Lai uzņēmēji vienoti un ieinteresēti

Par Latvijas darba devēju nākotnes iecerēm un plāniem

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) apvienojušies 2263 uzņēmumi, 55 individuālie darba devēji un 19 uzņēmēju asociācijas, kas kopumā aptver ap 300 000 darba ņēmēju, kas savukārt ir 30 procenti no Latvijas darba tirgū nodarbinātajiem. LDDK ir lielākā uzņēmēju organizācija Latvijā, kas jau ilgus gadus sociālā dialoga ietvaros kopā ar arodbiedrībām un valdību risina sabiedrībai un valsts attīstībai svarīgus jautājumus. Pagājušajā nedēļā, 25.martā, notika kārtējā LDDK biedru kopsapulce, kur līdztekus iepriekšējā gada darba analīzei tika izvirzīti organizācijas tālākās darbības mērķi un uzdevumi.

Vietējiem investoriem nepieciešama motivācija

Jau tagad un tuvākā nākotnē ir svarīgi atzīt un popularizēt vietējā uzņēmēja kā īpašnieka un pašmāju investora lomu valsts labklājības veicināšanā, vakardien, 31.martā, preses konferencē uzsvēra LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš atzīmēja, ka vietējiem uzņēmējiem salīdzinājumā ar ārvalstu investoriem ir ne tikai labākas Latvijas finanšu politikas un juridisko jautājumu zināšanas, bet arī labāka izpratne par vietējo tirgu, par tajā esošo pieprasījumu un piedāvājumu. Pašmāju investori arī daudz precīzāk zina, kad un kur ieguldīt līdzekļus, lai tiktu sasniegts maksimālais efekts. Vietējo investoru atbalstu ar attīstību veicinošu un elastīgu nodokļu un nodokļu atlaižu sistēmu V.Gavrilovs nosauca par vienu no svarīgākajām valdības prioritātēm. Pēc LDDK uzskata, pozitīvi ir vērtējams valdības plāns samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli. Sarunās ar ekonomikas ministru Juri Lujānu izskanējis pieņēmums, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis jau nākamgad varētu tikt pazemināts pat līdz 10 procentiem, ko V.Gavrilovs vērtēja kā ļoti pozitīvu soli. Par neatliekamu un nepieciešamu LDDK prezidents uzskata arī jau daudzkārt atlikto valsts obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu pārdali vienlīdzīgās daļās starp darba devēju un darba ņēmēju. Viņš uzsvēra, ka nodokļu atvieglojumi ir papildu motivācija, lai ieguldītu līdzekļus dažādās jomās, tostarp cilvēkresursos.

Komunikācija ar valdību par vāju

LDDK ir ilgstoša pieredze sociālā dialoga risināšanas jautājumos, darbojoties gan Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, gan Tautsaimniecības padomē un citās organizācijās. LDDK aicināta ekspertu statusā piedalīties daudzu Latvijai svarīgu dokumentu izstrādē, organizācija sniegusi arī savus atzinumus gan par normatīvajiem aktiem, gan par dažādiem plāniem un stratēģijām. Taču, kā vērtē LDDK prezidents V.Gavrilovs, lai gan valstī ir sociālā dialoga risināšanas struktūras, to devums nav pilnīgs un vēl ir daudz darāmā, lai sociālo dialogu uzlabotu. LDDK uzskata, ka ir spējīga sniegt valdībai profesionālu atbalstu gan tautsaimniecības vienotās stratēģijas izstrādē, gan zināšanās balstītas rūpniecības attīstības veicināšanā, gan reģionālās politikas pamatnostādņu izstrādē, arī citos jautājumos. LDDK ir gatava aktīvi iesaistīties pasākumos, kas saglabātu un veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju pēc valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs un ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Taču, lai valdības un Latvijas darba devēju sadarbība būtu veiksmīga, arī valdībai jāizrāda pretimnākšana un gatavība strādāt kopā. Vai tā patiešām būs, par to LDDK liek šaubīties, piemēram, fakts, ka apstiprināšanai valdībā virzītā dokumentu koordinācijas shēma to jautājumu izskatīšanai, kas skar Eiropas Savienības līmeņa dokumentus, neparedz nekādas konsultācijas ārpus valsts pārvaldes struktūrām.

LDDK cer uz jauniem biedriem

LDDK mērķis ir apvienot tik daudz darba devēju, lai organizācija aptvertu vismaz pusi Latvijas nodarbināto. Lai to sasniegtu un piesaistītu arvien jaunus biedrus, LDDK prezidents par svarīgāko atzīst komunikāciju ar uzņēmējiem un to priekšrocību skaidrošanu, ko dod dalība LDDK, – tā galvenokārt ir iespēja reāli ietekmēt valstī notiekošos procesus.

Par vāji pārstāvētām nozarēm V.Gavrilovs atzina nekustamā īpašuma apsaimniekošanas sfēru, zivsaimniecības nozari, apstrādes rūpniecību, arī izglītības sektoru. Uzņēmējiem veicas labāk, ja viņi ir vienoti un organizēti, pārliecināts LDDK prezidents, jo apvienoti darba devēji veido spēku, ar ko valstisku lēmumu pieņēmēji nevar nerēķināties. “Uz notiekošo valstī bizness reaģē vienmēr – mūsu mērķis ir panākt, lai šī reakcija būtu pēc iespējas operatīva, adekvāta un vērsta uz rezultātu,” uzsvēra V.Gavrilovs, norādot, ka LDDK biedru skaita palielināšana ir viens no uzdevumiem mērķa sasniegšanai.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore