• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Plenārsēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.03.2003., Nr. 36 https://www.vestnesis.lv/ta/id/72116

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas Prezidijā:
Par 2003. gada 24. februāra sēdi

Vēl šajā numurā

06.03.2003., Nr. 36

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Plenārsēdes stenogramma:

2003. gada 27. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Sākam izskatīt darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par ikgadējo finanšu līgumu 2002.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts nodots komisijām, nosakot Ārlietu komisiju par atbildīgo komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Neliels skaidrojums. Šim labojumam ir atsevišķa, īpaša nozīme. Tas faktiski ir kā atsevišķs labojums pie likuma, par kuru būs vēl jāspriež. Arī šā labojuma pieņemšanai ir nepieciešams zināms paātrinājums, jo runa ir par ārvalstu speciālistu savlaicīgu iesaistīšanu valsts aizsardzības plāna izstrādē. Tātad — gan par valsts pārstāvjiem, gan par starptautisko organizāciju pārstāvjiem. Kāpēc tas mums ir šobrīd īpaši svarīgi? Tāpēc, ka šajā gadā ir diezgan skaidri noteikts plāns, secība, kādā mēs sadarbojamies ar NATO dalībvalstīm, lai pakāpeniski veiktu šo ceļu uz NATO. Un līdz ar to mums ir visu laiku jāseko līdzi tam, kas notiek, un katrā posmā, ja ir tāda vajadzība, ir steidzami jāgroza kaut kas mūsu likumos, lai mums palīdzētu ātrāk šo ceļu nostaigāt. Līdz ar to bija nepieciešams šis nelielais skaidrojums, lai būtu ļoti skaidra pārliecība par to, kāpēc mēs patlaban piedāvājam šo likuma labojumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! “Pret” neviens deputāts pieteicies nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 9. Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Strazdiņa, Ozoliņa, Bērziņa, Šķestera, Ulmes un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts nodots komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 97, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 98, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā” nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 97, pret un atturas — nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Pirmās partijas frakcijas iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam Saeimu izdarīt izmaiņas šā gada 27.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā, iekļaujot darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā.”

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Pirmās partijas frakcijas iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam Saeimu izdarīt izmaiņas šā gada 27. februāra Saeima sēdes darba kārtībā, iekļaujot darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā.”

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts darba kārtībā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par likumprojekta “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārsodu likums” atdošanu atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai”.

Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā kāds vēlas runāt? Deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

S.Šķesters (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts praktiski tiek nodots atpakaļ Ministru kabinetam sakarā ar to, ka ir saņemti priekšlikumi no Tieslietu ministrijas tāpēc, ka tiek konceptuāli pārskatītas šīs normas. Un tāpēc mēs to lūdzam atbalstīt šajā redakcijā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmumu — atdot Ministru kabinetam atpakaļ pārstrādāšanai likumprojektu “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārsodu likums” un noteikt, ka Ministru kabinetam pārstrādātais likumprojekts Saeimā jāiesniedz līdz 2003.gada 20.maijam!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 97, pret un atturas — nav. Saeimas lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (JL). Labrīt, godājamie kolēģi! Tātad mēs šodien strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”””. Likumprojektam ir steidzamība, un šodien mēs to izskatām otrajā lasījumā.

1.priekšlikums — mainīt likumprojekta nosaukumu, nosakot... juridiski tehnisks grozījums, nosakot, ka tie ir grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”. Komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Jaunups. 2.priekšlikums. Saskaņā ar Heraldikas terminoloģijas apakškomisijas lēmumu ir priekšlikums — mainīt 2.pantā terminu “vidējais valsts ģerbonis” uz “papildinātais mazais valsts ģerbonis”. Komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

E.Jaunups. 3.priekšlikums. Saskaņā ar Heraldikas terminoloģijas apakškomisijas lēmumu mainīts Latvijas valsts ģerboņa apraksts atbilstoši terminoloģijas nosacījumiem. Komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Jaunups. 4.priekšlikums — juridiski tehnisks grozījums. Komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 4.priekšlikumu iebildumu nav.

E.Jaunups. 5.priekšlikums. Komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem tātad ir iebildumi. Tātad, pirms mēs balsojam, atklāsim debates. Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (JL). Godājamie kolēģi! Es šodien runāšu darba grupas vārdā, kura faktiski veselu mēnesi strādāja pie šiem likuma grozījumiem, kurus šodien mēs izskatām otrajā lasījumā. Šajā darba grupā ietilpa Valsts heraldikas komisijas pārstāvji, Valsts terminoloģijas komisijas pārstāvji, Valsts prezidentes padomnieks juridiskajos jautājumos un Juridiskās komisijas pārstāvji. Un pie tam mans kā parlamentārā sekretāra teiktais pilnībā sakrīt ar kultūras ministres viedokli.

Izskatot darba grupas sagatavoto un manis iesniegto priekšlikumu Juridiskajā komisijā, tās locekļi brīdī, kad bija vienojušies par jautājuma būtību, faktiski nonāca strupceļā un sapinās tīri juridiskās niansēs. Nepapildinot tekstu un neatbalstot manis iesniegto priekšlikumu — papildināt 4.panta otro daļu ar palīgteikumu, kurš skaidri noteiktu pilnvarojumu Valsts prezidentam izveidot Valsts heraldikas komisiju —, mēs nonākam situācijā, ka Valsts heraldikas komisijas juridiskais statuss faktiski ir it kā gaisā pakārts. No vienas puses, līdz ar to par likuma “Par heraldisko simboliku” izstrādāšanu un pieņemšanu, kur skaidri un precīzi definēta Valsts heraldikas komisijas vieta valsts pārvaldes sistēmā, visiem Juridiskās komisijas locekļiem nebija nekādu pretenziju, ka šajā pārejas periodā šai institūcijai jābūt pie Valsts prezidenta institūta, taču, no otras puses, lai šādu skaidru un nepārprotamu definējumu un deleģējumu Valsts prezidenta institūtam dotu, Juridiskajā komisijā esošie opozīcijas pārstāvji, vienkārši izmantojot situāciju, ka pozīcija bija nepilnā sastāvā, faktiski bloķēja balsojumu un neatbalstīja manis iesniegto un darba grupas izstrādāto priekšlikumu.

Kādi tad bija opozīcijas argumenti? Pirmkārt, tā esot slikta juridiska prakse, taču tajā pašā laikā par absolūti normālu un labu juridisku konstrukciju opozīcija uzskata un gadiem ilgi atbalsta, piemēram, Triju Zvaigžņu ordeņa domes statusu un vietu pie Valsts prezidenta institūcijas un otrām kārtām, piemēram, Valsts valodas komisijas statusu.

Otrkārt, manuprāt, apgalvojums, ka Satversmē noteiktais Valsts prezidenta pienākumu uzskaitījums ir izsmeļošs, arī neiztur nekādu kritiku. Satversmē ir skaidri noteiktas, piemēram, virkne Valsts prezidenta darbības jomu un virzienu, piemēram, valsts aizsardzība un drošība, likumdošana, ārpolitika, tiesu vara un tā tālāk, kā arī atsevišķas tiesības, kas attiecas uz izpildvaru, piemēram, tiesības izvirzīt Ministru prezidenta kandidātu, tiesības nosaukt Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata kandidātu un tamlīdzīgi. Taču līdz šim likumdevējs Valsts prezidentam ir uzlicis arī pienākumus ar citu likumu starpniecību, piemēram, pienākumu sasaukt un vadīt Nacionālo drošības padomi, pienākumu noteikt Triju Zvaigžņu ordeņa domes sastāvu, pienākumu, kas noteikts Militārā dienesta likumā, kā arī pienākumu pieņemt tiesneša zvērestu.

Protams, mēs varam aizskaidroties arī līdz tam, ka pienākums pieņemt tiesneša zvērestu izriet no Satversmē noteiktajām Valsts prezidenta tiesībām apžēlot noziedzniekus, taču tikpat labi varam skaidrot, ka Valsts prezidenta pienākums ir noteikt Valsts heraldikas komisijas darbību, un Valsts heraldikas komisijas vieta Valsts prezidenta institūcijā izriet no tā, ka Valsts prezidents ir augstākā valsts amatpersona un tā reprezentē Latvijas valsti. Savukārt valsts ģerbonis tāpat kā karogs un himna ir valsts simboli, kuri reprezentē valsti.

Es, godājamie deputāti, jūs tiešām lūgtu, vadoties pēc visu minēto argumentu nopietnības, risinot jau faktiski nepilna pusgada laikā otro reizi heraldikas jautājumu kā tādu un Latvijas valsts ģerboņa jautājumu kā tādu, šoreiz Valsts heraldikas komisijas statusu noteikt skaidri un nepārprotami. Un tad, kad no šīs likumprojekta paketes pārejas noteikumos noteiktajā kārtībā Ministru kabinets būs izstrādājis un iesniedzis Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Par Heraldisko simboliku”, kur pavisam skaidri tiks definēta Valsts heraldikas komisijas vieta un statuss, tad mēs pie šā jautājuma varam atgriezties. Bet šajā pārejas periodā vai pagaidu laikā šim deleģējumam ir jābūt skaidri dotam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Jautājums, ko mēs šobrīd izskatām, tiešām ir ļoti svarīgs, bet ne tik svarīga ir šī, varbūt 4.panta otrās daļas redakcija, kuru turklāt mēs esam atbalstījuši komisijas redakcijā. Līdz ar to deputāta Jaunupa priekšlikums, par kuru šobrīd debatējam, patiesībā nav debatējams un arī nav atbalstāms, kā to arī neatbalstīja komisijas vairākums, jo šo redakciju mēs jau esam tikko pieņēmuši.

Bet es varu paskaidrot arī par būtību pēc šīs iepriekšējās runas. Situācija ir tāda, ka tā redakcija, ko šobrīd ir piedāvājusi komisija, nekādā veidā neapšauba pašreizējo Valsts heraldikas komisijas statusu. Bet tālāk šīs te situācijas attīstīšana, kas pēc savas būtības absolūti neatbilst tam, kā ir attīstījusies izpratne pēdējo gadu laikā par valsts pārvaldi un par varas dalījumu, jo attīstot tālāk arī situāciju, ka joprojām Valsts prezidentam būtu pat jānosaka darbības principi heraldikas jomā, kur Valsts heraldikas komisijas ļoti augsti kvalificētie speciālisti norāda, ka šo situāciju, kāda ir šobrīd, nevar pieļaut ilgstoši, jo šobrīd nav noteikta ne uzraudzība, ne sodu uzlikšana. Un tāda lieta kā administratīvu sodu uzlikšana vai administratīvu lēmumu pieņemšana par simbolu izmantošanu nekādā gadījumā nav piederīga Valsts prezidenta kompetencēm. Tas ir valsts pārvaldes darbs. Un tas nozīmē, ka Valsts heraldikas komisijai patiesībā būtu jāstrādā izpildvaras paspārnē, kas būtu pareizi un atbilstoši tam, ko nosaka gan Valsts pārvaldes koncepcija, gan Valsts pārvaldes likums, kāds šobrīd ir spēkā. Un, situācijai attīstoties, mums nevajadzētu padziļināt to diemžēl neveiksmīgo situāciju, kāda ir šobrīd, jo Valsts heraldikas komisijas pilnvaras apšaubītas netiek, tās var mainīt tikai un vienīgi šobrīd ar Valsts prezidenta rīkojumu, tāpat kā komisija ir nodibināta, bet iesaldēt šo situāciju nebūtu labi.

Turklāt, ja mēs tomēr nolemtu atcelt iepriekšējo komisijas lēmumu, atcelt iepriekšējo Saeimas lēmumu un liktu papildus šo it kā nevainīgo papildinājumu vēl arī par principu noteikšanu, tas varētu radīt bažas par tālāko kārtību vai tās attīstību heraldikas simbolu lietošanā, kas, es domāju, nav pieņemams šobrīd mums nevienam, jo mēs esam redzējuši, kā simbolu elementi tiek ne visai atbilstoši lietoti vienā vai otrā vietā, bet šobrīd nav nevienas institūcijas, kas to pārraudzītu tādā veidā, ka varētu aizliegt, uzlikt sodus vai ko citu, kas būtu pilnīgi nepieciešams.

Un tās bažas, kas bija komisijā, bija nezin kā izveidojies, ka, parādoties šim 5.priekšlikumam, vienlaikus nebija parādījies tas priekšlikums, kas šobrīd bija.

Es jūs aicinu nedaudz palūkoties uz priekšu un pievērst uzmanību priekšlikumam, kuru komisija ir sagatavojusi, — nr.10, kas paredz uzdevumu valdībai — sagatavot likumprojektu “Par heraldisko simboliku”. Šis likums arī atrisinātu visas problēmas. Un tad šī situācija neilgs vairāk par pusgadu tāda, kāda tā ir šobrīd, bet tā netiks padziļināta.

Tādēļ es jūs aicinu atbalstīt komisijas viedokli un situāciju nesarežģīt, nepagarināt un nepaslēpties aiz prezidenta šādā ziņā, ka tiek uzlikts vēl viens pienākums vēl arī principus izstrādāt. Jau tā šobrīd šī situācija nav īsti laba, nav īsti pareiza. Un salīdzinājums ar Valsts valodas komisiju vai ar Vēsturnieku komisiju nebūtu īsti korekts, jo šīs komisijas nekādā veidā neveic pārvaldes funkcijas, neveic pārraudzību un nelemj par administratīvajiem sodiem. Tām ir mazliet citāda šā uzdevuma būtība. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 5. — deputāta Edgara Jaunupa priekšlikumu! Kāpēc? (Starpsauciens: “Nav balsojams!”) Tas ir balsojams.

Šādā gadījumā man ir jautājums referentam: vai komisija šos priekšlikumus bija izkārtojusi citādā veidā vai tieši tā, kā tas ir iesniegts pašreiz?

E.Jaunups. Vēl vienu reizi atkārtojiet, lūdzu! Es īsti nesapratu...

Sēdes vadītāja. Jā, secības ziņā!

E.Jaunups. Es lūgšu komisijas priekšsēdētājai Solvitai Mellupei šo jautājumu noskaidrot.

Sēdes vadītāja. Tātad es izsludinu piecu minūšu ilgu pārtraukumu, lai noskaidrotu situāciju.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim sēdi! Ir saņemts piecu deputātu — Jaunupa, Kušķa, Klausa, Kariņa un Mellupes — priekšlikums Saeimas Prezidijam: “Sakarā ar to, ka nepareizi ir izkārtota priekšlikumu secība tabulā likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””, ir lūgums atsaukt balsojumu par 4.priekšlikumu.” Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, balsojam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 27, atturas — 3. Tātad balsojums par 4.priekšlikumu ir atsaukts.

Šāda situācija ir radusies sekojošu iemeslu dēļ, ka Juridiskās komisijas konsultanti acīmredzot nepareizi ir sakārtojuši priekšlikumus, kā tas bija noticis Juridiskajā komisijā, tādēļ par 4. priekšlikumu vispirms mēs balsosim par pirmo daļu, kuru Juridiskā komisija atbalstīja, bet pēc tam par deputāta Jaunupa priekšlikumu, kuru komisija neatbalstīja, un visbeidzot par Juridiskās komisijas otro priekšlikumu, ko deputāti arī neatbalstīja. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas 4.priekšlikuma pirmo daļu!

Pirms balsojuma par procedūru vārds Golubova kungam!

A.Golubovs (PCTVL). Sakarā ar to, ka nebija balsojuma par to, ka pantu balsot pa daļām, mēs nevaram uzreiz tad darīt. (No zāles deputāts Dobelis: “Bet okupācija bija!”) Tāda priekšlikuma vēl nav.

Sēdes vadītāja. Golubova kungs! Tad Saeimas Prezidijs ierosina šo balsojumu pa daļām. Lūdzu deputātus balsot par to, ka mēs Juridiskās komisijas 4.priekšlikumu balsojam pa daļām. Pirmo un otro atsevišķi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 21, atturas — 8. 4.priekšlikumu balsosim pa daļām.

Lūdzu deputātus balsot par 4.priekšlikuma pirmo daļu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 96, pret — 1, neviens neatturas. Priekšlikums ir pieņemts.

Cienījamie deputāti, lūdzu uzmanību! Nākamais balsojums būs par deputāta Edgara Jaunupa priekšlikumu — izteikt 4.panta otro daļu piedāvātajā redakcijā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 45, neviens neatturas. Deputāta Jaunupa priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, vārds referentam! Turpinām izskatīšanu.

E.Jaunups. 6.priekšlikums. Juridiskās komisijas viedoklis ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 6.priekšlikumu.

E.Jaunups. 7.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Jaunups. 8.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 8.priekšlikumu.

E.Jaunups. 9.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Jaunups. 10.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Jaunups. 11.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 11. — Juridiskās komisijas priekšlikumu – deputātiem iebildumu nav.

E.Jaunups. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likums “Grozījums likumā “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad strādājam ar dokumentu nr.400 — “Grozījumi Farmācijas likumā”.

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja visus priekšlikumus, un ir parādījušās sekojošas redakcijas.

Tātad ir 1. priekšlikums, ko ir izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija, un ir priekšlikums to atbalstīt, tas ir, aizstāt locījumos “veselības ministru” un “labklājības ministru”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Tad 2. priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kuru arī vēlams atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Tā, nu, 3.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Tāpēc tas šobrīd nebūtu balsojams, bet kopā ar Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Tad par 1.pantu ir iesniegti... arī grozījumus ir iesniedzis Audera kungs, veselības ministrs Auders, un par 1.pantu ir iesniegti vēl arī priekšlikumi no Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra, un komisija ir nolēmusi daļēji atbalstīt, ka Audera kunga, kā arī Zemkopības ministrijas šos priekšlikumus daļēji atbalstīt un iestrādāt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā. Un tādēļ balsojams būtu Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais priekšlikums nr.6.

Sēdes vadītāja. Tātad par 3., 4., 5. un 6. priekšlikumu deputātiem...

J.Stalidzāne. Tie ir daļēji...

Sēdes vadītāja. ...deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Nav... Tie ir daļēji pieņemti, bet iestrādāti, bet tad... Tā, par 6. priekšlikumu tad nav iebildumu?

Sēdes vadītāja. Nē.

J.Stalidzāne. Tā. 7. priekšlikums ir veselības ministra Audera kunga priekšlikums. Tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas 1.priekšlikumā, ko mēs jau atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Tā. 8.priekšlikums ir veselības ministra Audera kunga priekšlikums par 2.pantu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 9.priekšlikums ir veselības ministra Audera kunga priekšlikums, un to arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 10.priekšlikums arī ir veselības ministra Audera priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 11.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Un arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 12.priekšlikumu ir iesniedzis veselības ministrs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Pret 12. — veselības ministra priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 13.priekšlikumu ir iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre. Priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 14.priekšlikumu ir iesniedzis veselības ministrs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 15.priekšlikumu ir iesniedzis veselības ministrs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 16.priekšlikumu ir iesniedzis veselības ministrs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi 17.priekšlikumā. Un būtu vēlams atbalstīt 17. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 16. un 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Tā, veselības ministrs Audera kungs ir iesniedzis 18.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Pret veselības ministra 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 19.priekšlikumu ir iesniedzis arī veselības ministrs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 20.priekšlikumu ir iesniegusi Veselības ministrija. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Pret 20.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 21.priekšlikumu arī ir iesniedzis veselības ministrs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates! Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Manā pieteikumā ir runa par 21. — komisijas apkopoto priekšlikumu. Tas ir labajā pēdējā rindkopā. Un saskaņā ar to par agru jūs devāt man vārdu.

Sēdes vadītāja. Nav tāda 21. — apkopotā priekšlikuma. Ir 21. — veselības ministra Āra Audera priekšlikums. Jūs varbūt varētu precizēt, tieši par kuriem priekšlikumiem jūs vēlētos runāt. Paldies!

Lūdzu referentam turpināt! Tad pret 21. — veselības ministra priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Tā, tad ir 23.priekšlikums, iesniedzis veselības ministrs... Es atvainojos, 22.priekšlikumu arī ir iesniedzis tātad veselības ministrs Audera kungs. Un tas arī komisijas atbalstīts.

23.priekšlikums ir...

Sēdes vadītāja. Pret 22.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 23.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, to ir iesniedzis veselības ministrs, un tas ir iestrādāts 25. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 23. — veselības ministra Audera kunga priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Un 25.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 24. priekšlikums.

J.Stalidzāne. Es atvainojos, 24.priekšlikums par 17.prim pantu. Arī daļēji atbalstīts un iestrādāts 25. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 24. un 25.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Un 25. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, un būtu vēlams to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tā, par to jau mēs nolēmām iepriekš.

J.Stalidzāne. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, 26. priekšlikums!

J.Stalidzāne. 26. — veselības ministra Audera priekšlikums. Un tas ir atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 27.priekšlikumu arī ir iesniedzis veselības ministrs Auders. Priekšlikums ir atbalstīts no komisijas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 28.priekšlikums arī ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret 28.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 29.priekšlikumu arī ir iesniedzis veselības ministrs Auders. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 30.priekšlikumu arī ir iesniedzis veselības ministrs Auders. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 30. — veselības ministra priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Un veselības ministrs Audera kungs ir iesniedzis arī 31.priekšlikumu. Priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Tā, 32.priekšlikums, ir iesniedzis veselības ministrs Audera kungs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, iestrādājot 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 32. un 33.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 34.priekšlikums, tātad ir iesniedzis veselības ministrs Auders. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 35.priekšlikumu arī ir iesniedzis veselības ministrs Auders. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 36.priekšlikumu ir iesniedzis veselības ministrs Auders. Un tas ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 37. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Par 36. un 37. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 38. — veselības ministra Audera kunga priekšlikums. Un tas ir atbalstīts no komisijas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 40.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 39. priekšlikums. Es atvainojos!

J.Stalidzāne. 39.priekšlikums ir no komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 40. — veselības ministra Ā.Audera priekšlikums, un tas ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret 40.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 41. priekšlikumu iesniedzis veselības ministrs Auders, un priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 42. priekšlikumu ir iesniedzis veselības ministrs Auders. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (TSP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mēs tagad turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi farmācijas likumā”. Veselības ministra un Sociālo un darba lietu komisijas piedāvātie priekšlikumi būtiski uzlabo likuma saturu.

Ja īsumā. Grozījumu stāšanās spēkā palielina zāļu tirgus konkurenci, un tas rezultātā novedīs pie medikamentu cenu samazināšanās. Šie grozījumi ļauj farmaceitiskajām biedrībām izpildīt regulatora funkciju, nevis pārvaldnieka funkciju, kā es esmu to dzirdējis līdz šim no likuma kritiķiem. Bet, reglamentējot citus valsts farmaceitu darba noteikumus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, cik es saprotu no veselības ministra Audera, piedāvātajos grozījumos nepamatoti pieļauta kļūda, kura nepamatoti ierobežo darbību daļai no pašreiz Latvijā strādājošajiem farmaceitiem. Tie, kuri piedāvāja ieviest likumā grozījumus, jau atzina savu kļūdu, un cerams, ka līdz trešajam lasījumam centīsies šo kļūdu izlabot, bet mēs darīsim visu, lai viņiem palīdzētu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šajā pantā ir runa ne tikai par nepilsoņu tiesību ierobežojumiem. 38.panta pirmās daļas jaunā redakcija pilnīgi sakrīt ar vesela panta esošo redakciju. Papildus tiek piedāvātas jaunas četras daļas. Otrās daļas redakcija ir diezgan dīvaina kā Audera variantā, tā arī komisijas variantā. Ja jūs uzmanīgi izlasīsiet tekstu, tad būtu acīmredzams, ka ir cilvēki, kuri uzreiz slimo ar psihisku slimību, narkomāniju, toksikomāniju un kuriem tomēr var būt nevainojama reputācija.

Saskaņā ar panta trešo daļu visi farmaceiti, kas strādā aptiekās, piespiedu kārtā reģistrējami sabiedriskajā organizācijā — Farmaceitu biedrībā. Sava veida komjaunieši. Saskaņā ar esošo likumu reģistrējami tikai sertificēti farmaceiti, un priekšlikums būtiski un pēc mana uzskata neattaisnoti paplašina reģistrējamo cilvēku loku.

28. komisijas priekšlikumā tiek iekļauts Farmaceitu biedrības pienākums reģistrēt šo cilvēku. Bet šis Farmaceitu biedrības pienākums, ja ticēt pārejas noteikumiem, stājas spēkā ar īpašu likumu. Pats 38.pants stājas spēkā agrāk — tūlīt pēc likuma pieņemšanas. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja mēs atbalstīsim likumprojektu galīgajā lasījumā, tad cilvēkam jau būs pienākums reģistrēt, bet nebūs nekādu iespēju šo pienākumu izpildīt. Ārēji nevainojamas reputācijas definējums stājas spēkā ar īpašu likumu, bet atsaukt cilvēku no amata nedefinētas sliktas reputācijas dēļ var uzreiz pēc likumprojekta pieņemšanas.

Panta ceturtā daļa ir pēc mana uzskata Farmaceitu biedrības atklātais protekcionisms.

Un piektā daļa ir acīmredzams absolūti nesamērots un neattaisnots nepilsoņu tiesību ierobežojums. Ierobežojums, salīdzinot ne tikai ar Latvijas, bet pat arī ar Eiropas Savienības pilsoņiem. Latvijas pilsoņi, Universitātes absolventi, var uzreiz sākt strādāt aptiekā, bet viņa klases biedrs nepilsonis var strādāt tikai pēc speciālas uzraudzības. Es aicināju balsot “pret” un saglabāt likuma 38.pantu esošajā redakcijā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Par šo priekšlikumu ir komisijā diezgan daudz debatēts. Šis priekšlikums ir izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai 8948 un 9251 un arī Latvijas likumam “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”. Šeit vienīgais, kam varētu varbūt piekrist, tas ir tas, ka varētu būt runa pat pastāvīgiem iedzīvotājiem. Bet šāda priekšlikuma nebija. Ja šāds priekšlikums uz trešo lasījumu būs, tad mēs to varēsim arī izspriest un debatēt. Šobrīd no komisijas būtu tomēr priekšlikums otrajā lasījumā pieņemt piedāvātajā redakcijā, un uz trešo lasījumu par šo jautājumu mēs vēl varam arī debatēt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Par ko runā šajā te pantā piektā daļa? Tā runā par to, ka divi cilvēki, kuri saņēma izglītību šeit — Latvijā, ir nevienlīdzīgi. Jo viens ir pilsonis, otrs — nepilsonis. Bet kā vienu, tā otru mācīja vienā augstskolā. Tad kāpēc pilsonim nevajag stažēties vismaz vienu gadu, bet nepilsonim vajag? Un man liekas, ka nevienā Eiropas Savienības direktīvā nevar būt tādi ierobežojumi tieši mūsu Latvijas subjektiem. Un ja tas ir, tad par kādu Eiropu mēs varam runāt! (No zāles deputāts Dobelis: “Tu jau nerunā. Es tev piedodu šoreiz!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojam par 42. — veselības ministra Audera priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 24, neviens neatturas. Priekšlikums pieņemts.

J.Stalidzāne. Tādā gadījumā ir problēma nedaudz ar 43.priekšlikumu. 42. bija iestrādāts 43.priekšlikumā, bet līdz ar to 43. nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Jā, līdz ar to 43. nav balsojams. Ja ir priekšlikumi, nākošajā lasījumā var iesniegt.

J.Stalidzāne. 44.priekšlikums — veselības ministra Audera kunga priekšlikums, un to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 45.priekšlikumu, veselības ministra priekšlikumu, arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 46.priekšlikums. Veselības ministra priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā komisija drusciņ uzlaboja Audera kunga piedāvāto variantu. Oriģināls ar nelieliem īsinājumiem skan sekojoši: zāļu lieltirgotavā ir jābūt amatpersonai, kurai ir nevainojama reputācija, vai amatpersonai, kura atbilst veselības ministra prasībām. Kurai ir nevainojama reputācija, vai amatpersonai, kura atbilst īpašām veselības ministra prasībām. Ņemot vērā paša Audera nevainojamo reputāciju, priekšlikums ir ļoti interesants.

Drusciņ sīkāk par ministra reputāciju. Mēs šobrīd skatījām Ministru kabineta noteikumus. Pamattekstā pirmajam lasījumam bija tikai 4 priekšlikumi, aizstāt visā likumā vārdu “labklājības” ar vārdu “veselības”. Pēc mēneša šis lielais stratēģis iesniedz apmēram 40 grozījumus pašizgatavotajam dokumentam. Par grozījumu zemo kvalitāti var runāt vēl ilgi.

Komisijas varianta tekstā atkal iekļauta “nevainojama reputācija”, ar kuru, ja ticat tekstam, var raksturot pat hronisku alkoholiķi....

Aicinu balsot pret šo priekšlikumu, lai sakārtotu likumu normālā veidā!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par 46. — veselības ministra Audera priekšlikumu, ko atbildīgā komisija daļēji ir atbalstījusi 47.priekšlikumā.

Lūdzu zvanu! Par 46. ... Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 12 deputāti, pret — 8, atturas — 66. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu referentu turpināt par 47.priekšlikumu. Stalidzānes kundze, 47.priekšlikums.

J.Stalidzāne. 47.priekšlikumu būtu ieteicams atbalstīt. Tas ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurā ir iestrādāts arī 46.priekšlikums. Un, ja mēs runājam par nevainojamo reputāciju, tad tas arī tālāk ir 58.pantā atrunāts, kas tas ir. Tā kā Buzajeva kunga uztraukums, ka to nevarēs precizēt, ir lieks.

Tā ka es iesaku atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 47. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Tā... Tālāk 48.priekšlikums. Veselības ministra priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 49.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 50. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā. Balsojams būtu 50.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Par 49. un 50.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 51.priekšlikums, ko iesniedzis veselības ministrs, arī ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 52. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Par 51. un 52.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 53.priekšlikums ir veselības ministra iesniegtais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību panta pirmās daļas tekstam ar īsinājumiem: “Farmaceits ir persona, kura ieguvusi izglītību Latvijas Republikā vai ārvalstīs.” Latvijas Republikā vai ārvalstīs. Kur vēl persona var saņemt izglītību — uz Marsa vai citā galaktikā, kur pēc leģendas saņēma izglītību Repše un, man šķiet, pats Auders?

Godātie kolēģi, nu nedrīkst tādu tekstu iesniegt Saeimas plenārsēdē! Es nekomentēšu priekšlikumu kopumā. Gribētu tikai pievērst jūsu uzmanību definējumam, kas atrodas panta ceturtajā daļā: “Farmaceita nevainojama reputācija tiek atzīta, ja viņš nav krimināli sodīts, bet sodāmība dzēsta.” Šo likumdošanas “šedevru” var iztulkot tikai Auders vai pats Dievs. Bez tam profesiju aizliegums tiek paredzēts ne tikai par kriminālsodu, bet pat par disciplinārsodu, teiksim, par rājienu. Tādas vietas es neesmu redzējis vēl nevienā likumā un ceru, ka neredzēšu arī šā likuma galīgajā variantā.

Un saskaņā ar to aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ingrīda Circene.

Stalidzānes kundze, deputāte Ingrīda Circene vēl pieteikusies debatēt.

I.Circene (JL). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Buzajeva kungs ņēma ļoti aktīvu dalību šī likumprojekta izskatīšanā. Es varētu viņu aicināt, lai viņš piedalās Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs un Veselības apakškomisijas sēdēs, jo visi šie jautājumi daudz un dažādi tika izdiskutēti, un, teiksim, par šo izglītību gan Latvijā, gan ārvalstīs, neapšaubāmi, ka viņi var mācīties arī ārvalstīs, taču tad tiek prasīts sertifikāts, kas apstiprina šo izglītību. Un vienkārši es ieteiktu cītīgāk lasīt šos likumprojektus, jo tur īstenībā viss ir atbildēts. Un puse no manas runas jau vairs nav jāsaka, jo tomēr Buzajeva kungs bija nonācis arī līdz 4.punktam, kur skaidri un gaiši tiek definēts, kas farmaceitiskajā praksē tiek uzskatīts par farmaceita nevainojamu reputāciju. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 53. — veselības ministra Audera priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — 8, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

J.Stalidzāne. 54.priekšlikums ir veselības ministra Āra Audera priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 55.priekšlikumā 60.prim pantā.

Sēdes vadītāja. Pret 54.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Lūdzu atbalstīt 55.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Pret 55.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Tā, 56.priekšlikums ir veselības ministra Audera kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā nr. 57.

Sēdes vadītāja. Pret 56. un 57.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 58. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 59. ir Zemkopības ministrijas iesniegtais priekšlikums. Tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 59.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 60.priekšlikums ir veselības ministra Audera kunga priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 60. un 61.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Tā. 62.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Arī 63.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Komisija lūdz nobalsot par to, ka likums tiek pieņemts otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Farmācijas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 22, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 7.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš 3.lasījumam 7.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aizsardzību pret subsidēto importu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aizsardzību pret subsidēto importu”” un pieņēma lēmumu atbalstīt minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aizsardzību pret subsidēto importu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aizsardzību pret subsidēto importu”” pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 7.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš 7.marts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un pieņēma lēmumu atbalstīt minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 7.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 7.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Antidempinga likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Antidempinga likumā” un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Antidempinga likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 7.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 7.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” un pieņēma lēmumu atbalstīt minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 7.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 7.marts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokumenta Nr.348. Pirmais lasījums. Dokumentu sagatavojis un iesniedzis Saeimai Ministru kabinets. Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Šo likumprojektu pirmajā lasījumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi un likumprojekta būtība ir precizēt licenču izsniegšanas kārtību par dzelzceļa kravu pārvadājumiem. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 6.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 6.marts. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Paredzētie grozījumi ļaus administratīvi sodīt par likuma “Par piesārņojumu”, “Iepakojuma likuma”, “Sugu un biotopu aizsardzības likuma”, likuma “Par vides aizsardzību”, “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likuma” un šiem likumiem pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem. Juridiskā komisija atbalstīja šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā un lūdz arī deputātus atbalstīt tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 97, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 21.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš— 21.marts. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (JL). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”, reģistrācijas nr.78.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iepazinās ar iesniegtajiem priekšlikumiem un izteica šādu viedokli.

1. un 2.priekšlikums satura ziņā ir identiski, bet pēc formas nedaudz atšķirīgi. Deputātes Druvietes un Tautas partijas frakcijas priekšlikumā ieteikts aizstāt vārdu “80 procenti” ar vārdiem “95 procenti”. Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 1. — deputātes Inas Druvietes priekšlikumu.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Man ir patiess prieks, ka Tautas partija beidzot ir atradusi dzirdīgas ausis arī “Jaunajā laikā” un šoreiz Inas Druvietes personā, un Inas Druvietes priekšlikums pilnībā sakrīt ar Tautas partijas nostāju, ko mēs paudām, izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī pilnībā sakrīt ar to priekšlikumu, ko esam iesnieguši.

Kāpēc šis priekšlikums ir tik būtisks? Daudzkārt jau no šīs tribīnes gan šīs Saeimas, gan iepriekšējo saeimu laikā esmu atgādinājis, ka iedzīvotāju izvietojuma ziņā un reģionālās attīstības ziņā Latvija ir ļoti atšķirīga valsts... situācija Latvijā ļoti atšķiras no pārējām Eiropas valstīm, arī, starp citu, no mūsu kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas.

Nekur citur Eiropā jūs neatradīsit valsti, kuras galvaspilsētā dzīvotu trešā daļa valsts iedzīvotāju, bet aglomerācijā jeb, vienkāršā valodā runājot, tanī valsts daļā, kas ir ļoti saistīta ar valsts galvaspilsētu, dzīvotu puse un pat vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju. Latvijā tā ir Rīga kopā ar Jelgavu, Ogri, Tukumu, Olaini, Saulkrastiem, Siguldu un tā tālāk.

Eiropā faktiski daudzmaz līdzīga situācija ir vienīgi Austrijā, jo mēs zinām, ka Vīne kādreiz bija Austroungārijas impērijas galvaspilsēta, tāpēc tās attīstība arī bija īpaši strauja.

Pieņemot likumus, mums ir jādara viss, lai attīstītu ne vien Rīgu, bet lai attīstītu arī mūsu mazpilsētas un mūsu laukus. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Un arī izskatot šo likumu, mums šī lieta ir jāpatur prātā.

Es varu pateikt tikai tādu piemēru. Kā jūs domājat, vai tas, ka ir apturēta investīcija sporta zāles celtniecībā Valkā, vai tas nāks par labu Valkai? Mēs redzam šobrīd, ka pilsētas mērs izmisīgi cīnās, lai iedzīvotājus atgrieztu pilsētā, bet šis.... (Starpsauciens: “Runā par tēmu!”) Tas tieši ir par tēmu un ir ļoti saistīts savstarpēji, cienījamie “Jaunā laika” pārstāvji... ļoti ir par tēmu... Un, manuprāt, tas nāks, tas atsauksies katastrofāli uz Valkas attīstību un līdzīgi arī izskatot šo likumu.

Ja mēs būtu... ja mēs atbalstīsim to nostāju, ko valdību veidojošās partijas, īpaši “Jaunais laiks”, pauda pirmajā lasījumā un kas šobrīd atspoguļojas likumprojekta pirmā lasījuma redakcijā, tad 475 000 no Latvijas iedzīvotājiem, un 475 000 — tie ir 12 Latvijas rajoni, var palikt bez Dziesmu svētkiem, var palikt bez hokeja čempionāta, respektīvi, iedzīvotājiem šajos 12 Latvijas rajonos nebūs iespēja redzēt šos ievērojamos notikumus.

Un tieši tāpēc arī mēs — un esam priecīgi, ka arī Ina Druviete, — esam ierosinājuši, lai šos Latvijas iedzīvotājiem tik interesējošos notikumus varētu redzēt ne tikai Rīgā, ne tikai Rīgas aglomerācijā, bet lai tos varētu redzēt arī mūsu Ziemeļvidzemes, Latgales austrumu rajonu, mūsu Kurzemes rietumu rajonu iedzīvotāji.

Tāpēc es aicinu atbalstīt arī pārējos no “Jaunā laika” un citas frakcijas, kuras veido valdību, ne tikai mūsu partijas, bet Inas Druvietes nostāju šajā jautājumā, lai mūsu Latvijas iedzīvotāji, it īpaši tie, kas dzīvo tālāk no Rīgas, nebūtu diskriminēti, un, neskatoties uz to, ka līdz šim Einara Repšes nostāja šajā jautājumā ir bijusi izteikti negatīva, jo viņš publiski izteicās, ka mazās investīcijas, tātad investīcijas mazpilsētās un laukos, ir mazsvarīgas, šajā jautājumā tomēr atbalstīt Tautas partijas nostāju un arī jūsu deputātes Inas Druvietes nostāju.

Vēl gribu piebilst, ka šis priekšlikums nav tik radikāls, jo likumā ir arī paredzēti pārejas noteikumi, ko arī Tautas partija ir ierosinājusi, un to arī ir komisija atbalstījusi, kas paredz, ka vēl līdz 2006.gadam varēs īstenot 85% iedzīvotāju apraidi, un tas ir zināms solis pretī privātajām raidorganizācijām, lai arī tās saņemtos un pēc šiem četriem gadiem apraidītu praktiski gandrīz visus Latvijas iedzīvotājus.

Tātad vēlreiz es atgādinu un aicinu: ļoti, ļoti lūdzu atbalstīt tos, kuri nedzīvo Rīgā, bet kuri dzīvo mazpilsētās un laukos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. — deputātes Inas Druvietes priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 7. Priekšlikums ir pieņemts.

Tā kā 2.priekšlikums ir identisks 1.priekšlikumam, tad tas nav balsojams.

I.Druviete. 3.priekšlikums — deputātu Ribakova, Vidavska, Solovjova, Kabanova, Fjodorova un Agešina priekšlikums. Komisijas viedoklis — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates! Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Godātie kolēģi! Minētā likuma norma nosaka, ka katram raidījumam jānotiek vienā valodā — raidījuma valodā. Raidījuma fragmenti citās valodās jānodrošina ar tulkojumu. Un līdz ar to ir apgrūtināta iespēja veidot raidījumus uzreiz divās vai vairākās valodās. Šādi raidījumi varētu sekmēt sabiedrības integrāciju un dotu iespēju mācīties valsts valodu mazākumtautību pārstāvjiem. Igaunijā šādi integrācijas raidījumi tiek veidoti ļoti sekmīgi. Viesi studijā runā katrs savā valodā, bet lieliski saprot viens otru.

Ir apgrūtināta arī iespēja veidot tiešraides raidījumus ar viesi studijā, jo iepriekš nevar prognozēt, kurā valodā tiks uzdots jautājums. Piemēram, raidījums notiek krievu valodā, cilvēks zvana un uzdod jautājumu latviešu valodā. Bet tas ir pretrunā ar likumu — šo jautājumu latviešu valodā nedrīkst atbildēt. To pašu var teikt arī par pēdējā laikā populāriem realitātes šoviem, piemēram, “Fabriku”, kur nevar uzlikt cilvēkiem pienākumu runāt tikai vienā valodā.

Šī likuma norma ir izslēdzama, un tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (JL). Godātie deputāti! 19.pants ir vissarežģītākais pants Radio un televīzijas likumā. Un par šī panta jaunu redakciju tiek domāts vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tādēļ, ka mēs esam nolēmuši veidot īpašu likumu par sabiedriskajām raidorganizācijām. Otrkārt, tādēļ, ka, kā zināms, ir iesniegts pieteikums Satversmes tiesā. Un, treškārt, tādēļ, ka arī esošā likuma normas mēs uzskatām par nepilnīgām, bet tieši latviešu valodas aizsardzībai. Pilnībā gribētu iebilst pret viedokli, ka īstās integrācijas paraugs ir princips, ka katrs runā savā valodā, bet tomēr viens otru saprot. Integrācija Latvijā notiek uz latviešu valodas pamata, tātad kopīgai valodai vajadzētu būt latviešu valodai. Un tehniskās problēmas, kas saistās ar tulkojumu, ir atrisināmas.

Tādēļ es aicinu atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt deputātu iesniegto priekšlikumu 19.panta redakcijai.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK). Nu, turieties vien, turieties! Cienītie kolēģi! 6.Saeimas darbības laikā mēs iestrādājām Satversmes 4.pantā skaidru normu: “Valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda.” Lūdzu, saprotiet to vienreiz! Citas valodas neviens nevienam neliedz apgūt. Bet piedāvāt vienā raidījumā runāt divās, varbūt trijās valodās... Vai jūs paši saprotat, ko jūs piedāvājat? Kā tas izskatīsies vispār?

Mūsu dzejniekam Imantam Ziedonim bija tāds jauks dzejolis par ķiļķenu un klimpu. Kā viņi mēģināja sadzīvot, un kas no tā visa iznāca.

Redziet, ja cilvēks ir izglītots un ja viņam kaut cik ar prātu viss ir kārtībā, un ja viņš saprot, ka Latvijā ir bijusi okupācija, tad viņš noteikti skaidri sapratīs arī to, ka Latvijā ir jāizrāda sava attieksme pret valsts valodu. Un daudz vienkāršāk viņam ir iemācīties to latviešu valodu, un lai viņš tās citas arī mācās, nevis šādā kroplā veidā vienā raidījumā ieviest šo paņēmienu, ka runāt vienlaicīgi vairākās valodās, ne tā viena valoda no tā iegūs, ne tā otra valoda.

Tā ka es tomēr gribu aicināt jūs padomāt, ko jūs darāt vispārīgi. Un, ja jūs apmeklējat starptautiskus sarīkojumus un piedalāties tur, jūs labi zināt, kā tur šo jautājumu risina. Tas, kas uzstājas, tas uzstājas tajā savā valodā, un pārējie var saņemt šo tulkojumu. Un tas arī šeit ir iespējams.

Tā ka... Nu, es nezinu, kolēģi, nu jūs taču te ne pirmajā Saeimā sēdat, un visu laiku viena un tā pati gaudošana. Jūs taču varējāt iemācīties piecas valodas pa šo laiku.

Tā ka es nevaru nekādi atbalstīt šādus priekšlikumus, un es uzskatu: jo inteliģentāks cilvēks, un mēs gribam visi tādi vismaz izskatīties, jo vairāk valodu viņš prot. Tā ka sekmes jums es varu novēlēt tikai vienā: iemācieties pēc iespējas vairāk citu valodu, bet sāciet ar skaidru latviešu valodas iemācīšanos!

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie deputāti! Mēs uz brīdi pārtraucam debates.

Pirms mēs turpinām mūsu darba kārtību, ir pienācis iesniegums no pieciem deputātiem, kura teksts ir sekojošs: “Lūdzam turpināt 2003.gada 27.februāra Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai bez pārtraukuma.”

Vai ir kādi iebildumi? Balsosim! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 13, atturas — 6. Tātad turpinām darba kārtību.

Tagad debatēs ir pieteicies ... Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš ir atteicies.

Deputāts Juris Sokolovskis — otro reizi. Lūdzu!

J.Sokolovskis (PCTVL). Dobeļa kungs! Es gribu pievērst jūsu uzmanību, ka tagad ir divas tādas iespējas. Pirmā iespēja ir veidot raidījumu latviešu valodā. Otra iespēja — veidot tādu raidījumu krievu valodā. Ja? Un pieņemsim tādu situācija. Un tā jau ir tāda situācija. Raidījums ir krievu valodā. Un ir tiešraide. Un tad zvana kāds cilvēks un uzdod jautājumu latviešu valodā. Un tad pēc likuma tātad raidījuma vadītājam vai raidījuma dalībniekam jāatbild tikai krievu valodā. Šeit ir, teiksim, tajā skaitā arī latviešu valodas aizsardzība. Un tāpēc mēs piedāvājam izslēgt šo normu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 3. — deputātu Ribakova, Vidavska, Solovjova un citu priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 74, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, par 4.priekšlikumu!

I.Druviete. 4.priekšlikumu iesnieguši deputāti Ribakovs, Vidavskis, Solovjovs, Kabanovs, Fjodorovs un Agešins. Komisijas viedoklis — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Godātie kolēģi! Mēs piedāvājam izslēgt no likuma 25% valodas kvotu. Šī kvota, mūsuprāt, ir pretrunā gan ar diskriminācijas aizliegšanas principu, gan ar Latvijā dzīvojošo mazākumtautību tiesībām, gan ar vārda brīvību. Valodas kvota ir jāievēro privātām raidorganizācijām, tāpēc privātpersona nevar dibināt raidorganizāciju, kas veidos apraidi jebkurā sev tīkamajā valodā. Tas nozīmē, ka valstī pastāv nepamatoti un nesamērīgi ierobežojumi vārda brīvības īstenošanā. Likuma norma nebūt nav deklaratīva. Nacionālā radio un televīzijas padome pilnībā izmanto savas pilnvaras un uzliek sodus raidorganizācijām par kvotas neievērošanu. PCTVL deputātu prasība — atzīt likuma normu par neatbilstošu Satversmei un starptautiskiem līgumiem — tiks drīzumā izskatīta Satversmes tiesā. Tomēr mēs esam pārliecināti, ka Saeimai ir jāpieņem politisks lēmums. Jāatzīst sava kļūda un jāatceļ šī norma līdz tiesas procesam. Es aicinu balsot par mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ina Druviete.

I.Druviete. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu tieši to iemeslu dēļ, kuru dēļ mēs neatbalstījām 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis... Juris Dobelis atteicies no vārda, tātad debates slēdzam. Lūdzu balsot par 4. — deputātu Ribakova, Vidavska, Solovjova un citu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 73, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 5.priekšlikums ir kultūras ministres Ingunas Rībenas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es gribētu runāt uzreiz par 5., 7. un 8.priekšlikumu. Tas acīmredzami ir pakete. Priekšlikumu būtība ir sekojoša: Nacionālās radio un televīzijas padomes funkciju paplašināšana privātām raidorganizācijām sodīšanas jomā. Pēc esošās likumdošanas starp bendi un upuri jeb starp valsts raidorganizāciju lobiju un to konkurentēm privātām firmām ir starpnieks — Tieslietu ministrija. Padome sastāda protokolu, un neatkarīgā instance pieņem lēmumus par sodu uzlikšanu vai neuzlikšanu. Ja mēs atbalstīsim apspriežamos priekšlikumus, mēs minēto starpniecību likvidēsim. Tas ir neliels, bet tomēr brīvās konkurences un vārda brīvības ierobežojums. Bez tam priekšlikumi juridiski nesabalansēti, jo piedāvātā redakcija ir pretrunā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Un priekšlikuma vienlaicīgi mainīt kodeksu pagaidām nav.

Soda priekšlikumu iesniedzēja sieviete un kultūras ministres priekšlikumus atbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Diemžēl. Lūdzu nobalsot 5., 7. un 8.priekšlikumā, un aicinu balsot “pret”. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu balsojam par 5. — kultūras ministres Ingunas Rībenas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 23, neviens neatturas. Priekšlikums pieņemts.

I.Druviete. 6.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Ribakovs, Vidavskis, Solovjovs, Kabanovs, Fjodorovs un Agešins. Komisija viedoklis — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tad lūdzu balsojam par 6. — deputātu Ribakova, Vidavska un citu priekšlikumu. Vai deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies debatēt? Nē. Tad lūdzu balsojam par 6. — deputātu Ribakova, Vidavska un citu priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 73, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 7. ir kultūras ministres Ingunas Rībenas iesniegtais priekšlikums, un komisijas viedoklis ir — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 7.priekšlikumu... Tātad balsojam. Lūdzu balsojam par 7. — kultūras ministres Ingunas Rībenas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 21, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Druviete. 8.priekšlikums arī ir kultūras ministres Ingunas Rībenas priekšlikums. Komisijas viedoklis ir šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par 8. — kultūras ministres Ingunas Rībenas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 23, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Druviete. 9.priekšlikums ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija atbalstījusi, izsakot pārejas noteikumu 20.punktu komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Par 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. Un 11.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 21.punktu, ko komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus komisijā iesniegtos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 23, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2003.gada 14.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2003.gada 14.marts. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.3/2001 “Grozījumi 17. un 24.pantā un II pielikumā, un VI un VII pielikuma par valsts atbalstu izslēgšana””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Minētais likumprojekts ir iekļauts darba kārtībā sakarā ar to, ka Latvijas Republikas un EBTA līgums ir jau spēkā vairāk nekā 5 gadus, un šajā laika posmā ir stājies spēkā arī Pasaules tirdzniecības organizācijas līgums par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem. Ievērojot to, ir jāaktualizē šī līguma panti un pielikumi, kas attiecas tieši uz valsts subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem.

Paredzētie grozījumi rada situāciju, ka šī līguma nosacījumi būs identiski ar PTO un citu brīvās tirdzniecības līgumu nosacījumiem. Līdz ar to šis līgums būs vieglāk administrējams.

Aicinu komisijas vārdā atbalstīt minēto likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš!

I.Vaidere. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 4.martu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 4.marts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.2/2001 “Grozījums D protokolā (monopoli)””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Kopš Latvijas Republikas un EBTA līguma spēkā stāšanās ir pagājuši vairāk nekā 5 gadi. Un šajā laikā gan Šveice, gan Lihtenšteina ir atcēlusi valsts monopolu uz šaujampulveri. Ievērojot iepriekšminēto, ir nepieciešams aktualizēt līguma D protokolu, kurā tiek runāts par šiem jautājumiem. Ja mēs izdarīsim šos grozījumus, tad situācija būs labvēlīga, proti, tādā nozīmē, ka šī līguma nosacījumi būs identiski ar citiem brīvās tirdzniecības līguma nosacījumiem, un arī šajā gadījumā līgums būs vieglāk administrējams.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav.

Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Vaidere. Godātie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 4.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 4.marts.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (LPP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs 401 — likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”. Likumprojekts ir izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, iesniegts no Ministru kabineta.

Tātad grozījumi ir divi. Pirmais — aizstāt visā likumā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”. Otrais grozījums — aizstāt 6.pantā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” ar vārdiem “Ekonomikas ministrija”. Likumprojektu pieņemt ir nepieciešams sakarā ar to, ka nepieciešams īstenot 2003.gada 31.janvāra Ministru kabineta rīkojumu nr.54 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas funkciju pārdali un nodošanu Ekonomikas ministrijai un Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai”, un ir noteikts, ka Ekonomikas ministrijai no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tiek nodotas tūrisma politikas izstrādes un īstenošanas funkcijas.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un atbalstījusi, un lūdz likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Pirms mēs pieņemam likumprojektu pirmajā lasījumā, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu par to, ka šo likumprojektu vajadzētu atzīt par steidzamu. Tātad vispirms mums vajadzētu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Tad lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 19, atturas — 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Un tagad mēs varētu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā” pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajam lasījumam.

K.Peters. Saskaņā ar jautājuma aktualitāti es gribētu lūgt atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 92.panta trešajai daļai likumprojektu pieņemt arī otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Izskatām otrajā lasījumā. Ja nav nekādu papildinājumu no komisijas puses, lūdzu, deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (LPP). Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr. 402. Tātad likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Arī saņemts no Ministru kabineta. Būtība ir īstenot 2003.gada 31.janvāra Ministru kabineta rīkojumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas funkciju pārdali un nodošanu Ekonomikas ministrijai un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Ir noteikts, ka Ekonomikas ministrijai no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tiek nodota būvniecības politikas izstrādes un īstenošanas funkcija.

Tātad komisija ir izskatījusi un atbalstījusi virzību pirmajā lasījumā un arī lūgumu — atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par komisijas ierosinājumu — atzīt likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 19, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tagad deputātiem jābalso par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

K.Peters. Tāpat kā iepriekšējo likumprojektu, ierosinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Vai deputātiem ir iebildumi? (Kāds kaut ko saka no zāles.) Ābiķa kungs ir kaut ko sajaucis acīmredzot. Deputātiem iebildumu nav. Izskatām likumprojektu otrajā lasījumā!

Ja deputātiem nav nekādu priekšlikumu, debatēs neviens nav pieteicies, lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Būvniecības likumā” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Ribakova, Klementjeva un Turlā jautājumu Latvijas Republikas finanšu ministram Dombrovska kungam par 2003.gada budžeta fiskalo deficītu. Šis jautājums tiks nodots ministram.

Pirms mēs slēdzam Saeimas sēdi, lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es aicinu uz apspriedīti tūlīt pēc sēdes šeit pat blakus, nevis Sarkanajā zālē, jo tur ir Prezidija sēde, bet Dzeltenajā zālē. Tepat blakus — Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies! Vārds paziņojumam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS). Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus, komisijas sēde pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātā Ārlietu komisija! Mūsu sēde sakarā ar to, ka mēs strādājām bez pārtraukuma, varētu sākties pēc pusstundas, tātad pulksten 11.20. Lūdzu visus Ārlietu komisijas dalībniekus uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Indulim Emsim.

I.Emsis (ZZS). Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti! Es aicinu jūs uz Tautsaimniecības komisijas sēdi pulksten 11.10 mūsu komisijas sēžu telpā. Īsa sēde būs uz desmit, piecpadsmit minūtēm. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājai Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi, uzmanību, uzmanību! Sākam darbu pulksten 11.30.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Prezidija biedram Jēkabsona kungam.

Ē.Jēkabsons (8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Pēc Prezidija sēdes tiks dibināta Latvijas—Armēnijas starpparlamentu sadraudzības grupa. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas rezultātus nolasīt Saeimas sekretāra biedram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Andis Kāposts, Uldis Mārtiņš Klauss, Staņislavs Šķesters, Dzintars Zaķis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Līdz ar šo 27.februāra sēde ir beigusies. Paldies!

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!