Ar valsts un pašu zinātnieku patiesu ieinteresētību Latvijas zinātnes attīstībā

9.aprīlī Ministru prezidents, izglītības un zinātnes ministrs tikās ar LZA vadību

Vakar, 9.aprīlī, Latvijas Zinātņu akadēmijā: LZA prezidents prof. Jānis Stradiņš, Ministru prezidents Einars Repše, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 9. aprīlī, Ministru prezidents Einars Repše un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis tikās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentu Jāni Stradiņu un LZA prezidija locekļiem, lai pārrunātu zinātnes attīstības problēmas Latvijā.

Tikšanos ievadīja Jānis Stradiņš, īsi raksturojot pašreizējo zinātnes stāvokli mūsu valstī un pasniedzot viesiem turpat Zinātņu akadēmijā tapušo dokumentu “Meti augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju attīstības stratēģijai no 2003. līdz 2010. gadam”. Šā dokumenta stratēģiskais mērķis ir izveidot augstāko izglītību, zinātni un jaunās tehnoloģijas kā Latvijas pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības stūrakmeni — bāzi sekmīgai Latvijas darbībai Eiropas Savienībā.

Kamēr zinātne attīstās, tās klātbūtni it kā nejūt, bet tūlīt tiek pamanīts, ka zinātnes valstī vairs nav. Pagaidām esam konkurētspējīgi Eiropā un pasaulē, tomēr bažas rada tas, ka netiek pietiekami atjaunota zinātnes infrastruktūra, pētniecībā nodarbinātie noveco, bet jaunie zinātnieki priekšroku dod darbam attīstītākās valstīs. Vai viņi kādreiz atgriezīsies? Tas nav zināms.

Turklāt viena zinātņu doktora sagatavošana, sākot ar mācībām bērnudārzā un beidzot ar promocijas darba aizstāvēšanu, izmaksā simttūkstoš ASV dolāru. Tātad nebūt ne turīgā Latvija ar saviem jaunajiem prātiem atbalsta bagātās Eiropas Savienības valstis un citas pārtikušās zemes.

Un nav jau tā, ka jaunie zinātnieki izraudzītos darbu citviet pasaulē tikai dāsnāka atalgojuma dēļ, izrādās, ka censoņus daudz vairāk saista iespējas strādāt ar mūsdienīgu pētniecības aparatūru.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, LZA viceprezidents Juris Ekmanis atklāti atzina, ka Ministru prezidentam un ministram iesniegtos metus par nozares attīstības stratēģiju līdz 2010. gadam jau no 1998. gada ir mēģināts lūgt izskatīt Ministru kabinetā. Tomēr, ieraugot konkrētos kontrolskaitļus, līdz šim spriešana allaž aprāvusies pusceļā.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un Ministru prezidents Einars Repše sarunā ar (no kreisās) Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta padomnieku Jāni Kristapsonu, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāja vietnieku Juri Jansonu, LZA viceprezidentu Andreju Siliņu un LZA prezidentu Jāni Stradiņu

Abpusēji ieinteresētajā sarunā, kas ilga vairāk nekā stundu, tika skartas vēl citas zinātnei būtiskas problēmas. Zinātnieki rosināja, ka ir jāveic grozījumi likumā, lai varētu sakārtot zinātnisko institūciju īpašumtiesības un īpašumus ierakstīt zemesgrāmatā. Tāpat pārdomas rada fakts, ka salīdzinājumā ar Lietuvu Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai ir desmit reižu mazāk līdzekļu jaunākās periodikas un grāmatu iegādei — tikai 23 tūkstoši latu gadā.

Ministru prezidents Einars Repše aicināja zinātniekus aktīvi piedalīties demokrātiskā valsts pārvaldē. Rezumējot pārrunāto, valdības vadītājs pievērsa uzmanību zinātnieku izstrādāto nākotnes metu vēl kādam aspektam: “Ja jūs šo dokumentu iesniegsit Ministru kabinetā, mēs to droši vien pieņemsim. Bet vai tas jums palīdzēs pēc pieciem gadiem, kad būs cita valdība?”

Toties par atbalstāmu Ministru prezidents atzina rosinājumu zinātnei piešķirt garantētu finansējuma daļu no valsts saražotā iekšzemes kopprodukta, kā tas pašlaik jau notiek ar Latvijas izdevumiem valsts aizsardzībai. Tāpat tika piedāvātas dažas risinājuma iespējas citām izvirzītajām problēmām.

Šodien, 10. aprīlī, LZA notiek pavasara pilnsapulce. Einars Repše un Kārlis Šadurskis lūdza nodot zinātniekiem vissirsnīgākos sveicienus. Jo arī viņi līdz darbam valsts pārvaldē ir darbojušies zinātnē.

Sarunā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Valdis Egle.

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors

Meti augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju attīstības stratēģijai 2003.–2010.gadam

Stratēģiskais mērķis

Izveidot augstāko izglītību, zinātni un jaunās tehnoloģijas kā Latvijas pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības stūrakmeni – bāzi sekmīgai Latvijas darbībai Eiropas Savienībā.

1. Galvenie uzdevumi

Nostiprināt augstākās izglītības un zinātnes vadošo lomu sabiedrības attīstībā:

• izveidot universitātes par galvenajiem fundamentālo pētījumu zinātnes centriem Latvijā, kur augsta līmeņa zinātniskā darbība būtu savienota ar augstas kvalitātes akadēmiskajām un profesionālajām studijām pietiekami plašā nozaru spektrā;

• veicināt valsts zinātnisko institūtu attīstību, paredzot to bāzes finansējumu un institūtu pētnieciskā personāla iesaisti perspektīvāko studiju programmu īstenošanā;

• palielināt nodalīta valsts budžeta finansējumu universitātēm zinātnes attīstībai, doktorantūras studiju nodrošināšanai, zinātnes nozaru atbalstam pētnieciskās bāzes un infrastruktūras nostiprināšanai;

• nodrošināt akadēmisko bāzi zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, zinātnes un tehnoloģiju parku radīšanai;

• sniegt iespējas iegūt augstāko izglītību Latvijas reģionos, mazinot disproporcijas to attīstībā;

• nostiprināt universitāšu un Augstākās izglītības padomes sadarbību, kā arī universitāšu, zinātnisko institūtu, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas sadarbību maģistrālo pētniecības virzienu noteikšanā un izvērtēšanā, svarīgāko valsts nozīmes programmu mērķu un to īstenošanas veidu formulēšanā. Veicināt diskusijas par zinātnes vietu sabiedrībā;

• sagatavot augstākās kvalifikācijas profesionāļus darba tirgum.

Atjaunot zinātnes potenciālu un attīstīt pētījumus inovatīvo tehnoloģiju jomā:

• integrēt zinātniskos pētījumus, augstāko izglītību un modernās tehnoloģijas vienotā inovatīvās darbības vidē;

• saglabāt un vairot tautas kultūras mantojumu, veicinot humanitāro zinātņu (Latvijas vēsture, latviešu valodniecība, etnoloģija u.c.) padziļinātu izkopšanu;

• izveidot tautsaimniecības, socioloģijas, politoloģijas un citu sociālo zinātņu pētījumus mūsdienīgā līmenī;

• radīt vidi un nosacījumus inovatīvai uzņēmējdarbībai (tajā skaitā informāciju tehnoloģijās), efektīvi izmantojot strukturālos fondus, starptautiskos projektus un citus finanšu instrumentus;

• nodrošināt zinātnisko institūtu pētījumu produktivitāti, atpazīstamību un konkurētspēju starptautiskajā apritē.

2. Rezultātu un resursu kvantitatīvie indikatori, kas sasniedzami 2010.gadā

Infrastruktūra:

• jaunveidoti, ar universitātēm un pētniecības isntitūtiem saistīti zinātnes un tehnoloģiju parki;

• augstskolu un institūtu infrastruktūras modernizācija un optimizācija.

Šie indikatori sasniedzami, palielinot zinātnes finansējumu ik gadus vidēji par 0,1% no IKP, līdz ar to zinātnes budžetam 2004.gadā būtu jābūt vismaz 0,3% no IKP (~ 16 milj.Ls).

2004.gadā budžetā papildus jāasignē zinātnes cilvēkresursu atjaunošanai (0,5 milj.Ls), bāzes finansējumam pētniecības institūtiem (0,8 milj.Ls), valsts pētījumu programmu īstenošanai ekonomiski nozīmīgās jomās (0,8 milj.Ls), infrastruktūras atjaunošanai (1,1 milj.Ls), Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas vajadzībām (0,4 milj.Ls), kā arī lietišķi orientētu pētījumu saiknes starp ražošanu un zinātni veicināšanai no struktūrfondu (ERAF) līdzekļiem (~ 1,5 milj.Ls), kopā ap 5 milj.Ls apjomā.