Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 4. marta noteikumi Nr. 101 "Preču muitas vērtības aprēķināšanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.03.2003., Nr. 38 https://www.vestnesis.lv/ta/id/72238-precu-muitas-vertibas-aprekinasanas-kartiba

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.102

Dējējvistu labturības prasības

Vēl šajā numurā

11.03.2003., Nr. 38

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 101

Pieņemts: 04.03.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.101

Rīgā 2003.gada 4.martā (prot. Nr.13, 6.§)

Preču muitas vērtības aprēķināšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Muitas likuma 161.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķina muitas vērtību precēm, kuras tiek ievestas Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvestas no Latvijas Republikas muitas teritorijas.

2. Muitas iestāde ir tiesīga pārbaudīt, vai deklarētājs ir izvēlējies atbilstošu muitas vērtības noteikšanas metodi (turpmāk — novērtēšanas metode).

3. Lai tiktu noteikta muitas vērtība, deklarētājs muitas iestādē iesniedz muitas deklarāciju, muitas vērtības deklarāciju un dokumentus, uz kuriem pamatojoties aizpildīta attiecīgā deklarācija.

4. Deklarētāja norādītajai muitas vērtībai un ziņām, kas attiecas uz tās noteikšanu, jābūt patiesām un dokumentāri apstiprinātām.

5. Muitas iestāde muitas vērtības noteikšanai var izmantot informāciju, kas sagatavota citā valstī atbilstoši attiecīgās valsts grāmatvedības principiem (attiecīgajā ārvalstī atzīti noteikumi (vispārīgi norādījumi vai detalizēti praktiski paņēmieni vai metodes), kuri jāievēro, atspoguļojot bilancē resursus un saistības kā aktīvus un pasīvus. Minētie noteikumi nosaka, kuras izmaiņas aktīvos un pasīvos jāatspoguļo, kā jāvērtē aktīvi un pasīvi, kādi finanšu pārskati jāsagatavo, kāda informācija un kādā veidā tajos jānorāda).

6. Ja muitas procedūras piemērošanas brīdī muitas vērtība noteikta saskaņā ar deklarētāja izvēlēto atbilstošo novērtēšanas metodi, pēc preču izlaišanas deklarētājs nedrīkst izvēlēties citu metodi, izņemot šajos noteikumos noteiktos gadījumus.

7. Ja pēc muitas vērtības noteikšanas noskaidrots, ka tās noteikšanai iesniegtās ziņas bijušas nepatiesas vai kļūdainas vai arī izmantota neatbilstoša novērtēšanas metode, sākotnēji noteiktā muitas vērtība netiek atzīta un muitas vērtību nosaka no jauna.

8. Ja deklarētājam ir nepieciešams papildu laiks muitas vērtības noteikšanai, viņš var lūgt muitas iestādi izlaist preces brīvam apgrozījumam pret atbilstošu galvojumu.

9. Muitas iestāde ir tiesīga pieprasīt jebkuras ziņas un dokumentus, kas nepieciešami muitas vērtības noteikšanai, kā arī pieaicināt personas vai slēgt līgumus ar ekspertiem par muitas vērtības noteikšanu.

10. Izdevumus, kas radušies deklarētājam un ir saistīti ar muitas vērtības noteikšanu, tās precizēšanu vai nepieciešamās informācijas iesniegšanu muitas iestādē, sedz deklarētājs.

11. Ja muitas iestādei rodas šaubas par deklarēto muitas vērtību, tā var pieprasīt attiecīgas papildu ziņas. Ja arī pēc papildu ziņu saņemšanas šaubas paliek, muitas iestāde informē par to deklarētāju un dod viņam iespēju sniegt attiecīgus paskaidrojumus pirms jautājuma galīgās izlemšanas.

12. Termiņus, kādos jānosaka muitas vērtība, ja to nav iespējams noteikt preču izlaišanas brīdī, nosaka muitas iestāde. Muitas iestāde muitas vērtību nosaka iespējami īsākā termiņā, taču ne vēlāk kā desmit mēnešu laikā no preču izlaišanas dienas.

13. Ja Muitas likuma 168.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktā minētais iepakojums tiek atkārtoti izmantots preču ievešanai, tā cenu pēc deklarētāja pieprasījuma nosaka, to proporcionāli sadalot atbilstoši grāmatvedības principiem.

14. Izvedamo preču muitas vērtība atbilst preču darījuma vērtībai — cenai, kas faktiski samaksāta, tiek maksāta vai varētu tikt samaksāta par attiecīgajām precēm.

15. Mākslas un antīkiem priekšmetiem, kuru izvešanai nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja, deklarētāja noteikto muitas vērtību pārbauda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mākslas priekšmetu eksperti un norāda attiecīgo vērtību izvešanas atļaujā.

 

II. Muitas vērtības deklarācija

16. Ja nepieciešams, deklarētājs muitas deklarācijai pievieno muitas vērtības deklarāciju, kurā ir preču novērtēšanai nepieciešamās ziņas. Muitas vērtības deklarāciju (pielikums), ja nepieciešams, var papildināt ar vienu vai vairākām šīs deklarācijas veidlapām.

17. Muitas vērtības deklarāciju drīkst aizpildīt tikai Latvijas Republikas persona.

18. Muitas iestāde var nepieprasīt muitas vērtības deklarāciju aizpildīt saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu, ja muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar Muitas likuma 165.pantā noteikto kārtību. Šādos gadījumos šo noteikumu 17.punktā minētā persona muitas iestādē iesniedz citu nepieciešamo informāciju, kas var tikt pieprasīta muitas vērtības noteikšanai saskaņā ar citu Muitas likuma pantu. Pieprasīto informāciju iesniedz muitas iestādes noteiktajā veidā.

19. Iesniedzot muitas vērtības deklarāciju muitas iestādē, persona ir atbildīga par:

19.1. deklarācijā sniegto ziņu pareizību un pilnīgumu;

19.2. iesniegto dokumentu autentiskumu;

19.3. papildu informācijas vai dokumentu iesniegšanu, kas nepieciešami muitas vērtības noteikšanai.

20. Muitas iestāde nepieprasa iesniegt muitas vērtības deklarāciju, ja:

20.1. ievedamo preču muitas vērtība vienā sūtījumā nepārsniedz 2800 latu un ja ievedamās preces nav dalīti vai ir daudzkārtēji sūtījumi no viena preču sūtītāja vienam un tam pašam saņēmējam;

20.2. preces ieved bez komerciāla nolūka;

20.3. deklarācijā norādāmo ziņu iesniegšana neietekmē muitas nodokļa iekasēšanu;

20.4. precēm tiek piemērota fiksētā muitas nodokļa likme, t.i., muitas nodokļa likme ir noteikta latos par vienu preču mērvienību.

21. Muitas iestāde var pieprasīt iesniegt muitas vērtības deklarāciju, ja tiek konstatēts, ka šo noteikumu 20.punktā minētie nosacījumi nav piemērojami vai turpmāk nevar tikt piemēroti.

22. Ja pārdevējs regulāri piegādā preces vienam un tam pašam pircējam, nemainot tirdzniecības nosacījumus, muitas iestāde, noformējot kārtējo muitas deklarāciju, var nepieprasīt norādīt atsevišķas ziņas, kas nepieciešamas muitas vērtības deklarācijas aizpildīšanai. Muitas iestāde šādas ziņas pieprasa vismaz vienreiz triju gadu laikā un ja mainās tirdzniecības nosacījumi.

23. Ja izmanto datorizēto sistēmu vai attiecīgās preces tiek deklarētas vispārīgā periodiskā vai apkopojošā deklarācijā, muitas iestāde var atļaut ziņas muitas vērtības noteikšanai iesniegt citādā veidā.

24. Deklarētājs iesniedz muitas iestādē rēķinu un tā kopiju, uz kuru pamatojoties deklarē ievedamo preču vērtību. Muitas iestāde rēķina kopiju pievieno muitas vērtības deklarācijai, bet rēķina oriģinālu ar muitas iestādes zīmogu un muitas deklarācijas numuru atdod deklarētājam.

25. Ja rēķinu par ievedamajām precēm izraksta personai, kas reģistrēta ārvalstī, deklarētājs iesniedz muitas iestādē divas rēķina kopijas. Muitas iestāde vienu kopiju patur, bet otru kopiju ar muitas iestādes zīmogu un muitas deklarācijas numuru atdod deklarētājam, kas to nodod personai, kurai rēķins izrakstīts.

26. Šo noteikumu 25.punktā minētos nosacījumus muitas iestāde piemēro, ja persona, kurai rēķins izrakstīts, ir Latvijas Republikas nodokļu maksātājs.

 

III. Preču novērtēšana pēc darījuma vērtības saskaņā ar Muitas likuma 165.pantu

27. Muitas likuma 165.pantā minētā faktiski samaksātā vai maksājamā cena ir pircēja veiktais vai veicamais kopējais maksājums pārdevējam vai tā labā par ievedamajām precēm (turpmāk — novērtējamās preces), un tā ietver visus pircēja saskaņā ar tirdzniecības nosacījumiem veiktos vai veicamos maksājumus pārdevējam vai trešajai personai, lai izpildītu visas attiecīgā tirdzniecības darījuma saistības.

28. Maksājumus par novērtējamām precēm var veikt tieši vai netieši, ar naudas pārvedumu vai skaidrā naudā. Ja par novērtējamām precēm maksā skaidrā naudā, muitas iestāde ir tiesīga veikt faktiski samaksātās vai maksājamās cenas papildu pārbaudi.

29. Lai saskaņā ar Muitas likuma 165.pantu noteiktu preces muitas vērtību, par kuru faktiski nebija samaksāts muitas vērtības noteikšanas laikā, par pamatu muitas vērtības noteikšanai izmanto faktiski maksājamo cenu.

30. Ja brīvam apgrozījumam deklarētās preces ir daļa no lielāka daudzuma tādu pašu preču, kas nopirktas vienā tirdzniecības darījumā, tad Muitas likuma 165.panta pirmajā daļā minēto faktiski maksājamo vai samaksāto cenu par deklarēto preču daļu nosaka proporcionāli kopējai vienā tirdzniecības darījumā samaksātajai vai maksājamai cenai un kopējam vienā tirdzniecības darījumā nopirktajam preču daudzumam.

31. Faktiski maksājamās vai samaksātās cenas proporcionālu sadalīšanu piemēro, ja daļa no novērtējamo preču sūtījuma ir neatgriezeniski zudusi vai novērtējamās preces ir sabojātas pirms to izlaišanas brīvam apgrozījumam.

32. Ja Muitas likuma 165.pantā minētajā faktiski samaksātajā vai maksājamā cenā ietilpst attiecīgajā preču izcelsmes vai nosūtītāja valstī piemērojamie iekšējie nodokļi par minētajām precēm, šo nodokļu summu neietver muitas vērtībā, ja muitas iestādei ir iesniegti dokumentāri pierādījumi par to, ka attiecīgajā valstī samaksātie nodokļi tiks atmaksāti pircējam, kas novērtējamās preces ieved Latvijas Republikā.

33. Piemērojot Muitas likuma 165.pantu, pārdošanai paredzēto preču deklarēšana izlaišanai brīvam apgrozījumam ir pietiekams nosacījums, lai uzskatītu, ka attiecīgās preces ir pārdotas izvešanai uz Latvijas Republikas muitas teritoriju. Šo nosacījumu piemēro arī gadījumos, kad vairāki secīgi tirdzniecības darījumi veikti pirms muitas vērtības noteikšanas, izlaižot preces brīvam apgrozījumam. Katru atsevišķu šādu tirdzniecības darījumu var ņemt par pamatu novērtēšanai, ja deklarētā muitas vērtība nav zemāka par darījuma vērtību, kas ir faktiski samaksātā vai maksājamā cena par novērtējamām precēm nosūtītāja valstī.

34. Ja faktiski samaksātā vai maksājamā cena, kuru norāda, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, ir zemāka vai augstāka par nosūtītāja valstī samaksāto vai maksājamo cenu, deklarētājs muitas iestādei pierāda cenas samazināšanas vai palielināšanas ekonomisko pamatotību. Ja šādi pierādījumi muitas iestādē nav iesniegti, muitas iestāde, piemērojot Muitas likuma 165.pantu, var izmantot faktiski samaksāto vai maksājamo cenu nosūtītāja valstī, izvedot novērtējamās preces.

35. Ja preces starp pārdošanu un izlaišanu brīvam apgrozījumam izmanto trešajā valstī, muitas vērtība var atšķirties no pārdošanas cenas.

36. Pircējs ir tirdzniecības darījuma līgumslēdzēja puse.

37. Muitas likuma 168.panta pirmās daļas 2.punkta “d” apakšpunktā minētos izpētes un skiču projektu izdevumus neiekļauj muitas vērtībā.

38. Ja, piemērojot Muitas likuma 165.panta otrās daļas 2.punktu, tiek konstatēts, ka ievesto preču pārdošana vai šo preču cena ir pakļauta nosacījumam, kas attiecas uz novērtējamām precēm, šādu vērtību uzskata par pircēja netiešu maksājumu pārdevējam un par faktiski samaksātās vai maksājamās cenas daļu, ja šis nosacījums vai maksājums neattiecas uz:

38.1. darbībām (arī tirdzniecības pasākumiem), kuras veic pircējs. Minētās darbības (pasākumi) ir veikti par pircēja līdzekļiem arī tad, ja to paredz pircēja un pārdevēja noslēgtais līgums;

38.2. faktoru, kuru ņem vērā, pieskaitot faktiski samaksātajai vai maksājamai cenai papildmaksu saskaņā ar Muitas likuma 168.pantu.

39. Darbības (arī tirdzniecības pasākumi), kuras pircējs veic par saviem līdzekļiem un kuras nav minētas Muitas likuma 168.pantā, nav uzskatāmas par pircēja netiešo maksājumu pārdevējam arī tad, ja tās var būt izdevīgas pārdevējam vai ir uzsāktas pēc vienošanās ar pārdevēju. Nosakot novērtējamo preču muitas vērtību, minēto darbību izmaksas nav pieskaitāmas faktiski samaksātajai vai maksājamai cenai.

40. Novērtējamo preču muitas vērtību nenosaka pēc darījuma vērtības, ja preču pārdošana vai faktiski samaksātā vai maksājamā cena ir atkarīga no kāda nosacījuma, kurš saskaņā ar Muitas likuma 165.pantu jāietver muitas vērtībā, bet kura vērtību nav iespējams noteikt.

41. Muitas iestāde var neakceptēt ievesto preču muitas vērtību, pamatojoties uz darījuma vērtību (Muitas likuma 165.pants), ja tai ir pamatotas šaubas par deklarētāja iesniegto ziņu un dokumentu muitas vērtības noteikšanai atbilstību, kā arī par visu nepieciešamo izdevumu iekļaušanu faktiski samaksātajā vai maksājamā cenā. Muitas iestāde norāda pieņemtā lēmuma pamatojumu, kā arī informē par tiesībām lēmumu pārsūdzēt.

 

IV. Preču novērtēšana pēc vienādu preču darījuma vērtības saskaņā ar Muitas likuma 166.panta otrās daļas 1.punktu

42. Piemērojot Muitas likuma 166.panta otrās daļas 1.punktā noteikto kārtību, muitas vērtību nosaka, pamatojoties uz vienādu preču darījuma vērtību — muitas vērtību, kas noteikta saskaņā ar Muitas likuma 165.pantu tāda paša līmeņa tirdzniecības darījumā un tādam pašam preču daudzumam kā novērtējamās preces. Ja ziņas par šāda līmeņa darījumu nav pieejamas, izmanto tāda vienādu preču darījuma vērtību, kas pārdotas cita līmeņa tirdzniecības darījumā vai citā daudzumā. Šo vērtību attiecīgi koriģē, ņemot vērā tirdzniecības līmeņa vai kvantitatīvās atšķirības. Korekciju veic, pamatojoties uz iesniegtajiem vai muitas iestāžu rīcībā esošajiem pierādījumiem, kas skaidri norāda, ka attiecīgā korekcija ir pamatota un pareiza, neatkarīgi no tā, vai pēc šīs korekcijas muitas vērtība tiek paaugstināta vai pazemināta.

43. Ja vienādu preču darījuma vērtībā tiek iekļautas izmaksas un maksājumi, kas minēti Muitas likuma 168.panta pirmās daļas 5.punktā, veic korekciju, ņemot vērā šādu izmaksu un maksājumu būtiskas atšķirības ievedamajām precēm un attiecīgajām vienādām precēm, ko nosaka preču pārvadāšanas attālums un izvēlētais transporta veids.

44. Ja tiek konstatētas vairākas vienādu preču darījumu vērtības, novērtējamo preču muitas vērtības noteikšanai izmanto zemāko no šīm vērtībām.

45. Citas personas ražotu vienādu preču darījuma vērtību ņem vērā tikai tad, ja muitas iestādes rīcībā nav ziņu par darījuma vērtību, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 42.punktu vienādām precēm, kuras ražojusi tā pati persona, kas ražojusi novērtējamo preci.

 

V. Preču novērtēšana pēc līdzīgu preču darījuma vērtības saskaņā ar Muitas likuma 166.panta otrās daļas 2.punktu

46. Piemērojot Muitas likuma 166.panta otrās daļas 2.punktā noteikto kārtību, muitas vērtību nosaka, pamatojoties uz līdzīgu preču darījuma vērtību — muitas vērtību, kas noteikta saskaņā ar Muitas likuma 165.pantu tāda paša līmeņa tirdzniecības darījumā un apmēram tādam pašam preču daudzumam kā novērtējamās preces. Ja ziņas par šāda līmeņa darījumu nav pieejamas, izmanto tāda līdzīgo preču darījuma vērtību, kas pārdotas cita līmeņa tirdzniecības darījumā vai citā daudzumā. Šo vērtību attiecīgi koriģē, ņemot vērā tirdzniecības līmeņa vai kvantitatīvās atšķirības. Korekciju veic, pamatojoties uz iesniegtajiem vai muitas iestāžu rīcībā esošajiem pierādījumiem, kas skaidri norāda, ka attiecīgā korekcija ir pamatota un pareiza, neatkarīgi no tā, vai šīs korekcijas rezultātā muitas vērtība tiek paaugstināta vai pazemināta.

47. Ja līdzīgu preču darījuma vērtībā tiek iekļautas izmaksas un maksājumi, kas minēti Muitas likuma 168.panta pirmās daļas 5.punktā, veic korekciju, ņemot vērā šādu izmaksu un maksājumu atšķirības novērtējamām precēm un attiecīgajām līdzīgajām precēm, ko nosaka preču pārvadāšanas attālums un izvēlētais transporta veids.

48. Ja tiek konstatētas vairākas līdzīgu preču darījumu vērtības, ievedamo preču muitas vērtības noteikšanai izmanto zemāko no šīm vērtībām.

49. Citas personas ražotu līdzīgu preču darījuma vērtību ņem vērā tikai tad, ja muitas iestādes rīcībā nav ziņu par darījuma vērtību, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 46.punktu līdzīgām precēm, kuras ražojusi tā pati persona, kas ražojusi novērtējamo preci.

 

VI. Preču novērtēšana pēc vienas vienības vērtības saskaņā ar Muitas likuma 166.panta otrās daļas 3.punktu

50. Ja ievestās preces, vienādās vai līdzīgās preces tiek pārdotas Latvijas Republikā tādā pašā stāvoklī, kādā tās ievestas, novērtējamo preču muitas vērtību nosaka saskaņā ar Muitas likuma 166.panta otrās daļas 3.punktu, pamatojoties uz vienas vienības cenu, par kādu tās pārdotas vislielākajā kopskaitā personām, kas nav saistītas ar šādu preču pārdevējiem, un tajā pašā laikā vai apmēram tajā pašā laikā, kad preces tiek vērtētas. Muitas vērtībā netiek iekļauti šādi izdevumi:

50.1. komisijas maksājumi, kurus parasti maksā vai par kuriem vienojas, ka tādi jāmaksā, vai parasti izdarāmi peļņas pārskaitījumi un vispārīgās izmaksas (ieskaitot tiešās un netiešās attiecīgo preču tirgus izmaksas), kas saistītas ar vienādas grupas vai veida ievedamo preču pārdošanu;

50.2. transportēšanas, apdrošināšanas un citas ar preču pārvadāšanu saistītās izmaksas Latvijas Republikas muitas teritorijā;

50.3. muitas maksājumi un citi maksājumi, kas veikti par preču ievešanu vai pārdošanu (realizēšanu) Latvijas Republikas muitas teritorijā.

51. Ja novērtējamo preču ievešanas laikā vai apmēram tajā pašā laikā attiecīgās ievestās preces, vienādās vai līdzīgās preces netiek pārdotas, novērtējamo preču muitas vērtību nosaka saskaņā ar šo noteikumu 50.punktu, ņemot vērā vienas preču vienības cenu, par kādu preces tiek pārdotas Latvijas Republikā tādā pašā stāvoklī, kādā tās ievestas, dienā, kas ir vistuvākā datumam, kad novērtējamās preces tika ievestas, bet ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc to ievešanas, un ņemot vērā to, ka pārdošana ir notikusi pietiekamā daudzumā, lai noteiktu vienas preču vienības vērtību.

52. Ja ievestās preces, vienādās vai līdzīgās preces nav pārdotas Latvijas Republikā tādā pašā stāvoklī, kādā tās ievestas, pēc preču ievedēja lūguma muitas vērtību nosaka, ņemot vērā vienas preču vienības cenu, par kādu attiecīgās ievestās preces pēc pārstrādes tiek pārdotas personām Latvijas Republikā, kas nav savstarpēji saistītas ar šo preču pārdevējiem. Vienas preču vienības vērtību koriģē, ņemot vērā pārstrādes procesā pievienoto vērtību un šo noteikumu 50.punktā minētos atskaitījumus.

53. Nosakot vienas preču vienības vērtību, neņem vērā nekādus tirdzniecības darījumus Latvijas Republikā, kas tiek veikti, pārdodot attiecīgās preces personai, kas tieši vai netieši bez maksas vai par samazinātu maksu piegādā Muitas likuma 168.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktos elementus izmantošanai preču ražošanā vai šo preču pārdošanai, lai tās izvestu.

54. Muitas vērtību nevar noteikt pēc vienas vienības vērtības metodes, ja attiecīgās preces:

54.1. ir zaudējušas identitāti (nav identificējamas);

54.2. nav zaudējušas identitāti (ir identificējamas), bet veido tikai nelielu daļu no pārdotajām precēm.

 

VII. Preču novērtēšana pēc saliktās vērtības saskaņā ar Muitas likuma 166.panta otrās daļas 4.punktu

55. Piemērojot Muitas likuma 166.panta otrās daļas 4.punktu, muitas iestāde var pieprasīt personai, kas pastāvīgi nedzīvo Latvijas Republikā, uzrādīt rēķinus un citus uzskaites dokumentus, kas nepieciešami, lai noteiktu muitas vērtību, vai ļaut iepazīties ar tiem. Preču ražotāja sniegtās ziņas muitas vērtības noteikšanai var pārbaudīt muitas iestāde citā valstī, ja ir panākta vienošanās ar šo ražotāju un attiecīgā muitas iestāde par to laikus paziņo ražotāja valsts muitas iestādei, un tā neiebilst pret šādu pārbaudi.

56. Izejvielu, materiālu, detaļu un citu novērtējamo preču ražošanā izmantoto komplektējošo izstrādājumu vērtībā ietver Muitas likuma 168.panta pirmās daļas 1.punkta “b” un “c” apakšpunktā minētās izmaksas un vērtības.

57. Saliktajā vērtībā ietver arī Muitas likuma 168.panta pirmās daļas 2.punktā minēto pakalpojumu vai to preču proporcionāli sadalīto vērtību, kuras tieši vai netieši piegādājis pircējs izmantošanai novērtējamo preču ražošanā.

58. Muitas likuma 168.panta pirmās daļas 2.punkta “d” apakšpunktā minēto muitas vērtību ietver saliktajā vērtībā tikai tad, ja par to maksā ražotājs.

59. Ja saliktās vērtības noteikšanai izmanto ziņas, kuras nav piegādājis ražotājs vai kuras nav piegādātas ražotāja vārdā, muitas iestādes informē deklarētāju (pēc viņa pieprasījuma) par attiecīgo ziņu avotiem, izmantotajiem datiem un uz tiem pamatotajiem aprēķiniem.

60. Muitas likuma 169.panta 3.punktā minētos nosacījumus piemēro arī tad, ja muitas vērtību nosaka nevis pēc darījuma vērtības, bet ar citu metodi.

 

VIII. Licencētie un citi maksājumi par intelektuālā īpašuma izmantošanu

61. Muitas likuma 168.panta pirmās daļas 3.punkta izpratnē licencētie un citi maksājumi par intelektuālā īpašuma izmantošanu nozīmē maksājumus par tiesību izmantošanu attiecībā uz:

61.1. ievesto preču ražošanu (īpaši attiecībā uz patentiem, konstruktorizstrādājumiem, modeļiem un ražošanas zinātni);

61.2. ievesto preču pārdošanu to tālākizvešanai (īpaši attiecībā uz preču zīmēm un reģistrētiem paraugiem);

61.3. ievesto preču izmantošanu vai to tālākpārdošanu (īpaši attiecībā uz autortiesībām, ražošanas procesiem).

62. Ja ievesto preču muitas vērtību nosaka saskaņā ar Muitas likuma 165.pantu, licencētos un citus maksājumus par intelektuālā īpašuma izmantošanu pieskaita samaksātajai vai maksājamai cenai tikai tad, ja attiecīgais maksājums:

62.1. ir saistīts ar novērtējamām precēm;

62.2. ir šādu preču pārdošanas nosacījums.

63. Ja ievestās preces ir tikai Latvijas Republikā ražoto preču daļa vai sastāvdaļa, samaksātās vai maksājamās cenas korekciju ievestajām precēm izdara tikai tad, ja licencētie un citi maksājumi par intelektuālā īpašuma izmantošanu attiecas uz šīm precēm.

64. Ja preces ieved nesamontētas vai pirms tālākpārdošanas tās pakļauj apstrādei, licencētie un citi maksājumi par intelektuālā īpašuma izmantošanu tiek uzskatīti par maksājumiem, kas saistīti ar ievestajām precēm, un tos pieskaita ievesto preču cenai.

65. Ja licencētie un citi maksājumi par intelektuālā īpašuma izmantošanu daļēji attiecas gan uz ievestajām precēm, gan uz citām daļām vai sastāvdaļām, kas pievienotas precēm pēc to ievešanas, kā arī uz darbībām vai pakalpojumiem pēc šo preču ievešanas, atbilstošu muitas vērtības sadalījumu izdara tikai uz objektīvu un precīzi nosakāmu datu pamata.

66. Licencētos un citus maksājumus par tiesībām izmantot preču zīmi pievieno cenai, kas samaksāta vai maksājama par ievestajām precēm, ja:

66.1. licences maksa attiecas uz precēm, kuras ir pārdotas tādā pašā stāvoklī, kādā tās ievestas, vai kuras pēc to ievešanas ir bijušas pakļautas tikai nelielai pārstrādei;

66.2. preces ir pārdotas ar preču zīmi, kura šīm precēm bijusi piestiprināta pirms un pēc minēto preču ievešanas un par kuru ir samaksāti licencētie un citi maksājumi par intelektuālā īpašuma izmantošanu;

66.3. pircējam nav tiesību iegādāties šādas preces no citiem piegādātājiem, kas nav saistīti ar pārdevēju.

67. Ja pircējs licencētos un citus maksājumus par intelektuālā īpašuma izmantošanu maksā trešajai pusei un nav izpildīti šo noteikumu 62.punktā minētie nosacījumi, izņēmuma gadījums, kad var veikt maksājumus par intelektuālā īpašuma izmantošanu trešajai pusei, nepildot šo noteikumu 62.punktā minētos nosacījumus, ir, ja pārdevējs vai ar to saistīta persona pieprasa, lai pircējs izdarītu šādu maksājumu.

68. Ja aprēķina metode par licencēto un citu maksājumu summu par intelektuālā īpašuma izmantošanu balstās uz ievesto preču cenu, citu metodi var izmantot ar nosacījumu, ka nav citu dokumentāru pierādījumu par to, ka maksājumi ir saistīti ar novērtējamām precēm.

69. Ja licencēto un citu maksājumu summu par intelektuālā īpašuma izmantošanu aprēķina, ņemot vērā ievesto preču cenu, minētos maksājumus saista ar novērtējamām precēm.

70. Piemērojot Muitas likuma 168.panta pirmās daļas 3.punktā minētos noteikumus, licencēto maksājumu un citas autoratlīdzības saņēmēja pastāvīgās dzīvesvietas valsts netiek uzskatīta par būtisku.

 

IX. Nosacījumi attiecībā uz preču ievešanas vietu

71. Piemērojot Muitas likuma 168.panta pirmās daļas 5.punktu un 169.panta 1.punktu, par preču ievešanas vietu Latvijas Republikas muitas teritorijā uzskata:

71.1. attiecībā uz precēm, kas tiek pārvadātas ar jūras transportu, — preču izkraušanas vai preču pārkraušanas ostu, ja preces pārkrautas ar attiecīgās ostas muitas iestādes atļauju;

71.2. attiecībā uz precēm, kas tiek pārvadātas ar jūras transportu un pēc tam bez pārkraušanas pa iekšzemes ūdensceļiem, — pirmo preču izkraušanas ostu, kas atrodas upes grīvā vai kanāla ietekā, vai dziļāk iekšzemē, ja attiecīgajai muitas iestādei tiek iesniegti dokumentāri pierādījumi par to, ka izkraušanas osta atrodas augstāk pa upi vai kanālu nekā pirmā osta;

71.3. attiecībā uz precēm, kas tiek pārvadātas pa dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļiem, sauszemes ceļiem, — vietu, kur atrodas pirmā muitas iestāde;

71.4. attiecībā uz precēm, kas tiek sūtītas pa pastu, — starptautisko pasta sūtījumu šķirošanas centru Latvijas Republikas muitas teritorijā;

71.5. attiecībā uz precēm, kas tiek pārvietotas citādā veidā, — vietu, kur tiek šķērsota Latvijas Republikas muitas teritorijas sauszemes robeža.

72. Muitas vērtību precēm, kas tiek ievestas Latvijas Republikas muitas teritorijā un pēc tam tiek vestas ar jūras transportu līdz galapunktam citā šīs teritorijas daļā, nosaka pēc pirmās šo preču ievešanas vietas Latvijas Republikas muitas teritorijā, ja preces tiek vestas pa noteiktu maršrutu uz galapunktu. Ja šie nosacījumi netiek pildīti, par preču ievešanas vietu saskaņā ar šo noteikumu 71.punktu uzskata to vietu Latvijas Republikas muitas teritorijā, uz kuru preces tiek sūtītas.

 

X. Nosacījumi attiecībā uz preču transportēšanas izdevumiem

73. Saskaņā ar Muitas likuma 168.panta pirmās daļas 5.punktā un 169.panta 1.punktā noteikto kārtību preču transportēšanas izdevumus nosaka šādi:

73.1. ja preces transportē tālāk par attiecīgo ievešanas vietu, nemainot transporta veidu, transportēšanas izdevumus var aprēķināt proporcionāli attālumam, kas tiek veikts ārpus Latvijas Republikas līdz ievešanas vietai un no ievešanas vietas līdz preču nogādāšanas galapunktam Latvijas Republikas muitas teritorijā. Minēto transportēšanas izdevumu proporcionālo sadalījumu var izdarīt tikai tad, ja muitas iestādē iesniegti dokumentāri pierādījumi, kas pamato ārpus Latvijas Republikas un Latvijas Republikas muitas teritorijā atsevišķi radušos transportēšanas izdevumus;

73.2. ja faktiski samaksātajā vai maksājamā cenā ir ietverti transportēšanas izdevumi līdz preču nogādāšanas galapunktam Latvijas Republikas muitas teritorijā, transportēšanas izdevumus par preču pārvadāšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā no minētās cenas var atskaitīt tikai tad, ja muitas iestādē iesniegti dokumentāri pierādījumi par to, ka faktiski samaksātā vai maksājamā cena līdz ievešanas vietai ir zemāka nekā darījuma cena līdz preču nogādāšanas galapunktam;

73.3. ja Muitas likuma 168.panta pirmās daļas 5.punktā minētie izdevumi nav ietverti faktiski samaksātajā vai maksājamā cenā, muitas iestāde transportēšanas izdevumus nosaka, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem vai dokumentāri apstiprinātajām transporta izmaksām. Transportēšanas izdevumus nosaka saskaņā ar vispārīgā frakta normu sarakstu, ja pārvadājums tiek veikts bez maksas vai ja pārvadājums tiek nodrošināts ar pircēja īpašumā esošo vai pircēja nomāto transportlīdzekli.

74. Visus pasta izdevumus, ko iekasē, lai nogādātu preces līdz galapunktam, pieskaita attiecīgo preču muitas vērtībai, izņemot pasta papildu izdevumus, ko iekasē preču ievešanas valstī. Nosakot nekomerciāla rakstura sūtījumu vērtību, saistībā ar šiem maksājumiem nekādas korekcijas attiecībā uz preču deklarēto vērtību nav izdarāmas.

 

XI. Muitas vērtības noteikšana elektroniskajiem nesējiem, kas ietver datu apstrādes iekārtās lietojamos datus vai instrukcijas

75. Ievedamiem elektroniskajiem nesējiem, kuri ietver datu apstrādes iekārtās lietojamos datus, programmas vai instrukcijas, muitas vērtība ir paša elektroniskā nesēja vērtība, ja tā norādīta atsevišķi no datu, programmu vai instrukciju vērtības.

76. Ja ievedamo elektronisko nesēju vērtība norādīta kopā ar datu apstrādes iekārtās lietojamo datu, programmu vai instrukciju vērtību, to var izmantot muitas vērtības noteikšanai.

77. Izvedamiem elektroniskajiem nesējiem, kuri satur datu apstrādes iekārtās lietojamos datus, programmas vai instrukcijas, muitas vērtība ir tikai paša elektroniskā nesēja vērtība. Ja elektroniskajā nesējā ietverto apstrādes iekārtās lietojamo datu, programmu vai instrukciju vērtību norāda kopā ar elektroniskā nesēja vērtību, šāda vērtība nav uzskatāma par muitas vērtību un Valsts ieņēmumu dienests to izmanto tikai statistikai.

78. Ja deklarētājs muitas iestādes noteiktajā termiņā nesniedz pieprasītās ziņas, izvedamo elektronisko nesēju muitas vērtības noteikšanai izmanto muitas iestāžu rīcībā esošo informāciju.

79. Datu apstrādes iekārta ir jebkura iekārta, kurā tiek apstrādāti dati, kā arī tāda iekārta, kura darbojas kopā ar tehniku, kas veic citas funkcijas.

80. Par elektroniskajiem nesējiem netiek uzskatītas integrālshēmas, pusvadītāji un līdzīgas ierīces vai priekšmeti, kuros ir integrālshēmas vai ierīces.

81. Skaņu ierakstus, kino ierakstus vai videoierakstus neuzskata par datiem, programmām vai instrukcijām.

 

XII. Muitas vērtības galvojums

82. Muitas vērtības noteikšanai atbilstošs galvojums ir galvojums, kas nodrošina pilnu muitas maksājumu iekasēšanu gadījumos, kad muitas iestāde nav piekritusi deklarētāja izvēlētajai muitas vērtības noteikšanas metodei. Ja deklarētājs 30 dienu laikā nevar pierādīt izvēlētās novērtēšanas metodes pareizību un nav ieskaitījis valsts budžetā vai Valsts ieņēmumu dienesta depozītu kontā muitas iestādes noteiktos muitas maksājumus, galvinieks saskaņā ar rakstisku Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumu veic muitas maksājumus līgumā noteiktajā kārtībā.

83. Galvojumu muitas vērtībai izsniedz tikai tie galvinieki, kas jau ir ieguvuši galvinieka statusu un noslēguši ar Valsts ieņēmumu dienestu papildu vienošanos par galvojumu sniegšanu muitas vērtības noteikšanai. Galvojumā nosaka, ka pēc viena mēneša galvinieks 30 dienu laikā samaksā galvoto summu.

84. Galvojumus muitas vērtībai iesniedz vispārējā vai vienreizējā galvojuma veidā. Par to, ka konkrētā galvojuma apliecība izmantojama muitas vērtības galvošanai, uz vispārējā galvojuma apliecībām jābūt Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes izdarītai atzīmei “Muitas vērtībai”.

Ministru prezidents E.Repše

Finanšu ministrs V.Dombrovskis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 12.martu.

1-101 COPY.GIF (146746 bytes)

2-101 COPY.GIF (176689 bytes)

3-101 COPY.GIF (152941 bytes)

4-101 COPY.GIF (179006 bytes)

5-101 COPY.GIF (87129 bytes)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!