• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pa attīstības ceļu un ar skatienu rītdienā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.03.2003., Nr. 44 https://www.vestnesis.lv/ta/id/72930

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.107

Grozījums Ministru prezidenta 2003.gada 7.marta rīkojumā Nr.91 "Par atvaļinājuma piešķiršanu A.Aksenokam"

Vēl šajā numurā

20.03.2003., Nr. 44

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pa attīstības ceļu un ar skatienu rītdienā

Raits Černajs, Valsts kontrolieris, — “LV”

Par konkrētu sadarbību ar parlamentu un valdību

CERNAJS01.JPG (18467 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Kopš jaunā — 8. Saeima sākusi darbu, pagājis nedaudz vairāk par četriem mēnešiem, un arī valdībai nesen apritēja pirmās simt dienas. Vai šīs pārmaiņas kādā veidā ietekmējušas arī Valsts kontroles (VK) ikdienu? Kāda veidojas sadarbība ar jauno parlamentu un valdību?

— Šķiet, mūsu sarunā 8. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā es izteicos, ka sadarbība ar 7. Saeimu bijusi normāla, pat laba. Tās laikā tika pieņemts jaunais Valsts kontroles likums, tika veikti grozījumi Saeimas Kārtības rullī, īstenojot VK ierosinājumu par komisijas izveidi tās ziņojumu un tajos iekļauto priekšlikumu vērtēšanai.

Tagad 8. Saeimā ir izveidota Publisko izdevumu un revīzijas komisija deputāta Aigara Pētersona vadībā. Jau bijušas vairākas tikšanās, notikusi komisijas izbraukuma sēde Valsts kontrolē, kurā deputātus iepazīstinājām ar VK darbu, uzdevumiem, mūsu starptautiskajiem sakariem. 8. Saeimā liela daļa deputātu ir ievēlēti pirmoreiz, tāpēc šāda abpusēja informācija un diskusijas bija lietderīgas abām pusēm. Pēc tam jau sadarbība ievirzījās konkrētu jautājumu risināšanā. Esam sagatavojuši komisijai priekšlikumus izmaiņām likumā “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”, kas precizē šīs procedūras. Pagājušajā nedēļā Saeimai un Ministru kabinetam iesniedzām ziņojumu par veselības aprūpes sistēmu. Nupat pabeidzām ziņojumu par valsts pasūtījumu revīzijām laikā no 1997. līdz 2001. gadam. Tas ir diezgan apjomīgs sējums, ko iesniegsim Saeimas komisijai. Ir apspriesti jautājumi arī par sadarbību ar Iekšlietu ministriju un Aizsardzības ministriju. Man ir bijušas sarunas un tikšanās ar Saeimas Juridiskās komisijas, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājiem. Tā ka varu teikt: saikne ar jauno parlamentu kļuvusi intensīvāka, ar konkrētāku ievirzi jautājumu risināšanā.

— Vai to pašu varat sacīt par valdību? Kā izjūtat tās darbību un ieinteresētību Valsts kontroles darbības atbalstīšanā?

— Domāju, to pašu var attiecināt uz jauno valdību. Protams, man ir bijušas sarunas gan ar premjerministru Einaru Repši, gan finanšu ministru Valdi Dombrovski. Pirmoreiz valsts budžeta tapšanas laikā bāzes uzdevumu izvērtēšanā tika aicināta arī Valsts kontroles triju speciālistu grupa, ko vadīja Aelita Jaunroze. Lai gan budžeta projektu pamatos bija izstrādājusi iepriekšējā valdība, tomēr, kā zināms, to nācās daudz kur pārskatīt, un Ministru prezidents vēlējās, lai šajā darbā iesaistītu ne tikai ministriju, bet arī citu institūciju speciālistus šajos jautājumos. Un esam gandarīti par ieguldīto darbu, jo arī VK darba grupa saņēma premjera pateicību.

Par ko liecina Valsts kontroles budžets

— Kāds ir Valsts kontroles budžets 2003. gadam? Vai tas palielinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, jo sakarā ar jauno Valsts kontroles likumu klāt nākuši jauni uzdevumi?

— Mūsu budžets palielinājies par 200 000 latiem, kopumā tas ir aptuveni viens miljons un astoņsimt tūkstoš latu, to skaitā 300 000 latu — ārvalstu palīdzība. Kādus 10 000 latus veido tēriņi darba samaksas pilnveidošanai. Tiem darbiniekiem, kuriem ir liela pieredze un kuri strādās Eiropas Savienības budžeta piešķirto resursu pārbaudē, piemaksāsim vairāk; paredzēta piemaksa arī par izdienu. Aptuveni 50 000 latu tiks izlietots metodiskā darba un analīzes darbības sakārtošanai, ap 10 000 latu — personāla izglītošanai un ar to saistītajiem pasākumiem. Taču kopumā valsts budžets ir diezgan samocīts, bet te nevarētu valdībai pārmest, jo tai nācās strādāt pie iepriekšējās valdības izstrādātā projekta, ko sāka veidot jau pavasarī. Rezultātā tomēr no daudz kā vajadzēja atkāpties, pārskatīt paredzētos izdevumus. Arī Valsts kontrole bija iesniegusi vairākus priekšlikumus, kurus jaunā budžeta ietvaros tomēr nevarēja realizēt, bet tos konceptuāli atbalstīja, lai izanalizētu un, cerams, tuvākajā nākotnē ņemtu vērā.

— Varbūt jūs konkretizētu dažus no šiem priekšlikumiem? Un kā ir ar ierosinājumu, par ko esat jau agrāk runājis, - veidot no valdības neatkarīgu VK budžetu? To pašu var attiecināt uz Satversmes tiesu, arī Augstāko tiesu.

— Pirmām kārtām mūsu ierosinājumi skar 15 speciālo budžetu likvidēšanu, kas pašlaik veido aptuveni pusi no visa kopbudžeta. Manuprāt, tas ir anahronisms, jo neveicina budžeta vienveidīgu procedūru lietošanu. Šie iezīmētie līdzekļi, kas ir katram budžetam, nenosaka absolūtās summas, neparedz šo budžetu detalizēšanas pakāpi. Šajā ziņā man piekrita gan premjerministrs, gan finanšu ministrs, taču tajā situācijā šo praksi vēl nevarēja mainīt. Bet tas ir tuvākās nākotnes uzdevums. Tādējādi valstī būtu viens sociālais speciālais budžets, pārējās - budžeta programmas. Varētu runāt varbūt vēl par ceļu fondu… Bet, atbildot uz jūsu jautājumu par minēto institūciju budžeta apstiprināšanas kārtību, — neesam no šīs idejas atteikušies. Tie ir arī starptautisko ekspertu ieteikumi. Citādi dīvaini iznāk, ka valdība nosaka, cik lielā mērā Valsts kontrole drīkst valdību pārbaudīt… Praktiski dzīvē varbūt tā arī nav, bet teorētiski šāda iespēja pastāv. Protams, arī tagad, pēc jaunā VK likuma, Finanšu ministrijai nav tiesību mainīt mūsu iesniegtos aprēķinus budžetam, taču Ministru kabinets tos var grozīt. Loģiski būtu, ja VK budžetu apstiprinātu tikai Saeima. Daudzās pasaules valstīs tā arī notiek.

Par VK darba telpām un vēsturiskās mītnes likteni

— Pirms kāda laika saziņas līdzekļos pavīdēja informācija, ka vēsturisko ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 26, kur gan Latvijas neatkarības gados pirms kara bija, gan arī tagad atjaunotajā Latvijā atrodas Valsts kontrole, varētu kāds privatizēt par diezgan lētu samaksu… Kā ir patiesībā, jo pašlaik ēka ir tādā stāvoklī, ka tā kapitāli jāremontē?

— Jā, šī problēma mūs nodarbina jau vairākus pēdējos gadus, par to esam informējuši valdību arī agrāk, taču joprojām atklāts ir jautājums par VK darba telpu nodrošinājumu. Šajās dienās beidzies konkurss, esam izvēlējušies uzvarētāju nomas līguma slēgšanai. Bet to varēs slēgt, ja vien būs attiecīgas finanses. Tā kā valdībā par to jau diskutēja, un, zinot šo konkrēto piedāvājumu, gatavosim priekšlikumus par pāreju uz citām piemērotām telpām, kuras tiks īrētas. Šī piedāvātā ēka ir bijušais Rīgas Dzimtsarakstu birojs Alunāna ielā. Tā arī atbilda visiem konkursa nosacījumiem. Ko darīs ar mūsu namu K.Valdemāra ielā — par to vēl pāragri spriest, bet skaidrs, ka tas jāatjauno, un, iespējams, pēc kādiem gadiem VK varēs atgriezties savā vēsturiskajā mītnē.

Par gandarījumu un vēl kvalitatīvāku veikumu

— Ko jūs uzskatāt par svarīgāko VK ieguldījumu pagājušajā gadā? Kādas aktualitātes iezīmējušās pēdējā laikā?

— Par valstij un pašvaldībām nozīmīgu var uzskatīt nu jau trešo gadu iedibināto kārtību, īstenojot likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30. panta 3.punktā noteikto, ka ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības iesniedz Valsts kasei tās noteiktajos termiņos gada pārskatu, kam pievienots Valsts kontroles atzinums par gada pārskata sastādīšanas pareizību. Šajā laikā pašvaldību aktīvu summa pieaugusi par 6oo miljoniem latu. Protams, tā nav no gaisa nokritusi, radusies no jauna, bet gan uzskaites sakārtošanas rezultātā. Tas parāda, ka valsts kļūst bagātāka, aktīvi — lielāki, aktivizējas sadarbība ar ārvalstīm, ieplūst vairāk investīciju. Savā ziņā tas ir arī mūsu VK pienesums. Vēl joprojām nereti dzirdams, ka VK ir jāķer likumpārkāpēji, zagļi, jāatklāj noziedzīgi darījumi. Lai arī tas nav mazsvarīgi, tomēr mūsu galvenais uzdevums ir finanšu sistēmas sakārtošana, preventīvie pasākumi, valsts un pašvaldību līdzekļu racionālas izmantošanas pārbaude. Tas ir svarīgāk nekā tāda vai citāda negodīga, zaglīga ierēdņa nosodīšana. Mums līdz šim nav tādas metodikas, pēc kuras precīzi aprēķināt, cik katrs Valsts kontrolei iedalītais budžeta lats atdod, ietaupa valstij, bet mūsu provizoriskie aprēķini liecina, ka par katru latu, ko valsts piešķir budžetā VK, vismaz desmit latu atdodam atpakaļ. Turklāt esam atteikušies no agrākās uzrēķinu sistēmas par atklātajiem trūkumiem, kas atbilst arī ekspertu ieteikumiem. Savus secinājumus, materiālus par nopietnākajiem konstatētajiem trūkumiem revīzijās nododam Finanšu ministrijai un tā atbilstoši likumam “Par budžetu un finanšu vadību” veic sankcijas, nosaka, vai nav pazīmes kriminālsodīšanai. Pēdējā laikā arvien biežāk Valsts kontrolei lūdz konsultācijas pirms kāda darījuma: vai tas būs pareizi, ko par to teiks VK speciālisti? Manuprāt, arī tas vieš gandarījumu.

Pagājušajā gadā viena no svarīgākajām revīzijām, ko pabeidzām, bija “Latvijas kuģniecībā” (LK). Tās gaitā apstiprinājās pārliecība, ka par četriem kuģiem pārmaksāti vairāki miljoni latu. VK padomes lēmums, ko LK pārsūdzēja Augstākās tiesas Senātā, tika atstāts spēkā. Šo jautājumu skatīja arī Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija un atzina Valsts kontroles apsvērumus par pamatotiem. Taču viss līdz galam netika izdarīts, jo “Latvijas kuģniecību “ privatizēja, un jauno īpašnieku ziņā ir tas, ko darīt ar sadārdzināto mantojumu. Apjomīgu revīziju veicām par dāvinājumiem un ziedojumiem Kultūras fondā, kur tika konstatēti nopietni pārkāpumi. Ierosināta arī krimināllieta. Šo pārbaužu rezultātā izdarīti grozījumi likumos - valsts uzņēmumiem, valsts akciju sabiedrībām vairs nav tiesību ziedot šādiem fondiem, līdz ar to nepienākas atvieglojumi no peļņas. Un tas ir pareizi, jo valsts uzņēmumiem, akciju sabiedrībām nav jānodarbojas ar sponsorēšanu, tā ir privāto uzņēmumu politikas izpausme.

— Jau pērngad Valsts kontrole atklāja klaji nesaimniecisku rīcību “Valsts robežbūvē”, bet pēdējā laikā atkal dzirdēts satraukums par pārkāpumiem austrumu robežbūvē, krietni pārtērētiem līdzekļiem.

— Tik tiešām, šim jautājumam pievērsta jaunās valdības uzmanība, jo arī valsts budžetā paredzētas ilgtermiņa saistības par vairāk nekā 20 miljoniem latu. Veicot revīziju, konstatētas vairākas neatbilstības, investīciju projektos iekļauti daži objekti, kas nav tiešā saistībā ar austrumu robežbūvi, piemēram, galvenā pārvaldes ēka, Robežsardzes koledžas, sporta būvju celtniecība, pievedceļu iekārtošana u.c. Bet tie veido aptuveni pusi no šīm investīcijām! Tika slēgti līgumi par nepamatoti lielām summām. Protams, šos jautājumus un pārkāpumus skatīs arī Iekšlietu ministrija, savukārt VK revīzijas materiālus — attiecīgā kolēģija. Tā ka nesteigsimies vēl ar galīgo vērtējumu.

Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju

— Aizvadītajā gadā, kad smagi tapa Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), jūs visai skeptiski izteicāties par šāda biroja nepieciešamību. Tagad KNAB darbu sācis, vai mainījušās jūsu domas, un kādas sadarbības iespējas saskatāt ar šo jauno institūciju?

— Jā, tāda zināma skepse par vajadzību veidot šādu institūciju man bija, jo līdz tam jau pastāvēja daudzas struktūras, kurām jācīnās pret korupciju. Taču likumdevējs savu galīgo vārdu pateica, un mums likums jārespektē. Ir jau virkne revīziju, kurās mēs sadarbojamies ar KNAB, iesūtām tam arī savus materiālus. Darbs sācies, taču birojs vēl pastiprināms ar profesionāļiem, tam jāsniedz lielāks finansiālais atbalsts. Valsts kontrole ir iesniegusi savus vērtējumus un ierosinājumus par korupcijas valsts programmas sastāvdaļām, tās pilnveidošanu, jo dzīve nestāv uz vietas, daudz kas mainās, un arī šai programmai jāreaģē uz to, jābūt dziļi profesionālai. Mēs arī esam pauduši savu viedokli gan par politisko partiju finansēšanu, gan ilgi auklēto un arvien neieviesto tā dēvēto nulles deklarāciju. Uzskatu, ka tās ieviešana ir nokavēta, un tagad tai jau būtu maza nozīme, gandrīz neko nedodot, vienīgi, iespējams, noziedzīgās struktūras iegūtu sīkāku informāciju par iedzīvotāju mantisko stāvokli. Nav taču mehānisma, kas nodrošinātu šo datu aizsardzību un novērstu to nelietīgu izmantošanu. Manuprāt, ir institūcijas, kā Valsts ieņēmumu dienests, nekustamo īpašumu reģistrācijas, transporta līdzekļu reģistrācijas struktūras, zemesgrāmatas un vēl citas, ar kuru starpniecību var analizēt personu mantisko stāvokli un, ja ir aizdomas, detalizēti iepazīties ar iespējamiem nelikumīgiem darījumiem, pēc tam tiesībsargājošajām institūcijām veicot savas funkcijas attiecībā uz tiem. Pēdējā muļķība ir zīmēt pretkorupcijas plakātus, karināt pie sienām dažādus saukļus. Galvenais instruments, mūsuprāt, ir profesionāļa, analītiķa galva, spēja šīs lietas salikt kopā un veikt analīzi, lai izdarītu pareizos secinājumus.

Par darbinieku augstāku profesionalitāti

— Valsts kontrole īsteno gan pirms dažiem gadiem izstrādāto stratēģisko attīstības plānu, gan jau otro gadu kopā ar Apvienotās Karalistes ekspertu palīdzību tā dēvēto twinning projektu. Saistībā ar to VK darbiniekiem pērn pēdējā gada ceturksnī bija jāsāk ieviest jaunā plānošanas kārtība. Vismaz tā jūs stāstījāt iepriekšējā intervijā “LV”.

Tas ir svarīgs mūsu iekšējais darbs, lai kvalitatīvāk strādātu revidenti, objektīvāk varētu novērtēt veikto revīziju darbu un rezultātus. Tāpēc jau pagājušā gada beigās Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departaments ķērās pie Korporatīvā plāna projekta 2003. gadam. Tajā nav paredzētas revīzijas vien, bet detalizētāks plānojums visam saistībā ar sagatavošanos revīzijai, visai precīza darba laika uzskaite u.tml. Vadoties no plāna, mēs sākam savu darbu, ko sauc par kvalitātes kontroli. Pašlaik izstrādājam kvalifikācijas prasības, kāda būs šī kompetenču izvērtēšanas sistēma. Arī VK jābūt kvalitātes sertifikātam, lai mūsu darbs atbilstu augstas kvalitātes, arī starptautiskajiem standartiem. Tas motivē darbiniekus mācīties, celt savu kvalifikāciju, sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem, sabiedrību. Var teikt, ka šis darbs ir tikai sākumā. 2003. gadu uzskatām par tādu pilotprojekta gadu. Paralēli rit darbs pie VK Ētikas kodeksa. Šogad novembrī beigsies jau minētais twinning projekts, taču domājam, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā līdzīga sadarbība turpināsies jaunā kvalitātē. Turklāt marta sākumā VK parakstīja administratīvās kapacitātes stiprināšanas un vadības sistēmas pilnveidošanas sadarbības projektu ar Nīderlandes Valsts kontroli, mūsu un Nīderlandes kolēģu pārstāvji tikās ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju. Šīs sadarbības projektu atbalsta Nīderlandes valdība un tas turpināsies 18 mēnešus. Pašlaik precizējam šo projektu. Tā mērķis ir nodrošināt Valsts kontroles darbības kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanu.

Par saikni ar tiesību sargājošajām institūcijām

— Sabiedrībā nereti dzirdēts sakām: Valsts kontrole gan konstatē nelikumības, bet vainīgie tāpat tiek sveikā bez soda… Taču zināms, ka par nopietnākiem pārkāpumiem jūs nododat materiālus Ģenerālprokuratūrai izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu, jo tā ir prokuratūras kompetence.

— Sadarbība ar Ģenerālprokuratūru mums jau iedibinājusies gadiem. Šā gada sākumā arī bija šāda tikšanās, pārrunājām aktuālākās mūsu darba problēmas. Ir liela patiesība, ka vairākas, mūsuprāt, nozīmīgas lietas, kas “ož”pēc krimināllietas, līdz tiesai tomēr tā arī nenonāk. Es labi saprotu tos prokurorus, kuru lietvedībā izmeklēšanā ir slepkavības, vardarbīgi uzbrukumi, organizētās noziedzības lietas, jo viņi pie tām ķersies vispirms, bet kāds VK iesniegums, nu, tas var pagaidīt … Tāpēc arī mūsu tikšanās reizē vienojāmies, ka dažkārt, ja revīzijā sāk atklāties nopietnas nelikumības, būtu lietderīgi piesaistīt procesa virzītājus no iekšlietu sistēmas, prokuratūras, jo viņu darbinieki ir profesionāļi šajās lietās. Manuprāt, būtu jāveido struktūra, kas veiktu revīzijas, kas nepieciešamas policijai, prokuratūrai, arī KNAB, īpaši ekonomisko noziegumu jomā. Iznāk paradoksāli — ekonomisko noziegumu atklāšanas rezultātā (arī ar VK palīdzību) varētu piedzīt prāvus naudas līdzekļus, bet tajā pašā laikā valsts neatrod naudu šādas struktūras nodrošināšanai. Bet, kas attiecas uz mūsu priekšlikumiem valsts iepirkumu procedūras efektīvākā nodrošināšanā, uzskatām: tā būtu vairāk jācentralizē. Piemēram, transporta līdzekļus nevajadzētu pirkt katrai ministrijai, institūcijai, bet izmantot citu metodi — līzingu, lai radītu vienotu kārtību, apkalpošanu, servisu. Tas noņemtu arī spriedzi sabiedrībā, kas laiku pa laikam uzjundī — sak, atkal kāda ministrija iegādājusies ļoti dārgu, eksluzīvu automašīnu…

Par vēl nebijušu, bet interesantu priekšlikumu

— Nesen valdības sēdē jūs ierosinājāt līdz šim nedzirdētu priekšlikumu — par Nacionālās bibliotēkas celtniecības finansēšanas kārtību. Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par to!

— Mans priekšlikums tik tiešām ir jauns Latvijas sabiedrībai publisko un privātpartneru attiecībās. Pasaulē gan tā ir pierasta prakse, ka lielu objektu — tiltu, slimnīcu, bibliotēku un vēl citu — celtniecībā izmanto koncesiju principu. Tas īsumā ir šāds: privātsektors iegulda šādu objektu būvē savus līdzekļus, protams, iepriekš noslēdzot ar valsti līgumu par noteiktu summu (un tās nedrīkst darba gaitā pārsniegt), bet valsts uzņemas saistības, teiksim, 30 gados ieguldītos resursus apmaksāt. Saprotams, ka valsts šajos gados pakāpeniski var šos līdzekļus atvēlēt, jo tie nav jāiegulda uzreiz. Domāju, ka mūsu situācijā, kad Nacionālās bibliotēkas būvē jāiegulda gandrīz 90 miljoni latu, turklāt kāds miljons jau iztērēts, lai gan nekas vēl jūtami nav padarīts, lietderīgi pārdomāt par šādu variantu. Citādi galu galā izmaksas varētu sasniegt pat 100 miljonus latu. Bet kur ņemt tādus līdzekļus, turklāt dažu gadu laikā? Jāteic, ka mans priekšlikums ieinteresēja arī premjerministru, lai gan kultūras ministres reakcija bija stipri negatīva. Valsts kontrole gatavos priekšlikumus šai ziņā jau detalizētāk.

— Bet vai, šādi rīkojoties, valsts neriskē? Ja nu nāk jauna valdība un atsakās no šāda līguma pildīšanas, sak, to izdomāja iepriekšējie, mēs to neatbalstām?

— Tā nu gan demokrātiskā valstī nevarētu notikt, jo katrai nākamajai valdībai pastāv pārmantojamība. Amatpersonas nedrīkst norobežoties no likumīgi pieņemta līguma.

Par Valsts kontroles 80. gadadienu

— Kādi nozīmīgi notikumi sagaida Valsts kontroli šajā gadā? Šķiet, ka augusts būs īpaši vēsturisks mēnesis.

— Jā, 2003. gada augustā apritēs 80 gadi, kopš pieņemts likums par Latvijas Republikas Valsts kontroli, kā arī paies desmit gadi, kopš atjaunota neatkarīgās Latvijas Valsts kontrole. Tāpēc pacentīsimies šo gadu padarīt ar ko īpašu, un ne tikai raženi strādājot, bet iepriecinot arī mūsu darbiniekus. Taču sīkāk par šīm iecerēm nestāstīšu, lai paliek pārsteigumam.

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!