Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par situāciju veselības aprūpē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.03.2003., Nr. 43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/72786

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Rīgas pilsētas budžetu

Vēl šajā numurā

19.03.2003., Nr. 43

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par situāciju veselības aprūpē

Valsts kontrole (VK) ir iesniegusi Saeimai un Ministru kabinetam Ziņojumu par veselības aprūpes sistēmu, kas ir VK vērtējums par pašreizējo situāciju veselības aprūpes sistēmā. Ziņojuma pamatā ir VK veikto revīziju atzinumi (pērn VK veica 10 revīzijas saistībā ar valsts budžeta plūsmu veselības aprūpes pakalpojumu jomā), tajā īsi aplūkots, kā izveidota veselības aprūpes sistēma, kāda ir tās administrēšanas kārtība un finanšu līdzekļu plūsma, tiek sniegts vērtējums par iespējamām korupcijas jomām veselības aprūpē, kā arī sniegts veselības aprūpes modeļa ekonomiskais vērtējums saistībā ar valsts budžeta līdzekļu plūsmu veselības aprūpes pakalpojumu jomā. Ziņojumā ietverta sadaļa “Korupcijas veidi veselības aprūpē”.

Ziņojumā iekļauti VK priekšlikumi turpmākai rīcībai, veidojot veselības aprūpes politiku: priekšlikums Veselības ministrijai izstrādāt ierobežoto veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanas sistēmu, izveidojot vienpakāpes administrēšanas sistēmu.

Ar šādu sistēmu administrēšanas izdevumi būtu viszemākie, tātad visekonomiskākie; priekšlikums aplēst kontrolskaitļus, cik papildu līdzekļu ir plānots piesaistīt veselības aprūpes jomai un kādas ir reālās iespējas tos piesaistīt; priekšlikums, pārskatot veselības aprūpes minimuma grozu, atsevišķi vērst uzmanību uz medikamentu kompensēšanas principu pārvērtēšanu, pēc iespējas akcentējot lētāko medikamentu izmantošanas iespējas, kā arī pārskatīt, kādas diagnozes, kuras pašreiz ārstē stacionāri, būtu iespējams ārstēt ambulatori, tādējādi samazinot ārstēšanas izmaksas, vienlaikus nesašaurinot pakalpojumu grozu; priekšlikums izvērtēt, kas varētu būt potenciālie apdrošināšanas prēmiju maksātāji dažādām iedzīvotāju grupām attiecībā uz no groza izslēgtajiem vai daļēji izslēgtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī izstrādāt atbildības deleģēšanas kārtību un nodrošināt tā iedarbināšanu, kā arī citi priekšlikumi.

VK piedāvā iedzīvotājus nosacīti sadalīt šādās grupās: bērni, strādājošie, bezdarbnieki, pensionāri. Savukārt strādājošie nosacīti iedalāmi šādi: pašnodarbinātās personas, darba devēji un darbinieki. Par bērniem, bezdarbniekiem un pensionāriem atbildība neapšaubāmi būtu jāuzņemas valstij. Varētu risināt diskusiju, vai tiem jābūt veselības aprūpes vai sociālā budžeta līdzekļiem. Attiecīgi nepieciešamie līdzekļi šo veselības aprūpes pakalpojumu apdrošināšanai jānovirza valsts iestādei (piemēram, VOAVA vai citai līdzīgai iestādei), lai saglabātu pārliecību, ka visi valsts budžeta līdzekļi tiek izlietoti paredzētajam mērķim – veselības aprūpes nodrošināšanai, bet ne privātā apdrošinātāja peļņai. Ir jārisina sarunas ar privātajām apdrošināšanas uzņēmējsabiedrībām, lai noskaidrotu, uz kādiem nosacījumiem tās apņemas apdrošināt no pakalpojumu groza izslēgtos veselības aprūpes pakalpojumus strādājošajiem, kādas apdrošināšanas prēmijas tās vēlas saņemt kopumā, kā arī sarunas ar darba devējiem (piemēram, Darba devēju konfederāciju), lai noskaidrotu, vai tie ir gatavi apdrošināt darbiniekus atbilstīgi iegūtajiem aprēķiniem. Ja ir panākta vienošanās, jāapsver, cik saistoša tā ir visiem darba devējiem un vai nebūtu lietderīgi to nostiprināt likumā. VK uzsvērusi, ka nedrīkstētu pieļaut tādu situāciju, ka shēmas ieviešanas posmā visneaizsargātākie kļūtu darbinieki – galvenie iekšzemes kopprodukta radītāji un nodokļu maksātāji. Vienlaikus jāatceras: ja darba devēji piekritīs šiem nosacījumiem un apdrošinās darbiniekus, tas paaugstinās viņu ražotās produkcijas un sniegto pakalpojumu izmaksas, kam sekos straujāka inflācija.

Ziņojumā pievērsta uzmanība tam, ka aplēses, kādu summu reāli var novirzīt medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai un iestrādāt to pakalpojumu cenu formulā, veicamas piesardzīgi, kā arī runāts par nepareizu aprēķinu radītām sekām dažādu kļūdainu lēmumu gadījumos.

Valsts kontrole plāno arī turpmāk pievērst pastāvīgu uzmanību veselības aprūpes jomai, palīdzot atbildīgajām institūcijām identificēt pastāvošās problēmas un rast to risinājumu, kā arī atklājot iespējamās normatīvo dokumentu neatbilstības vai to pārkāpumus un palīdzot tos novērst.

Indira Ozola, valsts kontroliera padomniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!