Latvija dos savu ieguldījumu jaunajā drošības sistēmā

Vakar, 20.februārī, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga atgriezās mājās no vizītes Amerikā

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Amerikas vizītes laikā 17.februārī Baltajā namā tikās ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Džordžu Bušu, bet 19.februārī Valsts departamentā tikās ar ASV valsts sekretāru Kolinu Pauelu Valsts prezidenta kancelejas foto

Trešdien, 19.februārī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Vašingtonā tikās ar ASV sekretāru Kolinu Pauelu. ASV valsts sekretārs pateicās Latvijai par tās nostāju, atbalstot Irākas atbruņošanas nepieciešamību, pakļaujoties ANO rezolūcijām. K.Pauels apliecināja V.Vīķei-Freibergai, ka ASV neaizmirsīs Latvijas kā sabiedrotās atbalstu. Abas puses uzsvēra transatlantiskās saites turpinātības nozīmību, atzīstot, ka vairāk nekā divsimt gadu ilgstošajā transatlantisko attiecību vēsturē ir bijušas viedokļu atšķirības, bet tās nav mazinājušas attiecību noturību.

Runājot par NATO lomu nākotnē, abas puses bija vienisprātis, ka organizācija atrodas pārmaiņu procesā, nostiprinot ātrās reaģēšanas funkcijas un to specifiku.

K.Pauels interesējās par notikumiem Latvijā, kā arī Baltijas jūras reģiona enerģētikas jautājumiem.

Tūlīt pēc atgriešanās Latvijā preses konferencē savu ļoti piesātināto darba vizīti ASV Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sadalīja trīs līmeņos, pie augstākā minot tikšanās ar ASV vadošajām amatpersonām — prezidentu Džordžu Bušu un valsts sekretāru Kolinu Pauelu.

Otro līmeni veidojusi virkne tikšanos ar dažādu pētniecības un politoloģijas institūtu analītiķiem, kā arī ar ASV augstākā līmeņa ierēdniecības pārstāvjiem, ar kuriem risinātas sarunas par politikas jautājumiem, tai skaitā par ASV iekšpolitikas aktualitātēm, kā arī par ASV attiecībām ar Eiropas valstīm. “Mēs šos jautājumus analizējām dažādos veidos un dažādos griezumos, vērtējot notikumus gan no demokrātu, gan republikāņu partijas viedokļa - kā izprast situāciju, kas patlaban izveidojusies attiecībās starp Eiropas valstīm un Ameriku, kā arī pašā Amerikā un pasaulē kopumā,” teica Vaira Vīķe–Freiberga.

Savukārt kā trešo darba vizītes aspektu prezidente minēja daudzās tikšanās ar ASV televīzijas, radio un preses pārstāvjiem.

Foto: A.F.I.

“LV” jautājums: — Prezidentes kundze, vai, jūsuprāt, ir pamats bažām, ka turpmākā notikumu attīstība Irākā varētu iespaidot NATO paplašināšanas realizāciju?

Vaira Vīķe–Freiberga: — Nē, ciktāl tas atkarīgs no ASV. Prezidents Džordžs Bušs to ļoti cieši uzsvēra un mūsu sarunā arī ļoti plaši un detalizēti pastāstīja par ASV redzējumu, ka NATO jāsaglabā sava būtiskā loma un ka šī loma patlaban tiek pārveidota un pārdefinēta. Tas bija redzams jau pagājušā gada novembrī Prāgas galotņu tikšanās laikā. Prezidents Bušs teica: “Prāgas sammits būtu varējis kļūt tikai par paplašināšanās sammitu, bet tāds tas nebija. Jau Prāgā iezīmējās jaunie akcenti, kādu mēs gribam izveidot jauno nākotnes NATO: paredzot, ka NATO vajadzēs ātrās reaģēšanas spēkus, ar ātri pārvietojamām un savstarpēji savietojamām vienībām un vienībām, kas viena otru savstarpēji papildina.” Tādējādi jaunajā NATO būtiska loma paveras arī mazām valstīm, kā Latvijai, kas tagad varēs dot savu nozīmīgu pienesumu kopējai drošības sistēmai. Prezidenta Buša un valsts sekretāra Kolina Pauela acīs NATO neko nav zaudējusi no savas aktualitātes. Amerika turpinās aktīvi darboties un atbalstīt NATO. Katrā ziņā NATO paplašināšanās process turpināsies un ASV no savas puses to centīsies paātrināt. Prezidents Bušs arī teica, ka paplašināšanās ratifikācija ASV varētu notikt jau šogad maijā.

Jautājums: — Vai jūs varētu plašāk pastāstīt par jūsu un ASV prezidenta Buša sarunas daļu, kurā tika skartas Krievijas naftas tranzīta problēmas? Vai, pēc jūsu domām, tam, ka Krievija pārtrauca savas naftas tranzītu caur Ventspili, bija politiski vai ekonomiski iemesli?

V. Vīķe–Freiberga: — Prezidents Bušs bija informēts par situāciju Latvijā. Viņš apvaicājās par detaļām, kā tieši tas noticis. Mūsu saruna bija par brīvu enerģijas plūsmu Eiropas kontinentā un pasaulē kopumā. Citiem vārdiem, par brīvu enerģētikas tirgu, vai tā būtu nafta un naftas produkti, vai dabasgāze. Runājām arī par piegādes jautājumu praktiskajiem jautājumiem un par to, ka, protams, šajā jomā ir arī politiskais aspekts. Ka ir bīstami vienai valstij vai veselam kontinentam būt atkarīgam tikai no viena enerģijas avota. Jo tas, protams, rada politiska spiediena iespēju.

Gribu tūdaļ arī piebilst par apgalvojumiem, ka Amerikas vienīgā interese Irākā esot saistīta ar šīs valsts naftas laukiem. Prezidents Bušs un valsts sekretārs sarunās ar mani uzsvēra, ka Amerikai nav nolūka pārņemt Irākas naftas laukus, ka to viņi var apliecināt visaugstākajā līmenī. Amerika uzskata, ka Irākas naftas lauki pieder Irākas tautai. Bez tam ASV pašām ir sava nafta, kā arī pietiekami daudz citu sakaru, ieskaitot sakarus ar Krieviju, ar kuru arī Amerikai vai jau ir, vai arī nākotnē būs darījumi naftas piegādē. Amerika uzskata, ka nafta nav pamats viņu ģeopolitiskajai interesei par šo reģionu.

Valsts prezidenta kancelejas foto Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pēc atgriešanās no Amerikas preses konferencē Rīgas lidostā 20.februārī (augšējā attēlā); Vaira Vīķe–Freiberga Amerikas vizītes laikā, sniedzot interviju ziņu raidījumam “BBC Newsnight”

Jautājums: — Vai prezidents Bušs jums uzdeva arī negaidītus jautājumus?

V. Vīķe–Freiberga: — Mūsu saruna bija ilgāka par piecdesmit minūtēm, bet nekādu pārsteidzošu jautājumu nebija. Bija interese par to, kā Latvija virzās uz priekšu, kā mums veicas. Viņš bija pārsteigts, ka tik labi attīstās mūsu makroekonomika, par mūsu nacionālā kopprodukta izaugsmi, viņaprāt, šī izaugsme ir apbrīnojama. Viņš izteica komentāru, ka būtu labi, ja amerikāņu investori arī pievērstu uzmanību mūsu zemei. Bet, protams, brīvā tirgus apstākļos tas viss ir biznesmeņu rokās, un Latvijai pašai jāatrod veids, kā piesaistīt investorus.

Jautājums: — Vai Francijas prezidenta Žaka Širaka izteikumi par Eiropas Savienības (ES ) kandidātvalstīm varētu iespaidot sabiedriskās domas attieksmi pret iestāšanos ES?

V. Vīķe–Freiberga: — Protams, cilvēki domās par to un vērtēs šos izteikumus. Taču esmu jau teikusi, ka atceros prezidentu Širaku kā Latvijas draugu, kurš ar lielu entuziasmu iesaistījies rītdienas Eiropas veidošanā, un kā lielu ES paplašināšanas atbalstītāju. Ieskaitot Francijas prezidentūras laiku ES, kad, kaut pārvarot zināmas grūtības, tika parakstīts Nicas līgums. Jāatceras arī, ka ES nav federācija, bet suverēnu valstu savienība un ka viens no tās spēka avotiem ir spēja pieņemt dažādus viedokļus un sadzīvot ar tiem. Francija ir viena no piecpadsmit ES dalībvalstīm, un tās prezidents ir izteicis vienu viedokli, savukārt citas oficiālās personas citās Eiropas daļās izteikušas citus viedokļus. Tā ir viena no Eiropas īpatnībām, kas, es domāju, Eiropu dara pievilcīgu ar tās demokrātiskumu.

Valsts prezidente atbildēja arī uz citiem žurnālistu jautājumiem. Cita starpā Vaira Vīķe-Freiberga atzīmēja: “Mana vizīte arī apliecināja, ka ASV gluži emocionāli reaģē uz atbalstu, ko saņēmušas no Viļņas desmitnieka un arī citām valstīm. Visā vizītes laikā es jutu šo ārkārtīgi dziļo pateicību gan no prezidenta Buša un valsts sekretāra Pauela, gan arī no tiem daudzajiem Amerikas iedzīvotājiem, kas turpina sūtīt vēstules pa elektronisko pastu mūsu vēstniecībai un televīzijām, izsakot pateicību par atbalstu, ko viņu tauta saņēmusi no mūsu tautas, no Latvijas valdības un prezidentes.”

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors