Par vienpusīgu propagandu

Foto: A.F.I.

Latvijas vēstnieks Krievijā Normans Penke:

Sakiet, lūdzu, ko jums kā diplomātam Krievijā pārmet saistībā ar krievvalodīgajiem Latvijā? Tas, kas notiek šeit, Latvijā, uzskatāms par aģitāciju un propagandu, taču kādi ir šie pārmetumi pašā Krievijā?

Labprāt piekrītu jūsu formulējumam par aģitāciju un propagandu, jo tā Latvijas krievu presē ir ārkārtīgi vienveidīgi virzīta. Ja tikpat spēcīga aģitācija un propaganda darbotos par to, kas pozitīvajā aspektā Latvijā ir izdarīts, tādējādi veicinot mazākumtautību integrāciju un naturalizācijas procesu, tas neapšaubāmi būtu daudz veiksmīgāk. Manuprāt, ir izvirzīts īpatnējs lozungu kurss, taču bez vēlmes iedziļināties diskusijā pēc būtības. Negatīvu lozungu veidā šobrīd tiek izceltas divas tēmas - minoritāšu konvencija un 2004. gads, kad skolas pāriet uz apmācību latviešu valodā. Abos šajos jautājumos vienkārši nav vēlmes iesaistīties diskusijā un argumentēti izvērtēt situāciju.

Latvijai daudzkārt pārmests, ka krieviem šeit esot profesiju ierobežojumi. Varētu domāt, ka Krievijā tādu nav. Tas taču ir tikai normāli, ka attiecīgas valsts pilsonim ir zināmi pienākumi un tajā pašā laikā - tiesības.

Protams. Paskatoties kaut vai Krievijas Valsts domes rudens sesiju, kad notika diskusijas par pilsonības likumu, es saviem Rietumu kolēģiem teicu: lūk, tas, ko Krievija vienmēr ir pārmetusi Latvijai, tagad Valsts domē tiek pieņemts kā ābeces patiesība. Skaidrs, ka, skatoties uz pilsonības kopumu, pilsonim ir zināmas tiesības un tajā pašā laikā - ierobežojumi. Katrā valstī par tiem tiek izlemts atbilstoši iekšējai situācijai, ievērojot vispārējās demokrātijas normas. Rezultātā Krievijas jaunais pilsonības likums daudzējādā ziņā atceļ jebkādas iespējas no Krievijas puses saņemt pārmetumus par Latvijas pilsonības likumu.

Kas attiecas uz nākotni, Krievija lēni, bet tajā pašā laikā neatgriezeniski apzinās, ka Latvija un Baltijas valstis kopumā kļūst par Eiropas Savienības un NATO pilnvērtīgām dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka rodas jautājums, kā Krievijai ar šīm valstīm veidot attiecības, kādas ir tās intereses. Tagad mainās Eiropas karte, vecie stereotipi attiecībā uz aukstā kara tematiku ir aizgājuši pagātnē, un, manuprāt, tas nozīmē, ka Krievija atradīs konstruktīvāku pieeju attiecībās ar Baltijas valstīm. Būtiski ir tas, lai arī Baltijas valstis atrastu konstruktīvu pieeju, jo arī mēs kādu brīdi esam darbojušies tikai ar lozungiem.

Latvijas uzdevums ir turpināt pragmatiski strādāt Eiropas Savienības un NATO virzienā un izpildīt tos mājas darbus, kas tai ir jāizpilda. Paralēli tam Latvijai ir jāizmanto iespējas, kas veidojas ar kaimiņvalstīm. Visas mūsu kaimiņvalstis, sākot ar Somiju un beidzot ar Poliju, cenšas izmantot katru iespēju attiecībās ar Krieviju.

Vai, jūsuprāt, informācija, kas nāk no Maskavas uz Latviju un ko šeit pasniedz krievu prese, ir pietiekami objektīva?

Beigu beigās jau viss ir subjektīvs. Piekrītu jums, ka krieviski rakstošā prese Latvijā notikumus interpretē no sava redzespunkta. Tā ir nopietna problēma kopumā Latvijas sabiedrībai, proti, ka krieviski rakstošā prese un latviski rakstošā prese ir tik atšķirīgas. Ir daži laikraksti, kas informāciju sāk pasniegt balansētāk. Nav jau tai jābūt visur vienādai, taču ir jābūt argumentu dažādībai. Nevar būt dominējoša un vienveidīga argumentācija, kas atstāj psiholoģisku iespaidu uz nelatviešiem. Tikai informācijas līdzsvarā veidojas redzesloks par to, kas notiek. Piemēram, ja es turētos tikai pie tās informācijas, kas ir pieejama Krievijas iekšienē, veidotos greizo spoguļu zeme.

Manis sniegtās intervijas Latvijas krievu presē ir bijušas īpatnēji interpretētas, kad no konteksta ir izrauti teikumi un apšaubīts viss kopīgais. Lai gan man ir labas attiecības ar Latvijā strādājošajiem krievu žurnālistiem, tik un tā interpretācija ir dīvaina.

Pabeidzot tēmu par informāciju, biju pārsteigts par Krievijā esošo žurnālistu interesi braukt uz Latviju. Tie ir gan ar starptautisko, gan ar Krievijas naudu apmaksāti braucieni. Biju pārsteigts, cik konstruktīva saruna veidojās ar žurnālistiem. Viņi nav stereotipos iedzīti ļaudis, viņi ir moderni domājoši cilvēki. Ar viņiem runājot, izveidojas situācija, ka viņi ir gatavi veidot līdzsvarotu sižetu vai rakstu. Tikpat atklāti viņi pasaka, cik tālu viņi var balansēt un ko beigās varēs publicēt vai parādīt televīzijā. Manuprāt, Krievijā ir jūtams politiskās cenzūras elements.

“LAUKU AVĪZE”; pēc R. Būra un V. Krustiņa intervijas “Latvijas vēstnieks Krievijā: “Minimāli signāli ļauj cerēt.””

Pēc “LV” informācijas redaktora apkopotā