Par augstskolām: kas studē, ko māca

Oļģerts Krastiņš, emeritētais profesors, Latvijas Universitāte, Valentīna Locāne, pētniece, Latvijas Statistikas institūts, — “Latvijas Vēstnesim”

Pēc informācijas Latvijas statistikas izdevumos, 2001./2002. mācību gada sākumā valstī augstāko izglītību deva 37 augstskolas un vēl trīs profesionālās augstākās izglītības iestādes jeb koledžas. Tajās mācījās 110 500 studentu. Vai studentiem nevajag savu “tautas skaitīšanu”, lai šādu daudzumu aptvertu? Varēja izvēlēties vienu no 78 studiju virzieniem. Mācību darbu nodrošināja 5372 cilvēkus liels akadēmiskais personāls, no tiem 3779 šeit strādāja pamatdarbā, apmēram pusei no tiem — 1768 personām — bija zinātniskais grāds. Ir vērts šos vispārējos skaitļus aplūkot plašāk.

Agrāk bija daudz mazāk

Latvijai tās pirmā neatkarības perioda beigās, 1939./1940.mācību gadā, valstī bija tikai četras akadēmiskās mācību iestādes: Latvijas Universitāte, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Konservatorija. Tajās mācījās 7713 studenti, no tiem 6471 — Latvijas Universitātē. Nevienā citā studentu skaits nesasniedza tūkstoti. Šajās augstskolās darbojās 522 mācībspēki. Nerēķinot palīgpersonālu, uz 100 studentiem iznāk 6,77 mācībspēki. Pēdējo skaitli der ievērot salīdzināšanai, kad nonāksim līdz mūsdienām (“Statistikas tabulas” (neizdotā Latvijas statistikas gadagrāmata 1940.), — 36.lpp). Toreiz, īpaši neatkarības sākuma un vidus posmā, iegūt augstāko izglītību prestiža ziņā bija apmēram tas pats, kas mūsdienās iegūt doktora grādu.

Beidzoties padomju varas periodam, 1990./1991.mācību gada sākumā, Latvijā darbojās desmit augstākās mācību iestādes ar kopējo studentu skaitu 46 tūkstoši. Lielākās, kur studentu skaits pārsniedza 10 tūkstošus, bija Latvijas Universitāte (13 867 studenti) un Rīgas Tehniskā universitāte (11 328) — (“Latvijas tautas saimniecība’ 90.” — R.: VSK, 1991.— 135.,136.lpp.).

Padomju varas gados augstskolas diploms vien bez praktiskā darba pieredzes un izdienas nedeva nekādu lielo prestižu un atalgojumu. Īpaši, ja diplomam blakus nenolika partijas biedra karti. Izglītības morālais un materiālais novērtējums strauji kāpa pēc zinātņu kandidāta grāda iegūšanas. Spriežot pēc pieredzes, to iegūt bija nedaudz vieglāk nekā mūsdienās doktora grādu. Turklāt nebija vajadzīga partijas piederība, kas bija nepieciešama, lai kļūtu kaut kur par direktoru. Tomēr iegūt tālaika zinātņu doktora grādu bija daudz grūtāk nekā mūsdienās.

Latvijai atjaunojot neatkarību, augstākā izglītība nepiedzīvoja tādu sabrukumu kā lauksaimniecība un krīzi kā ekonomika vispār. Studentu skaits no gada gadā turpināja pieaugt, piemēram, 1997./1998.mācību gadā sasniedzot 64,9 tūkstošus (“Latvijas statistikas gadagrāmata 2001.” — R.: CSP, 2001. — 92.lpp.).

Mūsdienu students

“Vecajos, labajos” laikos katram bija skaidrs, kas ir students, mūsdienās statistikai vajadzēja veselus astoņus kodus, lai klasificētu studentus noteiktā “rangu” tabulā.

Raksturosim to krietni vienkāršoti (plašāk skat. “Izglītības iestādes Latvijā 2001./2002. mācību gada sākumā”. R.: VSK, 2002 .— 113.lpp.).

1. Neuniversitātes tipa augstākā izglītība:

1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība (koledžas);

2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība; augstākā līmeņa studijas;

2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība; pamatstudijas.

2. Universitātes tipa augstākā izglītība:

akadēmiskā izglītība (bakalaura grāds);

2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

2.līmeņa akadēmiskā izglītība (maģistra grāds); augstākā līmeņa studijas pēc viena no iepriekšējiem līmeņiem beigšanas;

2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība pēc bakalaura grāda vai līdzvērtīgas izglītības iegūšanas.

3. Doktorantūras studijas (doktora grāds); pēc maģistra grāda vai tam līdzvērtīgas izglītības iegūšanas.

Vienkāršības dēļ šīs astoņas grupas statistikas tabulās apvieno četrās, skat. 1.tabulas 3.–7.ailes virsrakstus.

Latvijas augstskolu studentu skaits un studiju līmenis

Var teikt, ka Latvijā ir divas ļoti lielas augstskolas; Latvijas Universitāte ar vairāk nekā 30 tūkstošiem studentu un Rīgas Tehniskā universitāte ar vairāk nekā 15 tūkstošiem. Nosacīti par lielām varam saukt tās augstskolas, kur studentu skaits ir 4—10 tūkstošu robežās.

Tādas ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Baltijas Krievu institūts, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, Daugavpils Universitāte, Liepājas Pedagoģijas akadēmija. Nākamo grupu veido augstskolas ar 1—4 tūkstošiem studentu, un tādu valstī ir 11. Citas augstskolas mūsdienu apstākļos jāvērtē kā mazas. Starp tām nonāk arī augstskolas ar pirmskara vēsturi: Latvijas Mākslas akadēmija un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, katrā no tām ap 500 studentu (1.tabulas 2.aile).

Pēc studiju līmeņa visizplatītākā ir otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība. Šajā līmenī vidēji valstī mācās gandrīz 51% studentu. Ir deviņas augstskolas, kurās šīs līmenis ir vienīgais.

Nākamais pēc izplatības studiju līmenis ir bakalaura studijas, kurā mācās ap 28% studējošo. Šis līmenis ir raksturīgs lielajām universitātēm, taču pēc relatīvajiem skaitļiem dažās mazajās augstskolās šis līmenis ir vēl raksturīgāks. Rīgas Ekonomikas augstskolā visi studē bakalaura līmenī.

Arvien biežāk var dzirdēt domas, ka par pilnu augstāko izglītību liecina vienīgi maģistra diploms. Tādēļ pieaug maģistrantūrā studējošo skaits. 2001./2002.mācību gada sākumā Latvijā maģistrantūrā studēja 12 395 studenti, no tiem apmēram puse (6241) — Latvijas Universitātē. Vēl tūkstoti pārsniedza maģistrantu skaits Rīgas Tehniskajā universitātē (1693) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (1250). Taču sava maģistrantūra bija izveidota 23 augstskolās, vairāk nekā katrā otrajā. Ar augstu maģistrantu īpatsvaru izceļas Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmija, kur katrs ceturtais studējošais ir maģistrants.

Visaugstākajā līmenī studējošos par studentiem sāk saukt tikai pašos pēdējos gados. Padomju laikā tie bija aspiranti, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas — doktoranti.

Varbūt doktorantus sāk saukt par studentiem tāpēc, ka viņu mācību procesā sāk izplatīties zemākajiem studiju līmeņiem raksturīgas mācību formas: lekciju klausīšanās, kredītpunktu vākšana u.c. Agrāk aspirantūra un doktorantūra galvenokārt bija zinātniskais darbs. Ko labu un ko sliktu dod šādas izmaiņas, tas ir cita raksta temats.

Iepriekš minētajā mācību gadā doktorantūrā studēja 1301 students jeb 1,2% no studentu kopskaita. Tātad šeit nonāk paši, paši … vai nu gudrākie, vai uzņēmīgākie, atsevišķos gadījumos — godkārīgākie. Bet iestāties doktorantūrā nebūt nenozīmē iegūt doktora grādu. Nepierādot ar skaitļiem, šķiet, ka šajā līmenī “atbirums” ir lielāks nekā zemākajos līmeņos.

Sagatavot jaunos zinātniekus — doktorus, nākamos docentus un profesorus — vispirms ir lielo universitāšu uzdevums, kur ir augsts mācībspēku zinātniskais potenciāls. To pierāda arī statistika. Latvijas Universitātē bija 565 doktoranti, Rīgas Tehniskajā universitātē — 313, Latvijas Lauksaimniecības universitātē — 172, Latvijas Medicīnas akadēmijā — 115. Vēl doktoranti atzīmēti 7 citās augstskolās, bet nevienā no tām viņu nav vairāk kā 40.

Pēc īpatsvara, rēķinot no studējošo skaita, visvairāk doktorantu ir Latvijas Medicīnas akadēmijā. Tradicionāli uzskata, ka studēt medicīnu ir visgrūtāk. Varbūt lielu grūtību pārvarēšana pirmajās studiju pakāpēs dod drosmi un uzņēmību sākt pašu augstāko pakāpi. No otras puses, tas nozīmē, ka medicīnā vislabāk tiek gatavota jauno zinātnieku un akadēmiskā personāla maiņa.

Jau gandrīz 40% studentu savieno studijas ar darbu, studējot nepilnu laiku. Sevišķi raksturīgs tas ir augstākajām studiju pakāpēm. Latvijas Universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātē pilnu un nepilnu laiku studējošo skaits dalās diezgan līdzīgās daļās. Rīgas Tehniskajā universitātē pilna laika studentu ir 76%, bet Latvijas Medicīnas akadēmijā visi studenti ir pilna laika studenti. Pavisam 15 augstskolas un koledžas strādā tikai ar pilna laika studentiem (1.tabulas pēdējās ailes).

Turpinājums — seko

1.tabula

Latvijas augstskolu un koledžu raksturojums pēc studentu skaita un sastāva 2001./2002. mācību gadā

* Absolūtos skaiļus, pēc kuriem aprēķināti procenti, skat. statistikas datu krājumā

“Izglītības iestādes Latvijā 2001./2002. mācību gada sākumā”. R.: VSK, 2002. – 104. — 109.lpp.