Par lauksaimniecības rādītājiem 2002.gadā

Sējumu platības, kopraža un vidējā ražība

Lai gan 2002. gadā salīdzinājumā ar 2001. gadu graudaugu kultūru sējumu platība samazinājās par 28,7 tūkst. ha jeb 6,5%, tomēr vasaras klimatisko apstākļu ietekmē tika iegūta rekordaugsta kopraža – pāri par 1 miljonu tonnu graudu, kas ir par 100,5 tūkst. tonnu jeb 10,8% vairāk nekā 2001. gadā. Graudaugu vidējā ražība sasniedza 24,8 cnt no 1 ha, kas ir par 3,9 cnt vairāk nekā 2001. gadā.

Augstākas ražas tika iegūtas no ziemāju graudaugiem, to kopraža 2002. gadā pieauga par 48,8 tūkst. tonnu jeb 9,5%. Vislielākais pieaugums bija ziemas kviešiem, to vidējā ražība sasniedza 35,4 cnt no 1 ha (2001. gadā – 27,9 cnt), kas noteica kopražas pieaugumu par 12,0%.

Vasarāju graudaugu sējumu platība 2002. gadā samazinājās par 0,3% jeb 0,8 tūkst. ha. Savukārt to kopraža pieauga par 51,7 tūkst. tonnu jeb 12,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vasaras miežu platība pieauga par 8,1 tūkst. ha jeb 6,5%, bet to kopraža palielinājās par 32,7 tūkst. tonnu jeb 14,9% (vidējā ražība no 1 ha sasniedza 19,1 cnt jeb par 1,4 cnt vairāk nekā iepriekšējā gadā). Arī vasaras kviešu vidējā ražība bija augsta – 29,1 cnt no ha (2001. gadā 24,1 cnt no ha), bet kopraža salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 23,9 tūkst. tonnu jeb 28%.

2002. gadā palika nenovākti vai iznīka 80,3 tūkst. ha graudaugu sējumu jeb 9,2% no iesētajām platībām (2001. gadā attiecīgi 28,8 tūkst. ha jeb 6,5%).

Ļoti nelabvēlīga situācija izveidojās griķu audzētājiem. Griķu sējumu platības palika iepriekšējā gada līmenī, taču, samazinoties vidējai ražībai no 1 ha par 1,4 cnt, kopraža saruka par 15,4%. Savukārt vidējā iepirkuma cena kritās no Ls 97,45 par tonnu 2001. gadā līdz Ls 69,54 par tonnu.

Apkopotie dati liecina, ka palielinās saimniecību specializācija graudkopībā.

Saimniecībās, kurās vidējā graudaugu sējumu platība bija virs 100 ha, tika izaudzēts 38,1% no graudaugu kopplatības un šajās saimniecībās vidējā graudaugu ražība 2002. gadā bija virs 25 cnt no ha. Pākšaugu kultūrām vidējā ražība no 1 ha sasniedza 16,6 cnt (par 4,1 cnt vairāk nekā 2001. gadā), un, lai arī tika samazinātas sējumu platības, kopraža pieauga par 0,2 tūkst. tonnu jeb 6,1%.

Pēdējos gados ievērojami palielinās rapša sējumu platības. 2002. gadā tās pieauga par 9,9 tūkst. ha jeb 2,2 reizes. Līdz ar to par 19,7 tūkst. tonnu jeb 2,5 reizes pieauga iegūtā kopraža. 63% no visas apsētās rapša platības 2002. gadā bija zemnieku saimniecībās, pie tam rapša sējumu īpatsvars šo saimniecību sējumu struktūrā pieaudzis no 0,9% 2001. gadā līdz 2,4% 2002. gadā.

2002. gadā salīdzinājumā ar 2001. gadu kartupeļu stādījumu platības samazinājās par 2,8%, bet kopraža pieauga par 24,9%. Vidējā ražība no 1 ha 2002. gadā sasniedza 143 cnt, t.i., par 31 cnt vairāk nekā iepriekšējā gadā. 37,5% saimniecību ar kartupeļu stādījumiem vidējā ražība bija virs 150 cnt no 1 ha. 2002. gadā palika nenovākti 4,1 tūkst. ha jeb 7,7% kartupeļu stādījumu (2001. gadā attiecīgi 3,7 tūkst. ha un 6,8%).

2002. gadā atklātā lauka dārzeņu platības samazinājās par 0,8 tūkst. ha jeb par 5,9% un ražību nelabvēlīgi ietekmēja vasaras sausums – tika novākti tikai 108 cnt no 1 ha, kas ir par 3,2 cnt mazāk nekā iepriekšējā gadā. Visu veidu dārzeņu kopraža, ieskaitot siltumnīcās izaudzētos dārzeņus, pieauga par 11,1 tūkst. tonnu jeb 7,0%.

Pagājušās vasaras laika apstākļi ietekmējuši arī lopbarības sagatavošanu. Lai gan ilggadīgo zālāju platības siena ieguvei palielinājās par 20,5%, siena kopraža 2002. gadā samazinājās par 10,1%; vidējā ražība no 1 ha bija tikai 20,5 cnt, t.i., par 6,9 cnt mazāk nekā iepriekšējā gadā, pļavu un ganību siena vidējā ražība bija vēl zemāka – tikai 17,7 cnt no 1 ha.

Lauksaimniecības kultūru kopraža un vidējā ražība visu veidu saimniecībās

Lopkopības produkcija un lopu skaits

Lopkopības produkcijas apjomi 2002. gadā valstī kopumā pieauga, izņemot piena ražošanu, ko lielā mērā ietekmēja sausuma periods. Slaucamo govju skaits, salīdzinot ar 2001. gada beigām, samazinājās par 2% (2002. gada beigās – 204,6 tūkst.). 2002. gadā tika izslaukts 811,5 tūkst. tonnu piena, kas ir par 4% mazāk nekā 2001. gadā. Tas galvenokārt noticis uz iedzīvotāju saimniecību rēķina, kur samazinājums ir 5%. Valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās, saglabājoties iepriekšējam slaucamo govju skaitam, izslauktā piena daudzums palielinājās par 4% un vidējais piena izslaukums no vienas govs 2002. gadā sasniedza 4076 kg, bet iedzīvotāju saimniecībās – vidēji 3911 kg piena. Savukārt kazu piens izslaukts par 10% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

2002. gadā saražots 92,1 tūkst. tonnu gaļas, kas ir par 3% vairāk nekā 2001. gadā. Gaļas ražošana palielinājās valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās par 30%, bet iedzīvotāju saimniecībās samazinājās par 13%. Cūkgaļas īpatsvars gaļas ražošanā 2002. gadā bija apmēram 50%. Tās ražošanas apjomi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir auguši par 13%. Putnu gaļas ražošana palielinājusies par 20%. Savukārt liellopu gaļas ražošanas apjoms 2002. gadā saruka par 16%.

Olu ražošana valstī 2002. gadā palielinājās par 12%, saražoti 508,6 milj. olu, bet dējējvistu skaits palielinājās par 11%.

2002. gads bijis veiksmīgs arī biškopjiem. Medus ievākts par 32% vairāk nekā iepriekšējā gadā, no vienas bišu saimes vidēji 16 kg.

2002. gada beigās liellopu skaits valstī palielinājies tikai par 0,9%, salīdzinot ar 2001. gada nogali (iedzīvotāju saimniecībās tas saglabājies iepriekšējā gada līmenī). Cūku skaits pieaudzis par 6%, palielinājies arī aitu skaits – par 8%, kazu – par 15% un putnu – par 7%. Turpretī zirgu skaits turpina samazināties, gada laikā – par 6%.

Valsts saimniecību un statūtsabiedrību grupā 2002. gada laikā ir palielinājies gan liellopu (par 6%), gan cūku (par 15%), gan mājputnu (par 5%) skaits. Arī iedzīvotāju saimniecībās nedaudz palielinājies mājlopu un mājputnu skaits: cūku – par nepilnu procentu, aitu – par 8%, kazu – par 14%, putnu – par 13%.

Lopkopības produkcijas ražošana visu veidu saimniecībās

Mājlopu un putnu skaits visu veidu saimniecībās (tūkstošos)

*) provizoriskie dati

Centrālās statistikas pārvaldes Lauksaimniecības un vides statistikas daļa