Par izglītības informatizāciju

Ministru prezidentam Eināram Repšes kungam

Izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurska kungam

Finanšu ministram Valdim Dombrovska kungam

Īpašu uzdevumu ministram reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivaram Gatera kungam

Ministru prezidenta padomniekam informātikas jautājumos Viesturam Šutko kungam

2003. gada valsts budžeta izstrādes procesā ir izveidojusies situācija, kad Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) projektam investīcijas nav paredzētas. Faktiski tas nozīmē Latvijas izglītības sistēmas informatizācijas pārtraukšanu vismaz uz gadu. Neapspriežot šī fakta politiskās un sabiedriskās sekas, kas skar ne tikai 400 000 skolēnus, studentus un skolotājus, bet arī bērnu vecākus – Latvijas iedzīvotāju lielu daļu, mēs esam uztraukti par tām sekām, kas sagaidāmas Latvijā informātikas jomā.

Informātikas nozare ar daudziem jauniem un eksportspējīgiem uzņēmumiem (a/s Dati, MicroLink Systems, Exigen Latvia, Tilde, IT Alise un citiem) balstās uz vispārēju datorzinību apguvi skolās un augstskolās. Izglītības sistēmas informatizācijas procesa pārtraukšana grauj informātikas nozares pamatus. Kā zināms, jau šobrīd tiek veikts plašs darbs, lai pārietu uz Eiropas datorprasmes sertifikātam (ECDL) atbilstošām vienotām prasībām datorzinībās visiem skolu beidzējiem. Šī mērķa sasniegšanai tiek izstrādāts izglītības standarts (stāsies spēkā 2004. gadā), mācību paraugprogrammas, metodiskie norādījumi skolotājiem izglītības standarta realizācijai un mācību materiāli informātikā. Lai realizētu šo standartu, ir nepieciešama materiālā bāze – datori un interneta pieslēgumi skolām. Šobrīd galvenokārt ar valsts investīciju palīdzību ir izdevies nodrošināt skolas ar apmēram 18 000 datoriem, 44% skolu ir pieslēgtas internetam tiešsaistē. Sasniegtais ne tikai infrastruktūras izveidē, bet arī mācību materiālu izstrādē (100 000 lappušu apjomā) un lietošanā, kā arī skolotāju apmācībā (apmācīti 25 000 skolotāju) un citās aktivitātēs, šobrīd ļauj Latviju vērtēt kā 3.–4. attīstītāko valsti izglītības sistēmas informatizācijā Eiropas Savienības kandidātvalstu vidū.

Diemžēl jārēķinās ar to, ka datori skolās un augstskolās noveco 5–6 gadu laikā, un katru gadu iepriekšējā līmeņa saglabāšanai ir nepieciešams nomainīt vismaz 3 000 datoru. Tas prasa katru gadu vismaz 1,5 miljonu latu, nemaz nerunājot par nepieciešamo progresu infrastruktūrā un pārējās informatizācijas sadaļās.

Informatizācijas procesa apturēšana 2003. gadā, ko nosaka valsts budžeta projekts, radīs tālejošas sekas mūsu jaunās paaudzes konkurētspējā darba tirgū tuvākā un tālākā nākotnē, graus informātikas nozares pamatus. Tāpēc jāpieliek visas pūles, lai izglītības sistēmas informatizācijas process netiktu apturēts.

LITTA valde uzskata, ka LIIS projektam ir jāatrod pieprasītais finansējums Ls 2,9 miljonu apmērā, kas nodrošinās izglītības sistēmas informatizācijas nepārtrauktību.

Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas

Rīgā 2003.gada 16.janvārī prezidents Imants Freibergs