Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Mums tagad priekšā ir nākotne - nākotne, ko mēs visi veidosim kopā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.04.2003., Nr. 60 https://www.vestnesis.lv/ta/id/73998

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas un Austrālijas sadarbību tālāk

Vēl šajā numurā

17.04.2003., Nr. 60

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Mums tagad priekšā ir nākotne — nākotne, ko mēs visi veidosim kopā”

Vakar, 16.aprīlī, Grieķijas galvaspilsētā Atēnās Latvijas Republikas Valsts prezidente un Ministru prezidents kopā ar citu kandidātvalstu — Kipras, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas — pārstāvjiem parakstīja ES Pievienošanās līgumu

ATENAS.JPG (22685 bytes)
Pēc Eiropas Savienības Pievienošanās līguma parakstīšanas Atēnās 2003.gada 16.aprīlī: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (pirmajā rindā 6. no labās) un Ministru prezidents Einars Repše (aiz Valsts prezidentes) kopā ar Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu pārstāvjiem
Foto: A.F.I./epa
A14.JPG (24732 bytes)
Latvijai vēsturiskajā brīdī Atēnās 16.aprīlī: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Ministru prezidents Einars Repše paraksta Eiropas Savienības Pievienošanās līgumu
Foto: Juris Krūmiņš — “LV”

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ES Pievienošanās līguma parakstīšanas ceremonijā Atēnās, Agoras muzejā, 2003. gada 16. aprīlī:

Augsti godātais prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Mēs esam šeit pulcējušies no tālām Eiropas malām, no nesen vēl sniegotiem Baltijas jūras krastiem un no saulainās Vidusjūras salām. Mēs esam sanākuši kopā šeit, Atēnās, demokrātijas dzimšanas vietā, vietā, kur kārts Eiropas filozofijas, Eiropas gudrības un Eiropas vērtību šūpulis. Mēs, latvieši, esam šeit nākuši garu un smagu ceļu, cauri vēstures līkločiem, cauri likteņa sitieniem un pārbaudījumiem, un mēs šeit izsakām savu vēlmi un gatavību pievienoties Eiropas Savienībai — tādai savienībai, kas mūs nav paņēmusi ar varu, ar viltu un ar brutālu spēku, bet kurā mēs nākam no savas brīvas gribas, paši pēc savas brīvas izvēles. Mēs vēlamies pievienoties šai brīvo, pārtikušo valstu saimei tamdēļ, ka tā ir bijusi sekmīga, tamdēļ, ka tā ir sevi pierādījusi. Mēs vēlētos pievienoties tām vērtībām, uz kurām tā pastāv, ko tā pārstāv, mēs ticam tām pašām vērtībām, kas ir cilvēka dzīvības vērtība, cilvēka tiesības, likuma vara. Mēs stāvam nākotnes priekšā šeit 26 valstis kopā, un mēs nākam ar dažādu mantojumu – katrs ar savu valodu, ar savu identitāti, ar savām paražām, ar savu seju, un katrs mēs gribētu to arī nākotnē paturēt. Bet mēs nākam arī ar gribu darboties un strādāt kopā, jo mēs saprotam tos pamatus un tās vērtības, ko mēs visi turam dārgas, ko mēs visi esam gatavi aizstāvēt, par kurām mēs visi esam gatavi strādāt.

Eiropas vēsturē ne tikai latviešiem ir bijušas smagas un tumšas lappuses. Nav tādas tautas Eiropā, kam arī nebūtu bijis kas smags, ko labāk gribētos atstāt pagātnē un aizmirstībā. Mums tagad priekšā ir nākotne — nākotne, ko mēs visi veidosim kopā, kur tāpat mums būs jāsastopas ar briesmām, ar draudiem, ar izaicinājumiem, ar nesaskaņām. Tā ir daļa no dzīves. Un mums visiem kopā, stājoties tam pretī, noteikti būs vieglāk nonākt pie risinājuma un pie atbildēm. Mēs, latvieši, priecājamies būt šajā saimē. Mēs ticam Eiropai, mēs ticam Eiropas nākotnei.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga preses konferencē pēc ES Pievienošanās līguma parakstīšanas

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 16.aprīlī, Atēnās pēc līguma par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) parakstīšanas preses konferencē izteica pateicību ES dalībvalstīm “par viņu ticību mūsu tiesībām, par viņu uzticību mūsu spējām, par viņu gatavību atbalstīt mūsu centienus pievienoties ES”. Valsts prezidente pateicās visām pēdējām ES prezidentūrām, kas ir īstenojušas šo unikālo un plašo ES paplašināšanās procesu, īpaši Grieķijas ES prezidentūrai.

“Latvija priecājas par šo ES, kurā visām suverēnām valstīm ir atzītas vienādas tiesības, kurā nebūs dalījuma starp Austrumiem un Rietumiem, Ziemeļiem un Dienvidiem, lielām un mazām valstīm.” Viņa sacīja, ka Latvija tagad varēs sēdēt ar citiem pie viena galda, varēs piedalīties Eiropas nākotnes procesā, varēs izteikt savu viedokli un varēs tikt sadzirdēta. “Mēs ticam mūsu kopīgajai un vienotajai Eiropai,” noslēgumā sacīja Vaira Vīķe–Freiberga.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas vēstnieki — “Latvijas Vēstnesim”

Indulis Bērziņš, vēstnieks Dānijā

BERZINS.JPG (19797 bytes)
Foto: A.F.I.

— Kāda, jūsuprāt, ir Pievienošanās līguma nozīme Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas procesā un Latvijas virzībā uz ES?

— Pievienošanās līgums ir neatņemama iestāšanās procesa sastāvdaļa. Līgums ir iestāšanās sarunu rezultāts, un ar šo rezultātu varam būt apmierināti.

— Ko šī līguma parakstīšana nozīmē jums personiski — cilvēkam, kurš ārlietu ministra amatā daudz darījis, sekmējot Latvijas virzību uz ES?

— Esmu patiesi priecīgs, ka pašreizējā valdība turpina darbu, ko uzsākām 1999. gada beigās. Patiesības labad jāpiebilst, ka mūsu eirointegrācijas process ir krietni garāks — tā sākums bija Latvijas neatkarības atgūšana.

— Vai un kā šis līgums iespaidos Latvijas attiecības ar ES dalībvalstīm un pārējām kandidātvalstīm?

— Iespaidos. Latvijai tagad ir aktīvās novērotājas statuss ES institūcijās. Līdz ar to mūsu sadarbība ar ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm, koordinējot pozīcijas dažādās ES politikas jomās, kļūs vēl ciešāka.

— Kāda šobrīd ir Dānijas attieksme pret ES paplašināšanu?

— Dānija vienmēr, ne tikai formāli, bet arī praktiski, ir atbalstījusi un atbalsta Latviju. Dāņi sola, ka būs pirmie, kas ratificēs ES līgumu. Jāuzsver, ka Dānijā sabiedrības atbalsts Baltijas valstu uzņemšanai ES ir lielākais visā Eiropas Savienībā.

— Ar ko, jūsuprāt, izskaidrojams joprojām relatīvi lielais eiroskeptiķu īpatsvars mūsu valstī?

— Viens no izskaidrojumiem ir man pilnīgi nesaprotamā Eiropas Savienības jaukšana ar kādreizējo Padomju Savienību. Esmu vairākkārt teicis — ja liekam vienlīdzības zīmi starp abiem iestāšanās procesiem, tad vienlīdzības zīmi var arī likt starp aprēķina laulībām un izvarošanu. Protams, dažiem ir arī bailes no nezināmā, kas man ir pilnīgi saprotamas.

— Kādi, jūsuprāt, būs Latvijas lielākie ieguvumi un eventuālie zaudējumi, iestājoties ES?

— Ja īsi — lielākais ieguvums būs iespējas, protams, ne tikai finansiālās. Un ceru, ka arvien vairāk cilvēku pratīs šīs iespējas izmantot. Zaudējumi? Latvija zaudēs mūžīgās bailes —no kaimiņiem, no neskaidrās nākotnes un tā tālāk.

— Ko Latvija zaudētu vai varbūt iegūtu, ja 20. septembra referendumā mūsu sabiedrība nobalsotu pret iestāšanos ES?

— Latvija pazaudētu mūsu vēsturē unikālu iespēju pievienoties veiksmīgu un relatīvi bagātu valstu klubam, kura dalībnieki cits citu atbalsta. Protams, arī konkurējot savā starpā.

Valdis Krastiņš, vēstnieks Somijā

KRASTINS.JPG (20939 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Pievienošanās līguma parakstīšana vakar Atēnās noslēdza vēl vienu ļoti svarīgu posmu mūsu valsts ceļā uz ES. Kā jūs kopumā raksturotu Latvijas integrāciju ES?

— Viss iestāšanās process vērtējams ārkārtīgi augstu, jo tieši tas ar norādēm, kritikām, arī “spērieniem” — dažādu ziņojumu un pārskatu veidā — sekmējis Latvijas likumdošanas un valsts pārvaldes sakārtošanu atbilstoši civilizētām, eiropeiskām normām. Nav šaubu, ka bez šiem mudinājumiem un aizrādījumiem daudz kas būtu apstājies pusceļā, palicis politisku un citāda veida “rotaļu” līmenī. Pats galvenais — iestājoties Eiropas Savienībā, beidzot būs jānodrošina pieņemto likumu darbība iedzīvotāju tiesiskās aizsardzības jomā, valsts aparāta attīrīšanā no korupcijas un citām nelikumībām. Tādējādi iestāšanās ES pozitīvi skars katru iedzīvotāju.

— Somija pati iestājās ES 1995. gadā. Helsinku vārds iegājis arī Latvijas ārpolitikas vēsturē, jo tieši Somijas galvaspilsētā Latvija ES dalībvalstu galotņu apspriedē 1999. gadā saņēma uzaicinājumu sākt iestāšanās sarunas. Kā jūs raksturotu Somijas pašreizējo attieksmi pret ES paplašināšanu?

— Somijas oficiālā attieksme pret ES paplašināšanu ir izteikti pozitīva — somiem mēs esam “tuvā pierobeža”, te ieguldīts daudz somu naudas. Plašākā skatījumā Somija ir ieinteresēta stabilā un drošā Baltijas jūras austrumu krasta attīstībā. Iedzīvotāju attieksme pret Baltijas valstu iekļaušanos ES ir ļoti labvēlīga.

— Ar ko, jūsuprāt, izskaidrojams joprojām relatīvi lielais ES pretinieku skaits Latvijā?

— Eiroskeptiķu īpatsvars skaidrojams, manuprāt, ar pagātnes mantojumu — Latvijas apokaliptisko pieredzi “dižajā un draudzīgajā padomju tautu saimē”, kur viss tika noteikts Maskavas cekā un čekā. Bez tam sava loma ir mazo tautu instinktīvajām bailēm no birokrātiskas mašīnas, kurā varētu tikt samalts īpatnēji latviskais domāšanā un kultūrā. Tomēr pietiek paraudzīties uz tām mazajām nācijām, kuras jau ilgāku laiku ir ES, lai saprastu, ka arī ES ir iespējams saglabāt nacionālo savdabību, vienlaikus izmantojot visas priekšrocības, ko sniedz iekļaušanās ekonomiski spēcīgu valstu kopībā.

— Vai jūs pats saskatāt kādus eventuālus zaudējumus un grūtības Latvijai pēc iestāšanās ES?

— Zaudējumi iestājoties varētu rasties tad, ja nepratīsim uzšaut zirdziņam, izbraucot uz plata ceļa, un turpināsim lēnā riksī, iedomājoties, ka joprojām raspuskā ripojam pa savu ierasto lauku ceļu. Globalizāciju — un iestāšanās ES ir daļa no šī procesa — nevar apturēt, var tikai ālēties demonstrācijās, īsti neapjēdzot, pret ko demonstrē. Toties, ja 20. septembra referendumā Latvija nobalsos pret iestāšanos ES, ieguvums būs “liels”. Tad mēs varēsim droši staigāt pastaliņās pa savu zemīti un mīļi stabulēt latviskus meldiņus, līdz kamēr mūs ekonomiski un valstiski “nesavāks” kāds stiprāks un tālredzīgāks kaimiņš.

Aivars Groza, vēstnieks Beļģijā un Luksemburgā

GROZA.JPG (16133 bytes)
Foto: A.F.I.

— Kā jūs raksturotu vakardienas notikumu — ES Pievienošanās līguma parakstīšanu Atēnās?

— Latvijas un ES Pievienošanās līguma parakstīšana ir zināmā mērā simbolisks akts, kas apliecina lielu paveiktu darbu. Lielu noietu ceļa posmu, kas tomēr nenozīmē, ka darbs paveikts līdz galam, ka ceļa mērķis ir sasniegts. Taču tas ir posms, no kura atpakaļceļš iespējams tikai totālas neveiksmes vai mūsu pašu pēkšņa lēmuma — atteikties no mērķa sasniegšanas — gadījumā.

— Vai, jūsuprāt, tagad sagaidāmas kādas izmaiņas Latvijas attiecībās ar ES dalībvalstīm un pārējām, nu jau bijušajām ES kandidātvalstīm?

— Attiecības ar ES dalībvalstīm un nākamajām dalībvalstīm pēc pirmsiestāšanās līguma parakstīšanas būtiski nemainīsies, taču mēs jau tiksim uztverti kā ES dalībvalsts un kā novērotājvalsts varēsim piedalīties ES institūciju darbā, izsakot savu viedokli un priekšlikumus par mums svarīgiem jautājumiem.

— ES galvenās institūcijas atrodas Briselē. Varbūt tieši tāpēc žurnālisti visai reti pievēršas pašas Beļģijas viedoklim par ES paplašināšanos?

— Beļģijas amatpersonas un zināmā mērā arī sabiedriskā doma ir pārņemta ar nākamajām parlamenta vēlēšanām, kas notiks 18. maijā, taču kopumā valsts pozitīvais viedoklis par atbalstu ES paplašināšanai nav mainījies. Arī Beļģijas sabiedrība, spriežot pēc sabiedriskās domas aptauju rezultātiem, atbalsta ES paplašināšanos, jo ņem vērā Eiropas ekonomikas potenciālās izaugsmes iespējas pēc jaunu ES dalībvalstu uzņemšanas.

— Jūs Latvijas intereses pārstāvat arī vismazākajā ES dalībvalstī — Luksemburgā.

— Luksemburga vienmēr ir atbalstījusi ES paplašināšanos, īpaši saredzot ES mazo dalībvalstu sadarbības iespēju pilnveidošanu un aktivizēšanu pēc jauno valstu uzņemšanas.

— Vai jums, savā darba ikdienā ģeogrāfiski atrodoties tik tuvu ES vadošo institūciju mītnēm, izveidojies arī skaidrs priekšstats par Latvijas gaidāmajiem guvumiem un varbūt arī eventuālajiem zaudējumiem, iestājoties ES?

— Eventuālus zaudējumus, kad Latvija iestāsies ES, pašreizējā situācijā grūti iedomāties. Tāpat man grūti iedomāties, ka Latvija varētu nobalsot pret iestāšanos ES, ja pārējās kandidātvalstīs referendumos būs pozitīvs rezultāts. Ieguvumu, iestājoties ES, būs daudz. Kā būtiskākos varu minēt mūsu jaunatnes iespējas iegūt labu izglītību un nākotnes iespējas vienotā Eiropā. Arī Latvijas lauksaimniecības tālāka attīstība grūti iedomājama bez ES kopējās lauksaimniecības politikas.

Elita Kuzma , vēstniece Austrijā, Ungārijā, Slovākijā, Slovēnijā un Šveicē

KUZMA.JPG (17798 bytes)
Foto: A.F.I.

— Kādu rezonansi Austrijā izraisīja ES Pievienošanās līguma parakstīšana ar desmit bijušajām kandidātvalstīm?

— ES Pievienošanās līguma parakstīšana vakar, 16. aprīlī, Vīnē tika atzīmēta ar plašu visaugstākā līmeņa pieņemšanu, ko rīkoja Austrijas parlamenta Nacionālās padomes priekšsēdētājs Dr. Andreass Kols un Federālās padomes priekšsēdētājs Hērvigs Hozele. Ir jau arī zināms, ka 9. maijā, Eiropas dienā, skaistajā un vēsturiskajā Šēnbrunas pilī vēlreiz tiks svinēta ES Pievienošanās līguma parakstīšana, piedaloties Austrijas federālajam kancleram Volfgangam Šiselam un ES paplašināšanās komisāram Ginteram Ferhoigenam. Gandrīz piectūkstoš austriešu plašajai auditorijai uzstāsies visu desmit bijušo ES kandidātvalstu mākslinieki un mūziķi. No Latvijas uzstāsies vokālā grupa “Putni”. Viesi varēs baudīt jauno ES novērotājvalstu nacionālos ēdienus. Šo pasākumu rīkos ES pārstāvniecība Vīnē un nākamo ES dalībvalstu vēstniecības. Bet šodien, raugoties no Vīnes, es gribu arī uzsvērt, ka mūsu valsts pēdējās dienās saņēmusi daudz apsveikumu un laba vēlējumu sakarā ar ļoti pārliecinošo balsojuma rezultātu par Latviju Eiropas Parlamentā. Ir noslēdzies vissvarīgākais un darbietilpīgākais posms Latvijas ceļā līdz pilntiesīgas ES dalībvalsts statusam, jo bez šī soļa nebūtu iespējams 20. septembra referendums un līguma ratifikācija Latvijas un ES dalībvalstu parlamentos. Apsveicu arī jūsu laikrakstu saistībā ar Latvijas Pievienošanās līguma parakstīšanu.

— Austrija pati tikai pirms astoņiem gadiem iestājās ES, bet tagad visnotaļ aktīvi iestājas par šīs organizācijas paplašināšanu.

— Jā, Austrijas valdība oficiāli atbalsta ES paplašināšanos un valdības programmā nosaukusi to par šīs koalīcijas galveno jeb sirds jautājumu. Paplašināšanās rezultātā Austrija atradīsies apvienotās Eiropas politiskajā un ekonomiskajā centrā. Austrijas ekonomika ātri reaģējusi uz jaunajām iespējām kandidātvalstīs. Austrija ir lielākā investētāja Slovēnijā, ir pirmajās vietās arī Ungārijā un Slovākijā. Tās eksports uz kandidātvalstīm katru gadu pieaug par 20 — 30 procentiem. Ievērojami pieaugusi arī Austrijas interese par sadarbību ar Latviju. Tieši pateicoties intensīvai ekonomiskajai klātbūtnei Viduseiropā un Austrumeiropā, kā arī valdības mērķtiecīgi un laikus veiktam informācijas darbam, divas trešdaļas Austrijas iedzīvotāju optimistiski raugās uz ES paplašināšanos un tās pavērtajām ekonomikas izaugsmes iespējām. Austrieši pozitīvi novērtē arī kultūras un izglītības telpas paplašināšanos.

— Jūs sākāt ar svinībām par godu Pievienošanās līguma parakstīšanai, taču ES attīstību virza pastāvīgs ikdienas darbs. Kuras ir šābrīža galvenās ES attīstības aktualitātes?

— Latvijas politiskajā dialogā ar ES dalībvalstīm un citām kandidātvalstīm pašreiz centrālo vietu ieņem ES nākotnes tēma un diskusijas ES Konventā. Latvijai, tāpat kā Austrijai un nu jau bijušajām ES kandidātvalstīm Ungārijai, Slovākijai un Slovēnijai, īpaši aktuāla ir mazo un vidējo ES valstu sadarbība — viedokļu saskaņošana un pārstāvēšana, lai, reformējot ES institūcijas, tiktu radīts pamats vēsturiskā Eiropas projekta tālākai veiksmīgai attīstībai visu dalībnieku interesēs. Savukārt ekonomiskais un kultūras dialogs ar ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm dienu no dienas kļūst aktīvāks. Interese vienam par otru konkretizējas projektos, jo nepieciešamais juridiskais pamats sadarbībai jau ir radīts.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!