Viedokļu atšķirība neietekmēs mūsu valstu attiecības

Vakar Latvijas Valsts prezidente Parīzē tikās ar Francijas Republikas prezidentu Žaku Širaku

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 8. aprīlī, Parīzē, Elizejas pilī, stundu garā sarunā tikās ar Francijas prezidentu Žaku Širaku. Tika pārrunātas jaunās Eiropas perspektīvas, aktuālie jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Konventu, Eiropas Savienības (ES) institucionālajām reformām un organizācijas paplašināšanos, kā arī NATO paplašināšanās un Irākas krīze.

Sarunā, kas noritēja ļoti draudzīgā un sirsnīgā gaisotnē, Ž.Širaks uzsvēra, ka Francija joprojām stingri atbalsta ES tālāko paplašināšanu un NATO paplašināšanu, kā arī uzskata, ka pēc 16. aprīļa, kad Atēnās kandidātvalstis parakstīs pirmsiestāšanās līgumu, tās faktiski jau kļūs par ES dalībpartnerēm. Abas puses runāja par jaunās Eiropas veidošanu, kurā vienlīdzīgums starp lielajām un mazajām valstīm ir viens no noteicošajiem principiem. Ž.Širaks apliecināja, ka Francijas interesēs ir turpināt to sadarbības formu, kādu sešas ES dibinātājvalstis – trīs lielas un trīs mazākas – ir iedibinājušas jau pirms vairāk nekā 50 gadiem. Abas puses bija vienisprātis, ka gan lielām, gan

Vakar, 8.aprīlī, Parīzē pie Elizejas pils un pilī: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks Foto: Juris Krūmiņš – speciāli “Latvijas Vēstnesim”

mazākām valstīm Eiropā ir jābūt vienādi sadzirdamām, un, kā uzsvēra Francijas prezidents, Latvija var būt droša, ka Eiropas Savienībā tās balss būs sadzirdama un tiks uzklausīta.

Pārrunāta Eiropas Konventa loma jaunās Eiropas veidošanā, un Valsts prezidente izteica Latvijas nostāju: tā nevēlētos, lai jautājumi, kas saistīti ar jaunās Eiropas administrēšanas reformām, tiktu izlemti pirms pilnīgas kandidātvalstu iesaistes ES. Ž. Širaks atzīmēja, ka arī Francijas interesēs nav sasteigt jautājumus, kas saistās ar ES prezidentūras nākotni un veidiem, kā efektivizēt ES administrēšanas jautājumus.

ES kontekstā pārrunāts dialogs ar Krieviju. V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Latvija vēlas pragmatisku dialogu ar Krieviju, kas balstītos uz brīvās tirdzniecības principiem. Ž.Širaks uzsvēra, ka pēc 16.aprīļa arī Latvijas dialogs ar Krieviju kļūs par ES un Krievijas dialoga sastāvdaļu.

Pārrunājot divpusējās attiecības, abi prezidenti pauda gandarījumu par to, ka tās vēršas plašumā, un paredzēja dinamisku abu valstu tālāko sadarbību. Tika uzsvērts, ka abu valstu starpā nav problēmu, bet ir interese izvērst dažādu līmeņu dialogu. Francijas prezidents atzīmēja, ka joprojām atceras “saulaino ziemeļu zemi”, kas viņu viesmīlīgi uzņēmusi, un apliecināja, ka Francijas interese par Baltijas reģionu paliek spēkā un gūst vēl lielāku piepildījumu.

Vakar, 8.aprīlī, pie Elizejas pils Parīzē: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks Foto: A.F.I./epa

Pārrunājot Irākas krīzi, abas puses uzsvēra ANO lomu pēc kara Irākā, atzīmējot, ka tā šajā situācijā varētu būt svarīga. Prezidents atzīmēja, ka Francijai ir sava nostāja Irākas atbruņošanas jautājumā, ko tā paudusi ANO Drošības padomē, bet Francija izprot NATO kandidātvalstu nostāju, jo tās ir rīkojušās atbilstoši savam redzespunktam un vēsturiskajai pieredzei. Ž.Širaks apliecināja, ka viedokļu atšķirības Irākas krīzes jautājumā nekādā mērā neietekmē un neietekmēs Latvijas un Francijas sadarbību un tālākās attiecības, tās joprojām ir draudzīgas un vērstas uz dziļāku sadarbību.

Pēc tikšanās ar Francijas prezidentu Žaku Širaku Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga devās uz Strasbūru, kur viņai bija paredzēta tikšanās ar Eiropas Parlamenta prezidentu Patu Koksu.

Vakarā Valsts prezidentei bija plānots piedalīties Francijas TV5 tiešraides diskusijā no Eiropas Parlamenta, kuras temats ir jaunās Eiropas perspektīvas.

Raidījuma īpašie viesi — Latvijas Valsts prezidente un Grieķijas Eiropas lietu ministrs.

Valsts prezidenta preses dienests

“LV” informācija