Par sadarbību ar Zviedriju

Aizvadītā nedēļā, 6. un 7. februārī, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers atradās darba vizītē Zviedrijas Karalistē.

Tiekoties ar Zviedrijas rūpniecības un tirdzniecības ministru Leifu Pagrotski, Ministru prezidenta biedrs un Zviedrijas ministrs vienojās, ka Zviedrija turpmāk neliks šķēršļus Latvijas dalībai Starptautisko investīciju un multinacionālo kompāniju komitejā (OECD CIME).

Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kura nepiedalās OECD CIME darbā, jo, lai arī OECD eksperti atzina Latvijas tehnisko gatavību iestāties komitejā jau 2001. gadā, tās uzņemšanu noprotestēja Zviedrija. Protests tika pamatots ar divpusēju juridisku strīdu lietā “Swembalt v. Latvia”, argumentējot, ka Latvija šajā gadījumā pārkāpj starptautiskās investīciju normas. Ministrs apstiprināja, ka Zviedrija atsauc savas pretenzijas, līdz ar to Latvija var tikt uzņemta CIME novērotājas statusā, kas ir svarīgi gan Latvijas uzņēmējiem, gan ārzemju investoriem Latvijā.

Sarunas gaitā pārrunāta arī Latvijas un Zviedrijas nodokļu politika Eiropas Savienības (ES) kontekstā. Leifs Pagrotskis uzsvēra, ka “Latvijai ir fantastiska iespēja kļūt par tiltu starp Rietumeiropu un Krieviju”. Viņš arī apstiprināja, ka Zviedrija ir motivēta atbalstīt Latviju, lai saglabātu stabilu ekonomisko un drošības vidi reģionā. Ministrs pieņēma Ministru prezidenta biedra izteikto uzaicinājumu tuvākajā laikā viesoties Latvijā.

Ainārs Šlesers izteica lūgumu Zviedrijas pusei rast iespējas pagarināt “Swedfund” darbību Latvijā, uzsverot, ka šī fonda turpmākā dalība būtu nepieciešama, lai kopā ar Latvijas un ārvalstu finanšu institūcijām sniegtu atbalstu daudzsološiem Latvijas biznesa projektiem un tādā veidā veicinātu arī ES līdzekļu piesaisti.

Pārrunātas arī iespējas izmantot Zviedrijas valdības Trešā Baltijas miljarda fonda līdzekļus Latvijas vajadzībām, kā prioritāti minot “112 trauksmes sistēmas” ieviešanu Baltijas valstīs. Šīs centralizētas trauksmes signālu sistēmas ieviešana dos iespēju precīzi noskaidrot negadījuma vietu un mobilizēt palīdzības dienestus. Jau februāra beigās Zviedrijas pārstāvji ieradīsies Latvijā, lai apspriestu ar projekta īstenošanu saistītos jautājumus.

Latvijas un Zviedrijas ekonomiskās sadarbības iespējas pārrunātas arī sarunā ar Zviedrijas vicepremjerministri Margaretu Vinbergu.

Vizītes ietvaros Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers tikās ar tādu nozīmīgu Zviedrijas kompāniju un finanšu institūciju kā SEB, “Ericsson”, “Telia Sonera”, ABB u.c. vadītājiem.

Arī šajās tikšanās reizēs Zviedrijas puse īpaši akcentēja reģionālo aspektu, uzsverot, ka kompānijas, kas darbojas reģionā un vēlas izvērst savu darbību, ir ieinteresētas darboties Latvijas virzienā, jo Latvija ir pievilcīga ar savu izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, elastīgo nodokļu politiku un izglītotajiem cilvēkiem.

Sarunā ar SEB prezidentu Larsu Tūnelu un valdes priekšsēdētāju Jakobu Valenbergu Ainārs Šlesers vienojās par kopīgu darbu, atbalstot projektus Latvijā un piesaistot finansējumu konkrētiem Latvijas projektiem. Kā minēja J.Valenbergs: “Jo lielāka izaugsme Latvijā, jo lielāka visā reģionā, tātad arī Zviedrijā. Tādēļ mēs esam ieinteresēti sadarbībā, jo tās ir mūsu kopējās intereses.”

Zviedrijas biznesa un finanšu aprindu pārstāvji atzinīgi novērtēja Latvijas jaunās valdības mērķus, kā arī atzina Latvijas iespējas pēc iestāšanās Eiropas Savienībā kļūt par biznesa centru jaunajā Eiropā.

Ministru prezidenta biedrs tikās arī ar 30 Latvijas Republikā akreditēto ārvalstu vēstniecību pārstāvjiem. Vēstnieki, ar lielu ieinteresētību uzklausot A.Šlesera stāstījumu par jaunās valdības ekonomiskajiem un politiskajiem mērķiem un sadarbības iespējām, pauda atbalstu valdības centieniem, īpašu interesi izrādot par Latvijas nodokļu politiku un uzņēmējdarbības attīstības stratēģiju.

Ainārs Šlesers apmeklēja arī Zviedrijas Investīciju aģentūru “Invest in Sweden”. Tikšanās laikā tās ģenerāldirektors Kajs Hameris uzsvēra, ka šobrīd ir svarīgi ne tikai nodarboties ar valsts sabiedrisko attiecību jautājumiem un mārketingu, bet arī attīstīt konkrētu biznesu un iegūt ienākumus, tādēļ visam Baltijas reģionam ir svarīgi konkrēti projekti. Šī 1995.gadā izveidotā aģentūra darbojas ne tikai kā Zviedrijas investīciju piesaistes aģentūra, bet iepazīstina investorus ar visu Baltijas jūras reģionu, uzsverot reģiona, tai skaitā arī Latvijas, nozīmību.

Daloties savā pieredzē, “Invest in Sweden” ģenerāldirektors ieteica Latvijas valdībai pirms kāda konkrēta projekta atbalstīšanas apzināt savas stiprās un vājās puses un realizēt tādus projektus, kas ir konkurētspējīgi.

Līdzīgi kā to gatavojas darīt arī Latvija, Zviedrija sniedz atbalstu saviem uzņēmējiem, palīdzot izstrādāt projektus un piesaistīt partnerus, kā arī piešķirot tiem attiecīgu valsts līdzfinansējumu. Tādējādi potenciālajiem partneriem tiek piedāvāts jau reāls projekts ar līdzfinansējumu, kas ir efektīvs veids, kā piesaistīt investorus. Pēc līdzīga modeļa darbosies arī Latvijas Attīstības aģentūra, kas drīzumā tiks reorganizēta par Investīciju un attīstības jeb eksporta veicināšanas aģentūru.

Apmeklējot Zviedrijas starptautiskā biznesa atbalsta fondu “Swedfund”, Ministru prezidenta biedrs uzsvēra, ka Latvijas pusei, piesaistot investorus, būtu svarīgi izmantot šī Zviedrijas fonda pieredzi, sakarus un resursus, it īpaši atbalstot mazā un vidējā biznesa attīstību. Fonda vadība pauda ieinteresētību turpināt darbību Latvijā, taču saskaņā ar Zviedrijas likumdošanu līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā fonds vairs nevarēs Latvijā finansēt jaunus projektus. Tomēr abas puses vienojās, ka sarunās Latvijas un Zviedrijas valdības pārstāvjiem ir cerības rast pozitīvu risinājumu.

Vizītes noslēgumā A.Šlesers apmeklēja KISTA tehnoloģisko parku un Informācijas tehnoloģiju universitāti.

Una Ulme-Sila, Ministru prezidenta biedra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos