Ministru kabineta noteikumi Nr.7

Rīgā 2003.gada 7.janvārī (prot. Nr.1, 22.§)

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums

Izdoti saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 7.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — pārvalde) ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts migrācijas un patvēruma politiku, nosaka personu tiesisko statusu valstī un nodrošina to uzskaiti, kā arī izsniedz personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus.

2. Pārvalde ir juridiska persona. Tai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu pārvaldes nosaukumu, kā arī budžeta konts Valsts kasē.

II. Pārvaldes funkcijas, uzdevumi un tiesības

3. Pārvaldei ir šādas galvenās funkcijas:

3.1. īstenot valsts migrācijas un patvēruma politiku;

3.2. noteikt personu tiesisko statusu valstī;

3.3. veikt iedzīvotāju uzskaiti valstī;

3.4. izsniegt personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus.

4. Īstenojot valsts migrācijas un patvēruma politiku, pārvalde veic šādus uzdevumus:

4.1. analizē migrācijas un patvēruma procesus;

4.2. izskata jautājumus un pieņem lēmumus par:

4.2.1. ielūgumu un izsaukumu apstiprināšanu;

4.2.2. vīzu izsniegšanu, vīzu atteikumu, vīzu atcelšanu un vīzu anulēšanu;

4.2.3. uzturēšanās atļauju izsniegšanu, pagarināšanu, reģistrēšanu, anulēšanu un atzīšanu par nederīgām;

4.2.4. darba atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem;

4.3. izskata patvēruma pieteikumus un pieņem lēmumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu;

4.4. organizē repatriācijas darbu un pārvalda Repatriācijas fonda līdzekļus;

4.5. sniedz konsultācijas personām par izceļošanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs;

4.6. sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām kontrolē ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā;

4.7. izskata jautājumus un pieņem lēmumus par izbraukšanas rīkojumu un lēmumu par piespiedu izraidīšanu izsniegšanu, atcelšanu vai to izpildes atlikšanu;

4.8. atbilstoši kompetencei izskata jautājumus un pieņem lēmumus par ieceļošanas lieguma noteikšanu, atcelšanu vai samazināšanu;

4.9. atbilstoši kompetencei nodrošina patvēruma meklētāju izmitināšanu;

4.10. atbilstoši kompetencei sadarbībā ar citām valsts, pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām nodrošina bēgļu integrāciju.

5. Nosakot personu tiesisko statusu valstī, pārvalde izskata šādus jautājumus un pieņem atbilstošus lēmumus:

5.1. par personu piederību Latvijas pilsoņu, nepilsoņu vai bezvalstnieku kopumam, izņemot gadījumus, ja par piederību Latvijas pilsoņu kopumam lemj Saeima vai Ministru kabinets;

5.2. par Latvijas nepilsoņa un bezvalstnieka statusa zaudēšanu;

5.3. par bēgļa un alternatīvā statusa piešķiršanu un zaudēšanu;

5.4. par repatrianta statusa piešķiršanu un zaudēšanu.

6. Veicot iedzīvotāju uzskaiti valstī, pārvalde veic šādus uzdevumus:

6.1. uztur un pilnveido vienotu automatizētu iedzīvotāju uzskaites sistēmu — Iedzīvotāju reģistru;

6.2. iekļauj ziņas par personām Iedzīvotāju reģistrā atbilstoši viņu statusam un pārbauda sniegto ziņu patiesumu;

6.3. aktualizē Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas;

6.4. sniedz ziņas no Iedzīvotāju reģistra.

7. Lai nodrošinātu personas ar personu apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem, pārvalde veic šādus uzdevumus:

7.1. organizē personu apliecību izsniegšanu un izsniedz personu apliecības Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, bēgļiem, patvēruma meklētājiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri saņēmuši atļauju uzturēties Latvijas Republikā;

7.2. organizē ceļošanas dokumentu izsniegšanu un izsniedz ceļošanas dokumentus Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, bēgļiem un bezvalstniekiem, kuri saņēmuši atļauju uzturēties Latvijas Republikā;

7.3. seko līdzi aktualitātēm pasaulē personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas jomā un nodrošina Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem standartiem atbilstošu dokumentu ieviešanu;

7.4. sagatavo priekšlikumus jaunu personu apliecinošu dokumentu ieviešanai vai esošo nomaiņai;

7.5. veic personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu uzskaiti;

7.6. izsniedz repatrianta statusu apliecinošus dokumentus.

8. Lai paaugstinātu funkciju īstenošanas efektivitāti, pārvalde:

8.1. piedalās zinātnisko pētījumu veikšanā, kas saistīti ar migrāciju, personu statusa noteikšanu, iedzīvotāju uzskaiti un personu nodrošināšanu ar personu apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem;

8.2. atbilstoši kompetencei piedalās normatīvo aktu projektu izstrādē un atzinumu par citu institūciju sagatavotajiem normatīvo aktu projektiem sniegšanā, kā arī konceptuālo dokumentu sagatavošanā;

8.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, glabāšanu un izmantošanu;

8.4. izveido un uztur informācijas sistēmas, kas nepieciešamas pārvaldes funkciju izpildei, un nodrošina tajās iekļauto personas datu aizsardzību;

8.5. sastāda pārvaldes budžeta projektu un sniedz ziņojumu Iekšlietu ministrijai par iepriekšējā gada budžeta izpildi;

8.6. atbilstoši kompetencei sagatavo valsts investīciju un citu programmu projektus, kā arī sekmē ar pārvaldes interesēm saistītu valsts investīciju programmu īstenošanu;

8.7. sadarbojas ar starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām un citu valstu migrācijas dienestiem, organizē starptautiskās apspriedes un konferences par personu statusa noteikšanas, iedzīvotāju uzskaites, dokumentēšanas, migrācijas un patvēruma jautājumiem, piedalās to darbā, analizē Latvijas un citu valstu pieredzi minēto jautājumu risināšanā;

8.8. atbilstoši kompetencei piedalās starptautisku līgumu sagatavošanā un izpildē;

8.9. informē plašsaziņas līdzekļus par pārvaldes darbību;

8.10. atbilstoši kompetencei nodrošina personu apkalpošanai nepieciešamo vidi pārvaldes teritoriālajās struktūrvienībās;

8.11. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

9. Pārvaldei ir tiesības:

9.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskām un juridiskām personām pārvaldes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

9.2. atbilstoši kompetencei pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiskajās organizācijās un pasākumos;

9.3. izveidot darba grupas un iekļaut to sastāvā arī ekspertus;

9.4. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām par konkrētu darbu izpildi, lai nodrošinātu pārvaldes darbību;

9.5. veikt iepirkumus pārvaldes darbības nodrošināšanai;

9.6. sniegt maksas pakalpojumus atbilstoši iekšlietu ministra apstiprinātajiem pakalpojumu izcenojumiem;

9.7. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus;

9.8. veikt citas normatīvajos aktos paredzētās darbības.

III. Pārvaldes struktūra

10. Pārvaldes sastāvā ir šādas struktūrvienības:

10.1. departamenti un to nodaļas;

10.2. patstāvīgas centrālās un teritoriālās nodaļas;

10.3. patvēruma meklētāju izmitināšanas centri.

11. Pārvaldes struktūrvienībām nav juridiskas personas statusa, un tās darbojas saskaņā ar šo nolikumu un attiecīgās struktūrvienības nolikumu.

IV. Pārvaldes vadība un amatpersonas

12. Pārvaldi vada priekšnieks. Priekšnieks ir valsts civildienesta ierēdnis. Pārvaldes priekšnieku amatā ieceļ un atbrīvo no amata iekšlietu ministrs.

13. Pārvaldes priekšnieks:

13.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv pārvaldi;

13.2. pilnvaro pārvaldes ierēdņus vai darbiniekus pārstāvēt iestādi valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī attiecībās ar nevalstiskajām un starptautiskajām organizācijām;

13.3. ir atbildīgs par pārvaldes uzdevumu izpildi, darbības tiesiskumu, finanšu, personāla un citu resursu lietderīgu izmantošanu;

13.4. noteiktā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata ierēdņus un pieņem darbā un atlaiž no darba pārvaldes darbiniekus, kā arī nosaka viņu pienākumus, tiesības, atbildību un atalgojumu;

13.5. apstiprina pārvaldes štatu sarakstu, struktūrvienību nolikumus, darbinieku darba pienākumu un ierēdņu amatu aprakstus, kā arī iekšējos normatīvos aktus;

13.6. pieņem lēmumus, dod rakstiskus vai mutiskus rīkojumus vai norādījumus pārvaldes ierēdņiem un darbiniekiem, atceļ pārvaldes ierēdņu vai darbinieku pieņemtos prettiesiskos vai nelietderīgos lēmumus, rīkojumus vai norādījumus;

13.7. kontrolē pārvaldes finanšu disciplīnas ievērošanu, kā arī finanšu līdzekļu un materiālo vērtību uzskaites un izmantošanas kārtību;

13.8. nodrošina vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijas, kārtējā gada darbības plāna un budžeta projektu izstrādi;

13.9. ir tiesīgs iesniegt priekšlikumus iekšlietu ministram par pārvaldes funkciju īstenošanu;

13.10. veic citus iekšlietu ministra uzdevumus vai citas normatīvajos aktos noteiktas darbības.

14. Pārvaldes priekšniekam var būt padomnieki un palīgi.

15. Pārvaldes priekšniekam ir vietnieki. Pārvaldes priekšnieks var noteikt struktūrvienības, kas ir pārvaldes priekšnieka vietnieka tiešā pakļautībā.

V. Pārvaldes amatpersonu lēmumu apstrīdēšanas kārtība

16. Pārvaldes amatpersonas lēmumu (izņemot pārvaldes priekšnieka izdotu administratīvo aktu) var apstrīdēt, iesniedzot pārvaldes priekšniekam attiecīgu iesniegumu.

17. Pārvaldes priekšnieka izdotu administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā.

VI. Noslēguma jautājums

18. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 28.oktobra noteikumus Nr.362 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 285.nr.; 1998, 283.nr.; 1999, 1.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 11.janvāri.