Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par topošajiem valsts dokumentiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.04.2003., Nr. 53 https://www.vestnesis.lv/ta/id/73549

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Valsts civildienesta pārvaldes darbu

Vēl šajā numurā

04.04.2003., Nr. 53

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 3.aprīļa sanāksmē

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmu 2003.–2006.gadam”.

“Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programma 2003.–2006.gadam” (programma) ir politikas dokumenta projekts mazās un vidējās uzņēmējdarbības jomā, kas nosaka rīcības virzienus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus šīs jomas attīstībā. Programma ir turpinājums 1997.gadā Ministru kabinetā akceptētajai “Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālajai programmai 1997.-2001.gadam”.

Programmas mērķis ir sekmēt mazās un vidējas uzņēmējdarbības līdzsvarotu attīstību visā valsts teritorijā, nodrošinot iespējami labvēlīgu un motivējošu vidi biznesa idejas attīstībai, jaunu uzņēmumu dibināšanai, kā arī esošo mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmei. Lai sasniegtu galveno mērķi, proti, radītu uzņēmējdarbības iniciatīvas un aktivitātes pieaugumu, programmas ietvaros paredzēts īstenot trīs Apakšprogrammas: mazās un vidējās uzņēmējdarbības vides un institucionālās sistēmas pilnveidošana; finanšu resursu un nefinanšu atbalsta pakalpojumu pieejamības mazajai un vidējai uzņēmējdarbībai nodrošināšana; Uzņēmējdarbības kultūras (attieksmes, idejas, iniciatīvas, vispārējās aktivitātes) un zināšanu attīstīšana.

Mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstība un vispārējās uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugums valstī ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem Latvijas ilgtermiņa ekonomiskajā stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai, tādēļ programmas nepieciešamība ir akcentēta Valdības deklarācijā un Ekonomikas ministrijas rīcības plānā.

Programmas projekts Valsts sekretāru sanāksmē tiek uzsaukts atkārtoti (pirmo reizi 2002.gada 26.septembrī), jo saskaņošanas laikā tika saņemti būtiski iebildumi no citu institūciju pārstāvjiem un Ministru kabineta Kārtības rullī noteiktajā laikā netika panākta vienošanās par nepieciešamajām izmaiņām un papildinājumiem. Turklāt, mainoties valdībai, mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas jomā mainījās akcenti, kas bija par iemeslu, lai Ekonomikas ministrija precizētu un pārstrukturētu programmas iepriekšējo redakciju.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Satiksmes, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas programmas apakšprogrammu ieviešanas pasākumu plānu 2003.–2006. gadam”.

Saskaņā ar 2002. gada 29. oktobrī Ministru kabinetā akceptēto rīkojumu “Par Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas programmu (otro posmu)” ir izstrādāts MVU attīstības programmas apakšprogrammu ieviešanas pasākumu plāns.

Ministru kabineta rīkojuma “Par MVU attīstības programmas apakšprogrammu ieviešanas pasākumu plānu 2003.–2006. gadam“ projekts paredz apstiprināt izstrādāto pasākumu plānu, kas paredz realizēt trīs apakšprogrammas: uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanas un mikrokreditēšanas apakšprogrammu; nodarbinātības (nabadzības ierobežošanas) veicināšanas apakšprogrammu; MVU pārstrukturēšanas apakšprogrammu.

Realizējot apakšprogrammas, tiks sasniegts viens no Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas programmas (otrā posma) mērķiem – iedibināt efektīvu MVU atbalsta mehānismu, kuru var izmantot dažādu valsts prioritāšu realizēšanai.

Pasākuma plāns paredz veicināt komercbanku finansējuma novirzīšanu un sniegt ar komercbanku starpniecību papildu atbalstu: specifiskiem (nelieliem, sieviešu, jauniešu utt.) MVU projektiem; MVU projektiem, kuri piesaista bezdarbnieku, mazkvalificētu un invalīdu darbaspēku; MVU pārstrukturēšanai, ja līdzšinējā darbība ir ekonomiski neizdevīga.

Pasākuma plāna kopējie izdevumi trīs gadu laikā paredzēti 2,9 miljoni latu, no kuriem 50% paredzēts segt no valsts budžeta. Pārējie līdzekļi būtu privātais finansējums un ES palīdzība.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par sezonas rakstura iepirkumiem”.

Noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 42. panta pirmo daļu, kas paredz, ka noteikumus par sezonas rakstura iepirkumiem izstrādā Ministru kabinets. Noteikumu uzdevums ir noteikt sezonas rakstura iepirkumus un attiecīgos termiņus, kuru saņemšanas laikā sūdzība par šiem iepirkumiem Iepirkumu uzraudzības birojā jāizskata 15 kalendāro dienu laikā.

Ar sezonas rakstura iepirkumiem saprot tādus iepirkumus, kuru veikšana ārpus noteiktās sezonas būtu vai nu neiespējama, vai tehniski nepamatota, vai arī būtiski sadārdzinātu iepirkumu cenu.

Par pamatu projektā uzskaitītajiem sezonas iepirkumiem ņemti ministriju un valsts institūciju sniegtie priekšlikumi atbilstošajās nozarēs. Projektā netika iekļauti tie iepirkumi, kuriem nebija izteikti sezonāls raksturs vai arī kuru sezonas laiks bija nenosakāms. Tā, piemēram, netika iekļauti lauksaimniecības ražojumi, pārtikas produkti, apģērbi, kas paredzēti sezonālai valkāšanai utt. Vēlreiz jāvērš uzmanība uz to, ka no minētā likuma viedokļa noteikumiem jānosaka, par kuriem iepirkumiem un kurā laika periodā sūdzība jāizskata paātrināti – 15 dienu laikā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, Ministru biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisijas nolikums”.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai būtu iespējams sekmīgi realizēt Nacionālo narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģiju un tās rīcības plānu.

Nolikumā ir paredzēts, ka Narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisija ir galvenā koordinējošā institūcija valstī narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru legālās aprites kontroles un nelegālās aprites un narkomānijas novēršanā un apkarošanā. Minētās komisijas priekšsēdētājs ir Ministru prezidenta biedrs, un komisijas sastāvā ir visu atbildīgo ministriju ministri, kā arī citu institūciju pārstāvji.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Veselības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”.

Saskaņā ar Apsardzes darbības likuma 6.panta pirmo daļu apsardzes uzņēmumu vadītājiem jābūt Latvijas pilsoņiem, kuru valsts valodas prasme atbilst Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām, kuri nav sodīti par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un kuriem nav konstatētas psihiskās slimības, narkomānija, toksikomānija vai alkoholisms. Apsardzes darbības likuma 6.panta pirmajā daļā izvirzītās prasības apsardzes uzņēmumu vadītājiem attiecībā uz Latvijas Republikas pilsonību un valsts valodas prasmi atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības un pakalpojumu brīvības ierobežojumiem attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

Likumprojekts paredz grozīt Apsardzes darbības likuma 6.panta pirmo daļu, izslēdzot no prasībām, kādām jāatbilst apsardzes uzņēmumu vadītājiem, Latvijas pilsonību un valsts valodas prasmi atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 11.aprīlim.

 

 

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā personas saņem tehniskos palīglīdzekļus, un tehnisko palīglīdzekļu aprites noteikumi”.

Ar 2003.gada 1.janvāri spēkā stājās Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kura 25.panta otrā daļa nosaka, ka kārtību, kādā personas saņem tehniskos palīglīdzekļus, un tehnisko palīglīdzekļu aprites noteikumus reglamentē Ministru kabinets. Savukārt likuma 8.panta trešā daļa nosaka, ka šā likuma 25.panta pirmajā daļā minētās personas saņem tehniskos palīglīdzekļus par valsts budžeta līdzekļiem, izdarot vienreizēju iemaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Noteikumu projekts noteiks: kārtību, kādā persona saņem tehniskos palīglīdzekļus centrā, centra filiālēs un pie tehnisko palīglīdzekļu piegādātājiem; tehnisko palīglīdzekļu apmaksas un uzskaites kārtību; nosacījumus, pēc kādiem personai ir tiesības atkārtoti saņemt tehniskos palīglīdzekļus; kārtību, kādā persona var iesniegt sūdzību par piešķirtā tehniskā palīglīdzekļa kvalitāti vai atteikumu piešķirt vai pielāgot konkrēto tehnisko palīglīdzekli.

Projektā paredzēts palielināt vienreizējās iemaksas (no Ls 0,50 līdz Ls 1 – pieaugušajiem un no Ls 0,20 līdz Ls 0,50 – bērniem), vienlaikus atbrīvojot no tās personas, kurām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā noteikta atbilstība trūcīgas personas statusam. Tas ļaus uzlabot trūcīgo personu materiālo stāvokli, saglabājot līdzekļus tehnisko palīglīdzekļu pielāgošanai un remontam, jo šiem pasākumiem valsts budžeta programmas “Sociālā palīdzība” ietvaros finansējums nav paredzēts.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Veselības, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 11.aprīlim.

 

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei”.

Pamatojoties uz to, ka ir stājies spēkā likums “Par valsts budžetu 2003.gadam”, Ministru kabineta 2002. gada 14. maija noteikumi Nr.183 “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei”, kuri izdoti saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2002.gadam”, ir zaudējuši spēku.

Saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2003.gadam” 3.panta 7.punktu sagatavots jauns Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei”.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

 

 

Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem”.

Noteikumu projekta mērķis ir atbilstoši spēkā esošajām tiesību aktu normām noteikt minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa.

Minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kuru katram no vecākiem pienākums katru mēnesi nodrošināt bērnam no viņa piedzimšanas brīža līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai, tiek noteikts 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kuru katram no vecākiem pienākums katru mēnesi nodrošināt bērnam vecumā no 7 gadu vecuma sasniegšanas dienas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, tiek noteikts 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, jo skolas vecuma bērnu uzturēšanai sakarā ar izdevumiem mācību līdzekļu un mācību procesam nepieciešamā inventāra iegādei ir vajadzīgi lielāki līdzekļi.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 15.aprīlim.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas  departamenta vadītāja vietnieks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!