Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
LZA Terminoloģijas komisijas 2002. gada 19. novembra lēmums Nr. 17 "Par Eiropas jaunās naudas nosaukumu latviešu valodā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.02.2003., Nr. 30 https://www.vestnesis.lv/ta/id/71769-par-eiropas-jaunas-naudas-nosaukumu-latviesu-valoda

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Veselības ministrijas rīkojums Nr.17

Par Kompensējamo zāļu sarakstā iekļaujamo zāļu vispārīgo nosaukumu diagnožu grupas "1. Acu un to palīgorgānu slimības" ārstēšanai apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

25.02.2003., Nr. 30

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: LZA Terminoloģijas komisija

Veids: lēmums

Numurs: 17

Pieņemts: 19.11.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 17

Par Eiropas jaunās naudas nosaukumu latviešu valodā

Pieņemts 19.11.2002.; prot. Nr. 7/1031

Lēmuma pamats: konsultācijas

Ja Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, gaidāms, ka Latvijā ieviesīs jauno Eiropas Savienības naudas vienību. Tuvojoties šādam brīdim, ir aktivizējusies sabiedrības doma par latviešu valodā vairāk piemēroto naudas vienības nosaukuma formu: paturēt līdz šim jau lietoto nelokāmo formu eiro (šādu risinājumu vairāk atbalsta Latviešu valodas ekspertu komisija), vai tomēr ievērot latviešu valodas sistēmai vairāk piemēroto un tautas valodā tradicionāli pierasto paradumu lietvārdus, arī tieši Latvijā lietotās naudas nosaukumus, lietot lokāmā formā (dālderis, rublis, lats), un nelokāmā eiro vietā izvēlēties kādu no lokāmajām formām: eirs, eiris vai eira (šāds viedoklis ir pārsvarā LZA Terminoloģijas komisijā).

Apvienotā abu komisiju sēdē tika nospriests, ka galavārds sakāms sabiedrībai. Tā kā uz aptaujas rakstu “LV” (27.02.2002.) tika saņemts mazāk par 10 vēstulēm, plašākai aptaujai tika nolemts izmantot internetu. Šāda aptauja arī tika veikta. Uz “Delfu” portālā publicēto A. Lauža rakstu “Mainīsim latus – eiro vai eirās?” atsaucās 246 lasītāji. Daļai atsauksmju bija pārspriedumu raksturs, bet no tiem, kuri tieši izteicās par vai pret lokāmo formu, 55% bija par lokāmu formu, lielākoties – par formu eira (daži gan domāja, ka ir jau par vēlu uz to pāriet), un 45% – par nelokāmo formu.

Līdz ar to viedokļu kopsavilkuma sēdē LZA TK pieņēma lēmumu ieteikt latviešu valodā priekšroku dot lokāmam naudas vienības nosaukumam sieviešu dzimtes formā: eira.

Pamatojums

1. Latviešu valodā lietvārdiem raksturīgas lokāmās galotnes, kas nepārprotami rāda vārdu savstarpējo saistījumu. Arī naudas vienību nosaukumi latviešu valodā pārsvarā ir lokāmā formā: dolārs, marka, lats, lira, rublis, arī iepriekšējās eironaudas nosaukums ekijs. Nelokāmā forma citvalodu vārdos, ja tie ikdienā bieži lietojami, īpaši datīvā un lokatīvā, nereti ir pārprotama (mainīt latus eiro, dolāra kurss eiro, privātpersonu depozīti eiro), un ne velti bankas savos tekstos sākušas plaši lietot vārdkopu eiro valūta (piem., kredīti latos un eiro valūtā).

2. Biežāk lietotie nelokāmie aizguvumi tautas mutē atbilstoši latviešu valodas sistēmai ar laiku parasti kļūst lokāmi: želē ¤ želeja, filē ¤ fileja, Bruno ¤ Brunis, Betty ¤ Betija, kino ¤ ķinītis, auto ¤ autiņš.

3. Termina funkcijā internacionālismi vai internacionālie elementi ar -o parasti ietilpst saliteņos kā to pirmie komponenti: kino ¤ kinoteātris, kinofilma; radio ¤ radiofons, radiouztvērējs, radiostarojums; auto ¤ automobilis, autopilots; foto ¤ fotogrāfija, fotoateljē, fotoattēls.

Salikteņos tiek izmantots arī elements eiro- (eirokomisija, eirodolāri, eirokredīts, eiroremonts, eirokomunisms), un var nebūt skaidrs, vai konkrētā vārdā tas ir saistāms ar pasaules daļas nosaukumu Eiropa, vai ar naudas vienības nosaukumu, ja arī tas ir “eiro”.

4. Valodās, kurās vārdiem ir atšķirīgas locījumu vai skaitļu formas, arī naudas vienību nosaukumi ir lokāmi: čehu valodā euro, eura, euru, eurem, eur, eury, eurech utt., angļu valodā vienskaitlī euro, bet daudzskaitlī arī euros; franču valodā euro un euros; igauņu valodā euro un eurod; lietuviešu valodā euras un eurai (plašāk sk. LV, 27.02.2002. un “Delfos” publicēto tabulu).

5. Arī citās valodās naudas vienību nosaukumos galotne -o izmantota reti (peso, kruzeiro).

Izvēloties lokāmo formu, priekšroka labskanības un lietošanas ērtības apsvērumu dēļ tika dota sieviešu dzimtes formai, pievienojot saknei eir-, kas ir arī vārdā Eiropa, galotni -a. Sīknaudas nosaukšanai izmantojams saliktenis eirocents (daudzskaitlī eirocenti).

Piebilde. Arī nelokāmā forma ar -o eiro latviešu valodā nav uzskatāma par kļūdu. Eiropas Savienības naudu par eiro saucam gluži tāpat kā Latīņamerikas valstu peso vai Brazīlijas kruzeiro. Tomēr, ja tā kļūs par Latvijas naudu, lokāmajai formai ir lietojuma un izteiksmes skaidrības priekšrocības (par to sk. iepriekš).

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK zinātniskā sekretāre M. Ķirīte

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!