Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uz vitāli svarīgām sarunām par Latvijas drošību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.04.2001., Nr. 62 https://www.vestnesis.lv/ta/id/7383

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidents: - ikmēneša preses konferencē vakar, 19. aprīlī - intervijā Latvijas Radio vakar, 19. aprīlī

Vēl šajā numurā

20.04.2001., Nr. 62

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uz vitāli svarīgām sarunām par Latvijas drošību

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga svētdien, 22. aprīlī, dosies darba vizītē uz Vašingtonu, kur uzturēsies nākamo nedēļu

Vizītes laikā paredzētas tikšanās ar ASV viceprezidentu Ričardu Čeiniju, valsts sekretāru Kolinu Pauelu un citām oficiālajām personām, kā arī intervijas laikrakstiem “New York Times”, “Washington Times” un ASV sabiedriskajai televīzijai. Valsts prezidente tiksies arī ar vairākiem ietekmīgiem ASV senatoriem un kongresmeņiem, kā arī piedalīsies ASV — Baltijas uzņēmējdarbības fonda valdes sēdē. Vizītes laikā V.Vīķe–Freiberga tiksies arī ar pasaules sieviešu — politisko līderu organizācijas “Women in International Security” (“Sievietes starptautiskajā drošībā”) dalībniecēm, sniedzot priekšlasījumu “Latvija transatlantiskajā kopienā — no partneriem par sabiedrotajiem”. Prezidente piedalīsies arī Amerikas Latviešu apvienības (ALA) kongresā un apvienības piecdesmit gadu jubilejas svinībās.

Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs sarunā ar žurnālistiem uzsvēra vizītes nozīmīgumu Latvijas drošības politikas kontekstā. “Latvijas valsts par nozīmīgāko savas drošības garantu uzskata dalību NATO, kas ir arī drošākais veids, kā modernizēt mūsu ekonomiku,” teica A. Pildegovičs.

Andrejs Pildegovičs uzsvēra, ka šis princips jau kopš deviņdesmito gadu vidus iekļauts Latvijas ārpolitikas koncepcijā.

“Latvijas Valsts prezidente, parlaments un valdības jau sešus gadus vienoti strādājuši šim principam,” viņš atgādināja, akcentējot NATO dalībvalstu aizvien izteiktāko atbalstu Latvijai. Savu viedokli A. Pildegovičs ilustrēja ar šonedēļ Rīgā pausto Spānijas ārlietu ministra Hosē Pikē i Kampa pozīciju. Valsts prezidentes padomnieks uzsvēra arī ASV lielo ietekmi NATO paplašināšanas procesā. “Prezidentes vizītes galvenais mērķis ir pārrunāt ar ASV jauno administrāciju, Senāta un Kongresa locekļiem Latvijas virzību un uzsvērt, ka iestāšanās NATO ir viena no mūsu valsts prioritātēm.” Padomnieks arī uzsvēra, ka Latvija vēlas jau 2002. gadā NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedē saņemt uzaicinājumu iestāties šajā organizācijā. Valsts prezidentes vizīte Vašingtonā varētu būtiski sekmēt šādu attīstību. “Mēs uzskatām, ka Latvijai ir ļoti svarīgi izveidot dialogu ar jauno ASV administrāciju, jo Savienoto Valstu pozīcija būs izšķiroša NATO paplašināšanā. Bet mūsu valsts drošība savukārt ir saistīta ar NATO,” teica ārlietu padomnieks pirms Valsts prezidentes vizītes Vašingtonā.

Ministru prezidents Andris Bērziņš svētdien, 22. aprīlī, dosies oficiālā vizītē uz Briseli, lai piedalītos NATO padomes sēdē

Ministru prezidents Andris Bērziņš svētdien, 22. aprīlī, dosies oficiālā vizītē uz Briseli, lai pirmdien, 23. aprīlī, NATO padomes sēdē tiktos ar NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu un NATO dalībvalstu vēstniekiem, kā arī piedalītos Latvijas Rīcības plāna dalībai NATO prezentācijā. Kopā ar valdības vadītāju Briselē būs arī Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Vizītes priekšvakarā Ministru prezidenta ārlietu padomnieks Atis Sjanīts sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” informēja:

— Šī tiešām ir nozīmīga vizīte. Ministru prezidents gan vispār, plānojot savas vizītes, vadās pēc principa braukt tikai turp, kur nevar nebraukt, un brauciens uz Briseli šogad būtībā ir viņa pirmā lielākā vizīte. Tās nepieciešamību nosaka apsvērums, ka NATO dalībvalstu vadītāju nākamā gada apspriedē Prāgā tiks runāts par NATO paplašināšanos un Latvijai — pēc mūsu maksimālā plāna — jau šajā apspriedē jāsaņem uzaicinājums iestāties NATO. Ziņas, ko saņemam, dod zināmas cerības uz to. Pienāk arī konkrēti signāli, ka Baltijas valstu jautājums Prāgā tiks apspriests.

Otrs ļoti būtisks apstāklis ir tas, ka mūsu valsts bruņotie spēki guvuši tiešām lielu progresu. Gandrīz no visām NATO dalībvalstīm mēs saņemam atzinumu, ka Latvijas aizsardzības spēku progress ir ievērojams. Tādēļ ir īpaši svarīgi, ka valdības vadītājs pats piedalās Latvijas Rīcības plāna dalībai NATO prezentācijā Briselē. Pirms dažām nedēļām līdzīgā prezentācijā piedalījās Igaunijas premjerministrs. Lietuvas premjerministrs šādā prezentācijā Briselē piedalījās pērn, šogad Briselē bija Lietuvas aizsardzības un ārlietu ministri. Ar valdības vadītāja piedalīšanos šajā prezentācijā mēs parādām, ka iestāšanās NATO ir viena no Latvijas ārpolitikas stratēģiskajām prioritātēm.

— Domājams, ka Ministru prezidentam Briselē nāksies atbildēt arī uz daudziem NATO dalībvalstu vēstnieku jautājumiem.

— Latvijas valdības vadītājam var tikt uzdoti visdažādākie jautājumi, ne tikai par aizsardzību vien. Protams, grūti prognozēt, cik būs jautājumu, taču jautājumu loks var būt visplašākais. Jo kandidātvalstu gatavība dalībai NATO tiek skatīta ļoti plašā spektrā, gan vērtējot mūsu makroekonomisko attīstību, vai tā spēs nodrošināt finansiālu pamatu mūsu valsts integrācijai NATO, gan analizējot, vai mūsu sabiedrības integrācija notiek pietiekami strauji. Jautājumu loks var būt ļoti plašs.

— Jau ir zināms, ka sanāksmi Briselē vadīs pats NATO ģenerālsekretārs lords Robertsons.

— Jā, bet pirms sanāksmes paredzēta arī Ministru prezidenta divpusēja tikšanās ar lordu Robertsonu. Atsevišķa tikšanās plānota arī ar ASV vēstnieku NATO Sendiju Veršbovu. Latvijas valdības vadītājs ar visu NATO dalībvalstu vēstniekiem Briselē tiksies arī kopīgās pusdienās. Tātad visa pirmdiena Briselē tiks veltīta sarunām par Latvijas gatavību iestāties NATO. Taču ar šo Ministru prezidenta vizīti saruna par NATO nebeigsies. Jau 11. maijā Bratislavā tiksies deviņu NATO kandidātvalstu premjerministri, lai pieņemtu kopīgu rezolūciju NATO paplašināšanas jautājumā.

Vai Bratislavas tikšanās būs Viļņas procesa turpinājums jaunā kvalitātē?

— Jā, šis process sākās pērn Viļņā, kad deviņu NATO kandidātvalstu ārlietu ministri pieņēma kopīgu rezolūciju. Šogad, domājot par dalību NATO, tiekas jau šo valstu premjerministri.

Tātad NATO kandidātvalstu rezolūcija tiks pieņemta jaunā, vēl augstākā līmenī. Atliek gaidīt, vai līdzīgu rezolūciju pieņems arī NATO kandidātvalstu prezidenti.

— Jā, gatavojoties iestāties NATO, mums ir jāstrādā visos līmeņos.

ASV vēstnieks Džeimss Holmss — preses konferencē vakar, 19.aprīlī, pēc tikšanās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu

“Latvijas Vēstneša” jautājums:Vēstnieka kungs, kas, jūsuprāt, bija pats svarīgākais sarunā ar Latvijas Valsts prezidenti?

Dž. Holmss: — Mums ar prezidenti šī bija iespēja vēlreiz pārlūkot viņas vizītes programmu Vašingtonā. Tā ir tiešām īpaša programma, kas Latvijai dos iespēju parādīt ASV jaunajai administrācijai savu acīmredzamo progresu. Šis ir tiešām lielisks laiks prezidentes vizītei Vašingtonā, un es zinu, ka prezidente šai vizītei rūpīgi gatavojas. Savukārt es prezidenti informēju par to, kā šai vizītei gatavojas mana valdība.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: — Vēstnieka kungs, ko , jūsuprāt, Latvijas sabiedrība var sagaidīt no šīs vizītes?

Dž. Holmss: — Kā jau teicu, Latvijas Valsts prezidentei ir patiešām daudz ko pavēstīt par Latvijas progresu. Atklāti sakot, es nezinu nevienu citu, kurš to varētu pastāstīt labāk par jūsu prezidenti. Prezidentei būs iespēja vērsties pie ASV jaunās administrācijas. Iznācis tā, ka astoņus no desmit Latvijas atjaunotās neatkarības gadiem Savienotajās Valstīs bija Demokrātu partijas pārstāvja Klintona administrācija. Tagad darbu sākusi jaunā Republikāņu partijas administrācija. Latvijas Valsts prezidente pirmā no Baltijas valstu vadītājiem tiksies ar Savienoto Valstu jauno administrāciju un pavēstīs par jūsu panākumiem kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas. Bet Latvijas panākumi liecina arī par visu trīs Baltijas valstu panākumiem. Progress, ko Latvija guvusi demokrātisko institūciju izveidē, uzņēmēju darbības attīstīšanā, ekonomikas attīstībā, tik sekmīgajā reformu īstenošanā, kā arī savu aizsardzības spēku reformēšanā un nostiprināšanā, gatavojoties iestāties NATO... — tie visi ir būtiski Latvijas attīstības elementi, kas sasaucas ar sekmīgo sabiedrības integrāciju un labām attiecībām ar kaimiņvalstīm. Visi šie elementi cieši saistīti ar Latvijas vēlmi kļūt par NATO dalībvalsti un ir vērtējami ļoti pozitīvi. Es esmu pārliecināts, ka manā valstī Latvijas progress visās šajās jomās tiks ļoti augstu novērtēts un ka atzinīgi tiks novērtēts arī jūsu progress, Latvijai un pārējām Baltijas valstīm gatavojoties iestāties NATO.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: — Liekas, ka tieši Latvijas gatavošanās iestāties NATO būs galvenais mūsu Valsts prezidentes sarunu temats Vašingtonā.

Dž. Holmss: — Jā, tas būs galvenais sarunu temats pirmdien. Taču jūsu prezidente ASV pavadīs visu nākamo nedēļu, un viņai būs iespēja tikties ar daudziem politiķiem, kā arī ar vadošajiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Atcerēsimies arī, ka prezidentes pirmā motivācija, pieņemot ielūgumu apmeklēt ASV, bija piedalīties Amerikas Latviešu apvienības piecdesmit gadu jubilejas svinībās, kas notiks nedēļas nogalē. Taču, kā jau teicu, visa prezidentes vizītes programma ir ļoti nozīmīga.

Jautājums:Kāda ir ASV jaunās administrācijas attieksme pret Latvijas vēlēšanos jau 2002. gadā saņemt uzaicinājumu iestāties NATO?

Dž. Holmss: — ASV jaunā administrācija nav mainījusi priekšvēlēšanu kampaņas laikā pausto nostāju. Tas ir atbalsts NATO paplašināšanai un NATO atvērto durvju politikai . Jaunā administrācija atbalsta kandidātvalstu Rīcības plānu dalībai NATO un visus citus projektus kandidātvalstu sagatavošanās procesā. Taču nebūtu reāli sagaidīt, ka ASV valdība tagad paziņotu par īpašu atbalstu vienai konkrētai kandidātvalstij vai ka ASV valdība tagad uzņemtos kādas īpašas saistības konkrēti par Latvijas vai kādas citas kandidātvalsts nākamo dalību NATO.

Jautājums:Vai NATO paplašināšana atbilst ASV nacionālajām interesēm? Un kā jūs raugāties uz Krievijas negatīvo attieksmi pret iespēju, ka Baltijas valstis varētu kļūt NATO locekles?

Dž. Holmss: — Mēs uzskatām, ka ikvienai valstij ir tiesības pašai izvēlēties sabiedrotos drošības jomā. Mēs nedomājam, ka šo izvēli drīkst ierobežot kādi vēsturiskie vai ģeogrāfiskie apstākļi. Mēs uzskatām, ka par NATO paplašināšanu brīvi jāizlemj tās dalībvalstīm. Jāizlemj tā, lai sekmētu politisko un militāro drošību visā Eiropas kontinentā. Mēs esam pārliecināti, ka NATO turpmāka paplašināšana nodrošinās tālāku stabilitātes nostiprināšanu Eiropā. Atklāti sakot, Baltijas valstis veikušas patiešām atzīstamu darbu, gatavojoties iestāties NATO. Tas būs ļoti nozīmīgi, lai Baltijas valstis saņemtu pozitīvu NATO atbildi, kad tās būs gatavas iestāties. Es patiešām ticu, ka tad, kad Baltijas valstis būs gatavas, tās varētu kļūt NATO dalībvalstis. Jo tās spēs dot savu ieguldījumu Eiropas drošībā.

Jautājums:Kā zināms, septiņpadsmit senatori iesniedza ASV prezidentam vēstuli, atbalstot Latvijas uzaicināšanu iestāties NATO 2002. gadā. Vai šis atbalsts guvis tālāku attīstību?

Dž. Holmss: — Šī septiņpadsmit senatoru vēstule pauda atbalstu ne vien Latvijai, bet apliecināja pozitīvu viedokli par vairāku kandidātvalstu uzaicināšanu 2002. gadā pievienoties NATO. Fakts, ka septiņpadsmit senatori tieši tagad izlēma paust savu pozīciju, vērtējams ļoti pozitīvi. Tas ir ļoti nozīmīgi Latvijas centieniem iestāties NATO, un es zinu, ka Latvijas valdība un tauta ļoti atzinīgi vērtē šo atbalstu.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!