Par draudzīgu ES kaimiņvalstu loku

Eiropas ārējo attiecību komisārs Kriss Patenss, Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi:

Nākamgad gaidāmā vērienīgā ES paplašināšana uzsver jautājumu par to, kādā veidā tiks turpināta vērtību un pārticības izplatīšana, šajā brīdī tomēr nepiedāvājot uzņemšanu savienībā. Eiropas Komisija gatavojas piedāvāt Eiropas ārlietu ministriem savas izstrādātās idejas par jauno pieeju. Tiek piedāvāta jaunu kaimiņattiecību perspektīva paplašinātā Eiropā, kuru ietvaros ES būs jāaktivizē attiecības ar tām valstīm, kas ģeogrāfiski atrodas vistuvāk, un kas nāktu par labu ikvienam. Citiem vārdiem sakot, tiek piedāvāts izveidot ap paplašināto ES esošo draudzīgo valstu loku, ņemot vērā to pieredzi un uzskatus, kas dažkārt varētu izrādīties pilnīgi jauni un nozīmīgi.

Lai nepieļautu jaunu robežlīniju rašanos starp nabadzīgajiem un bagātajiem, starp ES dalībvalstīm un tām, kuras par tām nekļūs, ir aktīvāk kopīgi jāsadarbojas, lai atrisinātu ārpusrobežu problēmas, piemēram, vides aizsardzībā, migrācijas, enerģētikas vai reģionālās attīstības jautājumos.

Tiek uzskatīts, ka ES jāizsaka jauni priekšlikumi gan Vidusjūras reģiona, gan bijušās Padomju Savienības valstīm, piedāvājot tām līdzdalību ES iekšējā tirgū, izņemot to līdzdalību ES institūcijās. Konkrēti tas nozīmētu piedāvāt šīm valstīm izmantot četru veidu brīvības - brīvu personu, preču, pakalpojumu un kapitāla pārvietošanos, kā arī līdzdarboties ES kopējā politikā, kas skar enerģijas transportu, vides aizsardzību, zinātni, kultūru un izglītību. Tas nozīmētu arī pievienošanos vērtībām un kopīgu iniciatīvu īstenošanu, lai sasniegtu kopīgus politiskos mērķus.

ES priekšlikumiem jābūt adresētiem tiem, kuri vēlas izpildīt noteiktās prasības un ievērot tās vērtības, uz kurām ir balstīta ES. Tas nozīmē plašas politiskās, ekonomiskās un institucionālās reformas dažādās jomās, sākot no publisko brīvību noteikšanas struktūrām un beidzot ar cilvēktiesībām. Vairākās valstīs tas varētu būt ilgstošs process. Tomēr konkrēta mērķa noteikšana palīdzēs īstenot nepieciešamās reformas. Ieguvēja būs gan ES, gan tās kaimiņvalstis.

Valstis, kas ir gatavas šo uzdevumu veikt, saņems ievērojamu ES atbalstu: finansiālo palīdzību, kā arī programmas, kas visefektīvāk ļaus sasniegt kopīgi noteiktos mērķus.

Eiropas Komisija vēlas piešķirt jaunu impulsu ārpusrobežu aktivitātēm, lai palielinātu efektivitāti. Būtu jādara daudz vairāk, lai palielinātu robežkontroli un veicinātu pārrobežu attīstību. Turklāt tiek pausta vēlme radīt jaunu finansu instrumentu, lai veiksmīgāk novirzītu fondus.

Ko tas varētu nozīmēt praksē? Esošajām ES dalībvalstīm tas nozīmētu noteikta valstu - draugu loka izveidi, darbojoties vienā virzienā un, izmantojot kopējo tirgu, kā arī potenciālo kopējās politikas plašāku pielietošanu, no Marakešas līdz pat Maskavai piedāvājot jaunas iespējas. Kaimiņvalstīm tā būtu garantija, ka pašreizējais paplašināšanās posms tām piedāvās jaunas iespējas to attiecībās ar paplašinātu Eiropas Savienību. Tā vietā, lai tās norobežotu, šīs kaimiņvalstis tiek aicinātas pievienoties vislielākajam kopējam tirgum pasaulē un līdzdarboties tā uzplaukuma veicināšanā. Tomēr vienlaikus tas nozīmē arī stabilitātes telpas izveidi, kas būs balstīta uz kopējām vērtībām un politiskajiem mērķiem. Ir noteikts tālejošs stabilu un drošu attiecību mērķis starp ES un tās kaimiņiem. Tas garantēs lielas planētas daļas stabilitāti un uzplaukumu.

Pēc “Le Monde”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.