Viņa darbi ir stabila gara vērtība

Foto: Juris Krūmiņš

Domātājam un dzejniekam Robertam Mūkam — 80 gadu jubileja

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga sestdien, 18. janvārī, Rīgas Latviešu biedrības namā sveica Latgalē, Dricānos, dzimušo, vēlāk pasaulē izcilu novērtējumu guvušo, domātāju un dzejnieku Robertu Mūku 80.dzimšanas dienā, izsakot apbrīnu par darbu dziļo un vienmēr mūsdienīgo filosofiju, kurā harmoniski saplūst latviskā dzīves izpratne ar pasaules filosofisko elpu.

Pateicoties prezidentei par apsveikumu, R.Mūks klātesošajiem sacīja: “Es ceru, jūs esat ar mani vienisprātis, ka prezidente ir Latvijas spožākā zvaigzne.”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Apsveikuma vārdi domātājam un dzejniekam Robertam Mūkam 80 gadu jubilejā Rīgas Latviešu biedrības namā 2003.gada 18. janvārī

Godātais jubilār! Godātie klātesošie!

Es vēlos Jūs sveikt šajā dienā, kurā mēs sveicam Robertu Mūku kā savas tautas dēlu, kas ir gan pats bagāts, gan mūs visus bagātinājis. Jūs esat bagāts ar tiem mūža gadiem, ko Dievs jums ir dāvājis, jūsu pieri vainago tie slavas lauri, kas ir iegūti daudzās un dažādās zemēs, ne tikai Latvijā, un es ceru, ka jūsu sirdi arī šodien sildīs jūsu apbrīnotāju un draugu sveicieni, kuriem es tik ļoti labprāt pievienojos gan kā Valsts prezidente, gan kā cilvēks, kas jau pirms daudziem gadiem jūs pazina kā ļoti interesantu, saistošu dzejnieku, kura darbiem piemita tā ironijas un reizē arī intelektuālās spēles dzirksts, kas tā laika latviešu trimdas dzejā nemaz tik parasta nebija.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sveic Robertu Mūku 80.dzimšanas dienā Foto: Juris Krūmiņš

Pēc tam bija pārsteigums redzēt, ka tas pats cilvēks nodarbojas arī ar filosofiju, pie tam tādu, kas nav tik viegli aptverama, jo atrodas uz robežšķirtnes starp divām dažādām disciplīnām – psiholoģiju un filosofiju. Man pašai savā karjerā nācās darboties tajā psiholoģijas tradīcijā, kas ar lielām pūlēm un mokām bija atdalījusies no filosofijas, kur tā sākotnēji bija. Kad savu profesores karjeru sāku Monreālas universitātē, psiholoģijas departaments bija vienā fakultātē ar filosofijas departamentu, un tieši tajā gadā notika, kā visi uzskatīja, ļoti novēlota atšķiršanās – psiholoģija savas bioloģiskās un eksperimentālās ievirzes dēļ beidzot pārgrieza nabas saites ar filosofiju, ieejot modernā pasaulē. Tomēr viss, protams, pasaulē attīstās spirālē, un ir tik daudzas psiholoģijas nozares, kas nopietni pārklājas ar filosofiju un ko neievērot būtu zaudējums kā vienai disciplīnai, tā arī otrai.

Roberta Mūka devums man šķiet tik īpaši interesants, jo tas ir kā tilta cēlājs starp dažādām domāšanas tradīcijām, dažādām pieejām, bet mēs viņā arī daudzinām cilvēku, kurš ir spējis celt tiltus pāri kontinentiem ne tikai starp Ameriku un Latviju, bet arī ar citām zemēm, starp dažādām kultūrām un domāšanas tradīcijām, kas tomēr sakņojas Rietumeiropas kultūrā, ko viņš tik dziļi un tik izjusti pazīst. Apbrīnojama ir R.Mūka spēja sniegt tikai daudz dziļu un pārdomātu darbu tādā apbrīnojamā darba tempā, kā tas notika, tiklīdz šeit, Latvijā, parādījās iespējas publicēties arī autoriem, kas nebija vietējie, kas nāca no citām pasaules vietām.

Viņa grāmatas šeit ir iznākušas ar apskaužamu regularitāti un popularitāti visus šos gadus, nekas nav spējis apturēt to ceļu pie lasītāja – ne banku krīzes, ne valūtas maiņas, ne vispārējais tautas noskaņojums. Viņa darbi ir bijuši un ir stabila vērtība, pie kuras lasītājs var vienmēr atgriezties. Viņa grāmatas pieder pie tām, ko cilvēks, reiz izlasījis, noliek drošā vietā plauktā, jo saprot, ka pie pirmās izdevības būtu vērtīgi atgriezties pie tām un vēlreiz pārlasīt, lai tajās iedziļinātos. Viss, ko šajā jubilejas dienā es gribētu viņam teikt, — tā turpināt tālāk. Es ļoti priecājos dzirdēt, ka top vēl veselas četras grāmatas, un tas nepārsteidz, tas ir tas, ko mēs varētu no viņa sagaidīt. Lai ir spēks, veselība un darba prieks! Mēs, jūsu cienītāji, ar nepacietību gaidīsim katru nākamo sējumu, un sakām jums par tiem visiem vissirsnīgāko paldies.