Latvijas Bankas informācija

2003.gada 31.martā

Par Latvijas maksājumu bilanci 2002. gada 4. ceturksnī un 2002. gadā

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2002. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 68,2 miljoniem latu un bija 150,3 miljoniem latu jeb 10,5% no iekšzemes kopprodukta (2001. gada 4. ceturksnī, ietverot un neietverot kuģu iegādes izdevumus, — attiecīgi 16,7% un 10,8% no iekšzemes kopprodukta). Preču eksports pieauga par 21,5%, bet preču imports – par 3%, tāpēc preču negatīvā saldo attiecība pret iekšzemes kopproduktu būtiski samazinājās (no 25,8% 2001. gada 4. ceturksnī līdz 19,7% 2002. gada 4. ceturksnī).

Tekošā konta deficīts

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu preču eksports 4. ceturksnī pieauga par 18,5%, bet preču imports – par 15,6%. Eksports palielinājās uz visām ES valstīm (par 22,4%; līdz 60,9% no eksporta kopapjoma), lai gan tautsaimniecības attīstības temps Eiropā vēl aizvien bija lēns. Uz pārējām valstīm eksports pieauga par 16,2%, visvairāk – uz Igauniju, Lietuvu, ASV un Norvēģiju. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu eksports pieauga par 57,9 miljoniem latu (visvairāk – koksne un tās izstrādājumi un metāli, to izstrādājumi).

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās visu galveno importa preču grupu ievedums (par 96,1 miljoni latu), visvairāk – mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, metālu un to izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas imports.

Pakalpojumu pozitīvais saldo, saglabājoties bažām, ka tranzīta nozares lejupslīde ietekmēs Latvijas tautsaimniecību un maksājumu bilanci, tomēr bija samērā augsts — salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tas palielinājās par 6 miljoniem latu (līdz 75,3 miljoniem latu). Pakalpojumu eksporta kāpumu (par 7,9 miljoniem latu) noteica nerezidentiem sniegto braucienu un cita transporta klasifikācijā ietverto pārvadājumu pakalpojumu apjoma pieaugums, turklāt sniegto dzelzceļa un autotransporta pārvadājumu pakalpojumu apjoma palielinājums kompensēja ar naftas un tās produktu tranzītu saistīto jūras transporta citu pakalpojumu apjoma kritumu.

Ienākumu pozitīvais saldo, palielinoties nerezidentu gūtajiem tiešo investīciju ienākumiem, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka (par 13,6 miljoniem latu). Lielākos tiešo investīciju ienākumus nerezidenti guva banku sektorā.

Savukārt kārtējo pārvedumu saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 22,3 miljoniem latu, un to galvenokārt noteica lielāks privātpersonu saņemto pārvedumu apjoms.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo bija 170,7 miljoni latu (t.sk. ārvalstu tiešās investīcijas — 29,7 miljoni latu). Latvijā tiešās investīcijas tika veiktas par 32,9 miljonu latu, un no tām lielākā daļa (85%) tika ieguldītas uzņēmumu pašu kapitālā. Portfeļieguldījumu saldo bija negatīvs (28,2 miljoni latu), jo galvenokārt pieauga rezidentu (banku) ieguldījumi OECD valstu obligācijās un parādzīmēs. Savukārt citu ieguldījumu saldo bija pozitīvs (163,1 miljons latu). Bankām galvenokārt piesaistot noguldījumus, citu ieguldījumu pasīvi pieauga par 328 miljoniem latu, bet, izvietojot līdzekļus īstermiņa noguldījumos, citu ieguldījumu aktīvi palielinājās par 164,9 miljoniem latu. Latvijas Bankas rezerves aktīvi 4. ceturkšņa laikā gandrīz nemainījās (samazinājums — 2,3 miljoni latu).

2002. gadā maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 57,5 miljoniem latu un bija 403,1 miljons latu jeb 7,8% no iekšzemes kopprodukta (2001. gadā, ietverot un neietverot kuģu iegādes izdevumus, — attiecīgi 9,6% un 7,9%). Preču, pakalpojumu un kārtējo pārvedumu eksports pieauga straujāk nekā imports. Preču un kārtējo pārvedumu saldo attiecība pret iekšzemes kopproduktu uzlabojās, bet pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret iekšzemes kopproduktu nemainījās. Preču eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 14,1%, lai gan tautsaimniecības izaugsmes temps Eiropā bija lēns, savukārt preču imports pieauga par 10,5%, atspoguļojot augsto iekšzemes pieprasījumu.

Preču eksporta kāpumu noteica koksnes un tās izstrādājumu, pārtikas rūpniecības produktu, metālu un to izstrādājumu, dažādu rūpniecības preču un mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu izveduma pieaugums.

Pieauga gandrīz visu nozīmīgāko preču grupu imports. Iepriekšējā gada līmeni nesasniedza vienīgi minerālo produktu ievedums. Visvairāk palielinājās mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, transportlīdzekļu, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas, pārtikas rūpniecības produktu un metālu un to izstrādājumu imports.

Latvijas nozīmīgākās ārējās tirdzniecības partneres preču eksportā un importā bija ES valstis (attiecīgi 60,4% un 53% no kopapjoma). Eksports uz ES valstīm pieauga par 10,6%. Būtiski eksports palielinājās uz pārējām valstīm (par 16,8%). Latvijas nozīmīgākās partnervalstis eksportā bija Vācija, Lielbritānija, Zviedrija, Lietuva, Igaunija un Krievija, importā — Vācija, Lietuva, Krievija, Somija un Zviedrija.

Pakalpojumu pozitīvais saldo, palielinoties nerezidentiem sniegto pakalpojumu apjomam, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 26 miljoniem latu. Nerezidentiem sniegto braucienu pakalpojumu, gaisa transporta pārvadājumu pakalpojumu, dzelzceļa un autotransporta pārvadājumu pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu kāpums kompensēja naftas un tās produktu tranzīta samazinājuma radīto jūras transporta citu pakalpojumu un cauruļvadu transporta pakalpojumu ieņēmumu kritumu 2002. gadā.

Ienākumu saldo, strauji pieaugot nerezidentu tiešo investīciju ienākumiem un nerezidentu citu ieguldījumu ienākumiem Latvijā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu saruka par 39,6 miljoniem latu un kļuva negatīvs.

Turpretī kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo, galvenokārt palielinoties privātpersonu saņemto pārvedumu apjomam, pieauga par 110,5 miljoniem latu.

2002. gadā Latvijā ieplūda gan ilgtermiņa, gan īstermiņa kapitāls. Tiešo investīciju pozitīvais saldo (240,4 miljoni latu) sedza 59,6% no tekošā konta negatīvā saldo un bija līdzvērtīgs 4,6% no iekšzemes kopprodukta. Citu ieguldījumu veidā rezidenti (galvenokārt bankas noguldījumu un aizņēmumu veidā) piesaistīja 625,2 miljonus latu. Citu ieguldījumu aktīvi, bankām veicot īstermiņa noguldījumus ārvalstīs, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 299 miljoniem latu, bet portfeļieguldījumu aktīvi — par 137,3 miljoniem latu. Rezerves aktīvi 2002. gadā gandrīz nemainījās.

1 Dati precizēti

Latvijas Bankas preses sekretārs E.Vējiņš