Vakar, 4. februārī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Meža aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika”.

Meža aizsargjoslu ap pilsētu nosaka saskaņā ar līgumu, ko noslēdz attiecīgās pilsētas dome un pašvaldība (citas pilsētas, novada domes vai pagasta padomes), kuras teritorija ietilpst aizsargjoslā. Aizsargjoslas robežas nosaka pa izteiktām kontūrām dabā (piemēram, pa ceļiem, grāvjiem, elektropārvades līnijām, kvartālstigām).

Noteikts, ka pašvaldība, kuras teritorija ietilpst aizsargjoslā, informē attiecīgo Valsts meža dienesta valsts virsmežniecību un meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju par aizsargjoslas robežām. Pilsētas dome nodrošina, lai būtu pieejama informācija par aizsargjoslas robežām un prasībām, kas jāievēro aizsargjoslā.

Kopējo aizsargjoslas platību nosaka pēc šādiem kritērijiem: pilsētām ar iedzīvotāju skaitu līdz 10 tūkstošiem - ne vairāk kā 100 hektāru; pilsētām ar iedzīvotāju skaitu no 10 tūkstošiem līdz 100 tūkstošiem - ne vairāk kā 1500 hektāru; pilsētām ar iedzīvotāju skaitu, lielāku par 100 tūkstošiem - ne vairāk kā 15000 hektāru. Tuvu esošu pilsētu aizsargjoslas var pārklāties.

Aizsargjoslā ievēro šādas vides aizsardzības prasības: lai samazinātu pilsētas negatīvo ietekmi uz vidi, aizsargjoslā ir aizliegta kailcirte; ja aizsargjosla pārklājas ar citām aizsargjoslām, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, spēkā ir stingrākās teritorijas aizsardzības un izmantošanas prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu.

Komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības, cilvēku aizsardzības prasības un aizsargjoslas stāvokļa kontroles mehānismu nosaka normatīvie akti, kas regulē attiecīgo jomu.

Aizsargjoslu uztur kārtībā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja šajos noteikumos minētajā līgumā nav noteikts citādi. Ja līgumā paredzēts, ka aizsargjoslu uztur kārtībā pašvaldība, tā aizsargjoslu uztur par attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem un par to informē meža īpašnieku un tiesisko valdītāju.

Aizsargjoslas robežas dabā ar īpašām zīmēm neapzīmē.

Līdz aizsargjoslu noteikšanai atbilstoši šiem noteikumiem tiek saglabātas aizsargjoslas (zaļās zonas meža parki), kas izveidotas un reģistrētas Meža valsts reģistrā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

Noteikts, ja aizsargjoslas robežas tiek mainītas, vietējā pašvaldība informē meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju un Valsts zemes dienestu par precizētajām aizsargjoslas robežām.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā tiek uzskaitīts alternatīvā dienesta pildīšanas laiks un veidotas datu bāzes”. Noteikts, ka pilsoņus norīko alternatīvajā dienestā, pamatojoties uz Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja lēmumu. Norīkojumu alternatīvajā dienestā noformē saskaņā ar šiem noteikumiem. Alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija iekārto alternatīvā dienesta veicēja personas lietu. Personas lietas glabāšanas laiks – trīs gadi pēc alternatīvā dienesta veicēja noņemšanas no personāla uzskaites.

Militārā dienesta iesaukšanas centrs un tā pakļautībā esošās teritoriālās struktūrvienības – Valsts militārā dienesta pārvaldes un Militārā dienesta nodaļas – ievada datorizētajā militārā dienesta uzskaites sistēmā šādu informāciju: par alternatīvā dienesta veicēju: vārds, uzvārds, personas kods; deklarētā dzīvesvieta; ģimenes stāvoklis; izglītība; specialitāte; sodāmība; datums, kad persona uzņemta uzskaitē; Militārā dienesta nodaļa, kuras uzskaitē ir iesaucamais; medicīniskās komisijas atzinums; Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja lēmuma numurs un pieņemšanas datums; par alternatīvā dienesta veicēja dienesta gaitu: alternatīvā dienesta vieta; alternatīvā dienesta sākums, beigas, atvaļinājumi; amats alternatīvā dienesta laikā; atzīme par alternatīvā dienesta veicēja ieskaitīšanu rezervē; pavēle, ar kuru alternatīvā dienesta veicējs atbrīvots no dienesta, un atbrīvošanas iemesls.

Alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija nodrošina visu ar dienestu saistīto saņemto dokumentu reģistrēšanu. Informāciju izmanto tikai dienesta vajadzībām.

Attiecīgās Valsts militārā dienesta pārvaldes un Militārā dienesta nodaļas uzskaita katra alternatīvā dienesta veicēja alternatīvajā dienestā pavadīto laiku un pārkāpumus.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumos Nr.242 “Divpusējās ārvalstu finansu palīdzības projektu reģistrācijas kārtība””.

Saskaņā ar izdarītajiem grozījumiem Ministru kabineta 2000.gada 13.jūnija noteikumos Nr.194 “Finansu ministrijas nolikums”, ar 2002.gada 5.decembri finanšu ministrs ir nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos. Līdz ar to ir nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumos Nr.242 “Divpusējās ārvalstu finansu palīdzības projektu reģistrācijas kārtība”, paredzot, ka divpusējās ārvalstu finanšu palīdzības koordinatora funkcijas turpmāk pildīs finanšu ministrs.

Akceptēti “Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru”, kuri nosaka nederīgo dokumentu un to neaizpildīto veidlapu veidus, kas iekļaujami nederīgo dokumentu reģistrā, kā arī šo dokumentu un veidlapu uzskaites kārtību.

Noteikts, ka reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kurā ir ziņas par nederīgiem Latvijas Republikas dokumentiem un to veidlapām, kā arī nederīgiem ārvalstu personu apliecinošiem dokumentiem un to veidlapām. Reģistrā ietver ziņas par šādiem nederīgiem Latvijas Republikas dokumentiem un to veidlapām: pase; personas apliecība; transportlīdzekļa vadītāja apliecība; jūrnieka grāmatiņa. Reģistra izveides mērķis ir nodrošināt vienotu datorizētu dokumentu, kā arī notikumu ar dokumentiem uzskaiti. Notikums ar dokumentu ir juridisks fakts, uz kuru pamatojoties nosaka dokumenta statusu – derīgs vai nederīgs.

Darbības, kas saistītas ar reģistra ziņu uzskaiti, organizē un vada Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Reģistrētājiestādes, izņemot Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs un Ceļu satiksmes drošības direkciju, ievada ziņas reģistrā un aktualizē tās. Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta un Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs sniegtās ziņas reģistrā ievada centrs. Ceļu satiksmes drošības direkcijas sniegtās ziņas no Transportlīdzekļu un vadītāju reģistrācijas sistēmas reģistrā iekļauj, izmantojot datu bāzu sasaistes tehniskos līdzekļus.

Reģistrētājiestādes ziņas ievada reģistrā, aktualizē tās vai sniedz ziņas centram ievadei reģistrā nekavējoties pēc notikuma reģistrācijas. Par ziņu ticamību, savlaicīgu ievadi reģistrā vai sniegšanu centram ievadei reģistrā ir atbildīgs reģistrētājiestādes vadītājs. Centrs ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt no reģistra lietotājiem nepieciešamo informāciju.

Noteikts, ka reģistru veido šādas reģistrētājiestādes: Valsts policija; Valsts robežsardze; Drošības policija; Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments; Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs; Naturalizācijas pārvalde; Ceļu satiksmes drošības direkcija; Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs.

Reģistrā iekļauj šādu informāciju: Valsts policijas sniegtās ziņas par Latvijas Republikas teritorijā reģistrētiem notikumiem; Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Interpola Nacionālā centrālā biroja sniegtās ziņas par nederīgiem ārvalstu personu apliecinošiem dokumentiem; Valsts robežsardzes sniegtās ziņas par notikumiem, kas reģistrēti, veicot robežkontroli un kontrolējot personas, kuras uzturas valstī; Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtās ziņas par notikumiem ar Latvijas Republikas personu apliecinošiem dokumentiem, izņemot ziņas par diplomātiskajām un dienesta pasēm un nerezidentu personas apliecībām; Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta sniegtās ziņas par nederīgiem ārvalstu personu apliecinošiem dokumentiem, reģistrētiem notikumiem ar Latvijas Republikas diplomātiskajām un dienesta pasēm un ārvalstīs reģistrētajiem notikumiem ar Latvijas Republikas personu apliecinošiem dokumentiem; Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs sniegtās ziņas par nederīgiem ārvalstu personu apliecinošiem dokumentiem un ārvalstīs reģistrētajiem notikumiem ar Latvijas Republikas personu apliecinošiem dokumentiem; Valsts protokola sniegtās ziņas par notikumiem ar Latvijas Republikas nerezidentu personas apliecībām; Naturalizācijas pārvaldes sniegtās ziņas par normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nenodotiem Latvijas Republikas personu apliecinošiem dokumentiem, ja dokumentu turētāji atteikušies no Latvijas pilsonības; Jūrnieku reģistra sniegtās ziņas par notikumiem ar Latvijas Republikas jūrnieku grāmatiņām; Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu un vadītāju reģistrācijas sistēmas informāciju par notikumiem ar Latvijas Republikas transportlīdzekļu vadītāju apliecībām.

Reģistrā iekļauj ziņas par šādiem notikumiem: dokuments ir zudis; dokuments nav nodots, bet normatīvajos aktos ir paredzēts to nodot šādos gadījumos: turētāja nāve; derīguma termiņa beigas; turētāja vārda un/vai uzvārda maiņa; turētāja tiesiskā statusa maiņa; dokuments ir anulēts, izņemot gadījumus, ja tas ir legāli iznīcināts un caurumots; dokumenta meklēšana ir izbeigta; dokumentā konstatētas sākotnējā satura izmaiņas (viltojumi); dokuments ir atzīts par derīgu (dokumenta statuss mainīts).

Reģistrā iekļauj šādas ziņas par dokumenta turētāju: vārds, kurš tika sākotnēji ierakstīts dokumentā, un ziņas par vārda maiņu. Ja tiek reģistrēti notikumi ar Latvijas Republikas un ārvalstu personu apliecinošiem dokumentiem, kuru turētājs ir viena un tā pati persona, tad personas vārdu reģistrā ievada latviešu valodā un attiecīgās ārvalsts valodas oriģinālformas latīņalfabētiskajā transliterācijā; uzvārds, kurš tika sākotnēji ierakstīts dokumentā, un ziņas par uzvārda maiņu. Ja tiek reģistrēti notikumi ar Latvijas Republikas un ārvalstu personu apliecinošiem dokumentiem, kuru turētājs ir viena un tā pati persona, tad personas uzvārdu reģistrā ievada latviešu valodā un attiecīgās ārvalsts valodas oriģinālformas latīņalfabētiskajā transliterācijā; personas kods vai personas dzimšanas datums, ja ziņas par personu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā; valstiskā piederība; reģistrētā (deklarētā) dzīvesvieta vai, ja personai nav reģistrētās (deklarētās) dzīvesvietas, mutiski norādītā dzīvesvieta.

Reģistrā iekļauj šādas ziņas par notikumu: notikuma veids; precīzs vai aptuvens notikuma datums; notikuma konstatēšanas datums; notikuma reģistrācijas datums; iestāde, kura reģistrē notikumu; iestādes struktūrvienība, kura reģistrē notikumu; dokumenta vai dokumentu kopuma (kas satur informāciju par notikumu un kuru noformē reģistrētājiestāde (reģistrācijas materiāls)) veids un numurs.

Ziņas reģistra aktīvajā datu bāzē glabā līdz dokumenta derīguma termiņa beigām, bet ne mazāk par desmit gadiem. Pēc glabāšanas termiņa beigām ziņas ievieto reģistra arhīva datu bāzē. Ziņas par beztermiņa dokumentiem reģistra aktīvajā datu bāzē glabā 50 gadus. Pēc glabāšanas termiņa beigām ziņas ievieto reģistra arhīva datu bāzē. Ziņas par nederīgām dokumentu veidlapām reģistra aktīvajā datu bāzē glabā līdz to meklēšanas izbeigšanai. Ziņas par dokumentiem un dokumentu veidlapām, kuru meklēšana ir izbeigta, 10 dienu laikā pēc meklēšanas izbeigšanas ievieto reģistra arhīva datu bāzē.

Akceptēts rīkojums “Par akciju sabiedrības “Latvijas krājbanka” privatizācijas otrās kārtas pamatnosacījumiem”, saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 12.panta ceturto daļu noteikts, ka akciju sabiedrībā “Latvijas krājbanka” valstij piederošās akcijas tiek pārdotas valsts akciju sabiedrības “ Latvijas krājbanka” privatizācijas otrajā kārtā.

Krājbankā valstij piederošās 2 925 208 akcijas, kas veido 32,12% no bankas pamatkapitāla, nolemts privatizēt ar pārdošanas metodi.

Noteikts, ka Krājbankā valstij piederošās akcijas var pārdot šādā kārtībā: 2 277 514 akcijas, kas veido 25,01% no bankas pamatkapitāla, pārdot vienā paketē; 601 023 akcijas, kas veido 6,6% no bankas pamatkapitāla, pārdot Krājbankas darbiniekiem un pensionāriem; 46 671 akciju kas veido 0,51% no bankas pamatkapitāla, veido privatizācijas rezervi.

Noteikti šādi akciju paketes akciju privatizācijas nosacījumi: akcijas pārdot, piemērojot privatizācijas paņēmienu – pārdodot izsolē; organizēt atklātu mutisku izsoli; par izsoles dalībnieku var būt jebkura persona, kura, likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 4.panta pirmās daļas izpratnē, var būt par privatizācijas subjektu; vienas akcijas nosacītā cena un izsoles sākuma cena ir 1,81 lats; maksāšanas līdzekļi par visām akcijām ir tikai lati; samaksas termiņš par akcijām – izsoles sākumcenai atbilstošā summa līdz izsoles sākumam, bet pārējā summa – 10 dienu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas.

Noteikti šādi darbinieku akciju pārdošanas nosacījumi: akcijas pārdot, piemērojot privatizācijas paņēmienu – pārdodot ar tūlītēju samaksu; par akciju pircēju var būt tie Krājbankas darbinieki, kuri uz 2003.gada 1.februāri pēc pēdējā noslēgtā darba līguma nostrādājuši bankā vairāk par vienu gadu bez pārtraukuma un turpina darbu Krājbankā dienā, kad notiek parakstīšanās uz akcijām; par akciju pircēju var būt pensionāri, kuriem Krājbanka vai PSRS valsts darba krājkases Latvijas Republikāniskā pārvalde, PSRS valsts krājbankas Latvijas Republikāniskā banka, Valsts komercbanka “Latvijas krājbanka”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas krājbanka” ir pēdējā darba vieta pirms aiziešanas pensijā un kuru darba stāžs tajā ir ne mazāks kā viens gads pirms aiziešanas pensijā; nosakot akciju kvotu, kuru var iegādāties Krājbankas darbinieki, par pamatu jāņem darbinieka nostrādātais laiks Krājbankā; pensionāriem jānosaka vienāda akciju iegādes kvota; vienas akcijas pārdošanas cena ir 1 lats; maksāšanas līdzekļi par visām akcijām, ko pārdod darbiniekiem un pensionāriem, ir privatizācijas sertifikāti; nepārdotās akcijas pievienot privatizācijas rezerves akcijām.

Noteikts, ka privatizācijas rezerves akcijas tiek izmantotas kā darbinieku akcijas, ja darbinieku akciju nepietiek darbinieku akciju pārdošanas nosacījumu izpildei.

Noteikti šādi neizmantoto privatizācijas rezerves akciju pārdošanas nosacījumi: akcijas pārdot, piemērojot privatizācijas paņēmienu – pārdodot ar tūlītēju samaksu; akcijas pārdot Rīgas Fondu biržā saskaņā ar Rīgas Fondu biržas noteikumiem; vienas akcijas pārdošanas nosacītā cena ir pēdējo 30 dienu vidējā svērtā cena Rīgas Fondu biržā mīnus 10 procenti; maksāšanas līdzekļi par visām akcijām ir lati; privatizācijas rezerves akcijas jāpiedāvā pārdošanai Rīgas Fondu biržā ne vēlāk kā 90 dienu laikā no dienas, kad tiek uzsākta Krājbankas akciju kotācija Rīgas Fondu biržā.

Privatizācijas aģentūrai uzdots trīs nedēļu laikā pēc Krājbankas privatizācijas noteikumu apstiprināšanas veikt nepieciešamās darbības Krājbankā valstij piederošo slēgtās emisijas akciju nodošanai publiskajā apgrozībā saskaņā ar noteikumiem “Privatizējamo valsts īpašuma objektu vērtspapīru un informācijas atklāšanas prospektu reģistrācijas noteikumi”, kas apstiprināti ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 2001.gada 9.novembra lēmumu Nr.18/3.

Akceptēts rīkojums “Par nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pamatkapitālā”, saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 40.pantu atļauts ieguldīt valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pamatkapitālā nekustamos īpašumus 322 500 latu vērtībā, kas ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā.

Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” šajā rīkojumā minētos nekustamos īpašumus – Aizkraukles rajona Koknesē, Blaumaņa ielā 3; Aizkraukles rajona Sērenes pagastā, Mežāres; Liepājas rajona Kazdangas pagastā, Boju pils; Madonas rajona Indrānu pagastā, Ezernieki; Talsu rajona Dundagas pagastā, Mednieku namiņš; Talsu rajona Dundagas pagastā, Upes ielā 4; Talsu rajona Dundagas pagastā, Brīvības ielā 4 – uzdots noteiktā kārtībā ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” vārda.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā augstskolu studenti apgūst speciālo militārās apmācības kursu”, kuri nosaka kārtību, kādā valsts licencēto augstskolu studenti apgūst valsts apstiprinātu speciālo militārās apmācības kursu, lai iegūtu nepieciešamās militārās zināšanas un tiktu sagatavoti valsts mobilizācijas rezervei.

Militārās mācības notiek šādos līmeņos: rezerves kājnieku nodaļas komandiera apmācība; rezerves komandējošā sastāva virsnieka pamatkurss; rezerves virsnieka speciālista (ārsta) pamatkurss.

Rezerves kājnieku nodaļas komandiera apmācība ietver divu gadu mācību programmu, un uz to var pieteikties visu specialitāšu studenti. Studenti, kas sekmīgi apguvuši šo kursu, saņem sertifikātu par nodaļas komandiera kvalifikācijas iegūšanu, kaprāļa dienesta pakāpi un pēc augstskolas beigšanas tiek ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.

Rezerves komandējošā sastāva virsnieka pamatkurss ietver divu gadu mācību programmu, un uz to var pieteikties visu specialitāšu studenti, kuri pirms tam sekmīgi apguvuši rezerves kājnieku nodaļas komandiera apmācību. Studenti, kas sekmīgi apguvuši šo kursu, saņem sertifikātu par vada komandiera kvalifikācijas iegūšanu, leitnanta dienesta pakāpi un pēc augstskolas beigšanas tiek ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.

Rezerves virsnieka speciālista (ārsta) pamatkurss ietver viena gada mācību programmu, un uz to var pieteikties medicīnas specialitāšu studenti. Studenti, kas sekmīgi apguvuši šo kursu, saņem sertifikātu par virsnieka speciālista kvalifikācijas iegūšanu, leitnanta dienesta pakāpi un pēc augstskolas beigšanas tiek ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.

Noteikts, ka Militārās mācības studentiem organizē pēc brīvprātības principa. Militāro mācību plānu saskaņo ar augstskolas studiju plānu. Aizsardzības ministrija un augstskola noslēdz līgumu, kurā nosaka pušu tiesības un pienākumus militāro mācību jomā. Augstskola, pamatojoties uz studentu iesniegumiem, katru gadu līdz 1.maijam informē Aizsardzības ministriju par to studentu skaitu, kuri vēlas apgūt militārās mācības. Ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku vajadzības, augstskolā izveido mācību rotu (vadu). Studentiem, kuri vēlas apgūt militārās mācības, veic obligāto veselības pārbaudi Aizsardzības ministrijas Militārās medicīnas centrā. Pirms militārajām mācībām viņi nokārto pirmszvēresta mācību kursa ieskaites, dod karavīra zvērestu un noslēdz ar Aizsardzības ministriju līgumu. Līgumā noteiktas pušu tiesības, pienākumi, materiālā atbildība un militāro mācību laiks.

Militāro mācību saturs atbilst attiecīgi nodaļas komandiera, vada komandiera vai virsnieka speciālista kvalifikācijas prasībām. Rezerves kājnieku nodaļas komandiera apmācību vada pedagoģiskajam darbam sagatavoti mācību bataljona komandējošā sastāva virsnieki (militāro mācību pasniedzēji). Militāro mācību teorētiskās nodarbības notiek augstskolā semestra laikā reizi nedēļā darbdienā (vakarā) – divas akadēmiskās stundas, praktiskās nodarbības notiek semestra laikā divas reizes mēnesī sestdienā vai svētdienā (pa sešām stundām), bet lauka mācības notiek vasaras brīvlaikā – trīs nedēļas vasaras militārajā nometnē pēc katra teorētiskā kursa apgūšanas. Rezerves komandējošā sastāva virsnieka pamatkursa un virsnieka speciālista (ārsta) pamatkursa apgūšanu organizē Nacionālajā aizsardzības akadēmijā saskaņā ar akadēmijas izstrādātajām mācību programmām.

Augstskola saskaņā ar attiecīgās augstskolas un Aizsardzības ministrijas noslēgto līgumu nodrošina studentu fizisko sagatavošanu. Izdevumus, kas saistīti ar militārajām mācībām, sedz no Aizsardzības ministrijas budžetā studentu apmācībai paredzētajiem līdzekļiem. Lauka mācību laikā studenti nodrošināmi saskaņā ar obligātā militārā dienesta kareivjiem noteiktajām normām. Aizsardzības ministrija nodrošina militāro mācību procesu ar personālu, mācību līdzekļiem, ieročiem, formas tērpiem, ekipējumu un munīciju, kā arī organizē vasaras militārās nometnes. Augstskolas nodrošina studentus, kuri apgūst militārās mācības rezerves kājnieku nodaļas komandiera līmenī, ar mācību telpām, kā arī nodrošina šo telpu uzturēšanai nepieciešamos komunālos pakalpojumus.

 Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2000.gada 6.jūnija noteikumi Nr.190 “Augstskolu studentu speciālā militārās apmācības kursa noteikumi”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”, likumprojekts sagatavots, lai saskaņotu Obligātā militārā dienesta likumā paredzēto Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja lēmuma par iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā apstrīdēšanas termiņus un kārtību ar Administratīvā procesa likumu.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 13.marta noteikumos Nr.119 “Mātes piena aizstājēju sastāva obligātās nekaitīguma prasības un to marķējuma un reklāmas prasības””.

Noteikts, ka mātes piena aizstājējus eksportē, ievērojot šo noteikumu prasības par mātes piena aizstājēju sastāvu un marķējumu. Šo pārtiku marķē atbilstošā valodā un tā, lai novērstu risku sajaukt piena maisījumus zīdaiņiem līdz četru mēnešu vecumam ar piena maisījumiem zīdaiņiem no četru mēnešu vecuma.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments