Kur beidzas Eiropa un civilizāciju plaisa

Lielā mērā nākamā ES austrumu robeža sakritīs ar seno kultūras robežu starp Romas kristīgajiem Rietumiem un pareizticīgo Bizantiju. Pat tādā gadījumā, ja mūsdienu Vakareiropas vadošie politiķi Berlīnē, Parīzē, Londonā izsakās gluži pretēji, šī robeža arī turpmāk sadalīs Eiropu. To tehnoloģiskais bruņojums ir daudz vairāk attīstīts.

Visuzkrītošāk šo “kultūras plaisu” (jeb, kā saka Semjuels Hantingtons, “civilizāciju plaisu”) starp abām Rietumu un Austrumeiropas robežas pusēm parāda pilsoniskā sabiedrība vienā robežas pusē un tās trūkums – otrā.

Uz rietumiem no 11. gs. radušās robežas starp Vakareiropu un bizantiski–ortodoksālajiem Austrumiem atrodas funkcionējošas demokrātijas ar rūpīgi nodrošinātu varas sadalījumu, institucionalizētu varas maiņu, un tās tiek uzlūkotas kā pilnīgi normālas; tajās kā kontrolējoša “ceturtā vara” darbojas neatkarīga prese; šajās valstīs ir daudzveidīga un aktīva sabiedrība, vērojama pilsoniskā iniciatīva un daudzveidīga kultūra. Protams, tiek ievērotas cilvēktiesības – taču ir notikušas arī diskusijas par tumšajiem plankumiem pašu vēsturē. Savukārt Austrumos vairāk vērojama varas vertikāle: Baltkrievijā prezidents rīkojas kā diktators. Arī Krievijas prezidentam ir gandrīz diktatoriska vara. Tirgus ekonomika funkcionē tikpat vāji, cik tiesiskums, jo individuāli pilsoņi gandrīz nespēj aizstāvēties pret valsts visvarenību. Ekonomiku kontrolē no Kremļa atkarīgi rūpnieciskie grupējumi, savukārt masu informācijas līdzekļus – prezidenta administrācija. Pilsoņu iniciatīva nav vēlama un parasti ir izņēmums. Stingri tiek reglamentēta arī kultūras dzīve. Alternatīvas kultūras izpausmes tikpat kā nav pamanāmas. Ierasta parādība ir nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, un tas neattiecas tikai uz Čečeniju.

Sabiedrības uz austrumiem un rietumiem no “kultūras plaisas” vieno kāda kopīga parādība – tas ir augstais korupcijas līmenis, kas galvenokārt ir saistīts ar padomju mantojumu. Tomēr arī šajā jautājumā ir lielas atšķirības. “Jaunās rietumu” sabiedrības no Igaunijas līdz pat Ungārijai korupciju neatbalsta, un šajā ziņā kā stabilizējošs faktors darbojas politiskā opozīcija un prese. Savukārt citi valsts ierēdņu uzpirkšanu uzlūko kā kaut ko nemainīgu.

Eiropas Savienība ir vērtību kopiena, kuras pamatā ir Rietumu civilizācijas – kādreiz sauktas par Vakareiropu – vērtības. Brisele pēdējā laikā to bieži ir atkārtojusi Tallinas, Rīgas, Viļņas, Varšavas, Prāgas, Bratislavas, Budapeštas un Ļubļanas politiķiem. Šie politiķi saprot, ka viņu valstīs, kas kādreiz piederēja pie senās Vakareiropas, pēc pārciestā kara un padomju okupācijas, pilsoniska sabiedrība vēl nebūt nav pilnībā izveidojusies.

Pēc “Sūddeutsche Zeitung”