Par biodegvielas ražošanu

Kamēr valdība jau astoto gadu mēģina apstiprināt Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto biodegvielas ražošanas un izmantošanas nacionālo programmu, kurā būtu skaidri noteikts iespējamais valsts atbalsts šādu produktu ražošanā, Latvijā jau sākuši darboties divi uzņēmumi, kuri ražo biodīzeli un biogāzi. Turklāt Eiropas Savienība (ES) jau izstrādājusi savu direktīvas projektu par biodegvielas izmantošanas veicināšanu tautsaimniecībā, kas būs obligāti jārealizē arī Latvijai, kad tā kļūs par ES dalībvalsti. Jaunajā projekta variantā, visticamāk, netiks paredzētas tiešās valsts investīcijas, bet gan kā atbalsts pieļautas nodokļa atlaides, tiešie maksājumi tiem zemniekiem, kuri lauksaimniecības produkciju ražos kā biodegvielas izejvielu. Iespējamais atbalsta veids varētu būt arī valsts sniegtie galvojumi rūpnīcu izveidē.

Pasaulē strauji rūkošie naftas, dabasgāzes un ogļu krājumi, kā arī arvien pieaugošais vides piesārņojums ir viens no galvenajiem argumentiem par labu biodegvielas ražošanai. Pasaules valstīs arvien pieaug biodegvielas īpatsvars. ES, iespējams, šādas degvielas nepieciešamība tirgū tiks noteikta kā obligāta prasība. Biodegviela – biodīzelis un bioetanols – tiek ražota no lauksaimniecības produktiem – rapša un graudaugiem, tās ražošanai audzētā produkcija ES vēl netiek ierobežota (nav ražošanas kvotu), tāpēc tas paver jaunas lauksaimniecības zemju izmantošanas iespējas un palielina zemnieku ienākumus. Lai arī pagaidām vienīgā biogāzes ražotne Latvijā “Getliņi Eko” iegūto produktu izmanto tālāk elektroenerģijas ražošanā, zinātnieki pieļauj, ka arī biogāzi nākotnē varēs izmantot automašīnu dzinēju darbināšanā.

“Jaunpagasts plus” nav atteicies no bioetanola ražotnes ieceres, un, kā apgalvo uzņēmuma direktors Māris Ārbergs, ir izstrādāts jauns biznesa plāns ražotnes izveidei. Viņš uzsvēra, ka uzņēmuma nākotnes ieceres ir atkarīgas no valdības nostādnes – par kādiem valsts atbalsta veidiem tā izšķirsies šās programmas ietvaros, ka arī no lielākā Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāja “Latvijas balzams” agrāk paziņotā lēmuma pašiem celt pārtikas spirta ražotni (“Jaunpagasts plus” patlaban ir lielākais pārtikas spirta ražotājs Latvijā).

Pašreiz Latvijā vienīgās biodegvielas ražotnes “Delta Rīga” vadītājs Visvaldis Skujiņš pauda cerību, ka beidzot jaunā valdība ilgi izstrādāto programmu apstiprinās. Uzņēmums sāka ražot biodīzeli no rapša jau laikā, kad Latvijā nebija noteikti akcīzes nodokļa atvieglojumi. «Strādājam un, protams, arī pārdodam savu produkciju. Galvenokārt gan tikai tiem lielajiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar pārvadājumiem un brauc uz ārvalstīm. Degvielas uzpildes stacijām biodīzeli pārdot grūti. Tāda ir tikai viena vieta Ogrē, divas – Rīgā,» stāstīja V.Skujiņš. Viņš cer, ka drīz valdība apstiprinās noteikumus, kuri administrēs likumā jau paredzētās nodokļa atlaides, tās sāks darboties un situācija varētu mainīties.

“DIENA”; pēc A. Pelanes raksta “Biodegvielai mēģina iepūst jaunu elpu”