Par “vāciešu operāciju” Latvijā

1945. gada 5. – 6. februāris

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums – “LV” 5.02.2003., Nr.19; “LV” 6.02.2003., Nr.20

LPSR Valsts drošības ministrijas

slēdziens A. Abendrotas lietā

“Apstiprinu”

LPSR valsts drošības ministra vietnieks pulkvedis Vēvers

1950. gada 31. oktobrī

“Sankcionēju”

Latv. PSR prokurora vietnieks Sokolovs

1950. gada 31. oktobrī

Slēdziens

1950. gada 28. oktobrī Rīgā

Es, Latv. PSR VDM operatīvās meklēšanas daļas operatīvais pilnvarotais leitnants Teļičko, izskatījis izmeklēšanas materiālu par

Annu Andreja meitu Abendrotu, dzimušu 1885. gadā Lietuvas PSR Biržu rajonā, latvieti, bezpartijisku, mazizglītotu, notiesātu, PSRS pilsoni, konstatēju: A.A. Abendrota kā vācu tautības pilsone pēc Rīgas pilsētas Milicijas pārvaldes pasu daļas ziņām 1945. gada 5. februārī no Latvijas PSR Rīgas pilsētas tika izsūtīta uz Komi APSR Siktiv,karas rajonu no kurienes 1946. gada jūlijā bēga un atgriezās Latvijas PSR, līdz arestam dzīvoja Bauskas apriņķa Kurmenes pagastā.

Par bēgšanu no obligātās nometinājuma vietas Latv. PSR Bauskas apriņķa Iekšlietu ministrijas daļa A.A. Abendroti arestēja un sauca pie kriminālatbildības.

Izmeklēšanas procesā apsūdzētā A.A. Abendrote liecināja, ka viņa pēc tautības ir latviete, ko apliecina viņas pase U1–UJU Nr. 585542, kuru viņai LPSR IeM Bauskas apriņķa daļa izdeva 1948. gada 8. februārī uz Latvijas vecās pases pamata, kuru 1927. gaāa bija izsniegusi Rīgas prefektūra.

Citi dokumenti vai liecinieki, kuri apstiprinātu apsūdzētās A.A. Abendrotes piederību latviešu vai vācu tautībai, nav atrasti.

Apsūdzētās nopratinātais vīrs Vilhelms Jermaņa (tā tekstā – J.R.) dēls Abendrots, pēc tautības vācietis, kurš 1945. gada februārī kopā ar sievu no Latvijas PSR netika izsūtīts, jo uz laiku atradās pie saviem paziņām Bauskas apriņķa Kurmenes pagastā, kā arī apsūdzētās meita latviete Ilga Vilhelma meita Āboltiņa liecināja, ka apsūdzētā A.A. Abendrote pieder latviešu tautībai.

Dokumenti, uz kuru pamata A.A. Abendrote 1945. gada februārī no Rīgas tika izsūtīta kā vāciete, netika atrasti, kā arī nav LPSR VDM materiālu, kuri varētu apliecināt, ka viņa ir vācu tautības persona.

Pamatojoties uz augstāk teikto, ar LPSR VDM operatīvās meklēšanas daļas 1950. gada 10. marta lēmumu kriminālā vajāšana pret apsūdzēto A.A. Abendroti kā pret latviešu tautības personu, kura nepareizi izsūtīta 1945. gada februārī, tika pārtraukta un viņa no ieslodzījuma ir atbrīvota.

Un tamdēļ, ņemot vērā, ka A.A. Abendrote atrodas administratīvi izsūtīto uzskaitē, es ieteiktu: iesniegt lūgumu PSR Savienības VDM, lai Annu Andreja meitu Abendroti, dzimušu 1885. gadā, noņemtu no administratīvi izsūtīto uzskaites.

Latv. PSR VDM operatīvās meklēšanas daļas

operatīvais pilnvarotais leitnants Teļičko

“Piekrītu”: Latv .PSR VDM operatīvās meklēšanas daļas

priekšnieks majors Gricmanis*

LVA, 1994.,f., 1. apr., 12453.l., 92., 93.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

*Ar PSRS VDM 1950. gada 21. decembra slēdzienu A. Abendrote no specnometinājuma uzskaites tika noņemta.

Komi APSR VDM lūgums pārbaudīt

Elzas Luckas izsūtīšanas pamatotību

Latvijas PSR VDM “A” daļas Pilnīgi slepeni, liters “A”

priekšniekam apakšpulkvedim PSRS Valsts drošības ministrija

biedram Bokovikovam Komi APSR Valsts drošības ministrija

Rīgā

1945. gada februārī Latvijas PSR VDM orgāni uz Komi APSR no Rīgas kā personu bez pavalstniecības izsūtīja Kazimiru Ignata dēlu Lucki, dzimušu 1903. gadā. Kopā ar viņu brīvprātīgi nometinājumā Komi APSR, Siktivkarā, ieradās viņa sieva Elza Eduarda meita Lucka (dzimtais uzvārds – Židava).

1949. gadā ar KPFSR Augstākās Padomes Prezidija lēmumu Kazimirs Ignata dēls Luckis tika uzņemts padomju pavalstniecībā un Komi APSR VDM milicijas pilsētas daļa viņam izsniedza padomju pasi.

Viņa sieva E.E. Lucka vēl līdz šim laikam atrodas Komi APSR VDM 9.daļas uzskaitē. Uz viņas vairākkārtējām sūdzībām un Lucka iesniegumu Jūs atbildējāt, ka viņa izsūtīta kā persona bez pavalstniecības, kaut arī Lucka 1944. gadā Rīgā izgāja pārreģistrāciju un Rīgas pilsētas 8. milicijas nodaļā saņēma pasi.

Paziņojot par augstāk teikto, lūdzu rūpīgi pārbaudīt, cik pareizi viņa tika izsūtīta uz Komi APSR, vai viņa patiešām ir persona bez pavalstniecības.

Pie mums esošajā vecajā pasē, kura pieder Luckai, ir iespiests zīmogs ar norādi par jaunās padomju pases saņemšanu (pase tiek pievienota).

Par veiktās pārbaudes rezultātiem lūdzu paziņot un atsūtīt atpakaļ pasi – sērija TA Nr.009757.

Pielikumā: E.E.Luckas pase.

Komi APSR VDM 9. daļas priekšnieks

apakšpulkvedis Isakovs

LVA, 1994.f., 1.apr., 12637.l., 21.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas paziņojums

par E.Luckas izsūtīšanas apstākļiem

Komi APSR VDM 9. daļas priekšniekam Pilnīgi slepeni, Nr.6/4010

apakšpulkvedim biedram Isakovam LPSR Valsts drošības ministrijas

Siktivkarā “A” daļa

Atbildot uz 1951. gada 5.2 Nr.9/746 1951. gada 24. martā

Paziņojam, ka Elza Eduarda meita Lucka, dzimusi Židausa, 1909. gadā un viņas meita Maija Solveiga Kazimira meita Lucka, dzimusi 1939. gadā, nekad nav bijušas personas bez pavalstniecības.

Elza Eduarda meita Lucka, dzimusi Latvijas PSR Valmieras apriņķa Puikules pagastā, 1934. gadā apprecējās ar Kazimiru Ignata dēlu Lucki, kurš līdz 1945. gadam bija persona bez pavalstniecības.

Par cik ģimenes galva tagad ir PSRS pilsonis, viņa sieva un meita ir jāatjauno visās tiesībās kā Latvijas PSR un PSRS pilsoņi.

Pielikumā: pase TA Nr.009757

Latv. PSR VDM “A” daļas priekšnieks apakšpulkvedis Bokovikovs

VDM “A” daļas 3. nodaļas priekšnieks apakšpulkvedis Homutskis

LVA, 1994.f., 1.apr., 12637.l., 40.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Elza Lucka un viņas meita Maija no specnometinājuma tika atbrīvotas 1951. gada oktobrī

Komi APSR Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrijas

izziņa par izsūtīto Birmanu ģimenes locekļiem

Latvijas PSR prokurora palīgam Slepeni, Nr.3/0 1369

justīcijas padomniekam KPFSR Komi APSR

biedram Čibisovam Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrija

Rīgā 1. specdaļa

Atbildot uz Jūsu 1968. gada 3/VII Nr.342s 1968. gada 17. jūlijā

Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām Henrihs Gotfrīda dēls Birmans un Fanija Solomona meita Birmane 1945. gadā tika izsūtīti no Rīgas kā vācu tautības personas un saskaņā ar bijušās PSRS IeM 1945. gada 11. oktobra direktīvu Nr.181 uzņemti specnometinājuma uzskaitē.

Būdams Komi APSR Siktivdinskas rajona Ipatovas mežapstrādes punktā, H.G.Birmans 62 gadu vecumā nomira 1946. gada 20. aprīlī. Viņa nāve ir iereģistrēta, un miršanas apliecību saņēma pilsone Faina Solomona meita Birmane 1946. gada 5. maijā. Atkārtotu Birmana miršanas apliecību nosūtām uz Jūsu adresi.

Specnometināto Birmanu arhīva – personas lietu mums nav.

Citu ziņu par Birmanu ģimeni mums nav.

Komi APSR Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrijas

1. specdaļas priekšnieks apakšpulkvedis Komarovs

LVA, 1994.f., 1.apr., 12481.l., 9.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Turpmāk — vēl