Ir jādara viss Latvijas tautas labklājībai

Kārlis Eihenbaums, Latvijas vēstnieks Nīderlandē, — “Latvijas Vēstnesim”

— Vispirms, lūdzu, jūsu viedokli par pagājušo gadu Latvijas ārpolitikā un jūsu vēstniecības darbībā?

— Aizvadītais bijis izšķirīgs gads Latvijas ārpolitikā, kaut pietiekami atbildīgs ceļš mums vēl ejams. Būs gan referendumi, gan līgumu ratifikācija dalībvalstīs un arī kandidātvalstīs. Es, protams, nevaru pretendēt uz oriģinalitāti, tomēr kā Latvijas turpmākajam liktenim svarīgākos pērnā gada notikumus minēšu uzaicinājumu pievienoties vispārcilvēcisko vērtību, demokrātijas un pat civilizācijas sargātāju organizācijai — Ziemeļatlantijas līguma organizācijai jeb NATO un Eiropas lielākajam miera un labklājības projektam — Eiropas Savienībai. Esmu lepns, ka mēs visi kopā esam to sasnieguši grūtā un atbildīgā darbā. Izmantojot jūsu laikraksta starpniecību, vēlos mūs visus ar to apsveikt.

Protams, mēs, Latvijas vēstniecībā Nīderlandē strādājošie, esam gandarīti, ka arī mūsu enerģiskais un pašaizliedzīgais darbs devis tik patīkamus rezultātus. Tie patiesi ir vēsturiski notikumi. Tā nu iznāk, ka bieži vēstniecības darbu izvērtē pēc kontaktu aktivitātes, kas aizvadītajā gadā, neraugoties uz Nīderlandes iekšpolitiskās situācijas nepieredzētu dramatiskumu, tomēr bijuši ļoti aktīvi un produktīvi. Esam cieši sadarbojušies faktiski visās jomās. Minēšu kaut vai tikai kontaktus Satiksmes, Aizsardzības, Ārlietu, Labklājības, Finanšu, Tieslietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un citu ministriju vadītāju un ekspertu starpā. Auguši savstarpējie tirdznieciskie kontakti, nostiprinājusies abu valstu vietējo pašvaldību sadarbība. Prieks par Alūksni, Preiļiem, Sabili, Ogri un vēl kādām trīsdesmit Latvijas lauku kopienām, kas aktīvi draudzējas, apgūst pieredzi un vairo informāciju arī par Latviju kopumā. Ir arī gandarījums, ka aktīva bijusi skolu jaunatne. Uzsākts apjomīgais “treniņparlaments” skolēniem — Model European Parliament projekts arī Latvijā.

Tomēr nešaubīgi svarīgākais un redzamākais ir tas, ka Nīderlandes kroņprincis Vilems Aleksandrs un viņa patiesi apburošā jaunā sieva (abi apprecējās tikai pērn 2. februārī) princese Maksima uz visu mūžu atcerēsies vienu no saviem pirmajiem kopīgajiem ārzemju braucieniem augstajā statusā — uz Latviju pērn jūnijā. Trīs dienas mūsu valstī tika gan aktīvi strādāts, tālāk nostiprinot mūsu tautu vēsturiskos kontaktus, gan studēta latviešu kultūra un tradīcijas. Arī baudīta Latvijas vasaras burvība gan Brīvdabas muzejā, gan zāļu tirgū Doma laukumā. Tā tiešām bija “karaliska vizīte”. Šāda veida vizītes pastiprināti veicina informāciju par Latviju Nīderlandē, kas Otrā pasaules kara seku rezultātā diemžēl bija it kā zaudējusi interesi par Eiropas “mūsu galu” un diemžēl pat piemirsusi savu vēsturi, jo tikai retais Nīderlandē zina par savas valsts aktīvo tirdzniecību Baltijā 17. gadsimtā jeb lepni dēvētajā “zelta laikmetā”. Tā vietā vērojama aizrautība ar tālo aizjūru koloniālisma vēsturi. Kaut saimniecisko uzplaukumu Nīderlandes provincēm tajos laikos deva tirdzniecība Baltijā, īpaši tās pērlē Rīgā. Bet lai nu paliek šis izziņas process pašiem nīderlandiešiem, kuriem tagad būs vairāk iespēju un arī dzinuļu uzzināt, kādas valstis un kādi cilvēki pievienosies NATO un Eiropas Savienībai. Organizācijām, kuras ir Nīderlandes demokrātijas un labklājības balstu balsts!

— Kādu iztēlojaties jauno gadu Latvijas ārpolitisko prioritāšu īstenošanā?

— Latvijas ārpolitikā šis gads būs tikpat svarīgs kā 2002., jo mums visiem jābūt pietiekami gudriem, lai īstenotu uzaicinājumus pievienoties NATO un ES. Mēs ar likteni nedrīkstam nedz spēlēties, nedz arī to izaicināt. Mums atbildīgi jāīsteno tas, par ko mūsu priekšgājēji cīnījās un pūlējās. Mums jādara viss Latvijas valsts un Latvijas tautas tālākajai pastāvēšanai un labklājībai, kas nav reāli iedomājama bez dalības šajās demokrātiskajās institūcijās. Atbalstīt 20. septembra referendumā valsts izvēli iestāties Eiropas Savienībā nav tikai ārlietu darbinieku uzdevums. Tas ir visu atbildīgo politiķu - pozīcijas un opozīcijas — uzdevums. Ratifikāciju process ES dalībvalstīs nebūs viegls. Dažādās valstīs šis process ir atšķirīgs, bet kopumā tas prasīs pūles un aizspriedumu pārvarēšanu. Latvijas vēstniecībām tas būs saspringts gads.

— Kādu paredzat šo gadu Latvijas un Nīderlandes divpusējās attiecībās?

— Gads būs rosīgs arī Nīderlandē. Jau 22. janvārī gaidāmas ārkārtas vēlēšanas un jaunas valdības veidošana, kas var ilgt pat vairākus mēnešus. Pašreizējā situācija ir pietiekami sarežģīta un pretrunīga, lai varētu nešaubīgi prognozēt, kā tieši tas ietekmēs ratifikāciju procesu, kas šeit tradicionāli turpinās pietiekami ilgi – gadu vai pusotru. Vēstniecībai būs uzmanīgi jāseko līdzi notikumu attīstībai, jāveicina tālāka kontaktu un sadarbības izaugsme. Nīderlande no 1. janvāra ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas priekšsēdētājvalsts. Šajā organizācijā aktīvi darbojas arī Latvija. Šajos apstākļos tas arī nozīmē, ka mums aktīvi jāpalīdz sabiedrotajiem, piemēram, risināt tā sauktos iesaldētos konfliktus vai arī meklēt organizācijas vietu pasaules dažādo starptautisko organizāciju tīmeklī. Nīderlande arī aktīvi gatavojas prezidēt Eiropas Padomē un Eiropas Savienībā. Tā ka, paldies Dievam, darba netrūks.

— Visbeidzot, jūsu vēlējums Latvijas sabiedrībai jaunajā gadā?

—Novēlu visiem laimi un prieku, veselību un labklājību. Bet galvenais — būsim gudri, kādi mēs, Latvijas iedzīvotāji, galu galā vienmēr arī esam bijuši!

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors