Latvijā jauni diplomātiskie pārstāvji

Vakar, 11.martā, Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai akreditācijas vēstuli iesniedza Islandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jons Baldvins Hanibalsons

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Jons Baldvins Hanibalsons dzimis 1939. gada 21. februārī Isafjerdirā. Studējis ekonomiku, vēsturi un konstitucionālās tiesības Edinburgas universitātē, iegūstot humanitāro zinātņu maģistra grādu, pēc tam papildinājies Stokholmas, Islandes un Harvarda universitātē. Strādājis par skolotāju un žurnālistu, bijis Islandes lielākā dienas laikraksta galvenais redaktors. 1982. gadā pirmoreiz ievēlēts parlamentā. No 1984. līdz 1996. gadam vadījis Islandes Sociāldemokrātu partiju. No 1987. līdz 1988. gadam bijis finanšu, no 1988. līdz 1995. gadam – Islandes ārlietu ministrs. No 1998. līdz 2002. gadam vēstnieks ASV. Kopš pērnā gada Islandes vēstnieks Somijā. Būdams ārlietu ministrs, ar savu enerģisko bezkompromisa nostāju sekmējis vēsturisko lēmumu, ar kuru mazā Islande pirmā 1991. gada augustā atzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atjaunoto valstisko neatkarību.

Vakar, 11. martā, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Islandes Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jons Baldvins Hanibalsons (Jon Baldvin Hannibalson). Savā akreditācijas runā vēstnieks atcerējās Latvijai liktenīgo 1991. gada janvāri, kad viņš, tolaik būdams Islandes ārlietu ministrs, ieradās Rīgā, lai paustu savas valsts atbalstu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības centieniem. “Tas bija mazo nāciju solidaritātes akts,” teica J.B.Hanibalsons, uzsverot, ka kopš tā laika dzīvi sekojis līdzi Latvijas liktenim. Augstu novērtējot Vairas Vīķes–Freibergas darbību Valsts prezidentes amatā, vēstnieks uzsvēra:

– Jūsu nelokāmā stāja valsts vadībā palīdzējusi Latvijai ieņemt cieņas pilnu vietu starptautiskajā laukā. J.B.Hanibalsons pauda arī pārliecību, ka Latviju gaida gaiša nākotne, jo mūsu tauta bijusi uzticīga savai valodai un savai kultūrai.

Atbildot Islandes vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

– Jūsu ekselence! Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Islandes Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā. Latvijas un Islandes attiecības allaž ir bijušas balstītas uz kopīgām vērtībām, savstarpēju izpratni un uzticību, atbalstu un ieinteresētību.

Tāpat kā Latvija, būdama maza valsts, kas ilgu laiku pavadījusi svešu varu pakļautībā, Islande vislabāk izprata stingra atbalsta nozīmi Baltijas valstīm Dziesmotās revolūcijas laikā 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Konsekventi turpinot savu ārpolitisko stratēģiju, nekad neatzīstot Baltijas valstu okupācijas un aneksijas likumību, Islande bija pirmā rietumu valsts, kas 1991. gada 26. augustā, oficiāli deklarējot, atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Latvijas tauta atceras un augstu novērtē jūsu personīgo ieguldījumu šajā Islandes drosmīgajā diplomātiskajā iniciatīvā.

Šajos gandrīz divpadsmit gados mums ir pamatots iemesls būt gandarītiem par Latvijas un Islandes attiecību attīstību. Esam izveidojuši aktīvu abpusēju politisko dialogu un daudzveidīgu divpusēju sadarbību, ko papildina kopīga darbošanās reģionālajās un starptautiskajās organizācijās. Mēs augstu vērtējam Islandes konstanto, stingro un neatslābstošo atbalstu, Latvijai kļūstot par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.

Mūsu tautas arvien tuvāk iepazīst viena otru kā lietišķā saskarsmē, tā arī kultūrā. Kultūra un māksla ir tās cilvēka garīgās izpausmes formas, kas met visdrošāko sapratnes tiltu starp dažādu nāciju cilvēkiem.

2002. gada augustā man bija iespēja valsts vizītē viesoties jūsu draudzīgajā valstī. Šī vizīte atstāja paliekošus iespaidus. Man vienmēr būs jaukas atmiņas par Islandes brīnišķīgajām ainavām, bagātīgo vēsturisko un kultūras mantojumu un sastaptajiem viesmīlīgajiem ļaudīm. No sarunas ar Islandes prezidentu Grimsona kungu guvu vērtīgas atziņas par Latvijas un Islandes divpusējās sadarbības attīstību. Šī sadarbība ietver sevī arī starptautiskos projektus Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā.

Lai gan mūsu sadarbība jau šobrīd ir ļoti plaša un aptver visas jomas, vienmēr ir iespējams atrast jaunus veidus, kā to papildināt un uzlabot. Mūsu attiecības stiprina arī abpusēji izdevīgi ekonomiskās sadarbības projekti. Sakārtotā likumdošana Latvijā, abu valstu starpā noslēgtie līgumi, kā arī Islandes investoru ieinteresētība ir tieši tie priekšnoteikumi, kas ļauj aktivizēt ekonomisko sadarbību.

Jūsu ekselence! Esmu pārliecināta, ka jūsu nozīmēšana par Islandes Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā būs nozīmīgs impulss mūsu tautu un valstu sadarbības tālākā padziļināšanā. Novēlu jums panākumus un veiksmi, pildot jūsu pienākumus!

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre vakar, 11. martā, tikās arī ar Islandes Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jonu Baldvinu Hanibalsonu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējās attiecības un Latvijas virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

Saeimas priekšsēdētāja pateicās Islandes vēstniekam par Islandes un vēstnieka personīgo atbalstu Latvijai tās neatkarības atjaunošanas periodā un uzsvēra, ka kopš tā laika mūsu valstī notikušas būtiskas pārmaiņas gan politikā, gan ekonomikā, gan arī citās jomās. “Vēl pirms gadiem desmit doma par Latviju kā Eiropas Savienības dalībvalsti bija sapnis, bet nu jau pavisam drīz – septembrī – Latvijas iedzīvotāji piedalīsies referendumā par Latvijas iestāšanos ES,” teica I.Ūdre. Tāpēc šis laiks līdz referendumam tiek izmantots, lai aktīvi informētu iedzīvotājus par jautājumiem, kas skar Eiropas Savienību, — tiek rīkoti semināri un diskusijas, arī parlamenta deputātu tikšanās ar iedzīvotājiem. I.Ūdre uzsvēra, ka savu viedokli pauž arī organizācijas, kas iebilst pret Latvijas iestāšanos ES, bet šis dialogs veicinās izpratni, lai katrs valsts iedzīvotājs izvērtētu visus plusus un mīnusus un referendumā izdarītu racionālu izvēli.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī parlamenta un valdības darbu, kā arī integrācijas procesa norisi. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka likumi, kas reglamentē valsts valodas statusu, izglītības nozaru un pilsonības iegūšanu, ir ļoti liberāli – tie pieņemti, ņemot vērā starptautisko organizāciju ieteikumus. Naturalizācija norit sekmīgi, bet ir daudz subjektīvu iemeslu, kāpēc nepilsoņi nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, piemēram, atvieglota ieceļošana Krievijā.

Sarunas noslēgumā puses pārrunāja arī Latvijas un Islandes divpusējās attiecības un bija vienisprātis, ka iespējama to intensifikācija parlamentu sadarbības grupu un komisiju līmenī.

Saeimas preses dienests

“Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

– Vēstnieka kungs, ko jums nozīmē atgriešanās Latvijā divpadsmit gadus pēc dramatiskā 1991. gada janvāra, kad Islande tik droši iestājās par okupācijas izbeigšanu trīs Baltijas valstīs un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas suverenitātes atjaunošanu?

– Man tas vispirms ir ļoti emocionāls notikums, jo nekad neesmu aizmirsis 1991. gada janvārī Rīgā redzēto. Kaut gan es toreiz Rīgā ierados agrā rīta stundā, likās, ka visi rīdzinieki jau bija izgājuši ielās. Tikai pirms pāris dienām bija notikusi apšaude, un ļaudis joprojām bija ļoti satraukti. Cilvēki ielās un laukumos sēdēja pie ugunskuriem. Atceros, kā latvieši tajās dienās sadevās rokās un dziedāja. Kaut nesaprotu latviešu valodu, lieliski izpratu jūsu to brīžu izjūtas. Līdz ar latviešiem es asi izjutu šo izšķirošo dienu nozīmīgumu, jo mēs neviens tobrīd nezinājām, vai jūsu brīvības kustība tiks apspiesta vai arī Latvija atkal atgūs neatkarību.

– Tieši tādēļ jūsu – Islandes ārlietu ministra – ierašanās Rīgā bija jo nozīmīgāka, jo parādīja, ka neesam vieni. Ka brīvā pasaule mūs nav aizmirsusi. Taču jūs Latvijā esat viesojies arī vēlāk.

– Jā, es Rīgā viesojos arī jūsu pilsētas 800 gadu jubilejas dienās. Tās bija brīnišķīgas dienas, taču visdziļāko iespaidu uz mani atstāja milzīgās pārvērtības Rīgā kopš 1991. gada. Tas bija tiešām pārsteidzoši. Es jau no vēstures grāmatām zināju, ka Rīga ir viena no brīnišķīgākajām Eiropas pilsētām ar unikāliem senatnes un jūgendstila arhitektūras pieminekļiem, taču tagad es redzēju, ka šīs ēkas ir restaurētas sākotnējā skaistumā, visā diženumā rādot jūsu zemes vēsturi. Tagad patiešām varēja redzēt, ka Rīga ir viena no skaistākajām Eiropas vietām. Šis iespaids lieliski sasaucās ar nozīmīgo lomu, kas jūsu pilsētai bijusi Eiropas vēsturē. Vismaz mēs ziemeļvalstīs to izjūtam jo asi.

– Kā jūtaties šodien, kad kā vēstnieks sākat pārstāvēt Islandes intereses Latvijā?

– Man ir patiess prieks atkal būt Latvijā. Pirms dažiem gadiem es atstāju politiku, uzņemoties vēstnieka pienākumus ASV. Tagad esmu vēstnieks Somijā ar rezidenci Helsinkos, un man ir patiess prieks, ka turpmāk pārstāvēšu savu valsti arī Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Es ļoti augstu vērtēju Baltijas jūras reģiona kopīgās attīstības koncepciju. Esmu pārliecināts, ka šāds attīstības modelis nodrošinās strauju uzplaukumu visām valstīm ap Baltijas jūru un būtiski sekmēs arī Eiropas attīstību. Es domāju, šajā modelī būtu iekļaujami arī Krievijas ziemeļrietumu apgabali, Polija un pat Vācija. Šis modelis sola patiešām lielus ieguvumus, un es ar cerībām raugos nākotnē, kad ziemeļvalstis un Baltijas valstis pilnībā būs integrētas kā astoņas Baltijas un Ziemeļu padomes valstis, tā būtiski palielinot savu lomu kā vienots veselums Eiropas integrācijas procesā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Vakar, 11.martā, Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai akreditācijas vēstuli iesniedza Maltas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Marks Mičeli–Farudžija

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Marks Mičeli–Farudžija dzimis 1950. gada 23. jūlijā. Apguvis individuālo iniciatīvu kursu Oksfordas universitātē, diplomātijas kursu Maltas universitātē, pēc tam papildinājies starptautiskā tirgus pētījumu jomā ASV un Lielbritānijā. Apguvis arī vīndara specialitāti Francijā, ASV un Lielbritānijā. Strādājis vīna rūpniecības un vīna eksporta jomā. Pārstāvējis Maltas Darba devēju asociāciju gadskārtējā starptautiskajā konventā Grieķijā, piedalījies arī citos starptautiskos pasākumos.

Vakar, 11. martā, Rīgas pilī savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Maltas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Marks Mičeli–Farudžija (Mark Miceli–Farrudžia). Savā akreditācijas runā viņš Vairai Vīķei–Freibergai nodeva sveicienus no Maltas prezidenta Gvido de Marko un ielūgumu ierasties Maltā valsts vizītē. Tālāk vēstnieks minēja Maltas un Latvijas lielās ģeogrāfiskās atšķirības, kam pāri stāv daudz nozīmīgākās līdzības, vispirms jau gadsimtu gaitā izveidojušās līdzīgās morālās vērtības un brīvības ideālus. Marks Mičeli–Farudžija pauda pārliecību, ka gan Malta, gan Latvija jau drīzā nākotnē būs “brīvas, harmoniskas un plaukstošas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis”.

Atbildot Maltas vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

– Jūsu Ekselence! Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Maltas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Kopš 1991.gada 26.augusta, kad Malta atzina Latvijas neatkarību, starp mūsu valstīm ir izveidojušās draudzīgas un konstruktīvas sadarbības gaisotnē ieturētas attiecības.

Latvijas un Maltas savstarpējo attiecību nostiprināšanā ievērojama nozīme ir tam, ka mūsu valstis ir izvēlējušās kopēju ārpolitisko virzienu uz arvien ciešāku politisku un saimniecisku savienību ar pārējām Eiropas valstīm. Šī kopējā mērķa apziņa, kā arī savstarpējs atbalsts, ko esam snieguši viens otram, ir ievērojami stiprinājis mūsu starpvalstu attiecības. Šīs attiecības kļūs arvien ciešākas, kad gan Latvija, gan Malta īstenos kopējo mērķi – dalību Eiropas Savienībā 2004. gadā. Šai ziņā Malta jau spērusi nozīmīgu soli, pirmā no kandidātvalstīm apliecinot referendumā savu gribu būt piederīgai pie Eiropas Savienības. Pats fakts, ka maltieši ir balsojuši par pievienošanos Eiropas Savienībai, lai kļūst par labu zīmi arī citām Eiropas Savienības kandidātvalstīm. Ceru, ka šā gada 20. septembrī Latvija tikpat veiksmīgi noslēgs Maltas iesākto referendumu virkni.

Pirms dažiem mēnešiem Latvija ir saņēmusi arī uzaicinājumu iestāties NATO. Šis vēsturiskais 2002. gada novembra Prāgas sammita lēmums paplašināt NATO ir nopietna robežšķirtne Latvijas valstiskās neatkarības un drošības garantēšanā. Kopš uzaicināšanas Latviju un NATO dalībvalstis saista sabiedroto attiecības. Latvija cer 2004. gadā kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.

Starptautiskajā politikā Latvija augstu vērtē mazo un vidējo valstu savstarpēju atbalstu un sadarbību. Latvijas un Maltas attiecības ir attīstījušās draudzīgas sadarbības gaisotnē, nākotnē pastāv plašas iespējas stiprināt tās divpusējā līmenī, kā arī mūsu attiecībām ir perspektīva arī sadarboties starptautisko organizāciju, īpaši Eiropas Savienības, ietvaros.

Jūsu ekselence! Vēlreiz sveicu Jūs kā Maltas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā! Vēlu sekmes jūsu darbā, stiprinot draudzību un partnerību starp mūsu valstīm.”

“Latvijas Vēstnesim”

– Vēstnieka kungs, jūsu akreditācija notiek visnotaļ zīmīgā laikā, tikai dažas dienas pēc tam, kad maltieši referendumā nobalsoja par jūsu valsts pievienošanos ES.

– Es esmu pārliecināts, ka vispirms tas nozīmē drošu pārliecību par savu nākotni. Valdība, piedāvājot Eiropu, ļāva tautai teikt savu vārdu, un tauta nobalsoja par labu Eiropai. Līdz ar to, es uzskatu, mūsu tauta nobalsoja par drošu paļāvību nākotnei.

– Vai domājat, ka Maltas referenduma lēmums ir nozīmīgs faktors arī mūsu valstu divpusējās attiecībās?

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

– Es domāju, šāds notikums noteikti ir nozīmīgs arī citām valstīm, kas vēlas pievienoties ES. Šis fakts ir nozīmīgs abām mūsu valstīm arī tādēļ, ka kopīgi mēs, Malta un Latvija, ES varēsim vēl pārliecinošāk paust savu viedokli kontinenta kopīgās politikas veidošanā nākotnē.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors