Akreditējas Turcijas vēstnieks Latvijā

Vakar, 30. maijā, Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai akreditācijas vēstuli iesniedza Turcijas Republikas vēstnieks Ali Nazims Belgers

Vakar, 30.maijā, Rīgas pilī: Turcijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Ali Nazims Belgers un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Uzrunājot Latvijas augstāko amatpersonu, Turcijas vēstnieks Ali Nazims Belgers (Ali Nazim Belger) teica, ka viņa valsts nekad nav atzinusi Latvijas, kā arī abu pārējo Baltijas valstu okupāciju un inkorporāciju Padomju Savienībā, un uzsvēra abu valstu attiecību tradicionāli draudzīgo raksturu. Turcijas vēstnieks apliecināja savas valdības atbalstu Latvijas centieniem iestāties Eiropas Savienībā un NATO, kā arī uzsvēra plašās iespējas Turcijas un Latvijas sadarbības paplašināšanai un padziļināšanai. Vēstnieks nodeva Latvijas Republikas Valsts prezidentei sirsnīgu sveicienu no Turcijas Republikas prezidenta Ahmeta Necdela Sezera, kā arī Turcijas prezidenta laimes un panākumu vēlējumus Latvijas tautai.

Savā atbildes uzrunā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga teica:

"Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Latvija un Turcija pārstāv divus plašus Eiropas reģionus, kuriem ir unikāla vēstures pieredze un bagātas kultūrass tradīcijas. Latvija ir Baltijas jūras reģiona valsts, bet Turcijas krastus apskalo Melnā jūra un Vidusjūra. Gadsimtu garumā tieši jūra ir bijusi vārti, caur kuriem mūsu senči satikuši draugus un sadarbības partnerus.

XX gadsimta pirmā puse Latvijai un Turcijai ir ierakstīta vienā vēstures nodaļā. Pirmā pasaules kara beigās Latvijas un Turcijas tautas ir izvēlējušās iespēju dzīvot modernā, demokrātiskā, humānā un iedzīvotājiem drošā valstī.

Pirms desmit gadiem dziesmotās revolūcijas laikā Latvijas tauta mierīgā ceļā atguva savu neatkarību, apliecinot uzticību brīvības, demokrātijas un cilvēkmīlestības ideāliem.

Šodien Latvijas un Turcijas tautām ir dota vēsturiska iespēja iekļauties vienotas jaunās Eiropas dzīves ritmā un savu nākotni veidot saskaņā ar pašu pieredzē gūtajām atziņām.

Ar gandarījumu varam secināt, ka mūsu valstis kļuvušas par drošiem un uzticamiem sadarbības partneriem.

XXI gadsimtā mūsu kontinenta uzplaukumu un stabilitāti noteiks Eiropas reģionu spēja savstarpēji sadarboties, saskaņojot kopējās un lokālās intereses. Latvijas ārpolitikā prioritāra loma ir ierādīta Baltijas jūras reģiona sadarbībai, kura organiski apvieno Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību. Politiskā brieduma pārbaudi ir izturējusi Baltijas jūras valstu padome. Vēršas plašumā dialogs ar Melnās jūras baseina valstīm.

Veiksmīga reģionāla sadarbības dimensija vairo Latvijas iespējas ceļā uz Eiropas Savienību un NATO.

Latvijas un Turcijas sadarbību stiprina arī vienots redzējums par Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās nepieciešamību. Mēs esam gatavi rūpēties par mūsu kontinenta drošību un stabilitāti. Latvija un Turcija ir kopīgi piedalījušās miera uzturēšanas operācijās Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Kosovā.

Uzticību un ieinteresētību, kas valda Latvijas un Turcijas attiecībās, raksturo arī brīvās tirdzniecības līgums, kurš stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā. Mūsu valstīm ir daudz iespēju izvērst aktīvu tirdznieciski ekonomisko sadarbību un tūrismu. Esmu pārliecināta, ka arī jūsu darbs ienesīs jaunu dinamismu Latvijas un Turcijas attiecībās.

Jūs ekselence, vēlreiz sveicu jūs kā Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku un vēlu sekmes šī svarīgā pienākuma veikšanā!"

Pie ārlietu ministra

Vakar, 30. maijā, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Turcijas Republikas vēstnieku Ali Nazimu Belgeru.

Tikšanās laikā tika apspriesta abu valstu savstarpējo attiecību attīstība. Latvijas ārlietu ministrs un Turcijas vēstnieks atzina, ka daudz aktīvāk jāizvērš sadarbība ekonomikas jomā.

Turcijas vēstnieks izteica savas valsts atbalstu Latvijas iestājai NATO un ES. Sarunā vēl tika skarti reģionālās sadarbības jautājumi.

Pie aizsardzības ministra

Šodien, 31.maijā, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis tiekas ar Turcijas vēstnieku Latvijā Ali Nazimu Belgeru. Tiks runāts par abu valstu sadarbību aizsardzības jomā un Turcijas aizsardzības ministra pirmo oficiālo vizīti Latvijā šā gada jūnijā.

Latvijas un Turcijas sadarbība aizsardzības jomā uzsākta 1994. gadā. 1997. gada 19. februārī tika parakstīta Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības vienošanās par sadarbību militāro mācību, militāro zinību un tehnikas jomā. 1999. gada septembrī Latvijas aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska vizītes laikā Turcijā tika parakstīta Turcijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par sadarbību militāro mācību jomā. Pašlaik Latvijā atrodas Turcijas Ģenerālštāba delegācija, kuras vizītes mērķis ir informācijas apmaiņa par mācību un izglītības jautājumiem.

Šā gada jūnijā plānota Turcijas aizsardzības ministra Sabahatina Čakmakoglu pirmā oficiālā vizīte Latvijā.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, komentējiet, lūdzu, savus iespaidus par sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti!

— Šī saruna uz mani atstāja ļoti spēcīgu iespaidu. Prezidente mani iedrošināja turpmāk strādāt vēl labāk, sekmējot jūsu valsts attiecības ar Turciju, un to es arī esmu cieši apņēmies darīt. Mūsu valstu vidū nav pilnīgi nekādu politisku problēmu. Mēs, turki, jūtam dziļas simpātijas pret Latviju un no sirds vēlam jums panākumus politikas jomā.

Ekonomikā vēl pastāv lielas iespējas mūsu sadarbības padziļināšanai, un mums šī nozare jāattīsta. Mūsu kontaktiem ir liels potenciāls, jo Turcija ar 45 miljoniem iedzīvotāju pasaules ekonomikā tagad ieņem sešpadsmito vietu. Tas vien rāda, ka mūsu valstij ir dinamiska tautsaimniecība ar labām sadarbības potencēm. Diemžēl mūsu valstu tirdzniecības apjoms, pēc jūsu valsts datiem, ir tikai 13,5 miljoni ASV dolāru gadā. Protams, tas ir pārāk mazs skaitlis. Mēs varam darīt vairāk, un mums jādara vairāk. Jo vairāk tāpēc, ka mūsu tirdzniecības apjoma paplašināšanu netraucē nekādi objektīvi šķēršļi. 1. jūlijā stāsies spēkā mūsu valstu brīvās tirdzniecības līgums, un mēs uz abu valstu ekonomiskās sadarbības perspektīvām raugāmies ļoti optimistiski. Mēs Turcijā uzskatām, ka abu valstu tirdzniecības apjomam jau vistuvākajā nākotnē jāsasniedz vismaz 100 miljoni ASV dolāru gadā .

— Ar ko jūs, vēstnieka kungs, sāksit savu diplomātisko misiju Latvijā?

— Pirmais uzdevums būs sekmēt jaunu līgumu noslēgšanu starp mūsu valstīm. Desmit līgumi jau ir sagatavoti parakstīšanai. Pieci citi līgumi ir jau parakstīti, taču tie vēl jāratificē Turcijas pusei. Latvija savu darbu jau ir izdarījusi, un tagad mūsu pusei vēl atlicis izpildīt šo mājasdarbu.

— Vai Turcijā šo līgumu ratifikāciju aizkavējuši kādi objektīvi iemesli?

— Nebūt nē. Gluži vienkārši — pirms mēneša mums bija prezidenta vēlēšanas, vēl pirms tam uzmanības centrā bija citas Turcijas iekšpolitiskās aktualitātes. Taču esmu pārliecināts, ka Turcijas Lielā asambleja, mūsu valsts parlaments, šos līgumus ratificēs bez kādām problēmām. Turklāt notiek sarunas par vēl pieciem starpvalstu līgumiem. Mūsu valstīm būs ļoti solīda līgumtiesiskā sadarbības bāze. Tagad ļoti svarīgi ir praktiskie soli, un te nu tūdaļ jārunā par privāto sektoru. Valsts nevar regulēt privāto sektoru, taču es centīšos atrast sadarbības iespējas Turcijas un Latvijas privātuzņēmumiem. Mums jādara viss iespējamais šajā virzienā, un iespējas patiešām ir plašas.

— Vēstnieka kungs, man zināms, ka jūs pārstāvat Turcijas intereses visās trijās Baltijas valstīs, taču jūsu rezidence ir Viļņā. Vai Turcijas valdība domā arī par vēstniecības atvēršanu Rīgā?

— Jā, jau visai drīz Rīgā tiks atvērta Turcijas vēstniecība vai ģenerālkonsulāts. Personīgi es domāju, ka tā būs vēstniecība. Ja jūs man jautātu, kad tā tiks atklāta, es atbildētu, ka drīz. Vai tas būs šajā 2000. gadā? Baidos, ka nē, jo būtībā taču atlicis vairs tikai pusgads. Taču tas noteikti notiks 2001. gadā.

Ali Nazims Belgers dzimis 1939. gada 6.jūnijā Kanakalē.

Beidzis Lozannas universitāti. 1967. gadā sācis strādāt Turcijas Ārlietu ministrijā, pirmo laiku pavadot ierēdņa kandidāta statusā, pēc tam, strādājot par Kipras un Grieķijas departamenta trešo un otro sekretāru. Pēc tam ir bijis otrais un pirmais sekretārs Turcijas vēstniecībā Parīzē, tad vairākus gadus — Turcijas vēstniecības pirmais sekretārs Alžīrijā. No 1974. līdz 1976. gadam vadījis Turcijas Ārlietu ministrijas politiskā departamenta un konsulārā departamenta nodaļas, bet no 1976. līdz 1980. gadam bijis Turcijas vēstniecības padomnieks Sofijā. Vairākus gadus strādājis atbildīgos amatos Turcijas Ārlietu ministrijā Ankarā, bet no 1982. līdz 1986. gadam bijis Turcijas ģenerālkonsuls Strasbūrā. Nākamos trīs gadus vadījis Turcijas Ārlietu ministrijas informācijas departamentu, bet pēc tam bijis ministrijas divpusējo ekonomisko attiecību direktorāta ģenerāldirektora vietnieks. No 1990. līdz 1994. gadam bijis Turcijas vēstnieks Jemenā, bet nākamos divus gadus — vēstnieks Venecuēlā. 1996. gadā atkal vēstnieka rangā strādājis Turcijas Ārlietu ministrijā. No 1996. līdz 1998. gadam bijis Turcijas Nacionālās aizsardzības ministrijas ārpolitikas padomnieks, vienlaikus pildot arī konsultanta pienākumus Ārlietu ministrijā. Kopš 1998. gada 21. augusta atkal strādājis tikai Ārlietu ministrijā, vēstnieka rangā pildot konsultanta pienākumus. Vēstnieks ir precējies, ir divi bērni. Vēstnieks pārvalda angļu un franču valodu.

Valsts prezidenta preses dienests, Ārlietu ministrijas preses centrs,

Aizsardzības ministrijas

Sabiedrisko attiecību preses nodaļa,

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors