Ar skatienu tālākā nākotnē

Par Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kopsapulces domām

Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas 18.kopsapulcē: runā — LLMZA prezidente Baiba Rivža, sēž — akadēmijas viceprezidenti Pēteris Bušmanis, Uldis Viesturs un Aleksandrs Jemeļjanovs

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) gada kopsapulces Jelgavā domu apmaiņas galvenā aploce bija vērsta uz nākotni. Kaut runāts, protams, tika par norisēm, kas mūsu valsts lauksaimniecībā un mežkopībā ir būtiskas pašlaik. Jo, kā atgādināja Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors un vienlaikus LLMZA viceprezidents Pēteris Bušmanis, mūsu lauki un meži aizņem vairāk nekā 95 procentus valsts teritorijas, tur ir mājvieta vairāk nekā 60 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Līdz ar to lauki tik tiešām ir mūsu valsts pamats, tās sirds.

Kad attīstība un konkurence iet roku rokā

Zemkopības ministrijas valsts sekretāres Laimdotas Straujumas uzstāšanās tēma “Latvija – Eiropa: situācija, problēmas” pašlaik tādā vai citā līmenī tiek iztirzāta sabiedrības visdažādākajās aprindās. Tomēr zinātniekiem ir svarīgi gūt informāciju no pirmavotiem, no valsts amatpersonām. “LV” lasītājus iepazīstinām ar L. Straujumas priekšlasījuma galvenajām tēzēm.

“Ir noslēgtas Latvijas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), bet tas nenozīmē, ka tagad varam atslābināties un gaidīt, kad Eiropa atnāks un sakārtos visas mūsu lietas. Mums tās jāsakārto pašiem arī tāpēc, ka mēs paši Latvijā gribam ražot efektīvi un gribam ēst drošu un nekaitīgu pārtiku.

Pēc tam, kad Latvija 1995. gadā iesniedza pieteikumu kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, Zemkopības ministrija ir veikusi un turpina veikt dažādas darbības, lai veicinātu Latvijas lauksaimniecības sektora integrāciju Eiropā.

Līdzīgi citām kandidātvalstīm Latvija savu pozīciju sadaļā “Lauksaimniecība” iesniedza 2000. gada beigās. Tā bija izstrādāta, ievērojot šādus pamatprincipus:

• Latvijas lauksaimniecības attīstība vienotajā ES ekonomiskajā telpā uz līdztiesīgiem pamatiem;

• ražošanas līmeņa atbilstība vietējam tirgus līmenim;

• Latvijas lauku zemes efektīva izmantošana ražošanā un lauku vides saglabāšanā;

• lauku apdzīvotības saglabāšana, veicinot lauksaimnieku pārkvalifikāciju darbam ar lauksaimniecību nesaistītās nozarēs.

Pētniecības un tehnoloģiskās attīstības konkurētspēja starp 75 valstīm 2003.gadā

Līdz ar divpusējo Eiropas Savienības un Latvijas sarunu sadaļas par lauksaimniecību atklāšanu 2001. gada 12. jūnijā ir notikušas daudzas ES (Eiropas Komisijas) un Latvijas tehniskās konsultācijas, kurās Latvijas eksperti detalizēti ir aizstāvējuši un pamatojuši Latvijas Pozīcijas dokumentā minētās prasības.

Šobrīd sarunas ar Eiropas Savienību ir beigušās un Latvijas valsts ar gandarījumu var novērtēt līdzšinējo savstarpējo dialogu gan politiskajā, gan ekspertu līmenī. Turklāt pozitīvus sarunu rezultātus ir nodrošinājusi politiķu, ierēdņu, zinātnieku un lauksaimniecības nozarē strādājošo mērķtiecīgā sadarbība.

Latvijas prioritāte sarunās ar ES bija panākt maksimāli izdevīgus ražošanas kvantitatīvos rādītājus (kvotas, references rādītājus prēmiju izmaksām u.c.). Eiropa neko nepieņēma tāpat vien. Visi skaitļi bija jāpamato ar vairāk vai mazāk oficiāliem statistikas rādītājiem. Sarunās tika izmantota arī Krievijas ekonomiskās krīzes un lauksaimniecības restrukturizācijas pēc kolhozu sabrukuma ietekme, skaitliski parādot šo apstākļu ietekmi uz ražošanas apjoma izmaiņām “padomijas koeficienta” veidā. Jāatzīmē Valsts agrārās ekonomikas institūta zinātnieku padarītais šā “padomijas koeficienta” un ļoti daudzu citu aprēķinu veikšanā. Šie aprēķini bija par pamatu ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas pozīciju pierādīšanai.

Baltijas valstis savstarpēji ir ļoti draudzīgas, tomēr arvien ir izjūtama arī neliela savstarpēja konkurence: kurš būs pirmais, kam būs labāki nosacījumi? Taču izšķirošajā brīdī Baltijas valstīm bija vienota nostāja. Baltijas valstu lauksaimniecības ministri pērn tikās piecas reizes, kopīgi parakstot ES dalībvalstīm un Eiropas Komisijai adresētas vienošanās. Baltijas valstu veiktais skaidrošanas un pārliecināšanas darbs ir bijis sekmīgs, jo ir izprasta, akceptēta un izvērtēta mūsu valstu atšķirība no citām kandidātvalstīm. Līdz ar to salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm Baltijas valstis panāca lielāko ražošanas kvotu pieaugumu.

Pētniecības un tehnoloģiskās attīstības konkurētspējas izmaiņas tuvākajos 5 gados

Vērtējot skaitliski, jāsecina, ka ir sasniegti izvirzītie sarunu stratēģiskie mērķi.

• Ir panākti tādi ražošanas kvotu apjomi, kas rada ilgtermiņa attīstības iespējas tradicionālajām un perspektīvajām lauksaimnieciskās ražošanas nozarēm. Latvijai piešķirtās kvotas un references rādītāji visās jomās atbilst esošajam ražošanas līmenim, turklāt vairākos sektoros ir ievērojamas attīstības rezerves. Lielākais progress sarunu laikā panākts piena, cietes, cukura un liellopu gaļas nozarē.

• Latvijas lauksaimniekiem tiks piemērots tāds ražošanas un tiešo maksājumu modelis, kas mūsējiem nodrošina līdzīgus konkurences apstākļus ES tirgū.

Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, kuriem sarunu laikā tika pievērsta galvenā sabiedrības uzmanība, jāsecina, ka lielākajai daļai sektoru ieņēmumi palielināsies un tas dos iespēju turpināt jau iesākto ražošanas modernizāciju. Tika panākti divreiz augstāki tiešie maksājumi, nekā sākotnēji bija paredzēts Eiropas Komisijas 2002. gada 30. janvāra priekšlikumā, kas izraisīja Latvijas sabiedrības lielu sašutumu.

Sarunu iznākumā panākts, ka jaunajām dalībvalstīm ir tiesības papildināt tiešo maksājumu 25% līmeni no ES līmeņa līdz 55, 60, 65 procentiem, papildinot 25% līmeni no lauku attīstībai paredzētajiem līdzekļiem 2004. – 2006. gadā par 15, 10, 5 procentiem un no valsts budžeta par 15, 20, 25 procentiem.

Jāņem vērā, ka tiešie maksājumi ir tikai neliela daļa no finansiālā atbalsta, ko saņems lauksaimnieks pēc iestāšanās ES. Lauksaimnieki un zivsaimnieki tiks atbalstīti arī ar lauku attīstības pasākumu un lauksaimniecības produkcijas cenu starpniecību. Tas savukārt dos iespējas attīstīties ne tikai produkcijas ražotājiem, bet arī pārējiem lauku iedzīvotājiem, darbojoties ar lauksaimniecību un zivsaimniecību nesaistītās nozarēs. Saskaņā ar sarunu rezultātiem Latvijas laukiem dažādiem attīstības pasākumiem varētu būt pieejami ap 62 miljoni latu gadā – atbalstam lauksaimniecībai mazāk labvēlīgiem apvidiem (70%), agrovidei (8%), ES veterināro un higiēnas prasību ieviešanai (12%), atbalsts naturālām saimniecībām (7%), atbalsts ražotāju grupām (1%), priekšlaicīgai pensionēšanai (2%).

Pētniecības un tehnoloģiskās attīstības finansējuma īpatsvars iekšzemes kopproduktā (procentos)

Tomēr galvenais Latvijas lauksaimnieku ieguvums no iestāšanās ES būs garantēts produkcijas noiets, stabilas cenas un stabili ienākumi.

Pamatojoties uz Pārtikas un veterinārā dienesta veiktajiem apsekojumiem un pārtikas pārstrādes uzņēmumu sagatavotajiem pārstrukturizācijas plāniem, ar Eiropas Savienību panākta vienošanās par dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes uzņēmumu pārejas periodiem. Piena pārstrādes uzņēmumiem un zivju pārstrādes uzņēmumiem pārejas periods noteikts līdz 2005. gada 1. janvārim, gaļas un gaļas pārstrādes uzņēmumiem – līdz 2006. gada 1. janvārim, dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes rūpnīcas izveidei – līdz 2005. gada 1. janvārim, bet pārstrādei nodotā piena kvalitātes rādītāju sniegšanai līdz 2006. gada 1. janvārim. Turklāt pārejas periodi tiek piešķirti konkrētam uzņēmuma, nevis valstij kopumā.

Pēc Latvijas iestāšanās ES uzņēmumi tiks sagrupēti trīs kategorijās: pārejas perioda uzņēmumi, nacionālā tirgus uzņēmumi un kopējā tirgus, t.sk. produkcijas, eksportētājuzņēmumi. Visām uzņēmumu kategorijām tiks izvirzītas ES likumdošanai atbilstošas prasības par izejvielu piegādi, produkcijas marķēšanu, produkcijas realizāciju.

Sarunas par iestāšanos ES ir noslēgušās, taču turpinās darbs pie Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanas saskaņošanas un administratīvo funkciju nodrošināšanas. Tostarp tiek strādāts pie maksājumu administrēšanas sistēmas izveides, citu institucionālo sistēmu ieviešanas, īpašu uzmanību pievēršot pārtikas drošības un veterinārajiem jautājumiem, lai Latvija spētu strādāt un piedalīties Eiropas valstu lēmumu pieņemšanas procesā un būtu pilntiesīga ES dalībvalsts jau 2004. gadā.

Latvijas valdības pastāvīgā sadarbība, konstruktīvais dialogs argumentācijas gatavošanā ar lauksaimnieku sabiedrību un to pārstāvošajām organizācijām, Latvijas interešu aizstāvēšana visā sarunu procesā ļāva un ļauj mums būt pārliecinātiem, ka Latvijas lauksaimniecības sektora dominējošais vairākums ar gandarījumu uztvers iespējas, ko Latvijas pievienošanās ES sniegs demokrātiskai sabiedrības attīstībai un konkurencei vienotajā Eiropas tirgū.”

“Ja neieguldīsit zinātnē, aizmirstiet par pārējo”

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas darbs un uzdevumi gadā, kad notiks referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, – tik plašu un vienlaikus konkrētu problēmu loku savā referātā ietvēra LLMZA prezidente Baiba Rivža, izmantojot videoekrānu, rādot tabulas un diagrammas, iezīmējot paveikto un darāmo.

Pašlaik LLMZA piecās nodaļās strādā 95 īstenie, 23 goda un 14 ārzemju locekļi, iesaistoties dialogā ar sabiedrību, valsti un politiķiem par iespējām lauku attīstībā. Akadēmijas locekļi piedalījās Latvijas Republikas likumu, Ministru kabineta noteikumu, nozares attīstības programmu un valsts subsīdiju nolikuma izstrādē, zinātnisko projektu pieteikumu izvērtēšanā. Turpinājās konstruktīva un radoša sadarbība ar Zemkopības ministrijas vadību un speciālistiem.

Protams, visu atziņu pamatā ir zinātnieku pētījumi, tie iegūti neatlaidīgā ikdienas darbā, strādājot plecu pie pleca ar praktiķiem un arī jaunajiem pētniekiem, kas vēl tikai iezīmē savas zinātniskās intereses. Var jau teikt, ka viss ir pašu rokās, tomēr par mezglu punktu risinājumiem jādomā jau laikus. Gan par konkurētspēju saistībā ar Eiropas Savienību, gan par lauksaimniecības modernizāciju un pieeju tirgiem. Turklāt nedrīkst atstāt novārtā veselīgas, tīras, skaistas lauku vides veidošanas iespējas, lauku dažādošanu un, protams, investīcijas izglītībā un zinātnē.

Arvien LLMZA darbam bijušas raksturīgas izbraukuma sēdes uz vietām, kur zinātnieki sadarbībā ar praktiķiem veic savus pētījumus, lai pēc tam ar tiem vispirms iepazīstinātu savus kolēģus.

Pērn martā Rīgas piena kombinātā tika iztirzāts jautājums par mūsu valstī ražotajiem piena produktiem Latvijas un Eiropas tirgum, aprīlī Jelgavas un Saldus rajonā zinātnieki pievērsās lauku ūdenssaimniecību problēmām, jūnijā Strenču kokaudzētavā dalījās domās par zinātniskās izpētes mežu nozīmi mežzinātnēs, septembrī Valmieras rajona SIA “Naukšēni” iepazina biodīzeļdegvielas ražošanas un izmantošanas iespējas, oktobrī Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrā runāja par pārtikas kvalitāti – tās kontroli un rezultātiem bīstamo slimību diagnostikā un izplatībā, bet novembrī Jelgavā sprieda par inovatīvām tehnoloģijām lauku attīstībā.

Līdztekus, protams, notika zinātniskās konferences, turpinājās pētījumi. LLMZA prezidija locekļi izstrādāja un iesniedza Zemkopības ministrijas pasūtīto pētījumu projektu “Lauksaimniecības nozares augstākas izglītības un zinātnes attīstības stratēģija – esošās situācijas raksturojums, problēmas, risinājumi”.

Pērn noslēgts sadarbības līgums ar Baltkrievijas Nacionālo zinātņu akadēmiju. Parakstīta vienošanās ar Latvijas Hipotēku banku un izstrādāts nolikums par balvu un prēmiju piešķiršanu zinātniskiem pētījumiem, kas veicina lauku attīstības problēmu risināšanu.

Baiba Rivža savā ziņojumā centās kaut nedaudz raksturot katras nozares un katras LLMZA nodaļas veikumu, tomēr likumsakarīgi, ka atvēlētā laika prāvākā daļa tika veltīta tam, lai rosinātu domāt par būtiskākajām aktivitātēm 2003. gadā.

Kā arvien, atkal akadēmijas ļaudis pulcēsies kopsēdēs ar kolēģiem no Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību spēkiem. Izbraukuma kopsēdes šogad sāksies aprīlī, kad Smiltenes pusē tiks spriests par mazajām hidroelektrostacijām Latvijā, kur vienā problēmu mezglā jārisina gan enerģētikas, gan vides, gan īpašumjautājumi. Bet gada pēdējā izbraukuma sēde paredzēta novembrī, iepazīstot tuvplānā Agrārās ekonomikas institūta darbību.

Taču, domājot par nu jau tuvo nākotni, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti, ja referendumā septembrī šo izvēli atbalstīs tauta, jāapsver arī mūsu zinātnes iespējas un izredzes. Baiba Rivža šim aspektam pievērsa īpašu uzmanību, runājot par Latviju kā Eiropas zinātnes telpas sastāvdaļu.

Līdz šim Latvijas zinātniekiem kā Eiropas Savienības kandidātvalsts pārstāvjiem bija iespēja ar saviem atbalstītajiem projektiem piedalīties tikai ES 5. ietvara programmā, kur allaž savstarpējā konkurencē ar citu valstu zinātniekiem gūti atzīstami panākumi – saņemtais vai sagaidāmais finansējums kopumā ir uz pusi lielāks nekā mūsu valsts iemaksātā dalības nauda. Turklāt tas panākts apstākļos, kad Latvijā zinātnei un jauno tehnoloģiju izpētei un izstrādei atvēl tikai 0,4 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP) – šajā rādītājā mūsu valsts ir vienā no pēdējām vietām Eiropā, vēl skopāk šobrīd savas zinātnes attīstību vecajā kontinentā stimulē vienīgi Rumānija. Tepat kaimiņos igauņi zinātnei un jauno tehnoloģiju attīstībai atvēl 0,75 procentus no IKP, slovēņi – 1,5 procentus, bet somi – 3,1 procentu. Un ieguldījumi dod augļus.

Pasaules bankas eksperts Alfrēds Vatkins ir salīdzinājis zinātnes konkurētspēju 75 pasaules valstīs, izveidojot valstu konkurētspējas tabulu. Latvija šajā tabulā pagaidām ieņem 42. vietu, Igaunija ir 27., Lietuva 49. vietā, bet priekšgalā ir Somija. Tomēr jau nākamajos piecos gados mūsu valsts var noslīdēt uz 47. vietu, mūs apsteigs arī Lietuva. Un diezin vai mierinājumam derēs tas, ka dažās citās valstīs zinātnisko pētījumu atpalicība gaidāma vēl lielāka.

Līdz ar iestāšanos ES mūsu valstij būs pieeja arī 6. ietvara programmai, kur koncentrēti vēl lielāki finanšu līdzekļi nekā ES 5. ietvara programmā. Lai prastu un spētu tos paņemt, zinātniekiem ir prāti jāliek kopā.

Savas uzstāšanās nobeigumā akadēmijas prezidente atkārtoja domu, ko šā gada 25. februārī izteica Eiropas Komisijas pārstāvis Dr. Kristians Patermanns: “Ja jūs neieguldīsit zinātnē un izglītībā – aizmirstiet par pārējo...” Tiesa, Eiropas ierēdnis angļu mēlē gan lietoja apzīmējumu “smadzenēs”, bet domas būtību tas negroza.

Vairākas problēmas, par ko domāt kopsapulces dalībniekiem, savā runā izvirzīja Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne Daina Kārkliņa. No Latvijas Zinātnes padomes līdzekļiem 10,9 procenti ir saistīti ar pētījumiem lauksaimnieciskajā ražošanā; 190 zinātņu doktori piedalās pētījumos, tostarp ES projektos. Taču jauni spēki zinātnē ienāk ļoti gausi. Un ir jautājums – vai pētījumos iegūtās atziņas uzlabo Latvijas pārtikas preču konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū? Cik konkurētspējīgi ar savām izstrādnēm būsim ES? Vai esam spējīgi ģenerēt jaunas idejas, kas ir būtiskas un nozīmīgas arī Eiropas Savienībai? Kā maksimāli izmantot ES finanses zinātnisko pētījumu attīstībai un mazo un vidējo ražotņu attīstībai?

D. Kārkliņa mēģināja rast atbildi, kas notiks pārtikas rūpniecībā, ja referendumā par iestāšanos ES būs negatīvs rezultāts. Tādā gadījumā pietrūks finanšu nozares sakārtošanai un attīstībai. Pārtikas ražotnes neatbildīs labas ražošanas praksei. Samazināsies tirgus segments. Zinātniskie pētījumi un jaunās tehnoloģijas veidosies noslēgtā lokā, tiks bremzēta jauno speciālistu profesionālā izaugsme.

Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijas direktore Edīte Kaufmane uzsvēra, ka Eiropas Savienībā lauksaimniecības praktiskā zinātne daudzviet tiek veikta tieši nelielās selekcijas un izmēģinājumu stacijās ar pilnīgu vai daļēju valsts finansējumu. Arī finansējuma veidi ir ļoti dažādi – sākot ar noteiktu vairāk vai mazāk konstantu valsts bāzes finansējumu. Protams, tas būtu labākais variants arī Latvijā, jo ir taču jāsaprot, ka selekcija ir nacionāla un ilglaicīga. E.Kaufmane vērsa uzmanību uz to, ka nav īsti loģiski, ka selekcionāriem ik pēc četriem gadiem grantu pieteikumos atkal un atkal jāpierāda, ka selekcija Latvijā ir jāturpina.

Zinātnes finansējuma problēmai pieskārās arī kopsapulces viesis LZA viceprezidents Juris Ekmanis, analizējot zinātnes finansējumu Latvijā un secinot, ka daudzās zinātnes nozarēs ir zudis jēdziens “Latvijas valsts pasūtījums”, mūsu zinātnieki strādā ārpasaulei. Var šķist, ka tas ir labi, jo vismaz tiek uzturēts noteiktā līmenī zinātnes potenciāls, tiek strādāts tam, kas maksā. Taču pēdējos gados aktīvi strādājošo zinātnieku skaits samazinās. Ja tā turpināsies, zudīs iespējas apgūt arī tos līdzekļus, ko pavērs iestāšanās Eiropas Savienībā.

Savas pārdomas akadēmiķis beidza ar novēlējumu kolēģiem: “Šobrīd diezgan bieži mēdz teikt, ka Latvija atrodas iestāšanās procesa Eiropas Savienībā priekšvakarā. Es ļoti gribētu, lai pēc iestāšanās mums visiem nebūtu vakars, bet būtu rīts un saulaina diena.”

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors