Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad sabiedrība un politiķi diskutē par ES. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.04.2003., Nr. 58 https://www.vestnesis.lv/ta/id/73862

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latviju Eiropas drošības politikā

Vēl šajā numurā

15.04.2003., Nr. 58

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad sabiedrība un politiķi diskutē par ES

K1.JPG (23277 bytes) K2.JPG (20420 bytes)
Vakar, 14.aprīlī: Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis, Aizsardzības ministrijas NATO integrācijas izpildsekretārs Raimonds Graube, Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Jānis Porietis; Saeimas deputāts Rihards Pīks un ārlietu ministre Sandra Kalniete
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 14. aprīlī, Rīgas Latviešu biedrības namā jau trešo reizi pulcējās Latvijas nacionālais konvents par Eiropas nākotni.

Kā jau rakstīts, nacionālā konventa mērķis ir izzināt dažādu Latvijas sabiedrības grupu viedokļus par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) turpmāko attīstību, un šos viedokļus apspriest ar Latvijas pārstāvjiem Eiropas Konventā. Latvijas nacionālā konventa dalībnieki, dažādu sabiedrības grupu pārstāvji, diskutē par līdzīgiem jautājumiem kā Eiropas Konventā, kas darbu sāka nedaudz vairāk nekā pirms gada, 2002. gada 1. martā, un plānots, ka konvents savu darbu turpinās līdz ES Padomes sanāksmei šā gada jūnijā.

Nacionālā konventa trešo sanāksmi atklāja Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete, kas ir arī viena no Latvijas pārstāvjiem Eiropas Konventā. Viņa atgādināja, ka Eiropas Konventa dibināšanas priekšvakarā daudzi Eiropas valstu politiķi par konventa mērķiem un darba efektivitāti runājuši visai kritiski. Izskanēja šaubas, vai tik plašā forumā, kurā pārstāvētas 27 valstis, iespējams panākt kādu konstruktīvu vienošanos.

Tomēr konventa darbs, īpaši kopš pagājušā gada beigām, kļuvis daudz nozīmīgāks un veiksmīgāks un konventa dalībnieki iepriekš iecerētā vienkāršā nobeiguma dokumenta vietā pieņems vienotu pamatlīgumu jeb konstitūciju, kuru pēc tam apstiprinās un pieņems starpvaldību konferencē. Kā paskaidroja S. Kalniete, šis dokuments palīdzēs Eiropas pilsoņiem vieglāk izprast Eiropas Savienību, jo, lai izprastu Savienības darbības pamatprincipus un mērķus, vairs nevajadzēs burties cauri tūkstošiem lappušu bieziem līgumu, protokolu un dokumentu sējumiem. Konventa uzdevums ir izstrādāt tādu pamatlīgumu, kurā vienkārši un skaidri būtu pateikts, kādi ir ES mērķi, kāda ir kārtība šo mērķu sasniegšanai un kāda – katras institūcijas loma.

Šobrīd konvents ir sagatavojis un iesniedzis izskatīšanai vairumu pamatlīguma konstitucionālās sadaļas pantu.

S. Kalniete minēja, ka jaunajā līgumā tiek gatavots arī pants par kārtību, kā dalībvalsts var izstāties no ES, jo demokrātijas pilnīguma labad būtu jāparedz arī iespēja, ka dalībvalsts var izstāties no Savienības.

Pavisam drīz Eiropas Konventā tiks izskatīta pamatlīguma daļa par ES institucionālo uzbūvi. Šajā sakarā konventā ir iesniegti vairāki pretrunīgi priekšlikumi, uz kuriem konventa dalībniekiem vēl jārod atbildes.

Ārlietu ministre atzina, ka konventa darba laikā ir iezīmējušās atšķirības starp ES lielo un mazo dalībvalstu pārstāvju viedokļiem. Lielākās dalībvalstis nākotnes Eiropas Savienībā vēlas stiprināt ES Padomes lomu, jo šajā institūcijā tām ir lielāka politiskā ietekme, savukārt mazās dalībvalstis iestājas par Eiropas Komisijas kā neatkarīgas un neitrālas institūcijas stiprināšanu. Lai līdzsvarotu lielo valstu ietekmi, mazās ES valstis un kandidātvalstis nesen izplatīja kopīgu paziņojumu par ES institucionālās uzbūves pamatnostādnēm. Šo dokumentu atbalstīja arī Latvijas valdības pārstāvji, kas līdzdarbojās arī tā izstrādē. Mazo valstu kopīgi parakstītajā dokumentā akcentēta dalībvalstu līdztiesība, atklātība, esošo institūciju savstarpējā līdzsvara saglabāšana, jaunu institūciju neveidošana, kā arī rūpes par sadarbības attīstīšanu.

S. Kalniete aicināja nacionālā konventa dalībniekus izteikt savu vērtējumu par nākotnes ES institucionālo uzbūvi, norādot, ka visam par pamatu vajadzētu izvirzīt ES politiskās ietekmes un vienotības stiprināšanu un dalībvalstu līdztiesības saglabāšanu. Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas mazajām valstīm, ir svarīgas divas līdztiesības izpausmes: viena – dalībvalsts tiesības sešus mēnešus prezidēt ES Padomē, otra – katras dalībvalsts tiesības nozīmēt komisāru Eiropas Komisijā, teica S. Kalniete. Ārlietu ministre arī norādīja, ka Eiropas Komisija pārstāv visu dalībvalstu viedokļus, tāpēc Latvijas komisārs Eiropas Komisijā uzskatāmi simbolizētu to nacionālās suverenitātes daļu, ko Latvija nodos ES pārziņā.

S. Kalniete atzina, ka pašlaik Eiropas Konventa darbība tiek steidzināta, lai jau 2003. gada otrajā pusgadā Itālijas prezidentūras laikā starpvaldības konferencē tiktu radīts jaunais līgums. Šajā ziņā Latvijai ir svarīgi, lai mūsu valsts pārstāvji varētu piedalīties šajā konferencē kā līdztiesīgi locekļi ar tiesībām balsot. Tāpat ir būtiski, vai pietiks laika, lai izskaidrotu sabiedrībai konventā pieņemtā dokumenta saturu. Latvijas pārstāvjiem Eiropas Konventā ir ļoti svarīgi, lai mūsu valstī cilvēki saprastu un atbalstītu valsts nostāju Latvijai un Eiropai tik svarīgajā starpvaldību konferencē.

“Mēs nevaram palikt malā. Vēsture ir pierādījusi, ka mēs nevaram stāvēt malā un noskatīties, kā citi lemj par mūsu nākotni. Es esmu pārliecināta: ja vēstures līkloči nebūtu mūs paslēpuši aiz dzelzs priekškara, tad jau šodien Latvija būtu ES dalībvalsts, līdzīgi kā daudzas citas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis,” teica S. Kalniete.

Konventa turpmākajā gaitā klātesošie un radioklausītāji varēja iesaistīties diskusijā par vairākiem atsevišķiem ES nākotnes attīstības jautājumiem. Lai diskusijas konventa sēdē būtu produktīvākas un skaidrākas, vēl pāris nedēļas pirms nacionālā konventa trešās sēdes savu darbu sāka vairākas darba grupas, kurās speciālisti un visi interesenti varēja formulēt kopīgo viedokli attiecīgajā jomā. Diskusija pirms konventa sēdes noritēja piecās darba grupās: “ES definīcija un mērķi”, “ES pilsonība un pamattiesības”, “ES uzbūve un pilnvaru sadalījums”, “ES finanses” un “Tieslietas un iekšlietas”. Katrā darba grupā tika izstrādāts diskusiju apkopojums. Konventa dalībnieki izteica savus papildinājumus darba grupu sagatavotajiem viedokļiem.

Noslēdzot Nacionālā konventa trešās sēdes darbu, “Eiropas kustības Latvijā” prezidents Ainārs Dimants atzina, ka parasti tiek runāts par plaisu, kas pastāv starp politiķiem un sabiedrību, bet šī konventa sēde pierādījusi, ka plaisas jautājumos par Eiropas nākotni nav, jo konventa dalībnieku viedoklis bija ļoti tuvu tam, kāds radies darba grupās un kādu Latvijas delegāti pārstāv Eiropas Konventā. (Plašāk par Latvijas nacionālā konventa par Eiropas nākotni trešās sanāksmes darbu lasiet kādā no nākamajiem “Latvijas Vēstneša” numuriem – red.)

Nākamā konventa sanāksme paredzēta jūnijā, kad tiks runāts par citiem jautājumiem, kas ietverti Eiropas Konventa izstrādātajā ES pamatlīguma projektā.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!