Kad patiesība kļūst par radošu bagātību

Inženierzinātņu doktors Miervaldis Vaivars Foto: Alma Edžiņa

Bagāta Latvijas Zinātņu akadēmijā izvērtās 20. februāra diena — notika LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēde, atklājot gada laikā paveikto gan zinātniskās pētniecības, gan pedagoģiskajā un organizatoriskajā darbā.

Kā jau sākumā atzina nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Tālavs Jundzis, galvenā vērība bijusi veltīta Latvijas ceļam uz Eiropas Savienību un NATO, kā arī Letonikas jautājumiem. Tradicionāli rīkotajā jaunāko publikāciju izstādē bija redzami L. Siliņa, I. Šterna, M. Kūles, J. Kursītes, V. Vāveres, I. Daukstes- Silasproģes, V. Skujiņas darbi, kopējās monogrāfijas un tematiskie rakstu krājumi, arī I. Oses sastādītā rakstu krājuma “Viduslaiku pilis” 3. sējums, Latvijas vēsturnieku komisijas sagatavotās dokumentu publikācijas, regulāri iznākošie zinātniskie žurnāli. Izstādi papildināja divu akadēmijas goda locekļu — dzejnieku A. Eglīša un K. Skujenieka — šogad iznākušo Rakstu pirmie sējumi.

Pirms LZA sēdes — diskusijas par tēmu “Zinātnes robežas un patiesība” kupla skatītāju pulka klātbūtnē T. Jundzis atklāja Dr.sc. ing. Miervalža Vaivara foto izstādi. Inženierzinātņu doktors M. Vaivars, ilggadējais Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūta, vēlāk Latvijas Zinātnes Padomes zinātniskais sekretārs, aizrautīgs dārzkopis un biškopis, biškopības vēstures pētnieks, atklāja vēl vienu savu talantu un aizraušanos — krāsu foto. Tā kā krāšņajos attēlos skatāma Vidzemes jūrmala visā noskaņu bagātībā, tad arī izstādes nosaukums autoram nebija tālu jāmeklē - “Pie jūras dzīve mana”. Tiesa, ir redzama arī otra autora mīlestība, un, kā viņš pats sacīja, šo modeli nācies ilgi gaidīt un pierunāt — tā ir pūkaina bite, kura vāc nektāru vējmietiņā. Un tā kā autors šo izstādi kā dāvanu kolēģiem sarūpēja savas dzimšanas dienas priekšvakarā, Oļģerts Šalkonis sveica jubilāru ar A. Krūkļa dzejas rindām. LZA goda locekle Džemma Skulme ar atzinību fotomāksliniekam komentēja savus iespaidus par krāsu un kompozīcijas bagātību, bet maestro Imanta Kokara vadībā braši izskanēja jaukais vēlējums “Daudz baltu dieniņu”.

LZA sēdi — diskusiju tās vadītāja akadēmiķe Maija Kūle iesāka ar uzaicinājumu klātesošajiem izteikt savu attieksmi pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Un šī attieksme bija visnotaļ pozitīva. Bet diskusiju iesāka LZA korespondētājloceklis Ivans Vedins, akadēmiķis Andris Buiķis, LZA korespondētājloceklis Arturs Balklavs — Grīnhofs un LZA goda loceklis Dr. theol. Juris Rubenis. Debatēs pievienojās akadēmiķi Juris Zaķis, Mārcis Auziņš, Viktors Ivbulis, LZA korespondētājlocekļi Imants Bērsons un Tālis Tisenkopfs, Dr. habil. phys. Juris Tambergs.

Diskusijas ir pievilcīgas tieši ar to, ka dalībnieki sacenšas domas asumā, argumentu spēkā, literatūras un svešvalodu zināšanās, pasaules skatījuma plašumā. Un prot to visu ietērpt bagātā, izteiksmīgā, bieži vien paradoksiem piesātinātā valodā un pasniegt šarmantā formā. Skaidrojot izziņas būtību, patiesības jēdziena vairākas nozīmes, zinātnes vēstures jautājumus, zinātņu klasifikāciju, zinātniskuma kritērijus, zinātnes (zinātnieka ) attieksmi pret reliģiju (Dievs parādās pie zinātnes “robežas”, 90% Nobela prēmijas laureātu ir ticīgi cilvēki), mēģinājumos noteikt šodienas galvenās problēmas, laiks aizritēja nemanot. Katra diskusijas dalībnieka izvirzītās tēzes un argumenti, sakārtoti un sistematizēti, veidotu aizraujošu lasāmvielu asprātīgas esejas formā.

Juris Rubenis, rezumējot izteiktās domas un radušās noskaņas, atgādināja Romas pāvesta Jāņa Pāvila II vārdus, ka zinātne un reliģija pēta realitātes dažādas puses un ka pakāpeniski parādās tendence katrai apzināties savas robežas un uzdevumus. Mēs mēģinām dzīvot pasaulē, korespondēt ar citiem. Svarīgākais ir — savstarpēji ieklausīties. Diskusija parādīja to, ka visam ir savas robežas un to, ka mēs joprojām zinām ļoti maz. Mums vajadzētu vismaz reizi dienā sev pateikt — viss, ko es zinu, ir daļa no visa. Un skatīties uz pasauli kā uz ļoti interesantu procesu. Viengabalainību mēs esam pazaudējuši, bet caur atomizēšanos esam ceļā uz jaunas kvalitātes kopīgu izpratni. Un šajā ceļā ir svarīgi būt atvērtam, sacīja J. Rubenis.

Skaidri zinot, ka nevienam uz patiesību nav monopola, tomēr gribas teikt, ka Latvijas zinātnieki prot pārsteigt gan savus kolēģus, gan sabiedrību ar radošo aktivitāti un pārsteidzošu izdomu. Un tā ir patiesība.

Ilga Tālberga — “Latvijas Vēstnesim”