• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai nodrošinātu starptautiskā taisnīguma cieņu un realizāciju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.03.2003., Nr. 39 https://www.vestnesis.lv/ta/id/72311

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai pārliecinātos par mūsu gatavību pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā

Vēl šajā numurā

12.03.2003., Nr. 39

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai nodrošinātu starptautiskā taisnīguma cieņu un realizāciju

Vakar, 11.martā, Hāgā kopā ar citiem Starptautiskās krimināltiesas tiesnešiem savu zvērestu nodeva arī Latvijas pārstāve, bij. Latvijas Satversmes tiesas tiesnese Anita Ušacka

USACKA.JPG (19337 bytes)
Foto: A.F.I

Vakar, 11. martā, pēc 18 tiesnešu zvēresta darbu sāka Starptautiskā krimināltiesa (SKT) Hāgā. Ceremonija notika Nīderlandes parlamentā, un SKT tiesnešu, tai skaitā Latvijas pārstāves Anitas Ušackas, zvērestu pieņēma karaliene Beatrikse, klātesot arī ANO ģenerālsekretāram Kofi Annanam. Aprīļa beigās sāksies arī šīs tiesas prokuroru un izmeklētāju nominēšana, bet pilnībā šī institūcija varēs sākt funkcionēt vasaras nogalē.

Starptautiskās krimināltiesas izveide ir daudzu pasaules valstu ilggadēju diplomātisku pūliņu rezultāts. Šī institūcija ir pirmā pārnacionālā tiesa, kuras kompetencē būs kara noziegumu, genocīda, agresijas un noziegumu pret cilvēci izskatīšana gadījumos, kad atsevišķu valstu nacionālās tiesas kļūst neefektīvas konkrētu noziegumu izskatīšanā vai arī vispār nedarbojas. Mēģinājumi radīt šādu tiesu iestādi ilguši gandrīz visas 20. gadsimta otrās puses garumā, taču tikai pasaules vēsturē visasiņainākās simtgades noslēgumā tie vainagojās ar panākumiem. 1998. gadā 17. jūlijā Romā tika parakstīts starptautisks līgums par šīs tiesas izveidi, kas vēlāk ieguva nosaukumu – Romas statūti, un tajā tika formulēta gan SKT izveides procedūra, gan darbības pamatprincipi. Tā līguma preambulā statūtu dalībvalstis pamato šādas tiesas izveides nepieciešamību – “nodrošināt starptautiskā taisnīguma ilgstošu cieņu un realizēšanu”. Romas statūtos formulēta arī SKT jurisdikcija – “tikai vissmagākie noziegumi, kas skar visu starptautisko sabiedrību kopumā” – genocīds, noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi, agresija, kā arī formulēta šo noziegumu definīcija Romas statūtu izpratnē. SKT būs piekritīgas tikai lietas par noziegumiem, kuri izdarīti pēc Romas statūtu spēkā stāšanās, un par šādiem noziegumiem SKT atbildēs tikai fiziskas personas, kuras nozieguma izdarīšanas brīdī bijušas vecākas par 18 gadiem, arī militārpersonas, tai skaitā militārie komandieri, kuru vadītā karaspēka locekļi būs izdarījuši SKT jurisdikcijā esošos noziegumus. SKT kompetencē esošajiem noziegumiem saskaņā ar Romas statūtiem nav noilguma.

Acīmredzot tieši tie Romas statūtu noteikumi, kas regulē militārpersonu atbildību, pamudināja vairākas pasaules valstis kritizēt SKT dibināšanu, baidoties, ka tā varētu traucēt realizēt to ārpolitiku. Visietekmīgākā no tām neapšaubāmi ir ASV, kuras pašreizējais prezidents Džordžs Bušs, neraugoties uz to, ka iepriekšējais valsts vadītājs Bils Klintons bija parakstījis Romas statūtus, pagājušajā gadā izvērsa aktīvu starptautisko kampaņu, kuras mērķis bija ASV un citu valstu divpusējo līgumu slēgšana par ASV pilsoņu neizdošanu SKT. Jāatgādina, ka pagājušā gada otrajā pusē izvērsās arī diskusijas par iespējamo ES kandidātvalstu, tai skaitā Latvijas, piekrišanu šādiem līgumiem. Taču šādu iespējamību stingri kritizēja ES dalībvalstis, kuras ir aktīvas SKT izveides un darbības atbalstītājas.

Romas statūti stājās spēkā 2002. gada 1. jūlijā, kad tos bija ratificējusi 60. līguma parakstītāja valsts. Latvijas Republikas Saeima lēmumu par pievienošanos līgumam par SKT izveidošanu pieņēma 2002. gada 20. jūnijā (skat. “LV” Nr.97, 28.06.2002.), bet paši Romas statūti Latvijā stājās spēkā 2002. gada 1. septembrī.

Kā jau minēts, vakar zvērestu devušo SKT tiesnešu skaitā ir arī līdzšinējā Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnese Anita Ušacka. Mūsu valsts pārstāves ievēlēšana šajā starptautiskajā institūcijā ir vērtējama kā ļoti liela atzinība Latvijas izvirzītajai kandidātei, viņas kompetencei un vienlaikus arī kā nozīmīgs diplomātijas panākums, jo A. Ušacka ir vienīgā Austrumeiropas pārstāve tiesnešu vidū. Uz vēlēšanām savus pārstāvjus bija izvirzījušas arī citas Eiropas vidus un austrumdaļas “jaunās demokrātijas” – Rumānija, Bulgārija, Horvātija, Ungārija, Polija un Slovēnija, taču šie kandidāti tiesnešu skaitā neiekļuva.

TIESA.JPG (23128 bytes)
Foto: A.F.I./epa
Vakar Hāgā: Nīderlandes karaliene Beatrikse
(centrā), Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Kofi Annans (pa kreisi no karalienes), Nīderlandes premjerministrs Peters Jans Balkenende (pa kreisi no ANO ģenerālsekretāra), Starptautiskās krimināltiesas priekšsēdētājs Filips Kiršs (pa labi no karalienes) un Starptautiskās krimināltiesas tiesnese no Latvijas Anita Ušacka (pēdējā rindā 2. no kreisās) kopā ar pārējiem Starptautiskās krimināltiesas tiesnešiem

SKT tiesnešu saspringtās vēlēšanas notika šā gada sākumā, no 3. līdz 7. februārim, kopumā 33 kārtās – daudz ilgāk, nekā tas tika sākotnēji plānots. Uz vēlēšanām pieteikto 45 kandidātu atlasi grūtu darīja gan sarežģītā procedūra (Romas statūti nosaka arī to, ka, vēlot tiesnešus, jāraugās, lai taisnīgi būtu pārstāvētas pasaules galvenās tiesību sistēmas, būtu taisnīga ģeogrāfiskā, kā arī sieviešu un vīriešu dzimuma tiesnešu pārstāvība), gan fakts, ka vēlēšanu laikā Romas statūtus parakstījušo 89 valstu pārstāvji, savstarpēji vienojoties, centās panākt vai nu savas valsts, vai sava reģiona pārstāvju, vai arī neitrālu valstu izvirzīto kandidātu iekļūšanu šajā tiesā.

Tomēr vēlēšanas beidzās veiksmīgi, un SKT tiesnešu amatos tika apstiprināti: tiesnese Maurīna Hārdinga Klārka (Maureen Harding Clark) no Īrijas, tiesnese Fatumata Dembele Djara (Fatoumata Dembele Diarra) no Mali, tiesnesis Adrians Fulfords (Adrian Fulford) no Lielbritānijas, tiesnesis Karls T. Hadsons-Filipss (Karl. T. Hudson-Phillips) no Trinidadas un Tobago, tiesnesis Klods Žordā (Claude Jorda) no Francijas, tiesnese Elizabete Odio Benito (Elizabeth Odio Benito) no Kostarikas, tiesnesis Georgioss M. Pikis (Gheorgios M. Pikis) no Kipras, tiesnesis Tuiloma Neroni Sleids (Tuiloma Neroni Slade) no Samoa, tiesnesis Saņjuņs Songs (Sang-hyun Song) no Korejas Republikas, tiesnese Silvija H. de Šteinere (Sylvia H. de Steiner) no Brazīlijas, Renē Blatmans (Renē Blattmann) no Bolīvijas, tiesnesis Hanss Peters Kauls (Hans Peter Kaul) no Vācijas, Filips Kiršs (Philippe Kirsch) no Kanādas, tiesnesis Erki Kourula (Erkki Kourula) no Somijas, tiesnese Akua Kueniehija (Akua Kuenyehia) no Ganas, tiesnese Navanetema Pilē (Navanethem Pillay) no Dienvidāfrikas Republikas, tiesnesis Mauro Politi (Mauro Politi) no Itālijas, kā arī tiesnese no Latvijas – Anita Ušacka. SKT tiesnešu pilnvaras ir 3, 6 un 9 gadi. A. Ušackas pilnvaru laiks ir trīs gadi, taču viņai ir tiesības tikt izvēlētai vēl uz otru pilnvaru termiņu.

Visi ievēlētie SKT tiesneši ir atzīti tiesību zinātņu speciālisti un praktiķi galvenokārt divās nozarēs – krimināltiesībās un cilvēktiesībās. Vairāki tiesneši jau iepriekš strādājuši reģionālajos kara noziegumu tribunālos.

Latvijas pārstāve SKT Anita Ušacka no 1996. gada decembra līdz šim brīdim bija Satversmes tiesas tiesnese, pirms tam, no 1979. līdz 1994. gadam – Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja un katedras vadītāja, kā arī UNICEF Latvijas Republikas Nacionālās komitejas izpilddirektore (no 1994. līdz 1996. gadam).

Dina Gailīte, “LV” tieslietu nozares virsredaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!