Ministru kabineta noteikumi Nr.152

Rīgā 2003.gada 8.aprīlī (prot. Nr.19 21.§)

Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā

Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 9.panta ceturtās daļas 2.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā.

2. Noteikumi attiecas uz šādiem iespējamiem radiācijas avārijas veidiem:

2.1. kodolavārija – ar kodolreaktoru vai citu kodoldegvielas cikla uzņēmumu, kodoldegvielas transportēšanu vai glabāšanu saistīts gadījums, kura izraisītās sekas rada normatīvajos aktos noteikto jonizējošā starojuma dozas limitu darbiniekiem vai iedzīvotājiem (turpmāk – jonizējošā starojuma dozas limiti) pārsniegšanu un kaitējumu vai kaitējuma draudus neatkarīgi no aizsardzības pasākumiem kaitējuma samazināšanai (turpmāk – aizsardzības pasākumi);

2.2. avārija – ar lauksaimniecībai, rūpniecībai, medicīnai, zinātniskajai pētniecībai vai enerģijas ģenerēšanai kosmiskajos objektos paredzētu jonizējošā starojuma avotu izgatavošanu, lietošanu, glabāšanu, apglabāšanu vai transportēšanu saistīts gadījums, kura izraisītās sekas rada jonizējošā starojuma dozas limitu pārsniegšanu un kaitējumu vai kaitējuma draudus neatkarīgi no aizsardzības pasākumiem, vai jonizējošā starojuma līmenis pārsniedz šo noteikumu 3.punktā noteiktos lielumus;

2.3. negadījums – radioaktīvo vielu noplūde vai izkliede, kas izraisa radioaktīvo piesārņojumu objektā, pārsniedzot normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo radionuklīdu daudzumu, ko gada laikā drīkst izkliedēt vidē (turpmāk – ievērojama radioaktīvo vielu noplūde vai izkliede), bet nepārsniedzot šo noteikumu 3.punktā noteiktos lielumus;

2.4. incidents – ar radioaktīvo vielu noplūdi vai izkliedi saistīts gadījums, kas izraisa radioaktīvo piesārņojumu objektā, bet nerada ievērojamu radioaktīvo vielu noplūdi vai izkliedi.

3. Avārijas gadījumā tiek pārsniegta:

3.1. īpatnējā radioaktivitāte ūdenī, kas paredzēts patēriņam:

3.1.1. tritijam – 1 kBq/l;

3.1.2. izotopam ⁹⁰Sr – 0,6 Bq/l;

3.1.3. izotopam ¹³⁷Cs – 1 Bq/l;

3.2. īpatnējā radioaktivitāte upju un ezeru ūdenī:

3.2.1. kopējā beta radioaktivitāte, pārrēķināta izotopam ⁹⁰Sr, – 6 Bq/l;

3.2.2. izotopam ¹³⁷Cs – 10 Bq/l;

3.3. radioaktīvo vielu koncentrācija gaisā:

3.3.1. izotopam ¹³¹I – 55 Bq/m3;

3.3.2. izotopam ⁹⁰Sr – 0,05 Bq/m3;

3.3.3. izotopam ¹³⁷Cs – 0,3 Bq/m3;

3.4. īpatnējā radioaktivitāte pārtikas produktos (lielāka par normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo radionuklīdu daudzumu).

4. Radiācijas avārijas kaitējums ir:

4.1. kaitējums cilvēka veselībai (arī cilvēka nāve);

4.2. īpašuma bojājums vai zaudējums;

4.3. ekonomiskie zaudējumi, ko radījis kaitējums cilvēka veselībai (arī cilvēka nāve), īpašuma bojājums vai zaudējums;

4.4. vides atjaunošanas izmaksas, ja vides stāvoklis ir būtiski pasliktinājies;

4.5. no vides izmantošanas ekonomiskās interesēs iegūstamā ienākuma zaudējums, kas radies, būtiski pasliktinoties vides stāvoklim;

4.6. aizsardzības pasākumu izmaksas un to radītie zaudējumi vai bojājumi.

5. Operators objektā, kas varētu izraisīt radiācijas avārijas kaitējumu (turpmāk – objekts), un par aizsardzības pasākumiem atbildīgās iestādes izstrādā ar Valsts civilās aizsardzības plānu saskaņotu civilās aizsardzības pasākumu plānu sagatavotībai radiācijas avārijām un rīcībai radiācijas avārijas gadījumā (turpmāk – rīcības plāns). Rīcības plānā paredz aizsardzības pasākumus iedzīvotājiem, kurus var apdraudēt radiācijas avārija.

6. Objekts ir:

6.1. iekārta, telpa vai to komplekss operatora kontrolētajā zonā, kurā veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru kopējā radioaktivitāte pārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā noteiktos ievērojamos radioaktīvo vielu daudzumus;

6.2. transportlīdzeklis, ar ko pārvadā jonizējošā starojuma avotus, kuru kopējā radioaktivitāte pārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā noteiktos ievērojamos radioaktīvo vielu daudzumus.

7. Rīcības plāns paredz aizsardzības pasākumus, lai:

7.1. samazinātu radiācijas avārijas rašanās iespēju un avārijas sekas;

7.2. novērstu vai maksimāli samazinātu tūlītēju radiācijas avārijas kaitējumu (kaitējums, ko radījusi intensīva apstarošana vai apstarošana, kas nav ilgāka par piecām dienām, ja jonizējošā starojuma doza visam ķermenim vienā apstarošanas reizē ir 500 mSv un lielāka);

7.3. samazinātu vēlīnā radiācijas avārijas kaitējuma rašanās varbūtību (kaitējuma rašanās varbūtība ir proporcionāla saņemtajai jonizējošā starojuma dozai, kaitējuma smagums nav atkarīgs no saņemtās jonizējošā starojuma dozas lieluma).

8. Operators saskaņo rīcības plānu ar:

8.1. Radiācijas drošības centru (turpmāk – centrs);

8.2. vietējo pašvaldību, ja radioaktīvo vielu kopējā radioaktivitāte operatora kontrolētajā zonā atbilst šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem lielumiem vai ir lielāka par tiem;

8.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (turpmāk – glābšanas dienests), ja radiācijas avārijas sekas var ietekmēt iedzīvotājus un vidi ārpus operatora kontrolētās zonas.

9. Glābšanas dienesta republikas pilsētu un rajonu struktūrvienības sadarbībā ar vietējām pašvaldībām analizē iespējamās radiācijas avārijas bīstamību un izstrādā attiecīgās administratīvās teritorijas civilās aizsardzības pasākumu plānu.

2. Informācijas sniegšana

2.1. Iedzīvotāju iepriekšēja informēšana

10. Glābšanas dienests sadarbībā ar centru, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, reizi trijos gados informē iedzīvotājus, kurus var apdraudēt radiācijas avārija, par veselības aizsardzības pasākumiem un rīcību radiācijas avārijas gadījumā. Informācijā ietver šādus jautājumus:

10.1. jonizējošais starojums un tā ietekme uz iedzīvotājiem un vidi;

10.2. radiācijas avārijas veidi, avārijas seku iespējamā ietekme uz iedzīvotājiem un vidi;

10.3. aizsardzības pasākumi un to īstenošanas metodes;

10.4. iedzīvotāju rīcība radiācijas avārijas gadījumā (arī joda profilakse), kā arī joda preparātu saņemšanas un iegādes iespējas;

10.5. kompetentās iestādes un komercsabiedrības, kuras var sniegt informāciju par radiācijas drošību.

11. Glābšanas dienests sadarbībā ar centru precizē, papildina un izplata šo noteikumu 10.punktā minēto informāciju, ja būtiski mainās iepriekš sniegtās informācijas saturs.

12. Operatora pilnvarots darbu vadītājs darbam ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk – darbu vadītājs) par radiācijas avārijas iespējamību un nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem informē attiecīgās valsts un pašvaldību iestādes un iedzīvotājus, kurus var apdraudēt radiācijas avārija.

2.2. Iedzīvotāju brīdināšana radiācijas avārijas gadījumā

13. Radiācijas avārijas gadījumā glābšanas dienests apziņo un brīdina iedzīvotājus, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un apziņošanas un trauksmes sistēmu.

14. Pēc centra ieteikuma glābšanas dienests radiācijas avārijā cietušajiem iedzīvotājiem nekavējoties sniedz šādu informāciju:

14.1. notikušās radiācijas avārijas veids, cēlonis (ja iespējams), mērogs un paredzamā attīstība;

14.2. ieteicamie iedzīvotāju aizsardzības pasākumi (atkarībā no radiācijas avārijas veida):

14.2.1. ierobežojumi noteiktu pārtikas produktu lietošanā, ja ir aizdomas par to piesārņojumu ar radioaktīvajām vielām;

14.2.2. higiēnas ievērošana, kā arī dezaktivācija – radioaktīvo vielu aizvākšana, lai samazinātu radioaktīvo piesārņojumu uz visu veidu virsmām, iedzīvotāju organismā, materiālos, vides objektos, pārtikas produktos, dzīvnieku barībā un dzeramajā ūdenī;

14.2.3. nodrošināšana ar radioaktīvi nepiesārņotiem pārtikas produktiem un dzīvnieku barību atbilstoši attiecīgajām normām;

14.2.4. uzturēšanās telpās un civilās aizsardzības aizsargbūvēs (turpmāk – aizsargbūves);

14.2.5. evakuācija;

14.2.6. aizsargvielu izsniegšana un lietošana vai iegāde;

14.2.7. mājlopu veterinārās palīdzības punktu izveide;

14.2.8. mājlopu ganīšanas ierobežojumi un pārvietošanas kārtība;

14.3. papildu aizsardzības pasākumi noteiktām iedzīvotāju grupām (ja nepieciešams).

15. Glābšanas dienests iedzīvotājiem, kurus var apdraudēt radiācijas avārija, sniedz šādu informāciju:

15.1. norādījums turēt ieslēgtus radioaparātus un televizorus;

15.2. vispārīgi ieteikumi par rīcību radiācijas avārijas gadījumā;

15.3. papildu ieteikumi.

16. Pēc informācijas saņemšanas par iespējamo radiācijas avāriju glābšanas dienests šo noteikumu 15.punktā minēto informāciju papildina ar iepriekš sagatavotu informāciju par radiācijas avārijas iespējamo ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi, kā arī par vispārīgiem radiācijas drošības pasākumiem.

2.3. Aizsardzības pasākumu veikšanā iesaistīto iestāžu un komercsabiedrību iepriekšēja informēšana

17. Ņemot vērā iespējamās radiācijas avārijas raksturu un mērogu, glābšanas dienests sadarbībā ar centru katru gadu sniedz informāciju par jonizējošā starojuma iespējamo ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi un radiācijas aizsardzības pasākumiem to iestāžu un komercsabiedrību vadītājiem un darbiniekiem, kuri var tikt iesaistīti aizsardzības pasākumu organizēšanā un veikšanā radiācijas avārijas gadījumā.

18. Ja radiācijas avārija ir notikusi, informāciju par aizsardzības pasākumiem attiecīgi papildina, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

2.4. Starptautiskā informēšana

19. Ja notikusi kodolavārija vai avārija un ir pieņemts lēmums veikt plašus aizsardzības pasākumus, kuri skar vairāk par 100 iedzīvotājiem (turpmāk – plaši aizsardzības pasākumi), centrs informāciju par aizsardzības pasākumiem un to nepieciešamības pamatojumu nekavējoties sniedz Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai un Eiropas Komisijai, kā arī citām valstīm, kuras ietekmē vai var ietekmēt Latvijas teritorijā notikušās kodolavārijas vai avārijas sekas un paredzamie aizsardzības pasākumi (turpmāk – iesaistītās valstis).

20. Ja notikusi kodolavārija vai avārija un ir pieņemts vai sagatavots lēmums par aizsardzības pasākumu veikšanu, pamatojoties uz operatora, Starptautiskās atomenerģijas aģentūras, Eiropas Komisijas vai citas valsts sniegto informāciju par iespējamo kodolavāriju vai avāriju, kuras ietekme var skart Latviju, centrs sniedz informāciju Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai, Eiropas Komisijai un iesaistītajām valstīm par plašu aizsardzības pasākumu iespējamo veikšanu.

21. Centrs sniedz Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai, Eiropas Komisijai un iesaistītajām valstīm šādu informāciju:

21.1. kodolavārijas vai avārijas raksturs, laiks un precīza vieta;

21.2. objekts vai darbība, kas izraisījusi kodolavāriju vai avāriju;

21.3. iespējamais vai konstatētais kodolavārijas vai avārijas cēlonis un paredzamā attīstība, kas saistīta ar radioaktīvo vielu noplūdi vai izkliedi un iespējamo radioaktīvā piesārņojuma izplatīšanos ārpus Latvijas;

21.4. radioaktīvo vielu noplūdes vai izkliedes vispārīgs raksturojums, iespējamā fizikālā un ķīmiskā forma, vidē nonākušo radioaktīvo vielu daudzums, sastāvs un izkliedes efektīvais augstums;

21.5. esošie un paredzamie meteoroloģiskie un hidroloģiskie apstākļi, kas ietekmē radioaktīvā piesārņojuma izplatīšanos.

22. Pēc attiecīgo datu iegūšanas papildus šo noteikumu 21.punktā noteiktajai informācijai centrs sniedz Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai, Eiropas Komisijai un iesaistītajām valstīm šādu informāciju:

22.1. vides radiācijas monitoringa rezultāti;

22.2. pārtikas produktu, dzīvnieku barības un dzeramā ūdens radioaktivitātes mērījumu rezultāti;

22.3. veiktie vai plānotie aizsardzības pasākumi;

22.4. veiktie vai plānotie pasākumi iedzīvotāju informēšanai;

22.5. radioaktīvās vielas noplūdes vai izkliedes rakstura prognoze noteiktam laikposmam.

23. Radiācijas avārijas likvidēšanas laikā šo noteikumu 21. un 22.punktā noteikto informāciju centrs precizē un papildina ar datiem par kodolavārijas vai avārijas attīstību, tās prognozējamām un faktiskām beigām. Minētos datus nosūta periodiski, lai attiecīgās organizācijas un citas valstis varētu veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus. Kodolavārijas vai avārijas seku likvidēšanas laikā minēto informāciju sniedz reizi mēnesī vai retāk pēc vienošanās ar informācijas saņēmējiem.

3. Aizsardzības pasākumu plānošana

24. Iespējami šādu veidu aizsardzības pasākumi:

24.1. neatliekamie aizsardzības pasākumi, kuri veicami tūlīt pēc informācijas saņemšanas par notikušu radiācijas avāriju vai tās nenovēršamiem draudiem, lai novērstu vai samazinātu tūlītējo radiācijas avārijas kaitējumu;

24.2. ilgtermiņa aizsardzības pasākumi, kuri veicami pēc radiācijas avārijas, lai samazinātu vēlīno radiācijas avārijas kaitējumu.

25. Aizsardzības pasākumus plāno šādām zonām:

25.1. objektam;

25.2. neatliekamo aizsardzības pasākumu zonai – teritorijai ap objektu, kur plānots veikt neatliekamos aizsardzības pasākumus;

25.3. ilgtermiņa aizsardzības pasākumu zonai – teritorijai ap objektu (arī neatliekamo aizsardzības pasākumu zona), kurā laikus nodrošina efektīvus aizsardzības pasākumus, lai samazinātu jonizējošā starojuma dozas no radioaktīviem nosēdumiem, radioaktīvi piesārņotiem pārtikas produktiem un dzeramā ūdens.

26. Operators novērtē objektā lielāko iespējamo radiācijas avārijas kaitējumu un, ņemot vērā dabiskās robežlīnijas (piemēram, reljefa lūzumi, ūdenstilpes), pēc saskaņošanas ar centru un glābšanas dienestu nosaka aizsardzības pasākumu zonu robežas.

27. Plānojot aizsardzības pasākumus, operators, pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais objekts, un glābšanas dienests:

27.1. novērtē attiecīgā aizsardzības pasākuma, tai skaitā operatīvā monitoringa, izpildes iespējas, efektivitāti un izmaksas;

27.2. plāno aizsardzības pasākumus, lai:

27.2.1. radiācijas avārijas kaitējums būtu pēc iespējas mazāks;

27.2.2. aizsardzības pasākumu radītais kaitējums videi un īpašumam, kā arī apgrūtinājums radiācijas avārijā cietušajiem iedzīvotājiem būtu pēc iespējas mazāks;

27.2.3. kopējā jonizējošā starojuma doza, ko saņem radiācijas avārijā cietušie iedzīvotāji un darbinieki, kas veic aizsardzības pasākumus, būtu minimāla salīdzinājumā ar radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju saņemto kopējo jonizējošā starojuma dozu, ja attiecīgie aizsardzības pasākumi netiek veikti;

27.3. izvērtē iespējamajam kaitējumam atbilstošu aizsardzības pasākumu veidu, mērogu un ilgumu.

28. Operators, pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais objekts, un glābšanas dienests plāno šādus aizsardzības pasākumus radiācijas avārijas gadījumā:

28.1. joda profilakse;

28.2. uzturēšanās telpās un aizsargbūvēs;

28.3. evakuācija;

28.4. dezaktivācija;

28.5. radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju glābšana un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana;

28.6. pārtikas produktu un dzeramā ūdens kontrole un radioaktīvi piesārņoto pārtikas produktu un dzeramā ūdens lietošanas ierobežojumi;

28.7. mājlopu aizsardzība no radioaktīvā piesārņojuma;

28.8. radiācijas avārijas vai tās radītā radioaktīvā piesārņojuma vietas norobežošana, lai samazinātu radioaktīvo vielu izplatību un kontrolētu iedzīvotāju pārvietošanos uz radioaktīvi piesārņoto teritoriju vai no tās;

28.9. lokālo ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu aizsardzība;

28.10. ugunsgrēka novēršana un dzēšana;

28.11. radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju apstarojuma kontrole;

28.12. vides radioaktīvā piesārņojuma reģistrācija un kontrole;

28.13. radiācijas avārijā cietušajā transportlīdzeklī esošo bojāto radioaktīvo materiālu paku atkārtota iepakošana;

28.14. radioaktīvo atkritumu iepakošana un nogādāšana radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā);

28.15. radiācijas avārijas seku likvidācijā iesaistīto darbinieku apstarojuma un radioaktīvā piesārņojuma reģistrācija un citi aizsardzības pasākumi;

28.16. radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju aizsardzības pasākumu organizēšana.

29. Ja pēc šo noteikumu 28.punktā minēto aizsardzības pasākumu veikšanas radiācijas avārijas vietā vēl iespējams radioaktīvais piesārņojums, operators, pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais objekts, un glābšanas dienests plāno šādus papildu pasākumus:

29.1. teritorijas dezaktivācija;

29.2. pārtikas, dzīvnieku barības un vides objektu radioaktīvā piesārņojuma kontrole;

29.3. radiācijas avārijā cietušo un radiācijas avārijas seku likvidēšanā iesaistīto darbinieku veselības ilgtermiņa monitorings un rehabilitācija.

30. Šajos noteikumos noteiktās jonizējošā starojuma dozas vai dozas jaudas iedzīvotājiem izmanto kā ieteikumus attiecībā uz grūtniecēm un bērniem, bet aizsardzības pasākumus plāno un veic tā, lai grūtnieču un bērnu saņemtās dozas būtu pēc iespējas mazākas.

4. Aizsardzības pasākumi radiācijas avārijas gadījumā

4.1. Joda profilakse

31. Joda profilaksi veic īsi pirms iespējamās radioaktīvo vielu noplūdes vai izkliedes vidē no objekta vai tūlīt pēc tās, lai mazinātu jonizējošā starojuma kaitīgo ietekmi uz to iedzīvotāju veselību, kurus var apdraudēt radiācijas avārija, un radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju veselību. Joda preparātus (kālija jodīda tabletes, 5 % kālija jodīda šķīdumu) lieto, ņemot vērā centra ieteikumu, pēc glābšanas dienesta norādījuma saskaņā ar pievienoto joda preparātu lietošanas instrukciju.

32. Iedzīvotājiem, kuri dzīvo neatliekamo aizsardzības pasākumu zonā (arī ap objektu, kur radiācijas avārijas gadījumā iespējama radioaktīvā joda noplūde vai izkliede), joda preparātus izdala individuālai glabāšanai un lietošanai nepieciešamības gadījumā, bet ilgtermiņa aizsardzības pasākumu zonas iedzīvotājiem paredzētos joda preparātus uzglabā valsts materiālajās rezervēs. Krājumu atjaunošanu un papildināšanu kontrolē glābšanas dienests.

33. Joda profilaksi veic:

33.1. ņemot vērā centra ieteikumu, pēc glābšanas dienesta lēmuma, ja:

33.1.1. saņemts paziņojums par notikušu vai iespējamu radiācijas avāriju, kuras dēļ Latvijas Republikas teritorijā tuvāko sešu stundu laikā iespējamā radioaktīvā joda koncentrācija gaisā tuvākajās desmit dienās pilngadīgiem iedzīvotājiem var radīt tādu jonizējošā starojuma dozu vairogdziedzerī, kas ir lielāka par 500 mSv, un ir informācija, ka radioaktīvo vielu noplūdi vai izkliedi no avarējušā kodolobjekta neizdodas būtiski samazināt;

33.1.2. noteiktā Latvijas Republikas teritorijas daļā tiek konstatēts kodolavārijā radies radioaktīvo putekļu (aerosolu) mākonis, kura jonizējošā starojuma dozas jauda ir lielāka par:

33.1.2.1. 0,1 mSv/h, ja radioaktīvo vielu noplūde vai izkliede netiek samazināta;

33.1.2.2. 1,0 mSv/h, ja radioaktīvo vielu noplūde vai izkliede tiek samazināta (notiek joda un cēzija radionuklīdu absorbcija radiācijas avārijas lokalizācijas sistēmās objektā);

33.2. ja saņemts paziņojums par tuvāko triju stundu laikā iespējamu radiācijas avāriju un vietējā vai rajona pašvaldība, kura atrodas neatliekamo aizsardzības pasākumu zonā (turpmāk – pašvaldība), izdevusi attiecīgu rīkojumu.

34. Joda profilaksi veic ne ilgāk kā septiņas dienas.

4.2. Uzturēšanās telpās un aizsargbūvēs

35. Ņemot vērā centra ieteikumu, glābšanas dienests pieņem lēmumu par radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju uzturēšanos telpās vai aizsargbūvēs, ja uzturēšanās telpās vai aizsargbūvēs 6–48 stundas jonizējošā starojuma dozu, ko rada ārējais un iekšējais apstarojums, samazina līdz:

35.1. 3 mSv tuvākajās sešās stundās;

35.2. 10 mSv tuvākajās 48 stundās.

36. Aizsardzības pasākumu – uzturēšanos telpās un aizsargbūvēs – piemēro ne ilgāk par 48 stundām.

4.3. Evakuācija

37. Evakuāciju veic, pārvietojot radiācijas avārijā cietušos iedzīvotājus no pastāvīgās dzīvesvietas, kā arī no darba un atpūtas vietām, lai novērstu vai samazinātu viņu apstarošanos un nepieļautu radiācijas avārijas kaitējumu.

38. Ņemot vērā centra ieteikumu, lēmumu par radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju evakuāciju pieņem:

38.1. Ārkārtējo situāciju valsts operatīvā komisija (turpmāk – valsts operatīvā komisija);

38.2. attiecīgā teritoriālā ārkārtējo situāciju operatīvā komisija;

38.3. glābšanas dienests vai attiecīgā pašvaldība, ja valsts operatīvās komisijas vai teritoriālās ārkārtējo situāciju operatīvās komisijas locekļus nav iespējams sasaukt.

39. Lēmumu par objektā notikušās radiācijas avārijas un tās seku likvidēšanā neiesaistīto darbinieku evakuāciju no objekta pieņem operators.

40. Evakuāciju veic šādos gadījumos:

40.1. ja iespējamā jonizējošā starojuma doza:

40.1.1. ir lielāka par 10 mSv tuvākajās 24 stundās;

40.1.2. ir lielāka par 50 mSv tuvākajās septiņās dienās;

40.2. ja paredzamā jonizējošā starojuma dozas jauda ir lielāka par 1 mSv/h no:

40.2.1. radioaktīvā aerosola mākoņa (aprēķinā ietver paredzamā iekšējā un ārējā apstarojuma jonizējošā starojuma dozu summu no radioaktīvā aerosola mākoņa un augsnes virskārtas tuvāko septiņu dienu laikā);

40.2.2. teritorijas radioaktīvā piesārņojuma (aprēķinā pieņem, ka jonizējošā starojuma doza septiņās dienās atbilst 50 % no jonizējošā starojuma dozas atklātā teritorijā, jo iedzīvotāji noteiktu laiku atrodas telpās vai aizsargbūvēs);

40.3. ja konstatētā jonizējošā starojuma dozas jauda telpās un aizsargbūvēs, kurās uzturas radiācijas avārijā cietušie iedzīvotāji, ir lielāka par 0,1 mSv/h.

41. Ja paredzamā jonizējošā starojuma doza:

41.1. 30 dienu laikā pēc avārijas ir 30 mSv vai teritorijas radioaktīvā piesārņojuma radītā jonizējošā starojuma dozas jauda ir lielāka par 0,2 mSv/h (veicot mērījumus divas līdz trīsdesmit dienas pēc radiācijas avārijas), radiācijas avārijā cietušos iedzīvotājus pārvieto, paredzot atgriešanos viena līdz divu gadu laikā (jonizējošā starojuma doza septiņās dienās atbilst 50 % no jonizējošā starojuma dozas atklātā teritorijā, jo iedzīvotāji noteiktu laiku atrodas telpās vai aizsargbūvēs);

41.2. cilvēka dzīves laikā pēc radiācijas avārijas sasniegs 1 Sv, radiācijas avārijā cietušos iedzīvotājus pārvieto uz citu dzīvesvietu, neparedzot atgriešanos.

42. Ja iespējamā jonizējošā starojuma doza 30 dienu laikā pēc radiācijas avārijas nepārsniedz 10 mSv, pieļauj radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju atgriešanos viņu pastāvīgajā dzīvesvietā.

43. Evakuāciju veic pēc administratīvi teritoriālā principa, nodrošinot, lai radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju saņemtās jonizējošā starojuma dozas būtu iespējami mazākas un kopējā jonizējošā starojuma doza evakuācijas laikā nepārsniegtu 30 mSv. Saskaņojot ar valsts operatīvo komisiju, glābšanas dienests koordinē vairāku pašvaldību vienlaikus veiktos evakuācijas pasākumus.

44. Pašvaldība evakuē radiācijas avārijā cietušos iedzīvotājus atbilstoši rīcības plānam, kā arī ar citām pašvaldībām, iestādēm un komercsabiedrībām noslēgtajiem sadarbības līgumiem par transporta nodrošinājumu, evakuēto izmitināšanu un nepieciešamo sadzīves apstākļu nodrošināšanu.

4.4. Dezaktivācija

45. Sadarbībā ar pašvaldībām glābšanas dienests un centrs organizē radiācijas avārijā cietušo iedzīvotāju, tehnikas un mājlopu dezaktivāciju, iesaistot radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), ja:

45.1. vides radioaktīvais piesārņojums pārsniedz normatīvajos aktos noteikto līmeni;

45.2. paredzamā jonizējošā starojuma doza iedzīvotājiem ir lielāka par 5 mSv/gadā.

46. Dezaktivācijas punktus izveido:

46.1. radioaktīvi piesārņotās teritorijas tiešā tuvumā;

46.2. robežpāreju un robežšķērsošanas punktu tiešā tuvumā;

46.3. ārstniecības iestādēs.

4.5. Radioaktīvi piesārņotu pārtikas produktu un dzeramā ūdens lietošanas ierobežojumi

47. Ņemot vērā Veselības ministrijas un (vai) Zemkopības ministrijas ieteikumu, valsts operatīvā komisija pieņem lēmumu par pārtikas produktu un dzeramā ūdens aizsardzības pasākumiem.

48. Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts sanitārā inspekcija atbilstoši savai kompetencei:

48.1. veic pārtikas produktu un dzeramā ūdens radioaktīvā piesārņojuma kontroli un informē centru par neatbilstību noteiktajām prasībām;

48.2. ja nepieciešams, nosaka radioaktīvi piesārņoto pārtikas produktu un dzeramā ūdens lietošanas ierobežojumus.

49. Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts sanitārā inspekcija atbilstoši savai kompetencei aizliedz lietot pārtikas produktus un dzeramo ūdeni, kas varētu būt radioaktīvi piesārņoti, šādos gadījumos:

49.1. ja teritorijas radioaktīvā piesārņojuma radītā jonizējošā starojuma dozas jauda ir lielāka par 1 µSv/h;

49.2. ja izotopa ¹³¹I nosēdumi uz augsnes rada īpatnējo radioaktivitāti, kas:

49.2.1. ir lielāka par 10 kBq/m², – aizliedz lietot pārtikas produktus;

49.2.2. ir lielāka par 1 kBq/m², – aizliedz lietot pienu un dzeramo ūdeni;

49.3. ja izotopa ¹³⁷Cs nosēdumi uz augsnes rada īpatnējo radioaktivitāti, kas ir lielāka par 2 kBq/m².

50. Pārtikas produktu un dzeramā ūdens lietošanu aizliedz:

50.1. ja izotopa ¹³¹I īpatnējā radioaktivitāte 14 dienu laikā pēc kodolavārijas:

50.1.1. pārtikas produktos ir lielāka par 1 kBq/kg;

50.1.2. pienā un dzeramajā ūdenī ir lielāka par 0,1 kBq/l;

50.2. ja izotopa ¹³⁷Cs īpatnējā radioaktivitāte ir lielāka par 1 kBq/kg.

4.6. Mājlopu aizsardzība no radioaktīvā piesārņojuma

51. Lēmumu par aizsardzības pasākumu veikšanu lauksaimniecībā pēc Zemkopības ministrijas ieteikuma pieņem valsts operatīvā komisija.

52. Ja radioaktīvais piesārņojums pārsniedz normatīvajos aktos noteikto līmeni, Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina dzīvnieku barības un augu radioaktīvā piesārņojuma kontroli un, ja nepieciešams, ievieš tādas dzīvnieku barības pārstrādes metodes, lai samazinātu radioaktīvo piesārņojumu dzīvnieku barībā un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, kā arī nosaka radioaktīvi piesārņotās dzīvnieku barības lietošanas ierobežojumus.

53. Pēc saskaņošanas ar valsts operatīvo komisiju glābšanas dienests koordinē mājlopu pārvietošanu. Mājlopus pārvieto to īpašnieks.

4.7. Transportlīdzekļa izraisīta radiācijas avārija

54. Ja transportlīdzeklis, kas pārvadā radioaktīvos materiālus, ir cietis avārijā, radiācijas avārijas seku likvidēšanas darbus notikuma vietā koordinē centrs.

55. Ja transportlīdzeklis, kas pārvadā radioaktīvos materiālus, cietis radiācijas avārijā:

55.1. transportlīdzekļa vadītājs veic neatliekamos aizsardzības pasākumus, kas noteikti jonizējošā starojuma avota drošības datu lapā, un par notikušo informē centru, glābšanas dienestu un attiecīgo pašvaldību;

55.2. tas avārijas dienests, kurš pirmais ierodas radiācijas avārijas notikuma vietā (ja transportlīdzekļa vadītājs nav varējis informēt par radiācijas avāriju un kravā esošajiem radioaktīvajiem materiāliem), ziņo centram un glābšanas dienestam par radiācijas avāriju, radiācijas brīdinājuma zīmēm, kas atrodas uz transportlīdzekļa un radioaktīvo materiālu iepakojuma, kā arī sniedz citu informāciju, kas raksturo kravu;

55.3. avārijas dienests, kas veic darbus radiācijas avārijas vietā, norobežo radiācijas avārijas notikuma vietu, ja ir aizdomas par radioaktīvā materiāla pakas bojājumu, un izsauc centra pārstāvi. Centra pārstāvis vada bojātās radioaktīvo materiālu pakas atkārtotu iepakošanu un citus radiācijas avārijas seku likvidēšanas darbus radiācijas avārijas vietā;

55.4. centrs vada darbus radiācijas avārijas vietā, nepieļaujot iedzīvotāju apstarošanu un radioaktīvo vielu nokļūšanu cilvēka organismā no bojātas radioaktīvā materiāla pakas, piesārņotiem priekšmetiem un vides objektiem. Radiācijas avārijas vietas ārējo norobežojumu apsargā Valsts policija, pierobežā – Valsts robežsardze.

4.8. Radiācijas avārija operatora kontrolētajā zonā

56. Ja notikusi radiācijas avārija operatora kontrolētajā zonā, darbu vadītājs:

56.1. veic neatliekamos aizsardzības pasākumus un nekavējoties ziņo centram par radiācijas avāriju, sniedzot šādu informāciju:

56.1.1. radiācijas avārijas laiks, precīza vieta un raksturs;

56.1.2. radiācijas avārijas iespējamais cēlonis un turpmākās attīstības prognoze;

56.1.3. radiācijas avārijā cietušie;

56.1.4. nepieciešamā palīdzība;

56.1.5. radiācijas avārijā iesaistīto radioaktīvo vielu raksturojums, arī to fizikālā un ķīmiskā forma un radioaktivitāte (arī vidē nonākušās radioaktivitātes sākotnējais novērtējums);

56.1.6. citi rādītāji, kas ļauj novērtēt situāciju un prognozēt tās attīstību;

56.1.7. veiktie un plānotie aizsardzības pasākumi;

56.2. savāc, iepako un sagatavo transportēšanai radiācijas avārijā radušos radioaktīvos atkritumus.

57. Ja ir noticis incidents, operators nekavējoties par to informē centru un veic aizsardzības pasākumus operatora kontrolētajā zonā.

4.9. Radiācijas avārijas, kuru cēlonis ir neatļauta darbība ar jonizējošā starojuma avotu (zādzība, pazaudēšana) un nozagta vai pazaudēta jonizējošā starojuma avota atrašana

58. Ja konstatēta neatļauta darbība ar jonizējošā starojuma avotu (zādzība, pazaudēšana), kā arī ja atrasts nozagts vai pazaudēts jonizējošā starojuma avots, darbu vadītājs 24 stundu laikā iesniedz par to paziņojumu Drošības policijā un centrā (2.pielikums). Pēc papildu informācijas saņemšanas darbu vadītājs nekavējoties nosūta centram atkārtotu paziņojumu.

59. Ja kodolmateriāls ir nozagts, tiek veiktas darbības likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 22.pantā noteiktajā kārtībā.

60. Centrs informē attiecīgās iestādes, komercsabiedrības un iedzīvotājus, kurus var apdraudēt radiācijas avārija, par jonizējošā starojuma avota zādzību vai pazušanu, sniedz tā aprakstu, attēlus (ja ir pieejami) un bīstamības raksturojumu.

61. Ja fiziskā vai juridiskā persona ir atradusi jonizējošā starojuma avotu ārpus tā atļautās izmantošanas vai glabāšanas vietas, šī persona par to informē glābšanas dienestu un centru.

62. Ja tiek atrasta radioaktīva viela vai kodolmateriāls:

62.1. Valsts policija (ja atrasta radioaktīvā viela) vai Drošības policija (ja atrasts kodolmateriāls), konsultējoties ar centru, organizē:

62.1.1. zonas norobežošanu un apsardzi 30 metru rādiusā ap iespējamo jonizējošā starojuma avotu;

62.1.2. saņemtās sākotnējās informācijas pārbaudi;

62.2. centrs:

62.2.1. izpēta jonizējošā starojuma avota atrašanās vietu un precizē aizsardzības pasākumu zonas robežas ap jonizējošā starojuma avotu, lai nepieļautu iedzīvotāju apstarošanu vairāk par 1 mSv gadā. Ja tehnisku vai ekonomisku iemeslu dēļ nav iespējams norobežot plašu teritoriju, pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju un veselības aprūpes vai ārstniecības iestādi jonizējošā starojuma dozas limitu uz aizsardzības pasākumu zonas robežas nosaka 5 mSv gadā;

62.2.2. veic mērījumus, lai iegūtu informāciju par atrasto jonizējošā starojuma avotu un noskaidrotu, vai nav notikusi vides piesārņošana ar radioaktīvajām vielām;

62.2.3. kopīgi ar Valsts policiju (ja notikusi radioaktīvās vielas zādzība) vai Drošības policiju (ja notikusi kodolmateriāla zādzība) veic pierādījumu saglabāšanas pasākumus;

62.2.4. nogādā atrasto jonizējošā starojuma avotu uz radiometrijas vai radioķīmijas laboratoriju, lai identificētu jonizējošā starojuma avotu, noskaidrotu tā izcelsmi (atbilstoši tehniskajām iespējām) un bijušo īpašnieku vai lietotāju.

4.10. Mākslīgā Zemes pavadoņa ar radioaktīvajiem materiāliem nokrišana

63. Ja ir pamatoti draudi, ka Latvijas Republikas teritorijā iespējama mākslīgā Zemes pavadoņa ar radioaktīvajiem materiāliem nokrišana:

63.1. centrs informē glābšanas dienestu;

63.2. glābšanas dienests:

63.2.1. informē attiecīgās valsts iestādes, pašvaldības un iedzīvotājus, kurus var apdraudēt radiācijas avārija, par mākslīgā Zemes pavadoņa nokrišanas iespējamību Latvijas Republikas teritorijā un izplata iedzīvotājiem paziņojumu par iespējamu nonākšanu kontaktā ar radioaktīvi piesārņotām pavadoņa atlūzām. Paziņojumā norāda, kā rīkoties, ja atrastas atlūzas;

63.2.2. sadarbībā ar centru izstrādā mākslīgā Zemes pavadoņa atlūzu meklēšanas taktiku, ja nepieciešams, iesaistot meklēšanā citas iestādes un dienestus;

63.3. ārstniecības iestādes sagatavojas sniegt attiecīgu medicīnisko palīdzību.

64. Ja mākslīgais Zemes pavadonis ar radioaktīvajiem materiāliem ir nokritis Latvijas Republikas teritorijā:

64.1. centrs informē Starptautisko atomenerģijas aģentūru un, ja nepieciešams, lūdz tās palīdzību teritorijas radioaktīvā piesārņojuma izpētē un aizsardzības pasākumu veikšanā;

64.2. glābšanas dienests:

64.2.1. koordinē mākslīgā Zemes pavadoņa radioaktīvo atlūzu meklēšanu;

64.2.2. organizē neatliekamos aizsardzības pasākumus.

5. Apmācība rīcībai radiācijas avārijā

65. Rīcībai radiācijas avārijā tiek apmācītas šādas personas:

65.1. valsts operatīvās komisijas un teritoriālo ārkārtējo situāciju operatīvo komisiju personālsastāvs;

65.2. operatori, darbu vadītāji un objektu darbinieki;

65.3. iestāžu un komercsabiedrību vadītāji un darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs, kas radiācijas avārijas gadījumā var tikt iesaistīts aizsardzības pasākumu organizēšanā un veikšanā.

66. Glābšanas dienests sadarbībā ar centru izstrādā ieteikumus par mācību programmās iekļaujamiem radiācijas drošības un kodoldrošības tematiem, kā arī par sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību radiācijas avārijā.

67. Lai nodrošinātu gatavību radiācijas avārijai un samazinātu apdraudējumu darbiniekiem, kurus var iesaistīt aizsardzības pasākumu organizēšanā un īstenošanā, izmanto šādus apmācības veidus:

67.1. kvalifikācijas iegūšana (apmācība radiācijas drošībā un kodoldrošībā, kā arī rīcībai radiācijas avārijā un attiecīgo zināšanu pārbaude);

67.2. kvalifikācijas paaugstināšana un attiecīga pārbaude reizi piecos gados pēc kvalifikācijas iegūšanas;

67.3. apmācība un zināšanu pārbaude par gatavību radiācijas avārijai un rīcību radiācijas avārijā, ja tiek būtiski grozīti normatīvie akti, kas regulē radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumus, vai mainās darba nosacījumi vai amata pienākumi;

67.4. valsts mēroga mācības par aizsardzības pasākumiem un to praktisku īstenošanu – reizi četros gados;

67.5. pilsētu, pagastu un rajonu mēroga mācības par aizsardzības pasākumiem un to praktisku īstenošanu neatliekamo aizsardzības pasākumu zonā (30 km attālumā no Ignalinas atomelektrostacijas) un ilgtermiņa aizsardzības pasākumu zonā (100 km no Ignalinas atomelektrostacijas) – reizi trijos gados.

6. Starptautiskās palīdzības pieprasīšana un saņemšana

68. Centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju lūdz palīdzību Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai, ja radiācijas avārijas dēļ:

68.1. nepieciešams veikt plašus iedzīvotāju un vides aizsardzības pasākumus apdzīvotā vietā Latvijā, kur ir 5000 un vairāk iedzīvotāju;

68.2. ir piesārņota teritorija, kas ir lielāka par 100 km²;

68.3. ārstniecības iestādes nespēj nodrošināt visu radiācijas avārijā cietušo aprūpi un ārstēšanu;

68.4. nav iespējams veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

69. Ārlietu ministrija sadarbībā ar glābšanas dienestu un centru koordinē starptautiskās palīdzības saņemšanu.

70. Ja radiācijas avārijas gadījumā starptautisko palīdzību lūdz jebkura cita iestāde, komercsabiedrība vai nevalstiskā organizācija, palīdzības pieprasījumu, saņemšanu un izmantošanu palīdzības pieprasītājs saskaņo ar glābšanas dienestu un centru.

71. Starptautisko ekspertu un citu palīdzības grupu piedalīšanos radiācijas avārijas seku likvidēšanā un izmeklēšanā koordinē glābšanas dienests.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 89/618/Euratom.

Ministru prezidents E.Repše

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 16.aprīli.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.152

Ievērojams radioaktīvo vielu daudzums

Nr. p.k.	Radionuklīds	Radioaktivitāte vaļējiem starojuma avotiem, Bq	Radioaktivitāte slēgtiem starojuma avotiem, Bq
1	2	3	4
1.	3H	1012	1015
2.	7Be	1010	1013
3.	14C	1010	1013
4.	14C	1010	1013
5.	15O	1012	1015
6.	18F	109	1012
7.	22Na	109	1012
8.	24Na	108	1011
9.	31Si	109	1012
10.	32P	108	1011
11.	33P	1011	1014
12.	35S	1011	1014
13.	36Cl	109	1012
14.	38Cl	1011	1014
15.	37Ar	1011	1014
16.	41Ar	1012	1015
17.	40K	109	1012
18.	42K	109	1012
19.	43K	109	1012
20.	45Ca	1010	1013
21.	47Ca	109	1012
22.	46Sc	109	1012
23.	47Sc	109	1012
24.	48Sc	108	1011
25.	48V	108	1011
26.	51Cr	1010	1013
27.	51Mn	108	1011
28.	52Mn	108	1011
29.	52mMn	108	1011
30.	53Mn	1012	1015
31.	54Mn	109	1012
32.	56Mn	108	1011
33.	52Fe	109	1012
34.	55Fe	109	1012
35.	59Fe	109	1012
36.	55Co	109	1012
37.	56Co	108	1011
38.	57Co	109	1012
39.	58Co	109	1012
40.	58mCo	1010	1013
41.	60Co	108	1011
42.	60mCo	109	1012
43.	61Co	109	1012
44.	62mCo	108	1011
45.	59Ni	1011	1014
46.	63Ni	1011	1014
47.	65Ni	109	1012
48.	64Cu	109	1012
49.	65Zn	109	1012
50.	69Zn	109	1012
51.	69mZn	109	1012
52.	72Ga	108	1011
53.	71Ge	1011	1014
54.	73As	1010	1013
55.	74As	109	1012
56.	76As	108	1011
57.	77As	109	1012
58.	75Se	109	1012
59.	82Br	109	1012
60.	74Kr	1012	1015
61.	76Kr	1012	1015
62.	77Kr	1012	1015
63.	79Kr	1012	1015
64.	81Kr	1010	1013
65.	83mKr	1015	1018
66.	85Kr	1014	1017
67.	85mKr	1013	1016
68.	87Kr	1012	1015
69.	88Kr	1012	1015
70.	86Rb	108	1011
71.	85Sr	109	1012
72.	85mSr	1010	1013
73.	87mSr	109	1012
74.	89Sr	109	1012
75.	90Sr+	107	1010
76.	91Sr	108	1011
77.	92Sr	109	1012
78.	90Y	108	1011
79.	91Y	109	1012
80.	91mY	109	1012
81.	92Y	108	1011
82.	93Y	108	1011
83.	93Zr+	1010	1013
84.	95Zr	109	1012
85.	97Zr+	108	1011
86.	93mNb	1010	1013
87.	94Nb	109	1012
88.	95Nb	109	1012
89.	97Nb	109	1012
90.	98Nb	108	1011
91.	90Mo	109	1012
92.	93Mo	1011	1014
93.	99Mo	109	1012
94.	101Mo	109	1012
95.	96Tc	109	1012
96.	96mTc	1010	1013
97.	97Tc	1011	1014
98.	97mTc	1010	1013
99.	99Tc	1010	1013
100.	99mTc	1010	1013
101.	97Ru	1010	1013
102.	103Ru	109	1012
103.	105Ru	109	1012
104.	106Ru+	108	1011
105.	103mRu	1011	1014
106.	105Rh	1010	1013
107.	103Pd	1011	1014
108.	109Pd	109	1012
109.	105Ag	109	1012
110.	110mAg	109	1012
111.	111Ag	109	1012
112.	109Cd	109	1012
113.	115Cd	109	1012
114.	115mCd	109	1012
115.	111In	109	1012
116.	113mIn	109	1012
117.	114mIn	109	1012
118.	115mIn	109	1012
119.	113Sn	1010	1013
120.	125Sn	108	1011
121.	122Sb	107	1010
122.	124Sb	109	1012
123.	125Sb	109	1012
124.	123mTe	1010	1013
125.	125mTe	1010	1013
126.	127Te	109	1012
127.	127mTe	1010	1013
128.	129Te	109	1012
129.	129mTe	109	1012
130.	131Te	108	1011
131.	131mTe	109	1012
132.	132Te	1010	1013
133.	133Te	108	1011
134.	133mTe	108	1011
135.	134Te	109	1012
136.	123I	1010	1013
137.	125I	109	1012
138.	126I	109	1012
139.	129I	108	1011
140.	130I	109	1012
141.	131I	109	1012
142.	132I	108	1011
143.	133I	109	1012
144.	134I	108	1011
145.	135I	109	1012
146.	131mXe	107	1010
147.	133Xe	107	1010
148.	135Xe	1013	1016
149.	129Cs	108	1011
150.	131Cs	109	1012
151.	132Cs	108	1011
152.	134mCs	108	1011
153.	134Cs	107	1010
154.	135Cs	1010	1013
155.	136Cs	108	1011
156.	137Cs+	107	1010
157.	138Cs	107	1010
158.	131Ba	109	1012
159.	140Ba+	108	1011
160.	140La	108	1011
161.	139Ce	109	1012
162.	141Ce	1010	1013
163.	134Ce	109	1012
164.	144Ce+	108	1011
165.	142Pr	108	1011
166.	143Pr	109	1012
167.	147Nd	109	1012
168.	149Nd	109	1012
169.	147Pm	1010	1013
170.	149Pm	109	1012
171.	151Sm	1011	1014
172.	153Sm	109	1012
173.	152Eu	109	1012
174.	152mEu	109	1012
175.	154Eu	109	1012
176.	155Eu	1010	1013
177.	153Gd	1010	1013
178.	159Gd	109	1012
179.	160Tb	109	1012
180.	165Dy	109	1012
181.	166Dy	109	1012
182.	166Ho	108	1011
183.	169Er	1010	1013
184.	171Er	109	1012
185.	170Tm	109	1012
186.	171Tm	1011	1014
187.	175Yb	1010	1013
188.	177Lu	1010	1013
189.	181Hf	109	1012
190.	182Ta	107	1010
191.	181W	1010	1013
192.	185W	1010	1013
193.	187W	109	1012
194.	186Re	109	1012
195.	188Re	108	1011
196.	185Os	109	1012
197.	191Os	1010	1013
198.	191mOs	1010	1013
199.	193Os	109	1012
200.	190Ir	109	1012
201.	192Ir	107	1010
202.	194Ir	108	1011
203.	191Pt	109	1012
204.	193mPt	1010	1013
205.	197Pt	109	1012
206.	197mPt	109	1012
207.	198Au	109	1012
208.	199Au	109	1012
209.	197Hg	1010	1013
210.	197mHg	109	1012
211.	203Hg	108	1011
212.	200Tl	109	1012
213.	201Tl	109	1012
214.	202Tl	109	1012
215.	204Tl	107	1010
216.	203Pb	109	1012
217.	210Pb+	107	1010
218.	212Pb+	108	1011
219.	206Bi	108	1011
220.	207Bi	109	1012
221.	210Bi	109	1012
222.	212Bi+	108	1011
223.	203Po	109	1012
224.	205Po	109	1012
225.	207Po	109	1012
226.	210Po	107	1010
227.	211At	1010	1013
228.	220Rn+	1010	1013
229.	222Rn+	1011	1014
230.	223Ra+	108	1011
231.	224Ra+	108	1011
232.	225Ra	108	1011
233.	226Ra+	107	1010
234.	227Ra	109	1012
235.	228Ra+	108	1011
236.	228Ac	109	1012
237.	226Th+	1010	1013
238.	227Th	107	1010
239.	228Th+	107	1010
240.	229Th+	106	109
241.	230Th	107	1010
242.	231Th	1010	1013
243.	232Thsec	106	109
244.	234Th+	108	1011
245.	230Pa	109	1012
246.	231Pa	106	109
247.	233Pa	1010	1013
248.	230U+	108	1011
249.	231U	1010	1013
250.	232U+	106	109
251.	233U	107	1010
252.	234U	107	1010
253.	235U+	107	1010
254.	236U	107	1010
255.	237U	109	1012
256.	238U+	107	1010
257.	238Usec	106	109
258.	239U	109	1012
259.	234U	1010	1013
260.	240U+	109	1012
261.	237Np+	106	109
262.	239Np	1010	1013
263.	240Np	109	1012
264.	234Pu	1010	1013
265.	235Pu	1010	1013
266.	236Pu	107	1010
267.	237Pu	1010	1013
268.	238Pu	107	1010
269.	239Pu	107	1010
270.	240Pu	106	109
271.	241Pu	108	1011
272.	242Pu	107	1010
273.	243Pu	1010	1013
274.	244Pu	107	1010
275.	241Am	107	1010
276.	242Am	109	1012
277.	242mAm+	107	1010
278.	234Am+	106	109
279.	242Cm	108	1011
280.	243Cm	107	1010
281.	244Cm	107	1010
282.	245Cm	106	109
283.	246Cm	106	109
284.	247Cm	106	109
285.	248Cm	106	109
286.	249Bk	109	1012
287.	246Cf	109	1012
288.	248Cf	107	1010
289.	249Cf	106	109
290.	250Cf	107	1010
291.	251Cf	106	109
292.	252Cf	107	1010
293.	253Cf	108	1011
294.	254Cf	106	109
295.	253Es	108	1011
296.	254Es	107	1010
297.	254mEs	109	1012
298.	254Fm	1010	1013
299.	256Fm	109	1012

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.152

Paziņojums par neatļautu darbību ar jonizējošā starojuma avotu (zādzību, pazaudēšanu) un nozagta vai pazaudēta jonizējošā starojuma avota atrašanu

Iekšlietu ministrs M.Gulbis