
Pēc Centrālās statistikas datiem, 2002.gadā graudu kopraža valstī ir pārsniegusi 1 miljonu tonnu. Tas ir augstākais rādītājs kopš 1993.gada. Pretrunīga situācija izveidojusies tāpēc, ka augsts ir tieši pārtikas graudu īpatsvars, bet lopbarībai un spirta ražošanai atbilstošo graudu kopraža – zema. Tā izskaidrojams salīdzinoši mazais slēgto līgumu skaits par šo graudu pārstrādi.
Ja pārtikas graudu krājumi, kas joprojām atrodas glabāšanā pie audzētājiem, netiks “atrasti”, tad Zemkopības ministrija pēc graudu pārstrādātāju pieprasījuma, iespējams, pieņems lēmumu par graudu importu. Tas nozīmē, ka Latvijas graudaudzētāji nonāks zaudētāju lomā un “iesaldētie” graudu uzkrājumi paliks nepārstrādāti. Šī situācija atrisinātos, ja par atbilstošu cenu savus graudu krājumus zemnieki tomēr realizētu lopbarības un spirta pārstrādes rūpnīcām.
Pašlaik lopbarības graudu trūkst: SIA “Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca” (kvieši, tritikāle), a/s “Madona” (kvieši), Mārupes Lauksaimniecības centrs SIA “MLC” (kvieši, mieži), SIA “Jaunpagasts plus” (rudzi), a/s “Rīgas dzirnavnieks”.
Lai novērstu lieku graudu importu un netiktu izkropļots labības tirgus, Zemkopības ministrija aicina graudu ražotājus sadarboties ar šiem graudu pārstrādes uzņēmumiem un piedāvāt tiem krājumos esošos graudus.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa