• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stipras pašvaldības ir stipras valsts pamats. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.01.2003., Nr. 17 https://www.vestnesis.lv/ta/id/70813

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vakar, 30. janvārī, Saeimas sēdē

Vēl šajā numurā

31.01.2003., Nr. 17

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stipras pašvaldības ir stipras valsts pamats

Par 102 pašvaldību projekta apspriešanu Saeimas frakcijās

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters 29.janvārī Saeimas valdošās koalīcijas frakcijas iepazīstināja ar savu rīcības plānu valdības deklarācijas 22.2.1.punkta izpildei – administratīvi teritoriālās reformas (ATR) īstenošanai.

Ivars Gaters paredzējis iesniegt Ministru kabinetā (MK) informatīvo ziņojumu par 102 pašvaldību projektu ar lūgumu valdībai pieņemt šo projektu par pamatu ATR pabeigšanai līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas paredzētas 2005. gadā. Ministrs izsaka gatavību uzklausīt un atbalstīt arī pamatotas vietējo pašvaldību ierosmes apvienoties atšķirīgi no 102 pašvaldību projekta. Tāpēc šis projekts tiek dēvēts par plus mīnus 102 pašvaldību projektu. “Līdz šim par to, ka nepieciešams šāds pašvaldību skaits, ir daudz runāts, bet lēmuma nav,” atzīst I. Gaters.

Saeimas valdošās koalīcijas frakcijas un ministrs Ivars Gaters vienojās pirms iesniegšanas Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par 102 pašvaldību projektu divas nedēļas apspriest Saeimas frakcijās. Pēc tam ministrs uzklausīs frakciju viedokļus, lai secinātu par attieksmi un turpmāko rīcību.

I.Gaters uzsvēra – pēdējos divos mēnešos tiekoties ar pašvaldību vadītājiem dažādās Latvijas vietās, viņš ir secinājis, ka kopumā pašvaldības ir pozitīvi noskaņotas pabeigt ATR. Ministrs ticies ar Valmieras rajona, Cesvaines, Balvu, Daugavpils, Zilupes, Mežvidu, Tērvetes, Ogres, Gulbenes, Alūksnes, Madonas, Cēsu, Saldus, Jelgavas, Ventspils pašvaldību vadītājiem. Sarunu laikā pašvaldību vadītāji atzinuši, ka šaubas vieš valdības vājais atbalsts reformai. Gan I.Gaters, gan pašvaldības uzskata, ka ATR sekmīgai norisei un pabeigšanai kā prioritātes jānosaka un jāīsteno Latvijas lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības programma, pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekts (PVIS), jāsniedz atbalsts apvienotajām – jauno novadu – pašvaldībām izglītības iestāžu tīkla optimizācijai un veselības aprūpes iestāžu tīkla pilnveidošanai. Valsts investīciju programmā vietējo pašvaldību attīstībai ir jāparedz noteikta daļa no valsts investīciju kopējā apjoma. “Kā ATR pabeigšanas garantijai ir jābūt valsts atbalsta programmu konsekventai izpildei. Tāpēc mums pēc likuma “Par valsts budžetu 2003.gadam” pieņemšanas budžeta grozījumos ir jāparedz pietiekams finansējums šīm programmām. Jāatzīst, ka ATR bez valsts atbalsta nav iespējama. Savukārt stipras pašvaldības ir stipras valsts pamats,” teica Ivars Gaters.

Ministrs arī uzskata, ka 102 pašvaldību projektam ir jākļūst par pamatu, lai par apvienošanās gaitu vienotos ar pašvaldībām dialoga ceļā. Savu nostāju par pašvaldību piespiedu apvienošanos, kas saskaņā ar ATR likumu paredzēta pēc 2003.gada 31.decembra, I.Gaters nav mainījis: “Es jau iepriekš esmu teicis, ka neatbalstu pašvaldību piespiedu apvienošanos. Ceru, ka tomēr pašvaldības izmantos valsts piedāvātās iespējas.”

Ivars Gaters Saeimas valdošās koalīcijas frakcijām skaidroja savu nostāju, ka, vietējām pašvaldībām apvienojoties lielākos un spēcīgākos novados, tiem būtu jānodod pašreizējās rajonu padomju funkcijas līdz ar finansējumu. I. Gaters informēja, ka tiek domāts arī par izmaiņām pašvaldību vēlēšanu likumā, paredzot apvienoto novadu domēs pārstāvniecību no pašreizējo pagastu teritorijām. Otrs priekšlikums izmaiņām likumā būtu par iespējām vietējās pašvaldībās, kur dzīvo vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, līdzās partijām sarakstus iesniegt arī vēlētāju apvienībām. Pašreizējā likuma redakcija šādas iespējas neparedz.

Līdz šim vairums Saeimas politisko partiju ir paudušas atbalstu ATR norisei brīvprātības ceļā. Tomēr netiek noliegts, ka pašvaldības var arī brīvprātīgi neapvienoties līdz kādam pieņemamam skaitam, tādēļ var rasties nepieciešamība pēc piespiedu mehānismiem.

Kā vajadzīgs atbalsta solis tiek minēta nepieciešamība pēc investīciju palielinājuma, lai līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām Latvijā būtu izveidota pašvaldību sistēma, kurā ietilptu ap 100 novadu.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!