Vakar, 18. februārī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts rīkojums “Par D.Pavļutu”, nolemts saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta trešo daļu apstiprināt Daniela Pavļuta kandidatūru iecelšanai Kultūras ministrijas valsts sekretāra amatā.

Akceptēts rīkojums “Par I.Krēķi” saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumu Nr.347 “Militārās pretizlūkošanas dienesta nolikums” 7.punktu, kā arī, ievērojot aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska ieteikumu, Indulis Krēķis iecelts Militārās pretizlūkošanas dienesta priekšnieka amatā.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1995.gada 20.jūnija noteikumos Nr.158 “Noteikumi par kārtību, kādā veidojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās””.

Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par kārtību, kādā veidojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās” 21.punktā ir noteikts, ka brīvprātīgā atalgojumu nosaka saskaņā ar minēto noteikumu pielikumu. Tā kā ir liela starpība starp dzīves un dienesta apstākļiem Afganistānā un citās starptautiskās miera operācijās, piemēram, Kosovā, Bosnijā un Hercegovinā, Aizsardzības ministrija un NBS vadība uzskata, ka karavīriem, kuri tiks nosūtīti darbībai Afganistānā, ir jāpalielina dienesta atalgojums, piemērojot pašreizējam atalgojumam koeficientu 1,3.

Aizsardzības ministrijas un NBS vadība ir pieņēmusi lēmumu piedalīties pretterorisma operācijā Afganistānā (attiecīgais Saeimas projekts tika izskatīts MK 20.janvāra ārkārtas sēdē), nosūtot uz turieni šā gada februārī astoņus karavīrus. Karavīri ieņems šādus pakāpes amatus: kapteiņa amats, virsleitnanta amats, virsniekvietnieka amats un seržanta amats. Piemērojot brīvprātīgo dienesta atalgojumam, piedaloties starptautiskajā operācijā Afganistānā, koeficientu 1,3 dienesta atalgojums būs šāds: kapteiņa amatam Ls 1183; virsleitnanta amatam Ls 1170; virsniekvietnieka amatam Ls 1137; seržanta amatam Ls 1072.

Akceptēti noteikumi “Aitu pārraudzības kārtība”.

Noteikts, ka pārraudzību veic, ja attiecīgā ganāmpulka aitas ir reģistrētas un apzīmētas normatīvajos aktos par dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā. Pārraudzību veic persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmusi sertifikātu pārraudzības veikšanai, reģistrējusies kā individuālā darba veicēja vai ir darba tiesiskajās attiecībās ar juridisko personu; attiecīgā ganāmpulka īpašnieks vai tā pilnvarota persona, ja attiecīgā persona ir beigusi pārraudzības kursus un saņēmusi apliecību. Pārraudzības gads sākas 1.jūlijā un beidzas nākamā gada 30.jūnijā.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” izdod iepriekšējā gada pārraudzības rezultātu apkopojumu.

Ciltsdokumentāciju kārto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ciltsdokumentos par vaislas aitu mātēm papildus reģistrē šādus ražības datus: atnešanās datums; dzimušo jēru dzīvmasa; dzimušo jēru skaits; jēru atšķiršanas datums; katra jēra dzīvmasa atšķiršanas brīdī.

Šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībās ražības datus uzskaita saskaņā ar ciltsdarba programmu aitkopībā.

Sertificētam pārraugam ir tiesības pārbaudīt par ganāmpulku reģistrēto pārraudzības datu pareizību, ja attiecīgā ganāmpulka īpašnieks vai tā pilnvarota persona saskaņā ar šiem noteikumiem ir pārraugs.

Sertificētam pārraugam ir noteikti šādi pienākumi: nodrošināt ražības datu reģistrēšanu ciltsdokumentos septiņu dienu laikā; informēt ganāmpulka īpašnieku par pārkāpumiem pārraudzības darba organizēšanā; iesniegt Ciltsdarba valsts inspekcijā ziņojumu par pārkāpumiem pārraudzības darba organizēšanā; paaugstināt kvalifikāciju attiecīgos kursos un izglītojošos pasākumos.

Ganāmpulka īpašniekam ir noteiktas šādas tiesības: saņemt sertificēta pārrauga konsultācijas par dzīvnieku pārraudzības organizēšanu; pieprasīt, lai Ciltsdarba valsts inspekcija veiktu sertificēta pārrauga darba kontroli, un saņemt informāciju par tās rezultātiem; saņemt no centra informāciju par pārraudzības rezultātiem.

Ganāmpulka īpašniekam ir noteikti šādi pienākumi: nodrošināt pārraudzību normatīvajos aktos par ciltsdokumentācijas kārtošanu un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā; pēc centra pieprasījuma iesniegt pārraudzības informāciju; šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības īpašniekam — sniegt šajos noteikumos minēto pārraudzības informāciju šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijai.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā nekustamā īpašuma īpašnieks vai turētājs sniedz ziņas par nekustamajā īpašumā dzīvojošām personām”, kuri nosaka kārtību, kādā nekustamā īpašuma īpašnieks vai turētājs sniedz ziņas par attiecīgajā nekustamajā īpašumā dzīvojošām personām, kā arī šo ziņu apjomu, lai nodrošinātu par deklarēto dzīvesvietu sniegto ziņu pārbaudi.

Nekustamā īpašuma īpašnieks vai turētājs pilsētas, novada vai pagasta pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē mēneša laikā pēc tās pieprasījuma sniedz par personu, kura dzīvo tā nekustamajā īpašumā, šādas ziņas: vārds (vārdi); uzvārds; personas kods vai dzimšanas datums; dzīvesvietas adrese; tiesiskais pamats dzīvot deklarētajā dzīvesvietā; tiesiskā pamata iegūšanas un izbeigšanās datums; ziņas par nepilngadīgo bērnu, kurš dzīvo kopā ar personu: vārds (vārdi); uzvārds; personas kods vai dzimšanas datums.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kuros iekļauti 198 pilsonības pretendenti, tai skaitā 19 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 19.decembra noteikumos Nr.465 “Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi””.

Grozījumi paredz noteikt: termiņus, kādos zemesgrāmatu nodaļas sniedz informāciju Valsts zemes dienesta teritoriālajām nodaļām par nekustamo īpašumu tirgus cenām; kas un kādos gadījumos ierosina zemes vērtību zonējumu izstrādi; kādos gadījumos pašvaldības pieņem lēmumu par zemes vērtību zonējuma projektu nesaskaņošanu un nosaka tā atkārtotu sabiedrisko apspriešanu; zemes vērtību zonējumu projektu sastāvu un šo zonējumu spēkā stāšanās termiņus; kadastrālo vērtību korekcijas koeficientu izstrādes un apstiprināšanas kārtību.

Izskatīts jautājums “Par likumprojektā “Pasažieru pārvadājumu likums” iekļautajām pamatnostādnēm”.

Apstiprināts informatīvajā ziņojumā “Par likumprojektā “Pasažieru pārvadājumu likums” iekļautajām pamatnostādnēm” piedāvātais risinājuma variants, kas paredz apturēt likumprojektu tālāko virzību. Pēc valdības lēmuma par administratīvi teritoriālās (reģionālās) reformas modeļa galīgās apstiprināšanas Satiksmes ministrijai uzdots sešu mēnešu laikā izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā koncepciju par sabiedriskā transporta pārvaldes modeļa reformu vai pamatnostādnes sabiedriskā transporta nozares attīstībai. Satiksmes ministrijai uzdots turpināt darbu esošā sabiedriskā transporta modeļa darbības uzlabošanai.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības Tehnisko problēmu komitejas 2003.gada 14.februāra paplašinātajā sēdē, kurā piedalījās Tehnisko problēmu komitejas locekļi, pašvaldību vadītāji, Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijas pārstāvji un Satiksmes ministrijas pārstāvji, tika atbalstīta sabiedriskā transporta pārvaldes modeļa reformas minētā risinājuma virzība.

Satiksmes ministrijai uzdots līdz 2003.gada 1.decembrim iesniegt Ministru kabinetā risinājuma realizācijai nepieciešamos tiesību aktu projektus.

Akceptēts rīkojums “Par cūkkopības nozares krīzes situācijas stabilizāciju”.

Akceptēts informatīvā ziņojuma “Par cūkkopības nozares stabilizāciju krīzes situācijā” minētais kompensācijas variants, kas paredz kompensēt zaudējumus līdz pašizmaksas līmenim. Pēc Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas datiem, valstī vidējā cūkgaļas ražošanas pašizmaksa dzīvsvarā ir 0,63 lati par kilogramu. Kompensācija nepieciešama, lai daļēji kompensētu cūkkopības nozarē radītos zaudējumus un dotu iespēju audzētājiem saglabāt cūkgaļas ražošanu pašreizējā līmenī, kā arī nodrošinātu Eiropas Savienības noteikto veterināro un vides aizsardzības prasību pārņemšanu.

Zemkopības ministrijai uzdots līdz grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam” paredzēt 2 370 400 latu finansējumu no apakšprogrammas “Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”.

Finanšu ministrijai uzdots, sagatavojot priekšlikumus grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”, izskatīt iespēju prioritāri paredzēt papildu 2 370 400 latu dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem Zemkopības ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammai “Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”.

Akceptēti noteikumi “Dopinga kontroles noteikumi”, kuri nosaka dopinga vielu un metožu kontroles kārtību sportā. Dopinga kontroli īsteno, sportista organismā konstatējot dopinga vielu vai pierādot dopinga metodes lietošanu.

Ievērojot dopinga vielu un metožu bīstamību sportista veselībai, kā arī lai nodrošinātu godīgas spēles principa ievērošanu, aizliegts lietot dopinga vielas, kas minētas šo noteikumu pielikumā, un dopinga metodes. Aizliegts lietot šādas dopinga metodes: skābekļa transportēšanas funkcijas uzlabošana: asins dopings — autologu, homologu vai heterologu jebkuras izcelsmes asins vai eritrocītu ievadīšana, ja tas nav nepieciešams atļautas ārstniecības mērķiem; vielu ievadīšana, kas uzlabo skābekļa piesaisti, transportēšanu vai piegādāšanu, piemēram, modificēti hemoglobīna produkti, tajā skaitā liellopu hemoglobīns, saistītie hemoglobīni, mikroinkapsulēti hemoglobīna produkti, perfluora ķīmiskie savienojumi un RSR 13; farmakoloģiska, ķīmiska un fizikāla manipulācija — tādu vielu vai metožu lietošana, kas maina dopinga kontrolei izmantojamā sportista parauga kvalitāti, tajā skaitā maskējošo vielu lietošana, kataterizācija, nieru ekskrēcijas kavēšana un citas manipulācijas; gēnu vai šūnu dopings — ārstnieciski nepamatota gēnu, gēnu elementu un/vai tādu šūnu, kas spēj uzlabot sportiskos sasniegumus, lietošana.

Noteikts, ka noteikumu īstenošanas pasākumus koordinē Antidopinga komiteja, kas ir konsultatīva institūcija dopinga kontroles jomā, komitejas sastāvā ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federāciju padomes. Tās personālsastāvu apstiprina veselības ministrs. Antidopinga komitejas darbu vada priekšsēdētājs, kurš ir Veselības ministrijas pārstāvis. Antidopinga komiteja lēmumus pieņem, atklāti balsojot. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss.

Noteikts, ka dopinga kontroli sportistiem sacensībās un ārpussacensību laikā veic pēc sporta federācijas, kuras biedrs ir konkrētais sportists, attiecīgās starptautiskās sporta federācijas, Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Sporta federāciju padomes, vadošās valsts sporta institūcijas, kā arī Antidopinga komitejas pieteikuma.

Sporta federācija, kuras biedrs ir konkrētais sportists, attiecīgā starptautiskā sporta federācija, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome, vadošā valsts sporta institūcija pieteikumu par dopinga kontroli iesniedz Antidopinga komitejai.

Antidopinga komiteja divu darbdienu laikā sniedz atzinumu bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Sporta medicīnas centrs” par pieteikumā minētās dopinga kontroles veikšanu.

Lai veiktu dopinga kontroli, centrs saskaņā ar Antidopinga komitejas atzinumu atbilstoši veselības ministra noteiktai kārtībai iegūst attiecīgā sportista organisma vielu un audu (piemēram, asins un urīna) paraugu, kuru sadala divās daļās — “A” daļā un “B” daļā. Laboratorija veic parauga “A” daļas analīzi par visu dopinga vielu klātbūtni un dopinga metodes lietošanu, ja dopinga kontrole veikta sacensībās, un par šo noteikumu pielikumā minēto vielu klātbūtni un dopinga metodes lietošanu, ja dopinga kontrole veikta ārpussacensību laikā. Ja dopinga kontroli pieprasījusī institūcija īpaši norāda, laboratorija var veikt analīzi, lai noteiktu citu vielu klātbūtni. Pēc parauga analīzes veikšanas laboratorija nosūta slēdzienu centra atbildīgajai amatpersonai. Gadījumos, ja laboratorijas slēdzienā norādīts, ka aizliegtās dopinga vielas parauga “A” daļā nav atrastas, centra atbildīgā amatpersona informē par to dopinga kontroli pieprasījušo institūciju.

Gadījumos, ja laboratorijas slēdzienā norādīta dopinga vielas klātbūtne parauga “A” daļā, pierādījumi par dopinga metodes lietošanu vai dopinga kontroliera ziņojumā norādīta sportista atteikšanās nodot paraugu dopinga kontrolei, centrs nosūta Antidopinga komitejai iesniegumu par iespējamu dopinga pārkāpumu, pievienojot laboratorijas slēdzienu un atbilstošās dopinga kontroles anketas vai dopinga kontroliera ziņojumu.

Noteikts, ka antidopinga komiteja divu darbdienu laikā izskata centra iesniegumu un tam pievienotos dokumentus par iespējamu dopinga pārkāpumu vai sportista atteikšanos veikt dopinga kontroli un sniedz atzinumu.

Ja iesniegumā minētais pamats nav pietiekams lēmuma pieņemšanai, Antidopinga komiteja izskata iesaistīto personu paskaidrojumus vai ierosina parauga “B” daļas analīzi laboratorijā pēc sportista pieprasījuma, kuram ir tiesības pašam vai viņa pilnvarotam pārstāvim piedalīties parauga “B” daļas analīzē laboratorijā.

Ja dopinga pārkāpums nav noticis, Antidopinga komiteja izbeidz lietas izskatīšanu. Šādā gadījumā informācijai par attiecīgo dopinga kontroli ir ierobežota pieejamība.

Ja atzinumā konstatēts, ka dopinga pārkāpums ir noticis, Antidopinga komiteja informāciju ierakstītā vēstulē nosūta sportistam un sporta federācijai, kuras biedrs ir sportists, tālāko lēmumu pieņemšanai.

Ja atzinumā konstatēts, ka sportists atteicies veikt dopinga kontroli, ziņojumu par to Antidopinga komiteja ierakstītā vēstulē nosūta Izglītības valsts inspekcijai. Ja atzinumā konstatēts, ka sportista paraugā atrastas noteikumu pielikumā minētās vielas, Antidopinga komiteja ierakstītā vēstulē nosūta ziņojumu tiesībaizsardzības iestādēm.

Ja pieteikumu dopinga kontroles veikšanai iesniegusi sporta federācija, starptautiskā sporta federācija, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome vai vadošā valsts sporta institūcija, izdevumus, kas saistīti ar dopinga kontrolēm, sedz attiecīgā institūcija. Ja pieteikumu dopinga kontroles veikšanai iesniegusi Antidopinga komiteja, izdevumus, kas saistīti ar dopinga kontrolēm, sedz centrs.

Sporta medicīnas centrs organizē un koordinē valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju antidopinga pasākumu īstenošanu un veic dopinga kontroles pasākumus atbilstoši šiem noteikumiem.

Noteikts, ka Izglītības valsts inspekcija uzliek administratīvo sodu personām par dopinga kontroles pārkāpumiem, minētā norma stājas spēkā vienlaikus ar grozījumu spēkā stāšanos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Sporta federācija, Latvijas Olimpiskā komiteja vai tās institūcija atbilstoši saviem noteikumiem pieņem lēmumu par disciplināro sodu piemērošanu sportistam vai sporta darbiniekam par dopinga kontroles pārkāpumu un pieprasa no sportista vai sporta darbinieka atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies dopinga pārkāpuma rezultātā.

Sportists vai sporta darbinieks var pārsūdzēt par dopinga kontroles pārkāpumiem pieņemto disciplināro sodu padotības kārtībā augstākā institūcijā un tiesā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

Izglītības un zinātnes ministrijai ir tiesības ierosināt samazināt piešķirto valsts dotāciju un prasīt piešķirto līdzekļu atlīdzību sporta federācijai, Latvijas Olimpiskajai komitejai vai tās institūcijai: ja nav izstrādātas un īstenotas antidopinga programmas; ja atkārtoti gada laikā sodītas amatpersonas vai sportisti par dopinga kontroles noteikumu pārkāpumiem.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Sporta likuma, Ministru kabineta noteikumu “Dopinga kontroles noteikumi”, Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas Nr. 135 un tās rekomendāciju prasību ieviešanu, lai paredzētu atbildību par dopinga pārbaudes kārtības pārkāpumiem.

Akceptēts rīkojums “Par Ministru kabineta atzinības raksta piešķiršanu”, saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 22.aprīļa noteikumu Nr.116 “Ministru kabineta Atzinības raksta nolikums” 5.punktu pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirti Ministru kabineta Atzinības raksti: Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes zinātnes centra “Sigra” direktoram profesoram Dr.habil.agr., Dr.med.vet. Aleksandram Jemeļjanovam par ieguldījumu lauksaimniecības zinātnes attīstībā un sasniegumiem pedagoģiskajā darbā; SIA “Arcus Elektronika” direktoram Vitālijam Aišpuram par būtisku ieguldījumu zinātnes un augsto tehnoloģiju intensīvā izmantošanā; SIA “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” 11.nodaļas vadītājam Sergejam Vasinam par drosmīgu un operatīvu rīcību, glābjot ugunsgrēkā cietušos pacientus; 10.nodaļas vadītājai Vandai Sivkovai par drosmīgu un operatīvu rīcību, glābjot ugunsgrēkā cietušos pacientus; 10.nodaļas palātas medmāsai Alfrēdai Grihai par drosmīgu un operatīvu rīcību, glābjot ugunsgrēkā cietušos pacientus; 10.nodaļas medmāsas palīdzei Ijai Grigorjevai par drosmīgu un operatīvu rīcību, glābjot ugunsgrēkā cietušos pacientus; 10.nodaļas medmāsas palīdzei Tamārai Žukļēvičai par drosmīgu un operatīvu rīcību, glābjot ugunsgrēkā cietušos pacientus; Rīgas domes Labklājības departamenta direktoram Valdim Nagobadam par ieguldījumu veselības aprūpes, kā arī sociālās palīdzības sistēmas izveidošanā un attīstībā Rīgas pilsētā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu A.Jemeļjanovam pasniedz zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, V.Aišpuram — ekonomikas ministrs Juris Lujāns, S.Vasinam, V.Sivkovai, A.Grihai, I.Grigorjevai un T.Žukļēvičai — veselības ministrs Āris Auders, bet V.Nagobadam — labklājības ministre Dagnija Staķe.

Akceptēts rīkojums “Par vienreizējā sociālā pabalsta piešķiršanu sakarā ar trīnīšu piedzimšanu Žannai Maruņakai”, kurš paredz finanšu ministram no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 3000 latu (pēc nodokļu samaksas) Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātam vienreizējā sociālā pabalsta izmaksāšanai Žannai Maruņakai sakarā ar trīnīšu piedzimšanu.

Akceptēts rīkojums “Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju”, kurš paredz, lai izvērtētu pretendentu atbilstību Finanšu ministrijas un finanšu ministra padotībā esošo iestāžu vadītāju amatiem, saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu, pēc finanšu ministra ieteikuma apstiprināt to personu sarakstu, kuras var iekļaut pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā: V.Andrējeva — Finanšu ministrijas valsts sekretāre; V.Dombrovskis — finanšu ministrs; I.Feiferis — valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” valdes priekšsēdētājs; G.Freimanis — Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks; N.Jezdakova — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja; M.Gulbis — iekšlietu ministrs; A.Kalniņš — Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks; M.Krišāne — Finanšu ministrijas Personāla nodaļas vadītāja; S.Krīvēna — Valsts ieņēmumu dienesta Personāla pārvaldes direktore; I.Kukute — Finanšu ministrijas Starptautiskās palīdzības koordinācijas departamenta direktore; G.Puķītis — Vides ministrijas valsts sekretārs; J.Rekšņa — Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs; I.Sudraba — Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece; R.Zīle — satiksmes ministrs; S.Zvidriņa — Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktore.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas delegāciju Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pilnvarnieku ikgadējā sanāksmē Taškentā 2003.gada 4.—5.maijā”.

Lai piedalītos ERAB pilnvarnieku ikgadējā sanāksmē un to pavadošajā biznesa forumā, izveidota Latvijas delegācija: Valdis Dombrovskis, delegācijas vadītājs, finanšu ministrs, Latvijas Republikas pilnvarotais ERAB. Delegācijas locekļi: Oļegs Barānovs — Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors, Māris Ēlerts — Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors, Roberts Latvis Grava — Latvijas Bankas valdes loceklis, Valūtas operāciju pārvaldes vadītājs, Andris Kužnieks — Finanšu ministrijas Strukturālo instrumentu departamenta direktors, Andris Liepiņš — Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Vilnis Lindemanis — Valsts kases pārvaldnieka vietnieks, Juris Lujāns — ekonomikas ministrs, Ilmārs Rimšēvičs — Latvijas Bankas prezidents, Andris Sekacis — Ārlietu ministrijas Ārējās ekonomiskās politikas departamenta Starptautisko ekonomisko organizāciju nodaļas vadītājs.

Akceptēts Zemkopības ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums “Par rīcinauga sēklu izmantošanas reglamentāciju”.

Saistībā ar rīcinaugu sēklām ir jāveic neatliekami pasākumi, kas reglamentētu darbības ar tām. Tas nepieciešams, pamatojoties uz Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu 4.pantu, kura apstiprināta Saeimā 1997.gada 3.janvārī, kā arī pamatojoties uz Preču un pakalpojumu drošuma likuma 10. un 13.pantu, kā arī ņemot vērā to, ka Latvijā apgrozībā ir konstatētas rīcinauga (Ricinus communis L.) sēklas, kas satur cilvēka dzīvībai un veselībai kaitīgus savienojumus, kuri rada iespējamos draudus sabiedrības drošībai un veselībai.

Ministru kabineta sēdē zemkopības ministram uzdots izveidot starpministriju darba grupu rīcinauga sēklu izmantošanas reglamentācijai. Šajā darba grupā darbosies Zemkopības ministrijas, Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Aizsardzības ministrijas pārstāvji.

Starpministriju darba grupai uzdots sagatavot ziņojumu par rīcinaugu sēklu izmantošanu un iesniegt to Ministru kabinetā līdz šā gada 25.aprīlim.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments