Par ekonomisko spriedzi tranzītkravu ceļos

Andris Maldups, Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

— Krievijai pārtraucot naftas tranzītu caur Ventspils ostu, Latvijas kopējie zaudējumi tiek lēsti vairāk nekā 117,4 miljoni latu. Kā tos paredzēts kompensēt?

— Šogad uzņēmums “Ventspils nafta” plāno pabeigt gadu ar ļoti minimālu peļņu. Tas pašlaik pārveido estakādes, kas varētu pieņemt naftu un tumšos naftas produktus no dzelzceļa, tādā veidā cenšoties diversificēt šo biznesu. Protams, to nevar izdarīt tik ātri. Lai palielinātu dzelzceļa jaudas, tiek būvēts pievedceļu komplekss “Jūras parks”, kurš tiks nodots ekspluatācijā maijā. Tas stipri palielinās ostas iespējas pieņemt kravas. Taču cauruļvados situācija nav optimistiska.

— No 25. līdz 28.martam jūs kā Latvijas pārstāvis piedalījāties starptautiskajā transporta konferencē “Trans Russia 2003” un izstādē “Transports un loģistika” Maskavā. Cik lielā mērā šī dalība dos praktisku labumu Latvijai?

— Tā jau tradicionāli astoto gadu ir lielākā konference un izstāde transporta jomā, kas tiek rīkota Maskavā, taču kā mīnuss jāmin tas, ka tās rīkotājiem ir sabojājušās attiecības ar Krievijas varas struktūrām. Līdz ar to konferencei vairs nav tik liela politiskā atbalsta.

Konferencē bija pieteikti daži Krievijas valdības pārstāvji, taču tie nepiedalījās. Tajā pašā laikā uz izstādi bija ieradušies gan Krievijas Transporta ministrijas, gan arī “Krievijas dzelzceļa” pārstāvji ar lielākajiem dalībnieku stendiem. Pasākumā piedalījās arī mūsu kaimiņu konkurenti.

Par Latvijas tranzīta pakalpojumiem izskanēja vienīgi pozitīvas atsauksmes. Pārstāvis no vienas no nopietnākajām konteineru līnijām, kas strādā Baltijas jūrā, — “Teamlines” — slavēja Rīgas ostu kā labāko no konkurējošām ostām pārvadājumu ziņā.

No Latvijas pasākumā piedalījās visu trīs mūsu lielāko ostu – Rīgas, Liepājas un Ventspils — pārvaldes ar vairākām kompānijām, starptautiskā autopārvadājumu asociācija “Latvijas auto”, uzņēmums “Latvijas dzelzceļš”, kopumā bija pārstāvētas 27 Latvijas firmas.

Konferencē pašreizējiem un potenciālajiem partneriem stāstīju par Latvijas tranzīta iespējām un priekšrocībām, par problēmām un to iespējamajiem risinājumiem. Arī par to, kā mēs vērtējam transporta plūsmu attīstību pasaulē un kādu saskatām Latvijas vietu tajā.

— 31.martā Satiksmes ministrijas Tranzīta departamenta speciālisti piedalījās Latvijas un Baltkrievijas starpvaldību komisijā, kurā tika spriests par tirdzniecības un ekonomikas stratēģijas jautājumiem. Kādi ir jūsu izvirzītie mērķi šajā jomā?

— Ar Baltkrieviju mums jau ir diezgan cieša sadarbība visādos transporta jautājumos. Svarīgākais bija apspriest mūsu iesāktos darbus. Baltkrievijai ir liela interese izmantot Latvijas ostas savu kravu eksportam un importam. Baltkrievu delegācija apmeklēja divus Rīgas ostas termināļus, Rīgas brīvostas pārvaldi, arī Ventspils ostu un izrādīja interesi iegādāties mūsu termināļus savu kravu apstrādei.

Viens no konkrētiem projektiem, kas interesē Baltkrievijas pusi, ir kopuzņēmuma veidošana minerālmēslu pārkraušanai Ventspils ostā. Kompānija “Belarus kalij”, kas ir Baltkrievijas kālija galvenie ražotāji, vienojās ar Ventspils ostas kompāniju “Kālija parks” par kopuzņēmuma veidošanu. Šāds starpvaldību komisijas atbalsts nepieciešams pašiem baltkrieviem.

Otrs svarīgākais jautājums, kas tika apspriests, bija naftas tranzīts. Mums jau vairākus gadus saskaņošanas stadijā ir līgums par vienotiem pamatprincipiem naftas transportēšanā pa cauruļvadiem. Diemžēl šis jautājums nerisinās tik ātri, kā būtu gribējies, vairāku iemeslu dēļ – gan abu pušu kavēšanās, gan strukturālu izmaiņu dēļ. Līguma saskaņošanas process ir kļuvis tik ilgstoši smagnējs, ka Baltkrievijas pārstāvji jau uzskata, ka jāpārskata šī līguma nepieciešamība.

Otrs jautājums, ko izvirzīju starpvaldību komisijā, bija par Latvijas autopārvadātāju atbrīvošanu no tranzīta maksas. Mums ir 1500 tranzīta autopārvadājumu atļaujas braukt caur Baltkrieviju bez maksas, taču tas ir daudz par maz. Maksas atļauja vienā virzienā maksā 150 USD. Ņemot vērā īpaši pēdējā laika situāciju uz Latvijas — Krievijas robežas, esam ieinteresēti, lai kravu plūsma novirzītos vairāk caur Baltkrieviju, atslogojot Krievijas robežpunktus Terehovā un Grebņevā. Taču 300 dolāri ir pārāk liela summa, tāpēc autopārvadātāji labāk izvēlas stāvēt rindā uz Krievijas robežas.

Baltkrievijas puse atzina, ka autopārvadātāju atbrīvošana no tranzīta maksas nav vienkāršs jautājums, tas ir saistīts ar viņu valsts budžetu un ceļu finansēšanas shēmām. Viņi, protams, solīja pārskatīt šo jautājumu, konsultējoties ar Finanšu un Ekonomikas ministriju, un informēt mūs par iespējamo risinājumu. Laiks rādīs.

— Kādas ir steidzamāk risināmās problēmas Latvijas tranzīta koridoru attīstībā? Vai esam gatavi konkurencei ES?

— Ir vairākas lietas, kas mums traucē. Pirmkārt jau minēto atļauju trūkums, lai varētu vest tranzītkravu konteinerus un autokravas uz Krieviju. Otrkārt, rindas Krievijas robežpunktos, kur pārvadājumos jāzaudē vismaz viena diennakts. Jāpiebilst, ka šis ir galvenais šķērslis konteineru pārvadājumu un prāmju satiksmes attīstībai Latvijas ostās.

Treškārt, naftas tranzīta pārtraukums Ventspilī.

Šie ir jautājumi, kas saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā mums ir jāizdiskutē Eiropas Savienības līmenī. Jo naftas tranzīta jautājumā tā ir Krievijas attieksme pret mums un mērķtiecīga Latvijas izspiešana no tranzīta biznesa. Eiropas Komisija mums ir solījusi šo jautājumu iekļaut savā darba kārtībā sarunās ar Krieviju.

Eiropas Savienībai jārūpējas par mums kā par savu dalībvalsti arī robežšķērsošanas jautājumu risināšanā. Lieki piebilst, ka rindas uz Krievijas robežas kļūst par Eiropas Savienības problēmu, jo tā nākotnē būs ES ārējā robeža. Tāpēc robežšķērsošanas procedūru vienkāršošanas jautājums būtu risināms starp Eiropas Savienību un Krieviju.

Ceturtais svarīgais jautājums ir dzelzceļa tarifi Krievijas teritorijā Latvijas un Baltijas valstu virzienā. Eksporta tarifi uz Krievijas ostām atsevišķām kravu grupām ir 2,5 – 3 reizes lētāki nekā virzienā uz Latviju. Līdz ar to mūsu ostās vairs gandrīz nemaz neienāk metāla kravas no Krievijas. Tāpat ir ar citām kravām. Šis jautājums pagaidām tiek risināts Pasaules tirdzniecības organizācijas līmenī, jo mēs neesam vienīgā valsts, kas no tā cieš. Tā ir diskriminējoša attieksme no Krievijas puses un īpašu privilēģiju sniegšana savām ostām. Lai gan rezultātā Krievija no tā neko īpaši neiegūst. “Krievijas dzelzceļš” ir spiests vest kravas par lētāku cenu, savukārt uz šīs starpības rēķina Krievijas ostas palielina savus tarifus. Līdz ar to kopējais tranzīta koridors izmaksā tikpat, cik transportējot kravas caur Latviju. Tā ir tikai naudas pārdalīšana, un cietējs ir Krievijas ražotājs. Par šo problēmu runājam jau ilgstoši, protams, Krievija sola tarifus vienādot, bet solījumi visu laiku tiek pagarināti.

Saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā mums ir izvirzītas jaunas prasības attiecībā uz muitas un veterināro kontroli kravām, kas tiek transportētas caur Latviju.

Pēc ilgstošiem strīdiem starp dažādām institūcijām Latvijā ir izdevies panākt risinājumu, ka par PHARE līdzekļiem tiek būvēti jauni kontrolpunkti potenciālās ārējās robežas vietās – Liepājas, Ventspils un Rīgas ostās un Rēzeknes un Daugavpils dzelzceļa stacijās. Pašlaik norit projektēšanas darbi.

Tiklīdz mainīsies situācija attiecībās ar Krieviju par naftas tranzītu, sāksim jauna, paralēla naftas cauruļvada izbūvi no Polockas līdz Ventspils ostai. Ventspils ostas jaudas ir ļoti lielas – iespējams pārkraut un apstrādāt ap 50 miljonu tonnu gadā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu autotransporta novirzīšanai uz dzelzceļu, iekšējiem ūdensceļiem vai piekrastes kuģošanu, kas tiek skaidrots ar pārorientēšanos uz ekoloģiski labvēlīgākiem transporta veidiem, strādājam pie kombinētā transporta ieviešanas. Šī direktīva paredz nodokļu atvieglojumus tiem pārvadātājiem, kas novirza savas kravas uz kuģiem vai dzelzceļu. Izpētot citu valstu pieredzi, tie ir atbrīvojumi vai samazinājumi transportlīdzekļu ikgadējai nodevai. Ministru kabineta noteikumi par kombinētajiem pārvadājumiem ir iesniegti valdībā un drīzumā tiks pieņemti.

— Latvijas tranzītpolitikas mērķis ir maksimāli palielināt tranzītkravu pievienoto vērtību. Kā to iecerēts panākt?

— Tas ir diezgan svarīgs jautājums. Nodokļu atlaides brīvostās un Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā saglabāsies. Ar to cenšamies piesaistīt potenciālos investorus.

Pašlaik Ekonomikas ministrija izstrādā industriālo parku attīstības koncepciju, kas paredz valsts līdzdalību šādu parku veidošanā, sagatavojot infrastruktūru. Tā varētu būt labvēlīga vide potenciālajiem ražotājiem. Eiropas valstīs šādu precedentu ir diezgan daudz.

Turklāt visas investīcijas Latvijas autoceļos un dzelzceļos prioritāri tiek ieguldītas tieši mūsu galvenajos tranzīta ceļos, kas jau šobrīd ietilpst tā sauktajā TINA transporta tīklā un līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā kļūs par ES nozīmes transporta tīklu.

Dace Pumpure — “Latvijas Vēstnesim”