs konferences referātu pilnu tekstu izdevuma starptautiska redkolēģija. Referātu (rakstu) izdevuma divos sējumos ievietoti 70 darbi, kurus izstrādājis 101 autors.

Šai konferencei ir četras zinātniekiem svarīgas iezīmes.

Pirmā iezīme — regularitāte. Šī starptautiskā ekonomistu zinātniskā konference jau ceturto gadu notiek aprīlī Jelgavā.

Otrā iezīme — prasīgums pret iesniegto un publicējamo darbu kvalitāti.

Trešā iezīme — ikgadējs progress starptautisko valodu lietošanā.

Ceturtā būtiskā iezīme — starptautiskā recenzēšana.

Konferences visu dalībvalstu pārstāvji parakstīja kopīgu starptautiskās sadarbības līgumu un konferences rakstu krājuma starptautiskās atzīšanas slēdzienu. Šīs konferences referātu pilnu tekstu (rakstu) izdevums visiem interesentiem būs pieejams bibliotēkās, lauksaimniecības mācību iestādēs, konsultāciju birojos.

Konferences programmas starptautiskā komiteja ir pateicīga Latvijas Zemkopības ministrijas vadībai par finansiālo atbalstu tās sagatavošanā, norisē un visu materiālu izdošanā.

 

Starptautiskā sadarbības līguma parakstīšanā (no kreisās pirmajā rindā) LLU Ekonomikas fakultātes dekāne Anda Vītiņa, LLU profesore Baiba Rivža, Ščecinas Lauksaimniecības universitātes profesors Antonijs Mickevičs, Lietuvas Lauksaimniecības universitātes profesors Juļus Romanausks, Igaunijas Lauksaimniecības universitātes profesors Jāns Lētsars. Aizmugurē stāv LLU profesors Kazimirs Špoģis

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!