• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas un Vācijas draudzība ir un būs cieša. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.03.2003., Nr. 44 https://www.vestnesis.lv/ta/id/72932

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ASV dāvinājumu Latvijas drošībai

Vēl šajā numurā

20.03.2003., Nr. 44

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas un Vācijas draudzība ir un būs cieša

Šodien, 20. martā, Latvijas Valsts prezidente atgriežas no četru dienu valsts vizītes Vācijas Federatīvajā Republikā

Valsts vizītes trešajā dienā

MINHENE1.JPG (24243 bytes) VACIJA5.JPG (27604 bytes)

Minhenē 18.martā: Bavārijas federālās zemes Ministru prezidents Edmunds Štoibers, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Karina Štoiberes kundze un Imants Freiberga kungs; Berlīnē 18.martā: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Berlīnes birģermeistars Klauss Vovereits
Foto: Juris Krumiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Valsts prezidente Vaira Vike-Freiberga otrdien, 18. marta, Minhene tikas ar Bavarijas federalas zemes Ministru prezidentu Edmundu Štoiberu.

Bavārijas Ministru prezidents pauda savu prieku uzņemt valsts vizītē Latvijas prezidenti un Latvijas delegāciju un apliecināja Bavārijas zemes interesi veidot arvien ciešākas attiecības ar Latviju dažādos līmeņos. E.Štoibers atzīmēja, ka Bavārija jau ilgstoši atbalsta Latviju un Baltijas valstis un ir bijusi viena no tām, kas pēc neatkarības atgūšanas dažādi atbalstījusi Latviju tās reformu gaitā un politiskajos procesos, integrējoties Eiropas Savienībā (ES) un NATO. E.Štoibers atzīmēja, ka viņš atbalsta drīzu ES un NATO paplašināšanās procesu, atzīmējot, ka Latvijai ir jābūt šajās organizācijās. Sarunā pārrunāta arī Latvijas sabiedrības attieksme pret valsts dalību ES. E.Štoibers pauda cerību, ka Latvijā ceļā līdz referendumam tiks noņemti visi tie stereotipi, kas saistīti ar ES, un Latvijas iedzīvotāji pievienosies atkalapvienotajai Eiropai.

Runājot par divpusējo attiecību paplašināšanu, Valsts prezidente pauda gandarījumu par līdzšinējo aktīvo sadarbību starp Bavārijas federālo zemi un Latviju, tajā skaitā tirdzniecībā un kultūrā. E.Štoibers uzsvēra, ka raudzīsies, lai sadarbība ar Latviju vērstos plašumā visdažādākajos sektoros un lai tiktu veidoti konkrēti sadarbības projekti. Minēta sadarbība ekonomikā, iekšlietās, izglītībā, zinātnē un kultūrā. Īpaši abas puses pārrunāja to, ka studentu apmaiņai starp Latviju un Bavāriju varētu būt laba perspektīva un būtu jāizmanto sadarbības iespējas izglītībā.

Vakar, 19. martā, turpinājās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Vācijā.

Valsts prezidentes darba diena Minhenē sākās ar interviju Bavārijas laikrakstam „Sūddeutsche Zeitung“. Pēc tam V. Vīķe-Freiberga apmeklēja Minhenes Modernās mākslas muzeju. Šeit viņu sagaidīja Bavārijas Valsts mākslas kolekcijas ģenerāldirektors Dr. Reinholds Baumštarks un pavadīja augsto viešņu atsevišķu muzeja ekspozīciju apskatē.

VACIJA2.JPG (26165 bytes)
Vācijas federālā prezidenta Johannesa Raua rīkotajās vakariņās par godu Latvijas Valsts prezidentei: Vaira Vīķe–Freiberga, Johanness Raus un Imants Freibergs
Foto: Juris Krūmiņš

Dienas vidū mūsu Valsts prezidente apmeklēja Bavārijas firmu “Siemens AG”, kur viņu sveica “Siemens centrālās valdes loceklis Jirgens Radomskis.

Pēc “Siemens AG apmeklējuma Valsts prezidente agrā pēcpusdienā izlidoja uz Mēklenburgas -Priekšpomerānijas federālo zemi Vācijas austrumos.

Pēc nedaudz vairāk nekā stundas lidojuma virs Vācijas mūsu Valsts prezidente ieradās Rostokas lidostā, kur viņu sveica ūdens policijas godasardze.

Augsto viešņu lidostā sagaidīja Mēklenburgas-Priekšpomerānijas izglītības, zinātnes un kultūras ministrs profesors Dr. Hanss Roberts Metelmans un Latvijas goda konsuls Dr. Frics Šulce.

 

No lidostas V. Vīķe-Freiberga un personas, kas viņu pavada, devās uz Mēklenburgas -Priekšpomerānijas galvaspilsētu Šverīni. Šeit Latvijas Valsts prezidente tikās ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Ministru prezidentu Dr. Haraldu Ringstorfu un parakstījās federālās zemes valdības viesu grāmatā.

Tikšanās laikā tika pārrunāta Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes un Latvijas sadarbības iespējas, kā arī Baltijas jūras reģiona attīstība un Eiropas nākotne. Abas puses atzina, ka jaunajā Eiropā liela nozīme būs tam, cik spēcīgi būs tās reģioni, un atzīmēja, ka reģionu infrastruktūras attīstībai būs noteicoša loma Baltijas jūras reģiona attīstībā. V.Vīķe-Freiberga un H.Ringstorfs pārrunāja tos ceļus, kas savienotu Baltijas jūras reģionu un apsprieda ar šo projektu realizēšanu saistītus jautājumus. Tika pārrunāts gan “Via Baltica” projekts, gan jūras satiksmes jautājumi. H.Ringstorfs informēja prezidenti par to, kāda Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajai zemei ir pieredze saistībā ar Eiropas Savienības (ES) kohēzijas fondu izmantošanu. Abas puses atzīmēja, ka ES resursi būs nozīmīgi arī Baltijas jūras reģiona infrastruktūras veidošanā. Tika pārrunāti jautājumi, kas saistās ar turpmākiem Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes un Latvijas kontaktiem. Federālās zemes pārstāvji izteica interesi attīstīt ciešākus sakarus starp abu pušu jauniešiem, kā arī sacīja, ka viena no federālās zemes skolām ir izteikusi interesi sameklēt Latvijā sev partnerskolu un attīstīt ar to draudzības kontaktus. Abas puses bija vienisprātis, ka jaunajā Eiropā neformālie kontakti un sakari starp pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, studentiem un jauniešiem būs tie, kas patiesi noteiks jaunās Eiropas garu.

Pēc tam V. Vīķe-Freiberga sniedza interviju laikrakstam “Schweriner Volkszeitung”.

Vakarā Valsts prezidente Šverīnes pilī atkal tikās ar Mēklenburgas -Priekšpomerānijas Ministru prezidentu Dr. Haraldu Ringstorfu un Dagmāru Ringstorfas kundzi. Pēc kopīga gājiena uz Senču galeriju (Ahnengalerie) Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Landtāga prezidenti Silviju Bretšneideri un parakstījās Landtāga viesu grāmatā. Vizītes trešo dienu noslēdza svinīgās vakariņas, kurās Dr. Haralds Ringstorfs un Vaira Vīķe-Freiberga teica uzrunas.

“Vairas Vīķes-Freibergas pirmā valsts vizīte Vācijā norit saulainās dienās, vienīgi pirmdien, pašā vizītes sākumā, laiks Berlīnē bija apmācies. Toties otrdien un trešdien Bavārijā saule staigāja pa zemes virsu, un arī cilvēku noskaņojums bija līdzīgs. Kaut vācu plašsaziņas līdzekļi ļoti daudz vērības veltī strauji pieaugošajai spriedzei saistībā ar Irāku. Taču šī noskaņa nekādi netraucē ļoti precīzi sagatavoto vizīti. Nav vērojami kādi ārkārtēji drošības pasākumi – vācu drošības dienesti savus pienākumus veic neuzkrītoši, bet precīzi.

Būtisks ārkārtīgi intensīvās valsts vizītes aspekts ir citu Latvijas oficiālās delegācijas locekļu programmas. Profesors Imants Freibergs paguva arī apmeklēt vakar “Siemens AG” administratīvo centru un sarunājās ar firmas vadošajiem darbiniekiem par sadarbības iespējām informācijas tehnoloģiju jomā.

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers vakar, 19. martā, Minhenē piedalījās Minhenes un Augšbavārijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā uzņēmēju apaļā galda sarunā ar Bavārijas uzņēmējiem, bet pēc tam apmeklēja firmas “Hypo-Vereinsbank” administratīvo centru un tikās ar vācu finansistiem.

Iekšlietu ministrs Māris Gulbis vakar, 19. martā, Minhenē tikās ar Bavārijas brīvvalsts ministru prezidenta vietnieku un iekšlietu ministru Dr. Ginteru Bekšteinu.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors, "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondents Valsts prezidentes valsts vizītē Vācijā

Valsts prezidenta Preses dienests

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:

Uzruna Latvijas un Vācijas biznesa forumā Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā Berlīnē 2003. gada 17. martā

 

Adamoviča kungs! Rap Frika kungs! Ekselences! Uzņēmēji! Dāmas un kungi!

Man ir liels gods un patiess prieks šajās dienās valsts vizītes laikā apmeklēt jūsu skaisto un Latvijai tik nozīmīgo zemi. Šo apmeklējumu es uztveru kā labas draudzības apstiprinājumu un saistu to ar vēlmi vēl vairāk stiprināt mūsu tautu vienību.

Es vēlos sirsnīgi pateikties šī notikuma organizētājiem par tām lielajām pūlēm, kas tika ieguldītas, lai sapulcinātu tik ievērojamu Latvijas un Vācijas uzņēmēju kopumu.

Es jūtos gandarīta, ka Latvijas uzņēmumu pārstāvjiem ir dota iespēja tikties ar Vācijas uzņēmējiem Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, kas apvieno vairāk nekā trīs miljonus uzņēmumu no visas Vācijas.

Pēc mazliet vairāk nekā gada, Latvijai kļūstot par pilntiesīgu dalībvalsti Eiropas Savienībā un NATO aliansē, mūsu valstu attiecībās aizsāksies jauns laikmets. Esmu pārliecināta, ka Latvijas iestāšanās abās minētajās organizācijās pozitīvi ietekmēs ne tikai manas valsts ekonomisko izaugsmi, bet arī nodrošinās stabilitāti un labklājību visā Baltijas jūras reģionā.

MINHENE2.JPG (20387 bytes)
Bavārijas federālās zemes Ministru prezidents Edmunds Štoibers un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Eiropas Savienības paplašināšana palielinās ne tikai tās dalībvalstu skaitu, bet arī tās kopējo ekonomisko potenciālu. Gan lielajām, gan mazajām dalībvalstīm būs uzdevums harmoniski veikt kopīgu darbu, lai padarītu Eiropu vēl konkurētspējīgāku un veiksmīgāku mūsu arvien vairāk globalizētajā pasaulē.

Latviju un Vāciju saista tuvas ģeogrāfiskās un vēsturiskās saites. Mūsu valstis atrodas vienā un tajā pašā Baltijas jūras reģionā. Vēsturiski tām ir kopīgas senas komerciālās un tirdzniecības tradīcijas, kas aizsākušās vēl pirms Hanzas savienības izveidošanās viduslaikos. Mūsu turpmākā sadarbība kā ES dalībvalstīm veicinās abpusēju interesi par jau šobrīd uzplaukušās tirdzniecības paplašināšanu un investīciju sekmēšanu, un tas noteikti veicinās cilvēcisko kontaktu daudzkāršošanos. Mums ir dota kopīga iespēja padarīt Baltijas jūras reģionu par vienu no plaukstošākajiem reģioniem Eiropā. Šodien notiekošais biznesa forums ir svarīgs solis ceļā uz šo mērķi, un tas apliecina, ka abas puses ir aktīvi ieinteresētas sadarboties.

Dāmas un kungi!

Daži no jums būs pārsteigti, uzzinot, ka Latvijas ekonomisko aktivitāšu strukturālā bāze jau šodien atbilst tai, kāda ir Eiropas visattīstītākajās valstīs. Latvijas pieaugošajam pakalpojumu sektoram, smagajai un vieglajai rūpniecībai, celtniecībai un lauksaimniecībai ir nozīmīga loma, radot pievienoto vērtību valsts tautsaimniecībā.

Latvijas ekonomiskās reformas norisinās veiksmīgi un ir radījušas vienu no lielākajiem iekšzemes kopprodukta pieaugumiem Eiropā. 2001. gadā manas valsts iekšzemes kopprodukta pieaugums bija 7,7 procenti, savukārt pagājušajā gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums bija 6 procenti. Spožās prognozes par Latvijas ekonomikas turpmāku veiksmīgu izaugsmi tiek pamatotas ar ilgtspējīgu attīstību rūpniecības sektorā, tāpat arī celtniecībā, kravas pārvadājumos, mazumtirdzniecībā, telekomunikācijās, informācijas tehnoloģijās un augstajās tehnoloģijās.

Latvijas labvēlīgie ekonomiskie rādītāji ir tikuši nostiprināti, pateicoties mūsu valsts nacionālās valūtas – lata – stabilitātei, kas no jauna tika ieviesta pirms desmit gadiem, kā arī pateicoties tam, ka ikgadējais inflācijas temps ir bijis zems un pēdējos trijos gados tas nav bijis augstāks par 3 procentiem.

Sevišķi iepriecinošs ir fakts, ka pēdējo gadu vispārējā globālās ekonomikas lejupslīde nav atstājusi būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiskās izaugsmes dinamisko attīstību.

VACIJA3.JPG (20831 bytes)
Berlīnes Brīvajā universitātē Latvijas Valsts prezidenti sagaida universitātes prezidents prof. Peters Gētgens (augšējā attēlā). Vaira Vīķe–Freiberga, uzstājoties ar runu “Latvija Eiropas Savienībā – jaunas dalībvalsts iespējas un problēmas” (apakšējā attēlā)

Dāmas un kungi!

Savstarpēja uzticība un sapratne ir visspēcīgākais stimuls sekmīgas ekonomiskās sadarbības veicināšanā. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Vācija jau vairākus gadus pēc kārtas ir bijusi Latvijas visnozīmīgākā tirdzniecības partnere. Vācija veido apmēram 16 procentus no Latvijas eksporta un 17 procentus no importa. Tā ir ievērojama daļa no Latvijas tirdzniecības ar Eiropas Savienības valstīm, kas tagad kopā veido vairāk nekā 60 procentus no Latvijas ārējās tirdzniecības kopējā apjoma.

Kaut gan dažus pēdējos gadus Latvijai ir bijis ārējās tirdzniecības deficīts, mēs ceram, ka notiekošās pārmaiņas mūsu eksporta struktūrā to pakāpeniski samazinās. Atsevišķas iepriecinošas tendences jau varēja novērot pagājušajā gadā. Piemēram, palielinājās Latvijas metālapstrādes produkcijas eksporta daļa un apjoms, kas ir apmēram viena trešdaļa no kopējā eksporta apjoma uz Vāciju. Tas liecina, ka pieaug Vācijas izdarīto pasūtījumu skaits Latvijas firmām ražot šādu produkciju.

Ticams rādītājs valsts ekonomiskās izaugsmes potenciālam ir investīciju apjoma palielināšanās. Kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus Latvijā veiktās investīcijas ir pieaugušas vidēji par 19 procentiem gadā. Es uzskatu, ka tas apstiprina Latvijas iespējas nepārtrauktai un ātrai ekonomiskai izaugsmei nākotnē.

Investīciju vides stabilitāti Latvijā vēlreiz apstiprināja valstij piešķirtais uzlabotais A2 kredītreitings pagājušā gada beigās. Latvijas investīciju vides stabilitāte, drošība un pievilcība ir ierosinājusi dažas no labāk zināmajām Vācijas bankām un uzņēmumiem izdarīt ilgtermiņa investīcijas Latvijā. Vācija ir otrā lielākā investore Latvijā, un to pārstāv tādi cienījami investori kā “Norddeutsche Landesbank”, “Vereins-und Westbank”, “Rhurgas”, “Preussen-Elektra”, “Siemens” un citi. Vēl viens pozitīvs rādītājs ir tas, ka arvien vairāk Vācijas uzņēmumu aktīvi investē mazajos un vidējos Latvijas uzņēmumos.

Vairākas populāras Latvijas firmas arī ir atvērušas savas filiāles Vācijā. Latvijas informācijas tehnoloģiju firma “Dati” ir nodibinājusi kopuzņēmumu Hamburgā un meitasfirmu Frankfurtē, kur atrodas arī Pareksa VACIJA4.JPG (23173 bytes)bankas pārstāvniecība Vācijā. Firmas “Dati” un Pareksa bankas pārstāvji piedalās šodien šajā forumā. Būvfirma “Kalnozols” ir nodibinājusi uzņēmumu Brēmenē, un arī vairāki mazāki Latvijas uzņēmumi sekmīgi ienāk Vācijas tirgū.

Dāmas un kungi!

Par Latvijas aktīvo interesi palielināt sadarbību ar Vāciju liecina arī uzņēmēju delegācijas atšķirīgais sastāvs, kas šodien ir kopā ar Valsts prezidenti šeit. Ir pārstāvētas tādas darbības jomas kā informācijas tehnoloģijas, banku sektors, ostas un kuģniecība, transports un loģistika, tūrisms, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība un citas. Latvijas uzņēmēju pārstāvji cer izveidot jaunas sadarbības formas un jaunas partnerattiecības ar Vācijas uzņēmumiem un bankām.

Es priecājos, ka šīs valsts vizītes laikā Latvijas uzņēmējiem ir izdevība tikties ar Vācijas uzņēmējiem Berlīnē, Minhenē un Rostokā, kā arī apmeklēt vairākus plaši pazīstamus Vācijas biznesa uzņēmumus, tai skaitā IBM, “Siemens”, “BMW”, “Vereinsbank” un Rostokas ostu.

Domāju, ir ļoti labi, ka šis biznesa forums notiek Berlīnē – apvienotās Vācijas galvaspilsētā. Berlīne kā politiski un ekonomiski nozīmīga metropole ir kļuvusi par vienu no jaunās Eiropas simboliem, ko mēs cenšamies izveidot. Berlīne vienmēr kā magnēts ir piesaistījusi latviešus. Turpretim Rīga kā viens no Hanzas savienības lielākajiem un attīstītākajiem tirdzniecības centriem daudzus gadsimtus lielā mērā bija vāciski runājoša pilsēta.

Šodien Rīgai ir visas iespējas kļūt par nozīmīgu tirdzniecības, finanšu un transporta centru Ziemeļeiropā. Pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim un modernajai infrastruktūrai, ārvalstu investori izmanto Rīgu kā bāzi, no kurienes paplašināt savu darbību citur Latvijā, kā arī kaimiņvalstīs – gan austrumos, gan rietumos, ziemeļos un dienvidos. Viņi ņem vērā faktu, ka blakusesošajās Eiropas Savienības valstīs un NVS dzīvo 600 miljoni iespējamo patērētāju.

Šogad Rīgā notiks vairāki starptautiski nozīmīgi notikumi, un es uzaicinu jūs piedalīties tajos. Maijā Rīgā risināsies visā pasaulē pazīstamais Eirovīzijas dziesmu konkurss, kam sekos Latvijas Dziesmu un deju svētki jūlijā un starptautiskā Cutty-Sark regate augustā. Jūs noteikti jutīsities kā mājās manā valstī, kas ir pazīstama ar savu viesmīlību.

Es ceru, ka šis forums palīdzēs radīt jaunas un izdevīgas sadarbības iespējas starp mūsu valstu uzņēmējiem un ka šis forums paliks atmiņā kā ievērojams notikums.

“LV” (Gunta Štrauhmane un Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:

Uzruna Bavārijas Valsts kancelejas Melnajā zālē Minhenē 2003. gada 18. martā

FORUMS.JPG (25221 bytes)
Latvijas Valsts prezidente Latvijas un Vācijas biznesa forumā Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā
VACIJA6.JPG (26820 bytes)
Latvijas delegācija tikšanās laikā Reihstāgā
Foto: Juris Krūmiņš – “Latvijas Vēstnesim”

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ļoti cienītā Štoiberes kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!

Šodien man ir īpašs prieks un liels gods pirmās Latvijas valsts vizītes Vācijā laikā viesoties jūsu skaistajā un draudzīgajā federālajā zemē – Bavārijas brīvvalstī.

Pirmie kontakti starp Latviju un Bavāriju nodibinājās jau pirms vairākiem gadsimtiem. Pēc Latvijas un Vācijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 1991.gadā varējām tos pilnveidot uz jauniem pamatiem. Plānojot valsts vizīti, Bavārijas apmeklējumam mēs piešķīrām īpašu nozīmi, jo tā ir viens no spēcīgākajiem Vācijas saimnieciskās dzīves centriem, kā arī nozīmīgs politiskās dzīves stūrakmens. Bavārijai ir ar ko lepoties, tā ir viens no bagātākajiem Vācijas reģioniem, šeit ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem, tā ir eksportspējīgākā starp federālajām zemēm.

Jāmin arī tas, ka Bavārija daudziem Latvijā simbolizē Vācijas tēlu tautastērpos un tradīcijās, tātad arī tradicionālo vērtību saglabāšanu sabiedrībā. Latviešus un bavāriešus vieno lepnums par seno un bagāto kultūru un vēsturi, mums kopīga ir arī mīlestība uz dziesmu un tradīcijām. Baltu un tai skaitā latviešu tautas vēsture ir gadu tūkstošos mērāma un ierakstīta mūsu tautasdziesmās – dainās.

Bavārijas valstiskums ir viens no senākajiem Eiropā, tas aizsākās jau 500 gadus pēc Kristus. Par Bavārijas seno vēsturi liecina arī šī skaistā rezidence.

Mūsu tautu vēsturiskās saites ir labs pamats sadarbībai mūsu starpā šodien.

Pēckara laikā Bavārija bija atvērta un deva iespēju integrēties daudziem bēgļiem no Austrumeiropas, tai skaitā vācbaltiešiem, kuri guva arī visu Bavārijas Ministru prezidentu atbalstu. Gribu atzīmēt, ka Latvija ir pateicīga Bavārijai par patvēruma došanu un atbalstu vācbaltiešu kopienai, tādējādi ļaujot saglabāt tai savu identitāti un līdz ar to piederības sajūtu Latvijai.

Arī padomju okupācijas laikā Bavārijas brīvvalsts konsekventi iestājās par Baltijas valstu un īpaši Latvijas neatkarību. Uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas Bavārijas brīvvalsts atvēra sava politiskā fonda “Hans Seidel-Stiftung” biroju Rīgā, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu politiskās demokrātijas atjaunošanā un sociālās tirgus ekonomikas ieviešanā. Gribētu izcelt arī ikgadējās vācu un baltiešu parlamentāriešu konferences Berlīnē un Minhenē, kas kalpo kā svarīgs forums aktuālu politisku jautājumu diskusijām.

90. gadu vidū tika aizsākta sadarbība lauksaimniecībā un vides aizsardzībā, bet pēdējos gados visstraujāk attīstījusies sadarbība ekonomikā. Lai arī skaitļi par tirdzniecību un investīcijām starp Latviju un Bavāriju nav iespaidīgi, pastāv liels attīstības potenciāls. Esmu pārliecināta, ka lielā un ietekmīgā uzņēmēju delegācija, kas mani pavada šajā vizītē, radīs abpusēji izdevīgus kontaktus, lai šo potenciālu izmantotu.

Ekonomiskajai attīstībai būtiska ir izglītība un augsto tehnoloģiju efektīva izmantošana. Bavārija tām pievērš lielu uzmanību, arī Latvijai ir uzplaukums informācijas tehnoloģiju industrijā, kas var būt viens no perspektīvākajiem turpmākās sadarbības virzieniem.

Augstais izglītības līmenis savienojumā ar kārtīga darba kultūru un zemu nodokļu līmeni ir Latvijas priekšrocības, ar kurām pamatoti lepojamies. Rezultāts ir acīmredzams – mūsu pēdējo gadu iekšzemes kopprodukta pieaugums ir viens no augstākajiem reģionā un pasaulē — ik gadu ap 5-7%, kamēr inflācija un citi rādītāji nepārsniedz Māstrihtas kritērijus.

Godātais Ministru prezidenta kungs!

Šis Latvijai ir liels pārmaiņu laiks, tuvojas Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā un NATO noslēgums. Latvija un Vācija būs līdzvērtīgas sadarbības partneres vienotajā Eiropā.

Uzņemšana kopējā Eiropas saimē sniedz mums jaunas un nebijušas iespējas veikt savu ieguldījumu Eiropas drošības un labklājības vairošanā. Aktuālā drošības situācija pasaulē pierāda to, cik būtiska ir Eiropas vienotība. Mūsu kopīgs pienākums ir miera un drošības veicināšana pasaulē. Šo iespēju Latvija vislabāk saskata, apvienojot visus demokrātiskos spēkus abpus Atlantijas okeānam, lai iestātos par kopējām vērtībām.

Mūsu atmiņā pozitīvi iegūlies fakts, ka tieši Kristīgi sociālā apvienība kā pirmā no Vācijas partijām nepārprotami izteica savu atbalstu Baltijas valstu iestāšanās NATO, tādējādi aizsākot diskusijas Vācijā laikā, kad citi politiskie spēki to vēl neuzdrošinājās.

Mēs pateicamies par tālredzīgu un skaidru jūsu, Ministru prezidenta kungs, atbalstu un apliecinājumu, ka “Latvija ir klasiska Eiropas zeme un tai ir jāpieder Eiropas Savienībai”. Arī Vācijas kopējā atbalsta politikā Latvijai Bavārijai ir bijusi nozīmīga loma. Esam gandarīti, ka varam paļauties uz jūsu un Bavārijas atbalstu arī turpmāk.

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ļoti cienītā Štoiberes kundze! Dāmas un kungi!

Vēlos pateikties par sirsnīgo uzņemšanu jūsu skaistajā zemē un izrādīto viesmīlību un ceru, ka Latvijai būs iespēja atbildēt jums ar to pašu, kad pieņemsit ielūgumu apmeklēt mūsu zemi. Novēlu augšupeju Bavārijai un spožu nākotni mūsu kopējai sadarbībai!

Par Latvijas un Vācijas ekonomisko sadarbību

Valsts prezidentes valsts vizītes laikā Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers tikās ar vairākām augstām Vācijas amatpersonām, vienojoties par konkrētiem Latvijas un Vācijas saimnieciskās sadarbības virzieniem.

Tiekoties ar Vācijas satiksmes, celtniecības un mājokļu ministru Manfrēdu Štolpi, Ministru prezidenta biedrs guva apliecinājumu Vācijas ieinteresētībai sadarboties ar Latviju autotransporta, dzelzceļa un jūras transporta nozarē. M.Štolpe uzsvēra, ka, viņaprāt, Latvijai un Vācijai ir īpaši svarīgi uzlabot pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu. Viens no sekmīgākajiem risinājumiem šajā ziņā varētu būtu projekta “Rail Baltic” īstenošana, attīstot mūsdienu prasībām atbilstošu dzelzceļa satiksmi maršrutā Tallina – Rīga – Kauņa – Varšava – Berlīne. Tikšanās laikā pārrunātas arī iespējas prāmju satiksmes intensificēšanā starp Latviju un Vāciju kombinētajos pārvadājumos.

Vācijas Ekonomikas un darba ministrijas valsts sekretārs Georgs Adamovičs sarunā ar Ministru prezidenta biedru uzsvēra, ka Latvijai ir labas iespējas kļūt par loģistikas un tranzīta centru. Viņš arī apliecināja gatavību veicināt ar šīm nozarēm saistīto uzņēmēju biznesa kontaktus, aicinot tos uzsākt darbību Latvijā.

Savukārt Bavārijas federālās zemes ekonomikas, satiksmes un tehnoloģiju ministrs Oto Vīskojs atzinīgi novērtēja Latvijas izglītotos cilvēkresursus, īpaši mašīnbūvē, komunikācijās, informācijas tehnoloģijās. Viņaprāt, Latvijas uzņēmumi varētu būt perspektīvi partneri arī Vācijas autoindustrijai, taču tiem būtu aktīvāk jāizmanto iespējas, ko kontaktu un sadarbības nodibināšanai sniedz piedalīšanās dažādās tautsaimniecības izstādēs un forumos. Ministrs atzinīgi novērtēja Latvijas valdības nodokļu samazināšanas politiku, uzsverot, ka tas interesē arī Vācijas uzņēmējus. Lai veicinātu Latvijas un Vācijas kopuzņēmumu izveidi un Vācijas investīciju pieaugumu Latvijā, ministrs lūdza Latvijas pusi sagatavot konkrētus priekšlikumus un projektus.

Paužot ieinteresētību sekmēt Latvijas un Vācijas ekonomisko sadarbību, minētās amatpersonas pieņēma Ministru prezidenta biedra A.Šlesera uzaicinājumu apmeklēt Latviju.

Ministru prezidenta biedrs piedalījās arī Latvijas un Vācijas ekonomiskajos forumos Berlīnē un Minhenē, kur iepazīstināja dalībniekus ar Latvijas valdības ekonomisko politiku un prioritātēm.

Ministru prezidenta biedra sarunā ar koncerna “EON Energie AG” pārstāvjiem pārrunāti koncerna plāni Baltijas reģionā un sadarbības perspektīvas gāzes sektorā.

Latvijas un Vācijas sadarbības perspektīvas pārrunātas, arī kopā ar Latvijas uzņēmēju delegācijas pārstāvjiem apmeklējot “Hypo Vereinsbank” Minhenē.

Vizītes turpinājumā Ministru prezidenta biedrs tiksies ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes ekonomikas ministru Oto Ebnetu, piedalīsies uzņēmēju forumā Rostokas-Vārnemindes tehnoloģiju centrā, kā arī apmeklēs Rostokas ostu.

Ministru prezidenta biedra birojs

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!