Pēc 2003.gada 3.aprīļa sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”): Šodien no visiem pieņemtajiem un diskutētajiem likumprojektiem interesantākais ir “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību mūsu sarunvedēji panāca vienošanos, ka mēs varam ieviest septiņu gadu zemes iepirkuma moratoriju Eiropas Savienības pilsoņiem. Tas nepieciešams, lai mūsu zemnieki šajā laikā varētu atsperties, iegādāties vajadzīgo zemi ražošanas vajadzībām. Šajos likuma grozījumos ir iekļauts ierobežojums, kas liedz ārzemniekiem iegādāties lauksaimniecības zemi Latvijā. Tiem ārzemniekiem, kuri pastāvīgi trīs gadus dzīvo Latvijā un visu šo laiku ir saimniekojuši, būs iespēja iegādāties lauksaimniecības ražošanas zemi. Tas, ka varētu sēdēt Dānijā un pirkt tūkstošiem hektāru zemes Latvijā, lai veidotu lielu ražošanu, pēc šiem likuma grozījumiem vairs nebūs iespējams.

Protams, pats svarīgākais nav liegt vai ierobežot ārzemniekiem iegādāties zemi, bet svarīgākais ir dot mūsu zemniekiem laiku atsperties un iegādāties zemi pašiem. Tālāk svarīgi būs tas, kādā veidā mēs varēsim izveidot pieejamāku zemu procentu kredītus, kurus zemnieki varēs izmantot, lai zemi iegādātos savām vajadzībām.

Svarīgi ir tas, ka netika atbalstīts priekšlikums, ka arī Latvijas pilsoņiem būtu ierobežojumi pirkt vairāk par trim hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Latvijas pilsoņi varēs turpināt iegādāties lauksaimniecības zemi arī tad, ja ir vairāk nekā trīs hektāri, kas, manuprāt, veicinās kapitāla apriti valstī un nāks par labu tautsaimniecības sektoram.

P.Kalniņš (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Mūsu frakcijas deputātu šīs nedēļas aktualitātes bija jautājums par zemes privatizāciju, muitas tarifi un tirgus aizsardzība. Tie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē bija sasaukuši neredzēti lielu ieinteresēto cilvēku loku. Šeit viens jautājums ir — privatizēt zemi, bet otrs — kādēļ tā zeme ir vajadzīga. Mūsu frakcijas deputāti šodien vairāk nosliecās uz to, ka nevajadzīgie kūlas ugunsgrēki, kas pašreiz pārņēmuši visu Latviju, nav apturami, tos tiesiskā ceļā aizliedzot, bet ir apturami, dodot mūsu zemniekiem iespēju apstrādāt zemi.

Viena no iespējām ir ražot mums vajadzīgo cūkgaļu tādā apjomā, kā to patērē Latvija. Tie pārstrādes uzņēmumi, kuri visus desmit gadus nekad nav domājuši par modernu lopkautuvi, kuri nekad nav domājuši slēgt līgumus ar mūsu zemniekiem, lai šeit iepirktu dzīvos lopus, bet visu laiku praktiski ir dzīvojuši ar ievesto gaļu, neveicina mūsu zemnieku un mūsu dzīves augšupeju. Tas minimālais daudzums, ko tie samaksā nodokļos, ir ļoti mazs. Ja salīdzinām, kādi apjomi būs vajadzīgi, apstrādājot laukus, cik graudu būs nepieciešams, lai nobarotu lopus, domāju, ka tas ir ļoti pozitīvs risinājums.

Kā nākamais noteikti jāskata jautājums par to, vai mums Latvijā ir vajadzīgs biodīzelis ar biodegvielu. Aizliegums nedos neko. Jārod iespēja strādāt, jādod iespēja zemniekiem maksāt nodokļus.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija): Nepārprotami, šodien ļoti būtiski bija grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Mums — Tautas partijai — izdevās panākt atbalstu tam, ka arī lauku apvidos zemi nevarēs privatizēt nepilsoņi, kā sākotnēji bija iecerējusi valdošā koalīcija, un arī šie ierobežojumi, kas uzlikti mums draudzīgo valstu pilsoņiem, ar ko ir noslēgti līgumi, tālākā nākotnē ir pārdomāti.

Viens no Saeimas deputātu galvenajiem uzdevumiem nepārprotami ir ne tikai pieņemt likumus, bet arī skatīties, kā strādā valdība, un kontrolēt valdības pieņemtos lēmumus. Mūsuprāt, valdība šobrīd ir pieņēmusi ļoti nepārdomātu lēmumu — Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju nodot tiešā Ministru prezidenta pārraudzībā. Mēs uzskatām, ka nedrīkst vienas partijas vadītāja pārraudzībā nodot šo organizāciju, kurai ir īpaši liela nozīme, lai pārbaudītu valsts vadītājus un politiķus. Mēs vakar frakcijā sagatavojām priekšlikumu, ko iesniedzām Saeimā, proti, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir neatkarīga valsts iestāde, kas nodarbojas ar korupcijas apkarošanu, un juridiskām un fiziskām personām ir aizliegts iejaukties KNAB darbā.

Tāpat mūs uztrauc Šlesera kunga aktivitātes saistībā ar Krieviju un a/s “Ventspils nafta” privatizāciju, jo stratēģiskus objektus nevajadzētu nodot Krievijas kontrolē. Arī pēdējā laikā uzbrukumi tiem uzņēmumiem, kas pilda valsts pasūtījumu, nu nekādi nav saistīti ar jaunajiem laikiem. Tāpat arī atsevišķu amatpersonu atlaišana atgādina raganu medības, un izskatās, ka bieži tiek atlaisti tieši tie, kuri nav “Jaunā laika” biedri vai to atbalstītāji. Man ir stāstījuši “Jaunajam laikam” tuvu stāvoši cilvēki, ka jau pagājušā gada vasaras sākumā, lai panāktu lielāku ietekmi dažādās institūcijās, “Jaunā laika” vadītāji bija sastādījuši sarakstu, kurus vadītājus vajadzētu nomainīt un ielikt sev paklausīgus vai partijai tuvu stāvošus cilvēkus.

Mani kā Sporta apakškomisijas vadītāju iepriecē tas, ka tika atbalstīts mūsu ierosinājums konceptuāli izdarīt grozījumus Ieroču aprites likumā — sporta lokus vairs neatzīs kā sabiedrībai ļoti bīstamu ieroci.

Vēlos arī atgādināt, ka pagājušās nedēļas nogalē, ņemot vērā ļoti būtiskos notikumus Irākā, kas ietekmēs arī mūsu nākotni, Tautas partija organizēja konferenci par NATO un Eiropas Savienības jautājumiem, kurā tika apspriestas arī šīs lietas, piedaloties gan Amerikas Savienoto Valstu vēstniekam Braienam Karlsonam, gan Dānijas ģenerālim Mihailam Klemesenam, kurš Tartu vada Baltijas Aizsardzības akadēmiju.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Latvijas Pirmā partija šonedēļ ir aktualizējusi jautājumu par Vecrīgas apbūvi. Triangula bastions, protams, nav vienīgais strīdīgais objekts. Apspriežoties ar speciālistiem, arhitektiem, mēs nonācām pie secinājuma, ka šī tēma ir valdības kompetence, jo acīmredzot Rīgas dome ar to ne vienmēr tiek veiksmīgi galā.

Arvien vēl aktuāls un uzmanību piesaistošs ir Latvijas Pirmās partijas ierosinājums pārskatīt valstij svarīgos procesus, ja ir pamats aizdomām par nelikumīgām darbībām un kaitējumu valsts interesēm. Ar to es domāju dokumentus, ko premjerministrs ir iesniedzis prokuratūrai par a/s “Ventspils nafta” privatizāciju, un mēs varam aicināt klausītājus un televīzijas skatītājus sekot līdzi abu pušu viedokļiem, cik tas ir iespējams.

Šodien, protams, aktuālākie bija grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Šeit es gribu akcentēt tikai vienu lietu — kopš 1996.gada netika mainīta attieksme pret politiski represētajiem zemes mantiniekiem. Šobrīd ar šī likuma grozījumu mēs esam panākuši, ka tie politiski represētie, pirmās šķiras mantinieki, kuri līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījuši ne tikai kompensāciju, bet arī zemi, stingri turējušies pie savas tēvu zemes, turpmāk varēs saņemt kompensāciju naudā, protams, ja viņi nav šo zemi saņēmuši vai nav saņemta cita līdzvērtīga zeme citā vietā. Mēs uzskatām, ka šis ir cerīgs precedents. Pašreizējais Saeimas sastāvs un politiskā orientācija ļauj cerēt, ka likumdošana varētu tikt sakārtota, demokratizēta, tajā panākts taisnīguma princips vairāk, nekā tas ir bijis līdz šim.

S.Fjodorovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien atšķirībā no pārējām frakcijām mums — “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” — galvenie bija mūsu grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Mēs piedāvājām pakļaut pensiju apdrošināšanai personas, kuras kopj trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu. PCTVL uzskata, ka daudzbērnu mātei pēc iespējas jāsēž mājās un jānodarbojas ar bērnu audzināšanu, tomēr viņai jāuzkrāj 10 gadu pensijas stāžs, kas dod tiesības uz vecuma pensiju, vai jāuzkrāj apdrošināšanas stāžs pret bezdarbu, ja daudzbērnu māte laiku pa laikam tomēr strādā. Kopš 1991.gada Latvijā mirstība pārsniedz dzimstību. Diemžēl varas partijas atšķirībā no mums neizjūt bažas, un mūsu grozījumi tika noraidīti. Noraidīts tika arī PCTVL priekšlikums pakļaut pensiju apdrošināšanai personas, kuras ir sasniegušas 60 gadu vecumu, kurām ir tiesības uz bezdarbnieka statusu un kuras nesaņem bezdarbnieka pabalstu pabalsta termiņa piešķiršanas izbeigšanās dēļ. Vecākā gadu gājuma ļaudis zaudē darbu, bet jaunu var atrast ar lielām grūtībām. PCTVL uzskata — ja viņi godīgi atzīmējas darba biržā jau pēc tam, kad ir pagājis bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņš, tad viņiem piespiedu kārtas atstumšanu no piedalīšanās aktīvajā dzīvē vajadzētu kompensēt, it īpaši ņemot vērā, ka dažās Eiropas valstīs, kuras mēs uzskatām sev par piemēru, pirmspensijas vecuma personas likumdošanā ir aizsargātas no atlaišanas no darba.

PCTVL piedāvāja iekļaut Satversmē pantu par to, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecumā darbaspēju zaudēšanas gadījumā, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos, kā arī ikvienam ir tiesības uz uzturu, apģērbu un mājokli. Diemžēl visas šīs problēmas joprojām ir aktuālas lielākai daļai mūsu Latvijas iedzīvotāju.

Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” cer, ka Saeimu pārstāvēs spēcīgāka kreisi orientēta opozīcija, kas liks arī pie varas esošajām partijām risināt šīs problēmas.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šobrīd mēs mierīgi spriežam par savu zemi, spriežam par saviem likumiem, bet joprojām turpinās karš Irākā, joprojām nav kārtības arī Čečenijā.

Mūsu frakcija ir ļoti norūpējusies, un mēs visi baidāmies, ka Irākā varētu atjaunoties Huseina režīms. Visi gribētu, protams, lai karš ātrāk beidzas, bet karam ir jābeidzas ar taisnīgu uzvaru.

Ja runājam par Čečeniju, tad jāatgādina, ka referendums, kas notika armijas klātbūtnē, tik tiešām nevar būt likumīgs, kaut arī to rāda nobalsotie procenti, kas, manuprāt, ir tāda pati padomju laika pieredze, kā tas kādreiz bija arī Latvijā.

Par zemi jau ir ļoti daudz runāts, un es nepārstāstīšu likuma normas, bet gribu izteikt tādu zināmu atvieglinājumu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kas nodarbojas ar likumiem par tautsaimniecību, zemes iegādi un citiem jautājumiem, turpmāk strādās arī frakcijas “Jaunais laiks” priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš. Galvenais nākamā gada laikā, kamēr mēs vēl nebūsim iestājušies Eiropas Savienībā, ir panākt atvieglinājumus mūsu pašu pilsoņiem, lai viņi spētu zemi nopirkt, lai viņi saprastu, ka tā būs viņu bagātība.

Un reizē gribu izteikt arī neapmierinātību ar iepriekšējo darba grupu, kas strādāja pie sadaļas “Par brīvu kapitāla kustību”, kur netika panākti vairāki ierobežojumi. Tie tagad ir akceptēti, tāpēc arī likumā izmaiņas ir ārkārtīgi mazas, un būtībā šie ierobežojumi uz Eiropas Savienības pilsoņiem un Eiropas Savienībā reģistrētajām personām attiecas vienīgi uz lauksaimniecības un mežu zemi. Bet tā būtu gribējies pasargāt arī mūsu Latvijas skaistākās vietas, arī kāpas piejūrā! Un tas būtu bijis tikai normāli, ja šādi grozījumi būtu panākti sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija): Es vēlos runāt par ļoti svarīgu likumu, kas šodien tika pieņemts trešajā lasījumā, — “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Es vēlos aplūkot šo jautājumu mazliet citādā veidā, ne tā, kā to darīja valdošo partiju pārstāvji. Vēlos pateikt, ka šajā konkrētajā gadījumā mēs dabūjām, ka kazas ir veselas un vilki ir paēduši. Ko es ar to domāju? Savs atlikums mums ir 28.pants, kur skaidri ir atrunāts, ka visām fiziskām un juridiskām personām no valstīm, ar kurām mums ir noslēgti līgumi par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ir tiesības iegādāties zemi bez visiem ierobežojumiem, ja viņi tikai piereģistrē savu statūtu sabiedrību. Tas nozīmē, ka principā Eiropas Savienības pilsoņi var mierīgi gulēt un nekas attiecībā uz viņiem neizmainīsies. Viņi varēs piereģistrēt šeit statūtu sabiedrību un pirkt zemi bez ierobežojumiem. Tas ir pirmais.

Otrkārt, diemžēl nesanāca mums attiecībā uz nepilsoņiem pieņemt labojumus, kurus sākumā piedāvāja arī Ministru kabinets, — uz tiesībām nepilsoņiem iegādāties šeit zemi bez ierobežojumiem.

Mūsu skatījumā, tā nav godīga attieksme pret Latvijas valsts subjektiem, un nepilsoņi, kā jūs zināt, ir Latvijas valsts subjekts. Viņiem diemžēl nav tiesību pirkt zemi kaut kādā citā valstī, kā arī daudziem no viņiem Latvija ir dzimtene. Un šajā gadījumā Ministru kabinets pakļāvās vienas partijas spiedienam, un šis lēmums ir politisks — neatļaut nepilsoņiem pirkt zemi.

Saeimas preses dienests