Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ko ietver Pievienošanās līgums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.04.2003., Nr. 60 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74000

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvija ir apliecinājusi savu gribu pievienoties valstu savienībai, kas balstās uz kopīgām vērtībām"

Vēl šajā numurā

17.04.2003., Nr. 60

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ko ietver Pievienošanās līgums

Vakar, 16. aprīlī, beidzās nozīmīgs posms Latvijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Grieķijas galvaspilsētā Atēnās tika parakstīts līgums starp pašreizējām ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm par pievienošanos Savienībai — Pievienošanās līgums.

Pievienošanās līgumā vienotā dokumentā juridiski saistošā veidā noformēts viss, par ko Latvija, kā arī pārējās deviņas kandidātvalstis (Lietuva, Igaunija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Malta, Kipra, Polija un Slovēnija), pašreizējās 15 dalībvalstis un ES institūciju pārstāvji vienojušies vairākus gadus ilgajā integrācijas procesā un iestāšanās sarunu laikā.

Līgums ir sarežģīts un ļoti apjomīgs dokuments, kas sastāv no vairākām daļām – pievienošanās līguma, pievienošanās akta, 18 pielikumiem, 10 protokoliem un nobeiguma akta. Kopā tas veido vienu dokumentu, kura kopējais apjoms ir aptuveni 5800 lapas. Tomēr, neraugoties uz dokumenta lielo apjomu, mēģināsim īsumā aprakstīt, ko šis dokuments sevī ietver.

 

Pievienošanās līgums

Lai arī kopumā dokuments ir apjomīgs, pats pievienošanās līgums ir īss – tikai trīs panti. Tajos noteikts, ka Latvija un pārējās deviņas kandidātvalstis kļūst par ES dalībvalstīm. Pēc līguma stāšanās spēkā jaunās dalībvalstis kļūst par līgumslēdzējām pusēm visiem Savienības līgumiem, arī tiem, kas noslēgti pirms jaunās dalībvalsts iestāšanās ES. Pievienošanās līgums stāsies spēkā 2004. gada 1. maijā, ja to ratificēs visas Savienības dalībvalstis un kandidātvalstis, un ratifikācijas dokumenti tiks deponēti.

 

Pievienošanās akts

Pievienošanās aktā ir noteikti kandidātvalstu pievienošanās nosacījumi un citi būtiski noteikumi, kas saistīti ar ES paplašināšanos. Piemēram, 5. pantā noteikts, ka jaunās dalībvalstis apņemas no pievienošanās dienas pievienoties nolīgumiem, konvencijām, deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, kas attiecas uz Kopienu vai Savienību. Tāpat pievienošanās aktā ir noteikts dalībvalstu balsu skaits Padomē, komisāru skaits katrai dalībvalstij Eiropas Komisijā, deputātu skaits Eiropas Parlamentā, kā arī pārstāvju skaits citās ES institūcijās.

 

Pielikumi

Pirmie četri Pievienošanās līguma pielikumi attiecas uz visām kandidātvalstīm.

 

Pirmajā pielikumā uzskaitīti Šengenas acquis (Šengenas līgums un uz tā pamata izdotā 1990. gada 19. jūnija Šengenas konvencija, kā arī citi Šengenas līgumu iedzīvinošie normatīvie akti), kas pēc iestāšanās ES būs saistošs kandidātvalstīm. Pārējie Šengenas acquis noteikumi katrā konkrētajā jaunajā dalībvalstī ir piemērojami saskaņā ar attiecīgu Padomes lēmumu. Tas tiek pieņemts pēc tam, kad konkrētā jaunajā dalībvalstī ir izpildīti visi nosacījumi, kas vajadzīgi visu acquis attiecīgo daļu piemērošanai, konkrētāk — pēc pievienošanās Šengenas līguma valstu zonai.

Otrais pielikums nosaka ES sekundāro tiesību aktu (lēmumu, direktīvu, regulu) tehniskos pielāgojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo tiesībaktu piemērošanu pēc jauno dalībvalstu pievienošanās ES. Šajā pielikumā ir noteikti tehniskie pielāgojumi tiesību aktos, kas regulē brīvas preču aprites, personu pārvietošanās un pakalpojumu sniegšanas brīvību, uzņēmējdarbības tiesību, konkurences politiku, lauksaimniecības, zivsaimniecības, transporta politikas, nodokļu politikas, statistikas, sociālās politikas un nodarbinātības, enerģētikas jomu. Tāpat noteikti pielāgojumi attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izglītību un apmācību, reģionālo politiku un strukturālo instrumentu koordināciju, vidi, patērētāju tiesību un veselības aizsardzību, sadarbību tieslietās un iekšlietās, muitas savienību, ārējām attiecībām, kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī Savienības iestādes regulējošiem tiesību aktiem.

Arī trešajā pielikumā noteikti nepieciešamie grozījumi ES sekundārajos tiesību aktos, kas izriet no jauno dalībvalstu pievienošanās Savienībai. Šajā pielikumā uzskaitīti sarunās fiksētie izņēmumi atsevišķās ES politikas nozarēs: personu pārvietošanās brīvība, lauksaimniecība, zivsaimniecība, statistika, reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija. Šajā pielikumā noteikts arī iestāšanās sarunās panāktais īpašais zvejas režīms Rīgas līcī.

Ceturtais pielikums uzskaita grozījumus ES primārajos tiesību aktos, kas nepieciešami sakarā ar jauno dalībvalstu pievienošanos. Šajā pielikumā minēti pastāvīgie pasākumi, kas tiek iekļauti ES tiesību aktos, nosakot, piemēram, Latvijas iespēju turpināt valsts atbalsta pasākumus atsevišķiem uzņēmumiem.

Turpmākie pielikumi (no piektā līdz četrpadsmitajam) nosaka katras valsts iestāšanās sarunās panāktos pārejas periodus, katrai valstij veltot vienu pielikumu. Čehijas Republikai paredzētie pārejas periodi noteikti piektajā pielikumā, savukārt Igaunijas panāktie pārejas periodi uzskaitīti sestajā pielikumā, bet septītais pielikums veltīts Kipras pārejas periodu uzskaitīšanai.

Iestāšanās sarunās panāktie pārejas periodi Latvijai pēc iestāšanās ES ir uzskaitīti Pievienošanās līguma astotajā pielikumā. Kopumā Latvijai ir noteiktas 32 atkāpes no ES likumdošanas, tai skaitā 22 pārejas periodi. Visvairāk pārejas periodu – astoņus – Latvija panākusi vides jomā, visgarākos — dzeramā ūdens un pilsētu notekūdeņu direktīvas ieviešanai, jo, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktos kvalitātes standartus gan dzeramajam ūdenim, gan notekūdeņiem, nepieciešamas lielas investīcijas, kuras ieguldīt īsajā laikā līdz pievienošanās brīdim ir neiespējami.

Savukārt no devītā līdz četrpadsmitajam pielikumam uzskaitīti attiecīgi Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pārejas periodi pēc pievienošanās ES.

Piecpadsmitais pielikums, kurā noteikti ES budžeta programmu finansēšanai jaunajās dalībvalstīs paredzētie līdzekļi, bija viens no strīdīgākajiem jautājumiem līguma gatavošanas noslēguma fāzē. Eiropas Parlaments izvirzīja prasību Pievienošanās līgumā neiekļaut šo pielikumu, kurā apstiprināta Kopenhāgenā panāktā vienošanās par finansējumu ES paplašināšanai. Eiropas Parlaments vērsa uzmanību uz to, ka līdz šim tā sauktajām vecajām dalībvalstīm nav noteikti izdevumu griesti, tāpēc tas nebūtu nosakāms arī jaunajām dalībvalstīm. Rezultātā tika panākta jaunajām dalībvalstīm labvēlīgāka vienošanās – 40 miljardu eiro paplašināšanās budžetam, paredzot rezervē vēl 540 miljonus eiro.

Sešpadsmitajā pielikumā uzskaitītas ar ES pamatlīgumiem un Padomes lēmumiem izveidotās komitejas un darba grupas. Pielikumā norādītas komitejas un darba grupas, kurās jauno locekļu pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar līdzšinējo dalībvalstu locekļu pilnvaru termiņu.

Septiņpadsmitajā pielikumā savukārt norādīti jauno locekļu pilnvaru termiņi komitejās un darba grupās, kuras izveidojusi Eiropas Komisija. Tāpat kā sešpadsmitajā pielikumā arī šeit ir uzskaitītas tās darba grupas un komitejas, kur jauno locekļu pilnvaru termiņš beidzas reizē ar tā dēvēto veco dalībvalstu pārstāvju pilnvaru termiņiem.

Pēdējais — astoņpadsmitais — pielikums nosaka komitejas, kuru sastāvs tiek pilnībā atjaunots pēc jauno dalībvalstu pievienošanās ES.

 

Protokoli

Līgumam pievienoti arī desmit dažāda rakstura protokoli. Pirmais no protokoliem — grozījumi Eiropas Investīciju bankas statūtos. Grozījumos noteikta jauno dalībvalstu iekļaušanās bankas darbībā, kā arī katras valsts daļa bankas pamatkapitālā. Šis ir arī vienīgais protokols, kas tieši attiecas uz Latviju. Otrais protokols ir par Čehijas Republikas tērauda rūpniecības restrukturizāciju, trešais — par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes suverēnajām bāzes teritorijām Kiprā, ceturtais — par Ignalinas kodolelektrostaciju Lietuvā. Savukārt piektajā protokolā atrunāta sauszemes tranzīta kārtība starp Kaļiņingradas apgabalu un citām Krievijas Federācijas daļām. Nākamie divi protokoli saistīti ar Maltu, sestais – par otro mājokļu iegādi Maltā, septītais – par abortiem Maltā. Astotajā protokolā aprakstīta Polijas tērauda rūpniecības restrukturizācija Polijā, devītajā — Bohunices kodolelektrostacijas 1. un 2. bloks Slovākijā. Noslēdzošajā, desmitajā, protokolā runāts par Kipras īpašo stāvokli.

 

Nobeiguma akts

Nobeiguma akts, kas ir Pievienošanās līguma pēdējā daļa, satur dalībvalstu un kandidātvalstu valdību deklarācijas, kā arī Eiropas Komisijas deklarāciju, kas nav juridiski saistošas. Deklarācijās pausta valsts nostāja jautājumos, par kuriem netika panākta vienošanās vai arī kuri nebija sarunu vadītāju kompetencē. Bez deklarācijām Nobeiguma aktam pievienota arī vienošanās par informācijas apmaiņu un apspriešanās procedūru laikā starp Pievienošanās līguma parakstīšanu un tā stāšanos spēkā.

 

Pievienošanās līguma turpmākā gaita

Pievienošanās līgums pēc parakstīšanas vēl ir jāratificē gan ES dalībvalstu, gan kandidātvalstu parlamentiem. Kā zināms, šobrīd jau trijās kandidātvalstīs — Maltā, Slovēnijā un Ungārijā — iedzīvotāji referendumā ir pauduši atbalstu valsts dalībai ES, bet atlikušajās valstīs, tajā skaitā Latvijā, tautas nobalsošana vēl priekšā. Ja kādā no gaidāmajiem referendumiem iedzīvotāju vairākums nobalsos pret iestāšanos ES un parlaments pievienošanā līgumu neratificēs, tad attiecīgā valsts 2004. gada 1. maijā nekļūs par dalībvalsti, bet attiecībā uz pārējām valstīm Pievienošanās līgums stāsies spēkā. Daudz smagākas sekas draud gadījumā, ja vakar svinīgi parakstīto līgumu neratificēs kāda no esošajām dalībvalstīm. Ja piepildīsies šāds scenārijs, Pievienošanās līgums spēkā nestāsies un iecerētā jauno dalībvalstu uzņemšana nākamā gada maijā nenotiks. Tomēr, kā atzīst lielākā daļa Latvijas politiķu un politisko analītiķu, šobrīd nav iemesla domāt, ka kāda no dalībvalstīm līgumu varētu neratificēt.

 

Kur meklēt līgumu

Ikviens interesents ar Pievienošanās līguma latvisko versiju var iepazīties Ārlietu ministrijas un Ministru kabineta interneta mājaslapās (www.am.gov.lv, www.mk.gov.lv). Turpat pieejama arī Pievienošanās līguma anotācija, kas izskaidro līguma būtību, kā arī vērtē tā ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un uz Latvijā spēkā esošo tiesību normu sistēmu.

Ilze Sedliņa,  “LV” korespondente, Artis Nīgals,   “LV” Eiropas lietu redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!