Ar domām par noieto un ejamo dzīvi

Šodien, 16. janvārī, 85. mūža gadskārtā tiek godināts publicists Mavriks Vulfsons

Foto: A.F.I.

Šodien, 16. janvārī, 85. mūža gadskārtā tiek godināts Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Mavriks Vulfsons, publicists, kas ar saviem rakstiem ne reizi vien piedalījies arī “Latvijas Vēstneša” veidošanā.

Daudzi citi tik gadiem bagāti līdzaudži laiku galvenokārt īsina godam pelnītā atpūtā, bet gaviļnieka domas nodarbina darbs pie nākamās grāmatas “Cilvēki, kurus neaizmirst. Gadi. Tikšanās. Likteņi”. Tā iecerēta kā publicistisks atskats uz aizvadītā gadsimta Trešās atmodas spilgtāko Latvijas cilvēku un izcilu ārzemnieku unikālo sadarbību mūsu valsts neatkarības stiprināšanā.

Nav šaubu, Mavriks Vulfsons Latvijas sabiedrības uzmanības un atzinības virsotnē nonāca ar savu vēsturisko uzstāšanos Radošo savienību plēnumā 1988. gada jūnija pirmajās dienās. Tagad šī runa jau apvīta leģendām, arī apgalvojumiem, kas ir patāli no patiesības. Piemēram, ziņu aģentūras “Leta” arhīvā var izlasīt, ka M. Vulfsons 1988. gadā “Radošo savienību plēnumā nolasījis Molotova–Ribentropa pakta slepenos protokolus”.

Sveicam jubilāru ar latviešiem tik raksturīgo “Daudz baltu dieniņu, Laimiņa, dodi!”. Vienlaikus “LV” iepazīstina ar M. Vulfsona 1988. gada runas “Par vēsturi — godīgi!” tekstu, kas iespiests laikrakstā “Literatūra un Māksla” 1988. gada 1. jūlijā — tātad mēnesi pēc uzstāšanās, turklāt publikācijai pievienots kāda kompartijas vēsturnieka apjomīgs komentārs, cenšoties pierādīt, ka 1940. gada vasarā Latvijā tomēr notika “sociālistiskā revolūcija”, nevis okupācija, par ko bija vienojušies divu agresīvu lielvalstu vadītāji. (Runas pilnu tekstu — skat. 12.lpp.)

Protams, tagad autors droši vien daudz ko formulētu citādi, jo tolaik, arī runājot godīgi, tomēr ne visu varēja pateikt līdz galam, pavisam atklāti. Tomēr nav noliedzams, ka par Molotova—Ribentropa pakta slepenajiem papildprotokoliem publiski padomju impērijā pirmais sāka runāt tieši Mavriks Vulfsons.

“Latvijas Vēstneša” redakcija