Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar studenta inteliģenci un karavīra prasmi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.12.2002., Nr. 186 https://www.vestnesis.lv/ta/id/69481

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Piektdiena, 20.12.2002.

Laidiena Nr. 187, OP 2002/187

Vēl šajā numurā

19.12.2002., Nr. 186

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar studenta inteliģenci un karavīra prasmi

14.decembrī Studentu bataljons ar svinīgā zvēresta ceremoniju Airītēs, uzņemot savās rindās 143 jaunus studentus — zemessargus, atzīmēja bataljona pastāvēšanas 11. gadadienu.

A2.JPG (15692 bytes)
Studentu bataljona komandieris kapteinis Agris Purviņš

Pirmās Latvijas karaspēka vienības

Latvijas valdībai vienīgās uzticamās karaspēka vienības 1918.gada beigās un 1919. gada sākumā bija Neatkarības rota (virsnieku rezerves rota), Cēsu rota un Latviešu atsevišķā studentu rota, kopskaitā ap piecsimt vīru.

1918. gada 20. decembrī apsardzības ministrs Jānis Zālītis izdeva pavēli par Atsevišķās studentu rotas izveidošanu. Pēc brīvprātības principiem saformētās 1. un 2. Rīgas, kā arī 3. Latgales rota bija jāizformē tajās valdošā lielinieciskā noskaņojuma dēļ, tāpat nesekmīgi bija mēģinājumi saformēt rotas Valkā, Madonā, Limbažos, Jelgavā, Tukumā, Ventspilī un Liepājā. Neliela karavīru saujiņa pulkveža Oskara Kalpaka, vēlāk pulkveža Jāņa Baloža vadībā kopā ar vācu landesvēru un dzelzsdivīziju neatlaidīgās cīņās atbrīvoja Kurzemi un Rīgu, izcīnot smagas kaujas pie Skrundas, pie Jaunās muižas, pie Skudru mājām uz Saldus lielceļa, pie Bikstu un Jaunpils muižām, Kalnciema Bataru mājām, Ķemeriem un Slokas, kā arī Rīgas atbrīvošanas cīņās. Tikai vēlāk šo varonīgo cīnītāju karaspēkam pievienojās Kurzemē saformētās vienības — Latviešu atsevišķais jātnieku eskadrons, Graudiņa rota, Brīvprātīgo rota un inženieru sapieru rota.

Atsevišķā studentu rota, kurā apvienojās inteliģentākie karavīri — tā pārsvarā bija saformēta no studējošiem bijušajiem cara armijas jaunākajiem virsniekiem un kadetiem — kā topošā Latvijas nacionālā karaspēka priekšpulks, aizstāvot Latvijas valsti un valdību, bija brīvības cīņu iedvesmotāja, kas piepulcināja arvien jaunus cīnītājus. Studentu, Virsnieku un Cēsu rotas karavīru asinis uz brīvības altāra atvēra acis daudziem lielinieku propagandas apmulsinātajiem strēlnieku prātiem. Šajā valsts pastāvēšanas kritiskajā brīdī bija vajadzīgi tādi bezprāši, kas kamanās ar vienu ložmetēju, gandrīz basām kājām stātos pretī labi apbruņotam pārspēkam. Jaunās dzīvības nereti sadega kā ugunskurā iemests egles zars, bet no tā uzlidojušās dzirkstis iesvēla tautas svētās dusmas, uzbangojot kā brīvības cīņas.

Studenti atjaunotās brīvības sardzē

Atmodas laikā viena no Tautas frontes lielākajām nodaļām bija Rīgas Tehniskajā universitātē (toreiz — institūtā). Kā stāsta atjaunotās studentu rotas dibinātājs kapteinis Aleksejs Ozoliņš, 1990. gada 14.decembrī Okupācijas muzejā (toreiz vēl Strēlnieku muzejā) 70 pārsvarā Rīgas Tehniskās universitātes studentu ar svinīgiem zvēresta vārdiem iestājās zemessardzē (ZS). Zemessardzē studenti tika organizēti atsevišķā vienībā, un 1992.gada 1.jūlijā, kad tika izveidotas piecas novadu zemessardzes brigādes, toreizējais Zemessardzes štāba priekšnieks Ģirts Valdis Kristovskis parakstīja pavēli par 65. Atsevišķās studentu rotas izveidošanu Rīgas 1. brigādes sastāvā. Bet studenti un augstskolu mācību spēki varēja vairāk, jo viņu rindas auga, deviņdesmito gadu vidū sasniedzot pustūkstoti. 1997.gada jūlijā ZS komandieris pulkvedis Juris Eihmanis parakstīja pavēli par 65.Atsevišķā studentu bataljona izveidi ar četrām rotām, kurās bija Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Universitātes un citu augstskolu studenti un mācību spēki, studentu korporāciju pārstāvji. Studentu bataljona virsnieki ķērās pie nākamā uzdevuma — mācību rotu izveidošanas un jauno studentu apmācības militārajās zinībās. 1998. gadā Dobelē tika organizēta pirmā vasaras lauka mācību nometne. A.Ozoliņš attēloja grūto ceļu, kas noiets vienpadsmit gados no vienaldzības, kas aprobežojās ar uzsišanu uz pleca celmlaužiem, līdz šai dienai, kad studentu bataljonā mācītie un vēlāk virsnieka izglītību ieguvušie strādā dažādos amatos daudzās vienībās un kad mācības studentu bataljonā iekļautas virsnieku militārās apmācības sistēmā.

A1.JPG (20500 bytes)
A3.JPG (22549 bytes)
Studentu bataljona jaunos karavīrus sveica Rīgas garnizona komandieris pulkvedis Juris Vectirāns un Zemessardzes 4.brigādes komandieris pulkvež-leitnants Gaidis Ošenieks (augšējā attēlā); studentu bataljons zvēresta brīdī Airītēs (apakšējā attēlā)
Foto: Andris Kļaviņš

Studentu bataljons atzīmēja savu 11.gadadienu ar svinīgu sarīkojumu, saņemot apbalvojumus par centību dienestā un mācībās, uzklausot apsveikumus. Mūsu karavīriem vienmēr līdzās bijusi dziesma. To atgādināja bijušais Imantas pulka Kurzemes bataljona Ēdoles rotas dižkareivis, tagad zemessargs Aleksandrs Pētersons, kurš dziedāja dziesmas ar dižākā dzejnieka un karavīra Andreja Eglīša vārdiem, tādas dziesmas kā “Liec zobenu zem galvas” un “Pasniedz man zobenu, jaunava!”.

Studenti, gatavojoties jaunajam laikam

Līdz ar Latvijas uzaicināšanu NATO arī militārajā jomā valstī var sākties jauni laiki, kas izvirza jaunus uzdevumus Studentu bataljona komandējošam sastāvam un pašiem studentiem. Bataljona komandieris kapteinis Agris Purviņš iezīmēja savas militārās struktūrvienības galvenos uzdevumus: turpināt pilnveidot studentu speciālo militāro apmācību; turpināt bataljona personāla apmācību, sevišķu vērību veltot angļu valodai kā NATO valodai; paplašināt sadarbību ar Rietumu partnervalstīm, sevišķi ar Zviedrijas, ASV Mičiganas štata Nacionālo gvardi un Lielbritānijas kolēģiem; turpināt aktīvu līdzdalību dažāda līmeņa militārās mācībās un dažādos speciālos kursos.

A.Purviņš uzsvēra, ka nav lielāka nozieguma kā tas, ja komandieris sūta kaujā neapmācītu karavīru, tāpēc bataljonā ir viena prioritāte — mācīties, kaut arī, kamēr daļa no personālsastāva atrodas mācībās, pārējiem ir jāveic arī viņu darbs.

Vēsturisko sasaisti meklējot

Decembrī aprit 84 gadi kopš Latviešu atsevišķās studentu rotas dibināšanas, un pēc dažiem mēnešiem karavīri pulcēsies Airītēs, lai pieminētu traģiskajā kaujā bojāgājušos — Latvijas Bruņoto spēku pirmo komandieri pulkvedi Oskaru Kalpaku, kā arī Studentu rotas komandieri kapteini Nikolaju Grundmani. Meklējot emocionālāku izpausmju vidi jauno karavīru patriotiskajā audzināšanā, kapteinis A.Purviņš to saskata Airītēs. Tāpēc arī šogad Studentu bataljona zemessarga zvēresta vārdi skanēja, sestdienas vakara vējā lāpu liesmām plīvojot, uz liktenīgās kaujas lielceļa, jaunajiem karavīriem stāvot blakus viņu senču komandieru piemiņas zīmēm. A.Purviņš meklē sadarbības ceļus vietējā pašvaldībā, lai Airītes kļūtu par svētvietu Studentu bataljonam, varbūt līdzīgi kā kadetiem Vareļi. Un šī pirmā tikšanās apliecināja, ka idejai ir pamats. Plīvojot valsts, zemessardzes un studentu korporāciju karogiem, drošs studentu solis, stingri solījuma vārdi, pulkveža Jura Vectirāna, pulkvežleitnanta Gaida Ošenieka, kapteiņa Agra Purviņa apsveikumi un Jūras spēku mācību centra kapelāna Oskara Freimaņa iesvētījuma vārdi karavīra kārtā, ziedi un noliektās galvas kritušo piemiņai, gaisma, ko Kurzemes tumšajās eglēs ienesa lāpas un ugunskurs sasaucās ar to gaismu, ko mūsu tautai atnesa to tālo dienu varoņi — jaunie studenti un viņu virsnieki.

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!