ATSAUCĒ IETVERT:
Par teicamajām attiecībām ar Vāciju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.03.2003., Nr. 49 https://www.vestnesis.lv/ta/id/73225
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par teicamajām attiecībām ar Vāciju
Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, neraugoties uz atšķirīgajām pozīcijām Irākas krīzes jautājumā, neuzskata, ka attiecības ar Vāciju būtu pasliktinājušās. Sarunā ar “dpa” viņa teica, ka attiecības ar Vāciju esot “teicamas”.
Latvijai 2004. gadā ir jākļūst par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti. Baltijas republika februāra sākumā kopā ar pārējām deviņām Austrumeiropas un Dienvideiropas valstīm atklāti pauda atbalstu amerikāņu Irākas politikai un līdz ar to distancējās no Vācijas, Francijas un Krievijas. Paziņojuma iniciatore bija Latvija.
Prezidente sacīja, ka Irākas krīzē runa esot par “taktiskajiem līdzekļiem”, ar kādiem varētu novērst draudus, kurus rada Irākas rīcībā esošie masveida iznīcināšanas ieroči. Sarunās ar Vācijas kancleru Šrēderu viņa aizstāvēja savu pozīciju, taču nemēģināja “viņu pārliecināt”.
Latvijas prezidente norādīja uz to, ka Vācija viņas valstij ir tirdzniecības partnere numur viens un svarīgs balsts ceļā uz ES un NATO. Septembrī Latvijā ir ieplānots referendums par iestāšanos ES. Vīķe–Freiberga atzina, ka iedzīvotāju nostāja ir skeptiska. Tas esot izskaidrojams ar ilgo padomju kundzību. Cilvēki baidoties, ka arī tagad varētu tikt “izmantoti” tāpat kā toreiz. Protams, ka iestāšanās ES “noteikti radīs pielāgošanās problēmas”. Taču tālākā perspektīvā tā būšot izdevīga visai valstij “un Latvijai atteikšanās nozīmētu katastrofu”.
Latvijā valsts vadītāju ievēl parlaments un viņam galvenokārt ir ārpolitiskās funkcijas. 65 gadus vecā Vīķe–Freiberga amatā stājās 1999. gadā. Toreiz viņu uzskatīja par “kompromisa atrisinājumu”. Tomēr Vaira Vīķe–Freiberga aptaujās popularitātes ziņā regulāri saņem augstāko novērtējumu un tiek uzskatīta par cienījamu arī starptautiskajā sabiedrībā.
Pēc “DPA”